1

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 270. pantu, prasītājs QM lūdz atcelt Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) 2020. gada 27. maija lēmumu nepagarināt viņa darba līgumu uz nenoteiktu laiku (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), kā arī, ciktāl nepieciešams, atcelt 2020. gada 18. decembra lēmumu, ar kuru noraidīta viņa sūdzība (turpmāk tekstā – “lēmums par sūdzības noraidīšanu”).

10

2020. gada 7. janvārī tika sākta procedūra prasītāja līguma pagarināšanai, noslēdzot līgumu uz nenoteiktu laiku atbilstoši Eiropolā piemērojamiem noteikumiem.

[..]

18

2020. gada 5. maijā izpilddirektore kā institūcija, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus (turpmāk tekstā – “IPNDL”), informēja prasītāju par savu nodomu nepagarināt viņa līgumu, noslēdzot līgumu uz nenoteiktu laiku, un precizēja, ka, lai atspoguļotu Eiropola stratēģiju Europol Strategy 2020+ (turpmāk tekstā – “Eiropola stratēģija 2020+”) un pienākumus, kas uzticēti Eiropolam saskaņā ar programmu EU Interoperability Agenda, nākošajam [konfidenciāli] nodaļas vadītājam būtu jāpiemīt papildu prasmēm un kompetencei, kuru prasītājam neesot (turpmāk tekstā – “2020. gada 5. maija informatīvā vēstule”).

19

2020. gada 12. maijā prasītājs līguma pagarināšanas veidlapas 6. sadaļā iekļāva savus komentārus par izpilddirektores nodomu nepagarināt viņa līgumu.

20

2020. gada 27. maijā IPNDL pieņēma apstrīdēto lēmumu. Ar 2020. gada 2. jūnija elektroniskā pasta vēstuli šis lēmums tika paziņots prasītājam.

21

Apstrīdētajā lēmumā IPNDL precizēja, ka, “izanalizējot Eiropola 2020+ stratēģiju un Eiropola “plānošanas dokumentāciju”, tostarp Eiropolam Savienības sadarbspējas programmas ietvaros uzticēto atbildību, kas tiek īstenota pakāpeniskos posmos, tomēr ir tikušas identificētas operatīvās vajadzības pēc tāda [konfidenciāli] departamenta vadītāja ar papildu zināšanām salīdzinājumā ar pašreizējo [prasītāja] amata profilu”.

[..]

25

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

26

Eiropola prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

41

Savas atcelšanas prasības pamatojumam prasītājs izvirza piecus pamatus, pirmais no tiem ir par kļūdām, ko esot pieļāvusi IPNDL, piemērojot kandidāta novērtēšanas kritērijus līguma pagarināšanai uz nenoteiktu laiku, un lēmuma par reorganizāciju un jauno dienesta vajadzību definīcijas neesamību, otrais – par tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu, trešais – par aizspriedumu attiecībā uz viņa prasmēm nākotnē izpildīt amata vajadzības, viņa prasmju nenovērtēšanu, labas pārvaldības pienākuma neizpildi un viņa likumīgo tiesību tikt novērtētam neizpildi, ceturtais – par acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz viņa profilu un prasmēm un piektais – par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu un rūpības pienākuma neizpildi.

[..]

72

Prasītājs uzskata, ka saskaņā ar 2019. gada 28. marta lēmuma 4. panta 3. punktu šajā pantā minētā frāze “prognozējamā amata attīstība nākotnē” attiecas uz amata nepārtrauktām vajadzībām un tātad tikai uz pirmo kritēriju. No apstrīdētā lēmuma pamatojuma izrietot, ka tas ir pamatots tikai ar otro minētajā tiesību normā paredzēto kritēriju, proti, darbinieka prasmēm un kompetenci, kas neattiecas uz paredzamo amata attīstību nākotnē.

73

Tādējādi prasītājs apgalvo, ka, pieprasot viņam pierādīt jaunas spējas, ņemot vērā paredzamo amata attīstību nākotnē, apstrīdētais lēmums patiesībā tiekot balstīts uz viņa ieņemtā amata reorganizāciju, attiecībā uz kuru netika pieņemts nekāds lēmums par reorganizāciju, savukārt šī amata jaunās vajadzības lēmuma par viņa līguma nepagarināšanu pieņemšanas brīdī nebija noteiktas.

74

Šajā ziņā, pirmkārt, atsaucoties uz 2020. gada 16. decembra spriedumu VP/Cedefop (T‑187/18, nav publicēts, EU:T:2020:613), prasītājs norāda, ka Eiropols varēja atsaukties uz nākotnes reorganizācijām, lai novērtētu savu interesi pagarināt vai nepagarināt kāda sava darbinieka līgumu tikai gadījumā, ja minētās reorganizācijas bija paredzamas. Tādējādi izpilddirektore, nolemjot nepagarināt prasītāja līgumu uz nenoteiktu laiku tādēļ, ka tika prasītas citas prasmes, lai pildītu uzdevumus, kas tiks uzticēti nākamajam [konfidenciāli] departamenta vadītājam, lai gan ar šo amatu saistīto pienākumu apraksts vēl nebija grozīts, esot pieļāvusi kļūdu.

75

Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā neesot precizētas prasmes, kas būs nepieciešamas, lai nākotnē ieņemtu [konfidenciāli] departamenta vadītāja amatu. Turklāt, pēc viņa domām, nevienā dokumentā, uz kuru atsaucas Eiropols, neesot definētas jaunās kompetences, kādām būtu jābūt [konfidenciāli] departamenta nākamajam vadītājam.

76

Tādējādi viņš uzskata, ka viņa prasmes un kompetences esot bijis jāpārbauda, lai pārliecinātos, vai viņš atbilst turpmāk paredzētajam amata profilam. Proti, Eiropolam esot bijis jāizvērtē prasītāja kompetences un prasmes, pamatojoties uz kādu procedūru vai pārbaudījumu, nevis uz pašreizējā amata profila sniegumu.

77

Prasītājs turklāt apgalvo, ka viņš esot pierādījis, ka viņam ir pašreiz pieprasītās prasmes un kompetence vai vismaz ka visā savas karjeras laikā viņš bija pilnībā spējīgs pielāgot savu profilu atkarībā no viņa kompetences un vice versa.

78

Prasītājs arī norāda, ka [konfidenciāli] publicētajā paziņojumā par vakanci esot bijis iekļauts viņa ieņemtajam amatam analogs amats. Šajā ziņā viņš apgalvo, ka laikā, kad viņš strādāja šajā amatā, viņa amata apraksts ne reizi netika izmainīts, lai gan tika pielāgoti pienākumi.

79

Treškārt, prasītājs nepiekrīt faktam, ka [konfidenciāli] departamenta vadītāja amats tika klasificēts starp tā sauktajiem “ierobežotas pieejamības” amatiem. Viņš apgalvo, ka attiecībā pret viņu nevar likumīgi atsaukties uz izmaiņām, jo amata veida izmaiņas pienākumu izpildes laikā nedrīkst kaitēt darbiniekam, kas ieņem konkrēto amatu. Taču šīs izmaiņas, kas radot pagaidu darbinieku rotācijas pienākumu, esot traucējušas prasītājam iesniegt savu kandidatūru uz vakantajiem amatiem trīs gadu ilgā posmā.

80

Ceturtkārt, prasītājs norāda uz nevienlīdzīgu attieksmi un Civildienesta noteikumu 27. panta pārkāpumu. Viņš apgalvo, ka personai, kas pieņemta darbā [konfidenciāli] departamenta vadītāja amatā [konfidenciāli], neesot bijis papildu kompetences salīdzinājumā ar viņu un ka viņa profils esot tieši tāds pats. Vienīgā atšķirība starp šo personu un prasītāju esot pilsonība. Prasītājs piebilst, ka darbinieka [konfidenciāli] atlase [konfidenciāli] departamenta vadītāja amatam, kurā divi nodaļu vadītāji arī ir [konfidenciāli] pilsoņi, apdraudētu līdzsvaru starp ierēdņu un darbinieku pilsonību un Civildienesta noteikumu 27. pantā noteikto principu.

81

Eiropols apstrīd prasītāja argumentus.

82

Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru iespēja pagarināt pagaidu darbinieka līgumu ir tikai iespēja, kas atstāta kompetentās iestādes vērtējumam, jo iestādēm ir plaša rīcības brīvība savu dienestu organizēšanā atkarībā no tiem uzticētajiem uzdevumiem un, ievērojot šos uzdevumus, to rīcībā esošā personāla iecelšanā amatā ar nosacījumu, ka šī iecelšana amatā notiek dienesta interesēs (skat. spriedumu, 2014. gada 10. oktobris, EMA/BU, T‑444/13 P, EU:T:2014:865, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).

83

Šī judikatūra šķiet esam jo vairāk nozīmīga, ja runa ir par līguma uz noteiktu laiku aizstāšanu ar līgumu uz nenoteiktu laiku, kas rada stabilāku un laikā neierobežotu saikni starp iestādi un attiecīgo darbinieku (spriedums, 2022. gada 26. janvāris, MN/Eiropols, T‑586/20, nav publicēts, EU:T:2022:24, 34. punkts).

84

Dienesta darbības organizēšana ir tikai iestādes kompetencē, un par dienesta organizēšanu ir atbildīga tikai augstākstāvošā iestāde. Tikai tā drīkst novērtēt dienesta vajadzības, tādējādi ietekmējot tās rīcībā esošo personālu (skat. spriedumu, 2020. gada 16. decembris, VP/Cedefop, T‑187/18, nav publicēts, EU:T:2020:613, 104. punkts un tajā minētā judikatūra).

85

Tādējādi Savienības iestādes un aģentūras var brīvi veidot savu administratīvo vienību struktūru, ņemot vērā virkni faktoru, piemēram, tām uzticēto uzdevumu raksturu un apjomu un budžeta iespējas. Šī brīvība ietver tiesības likvidēt amatus un mainīt uzdevumu piešķiršanu darbu organizācijas vislielākās efektivitātes interesēs vai, lai izpildītu Savienības politisko iestāžu noteiktās amata vietu likvidēšanas budžeta prasības, kā arī pilnvaras citam amatam piesaistīt uzdevumus, kurus iepriekš pildījis darbinieks likvidētā amatā, un šai amata vietas likvidēšanai netiek obligāti izvirzīts nosacījums, ka visus noteiktos uzdevumus veic mazāks personu skaits nekā pirms amata reorganizācijas (skat. spriedumu, 2020. gada 16. decembris, VP/Cedefop, T‑187/18, nav publicēts, EU:T:2020:613, 105. punkts un tajā minētā judikatūra).

86

Turklāt atšķirībā no ierēdņiem, kuru nodarbinātības stabilitāte ir garantēta Civildienesta noteikumos, pagaidu darbiniekiem ir piemērojama cita kārtība, pamatojoties uz kuru ir noslēgts darba līgums ar attiecīgo iestādi. No PDNK 47. panta 1. punkta b) apakšpunkta izriet, ka darba attiecību ilgumu starp iestādi un pagaidu darbinieku, kurš pieņemts darbā uz noteiktu laiku, regulē tieši nosacījumi starp līgumslēdzējiem noslēgtajā līgumā (spriedums, 2018. gada 13. decembris, Wahlström/Frontex, T‑591/16, nav publicēts, EU:T:2018:938, 46. punkts).

87

Tomēr ir jānorāda, ka tad, ja administrācija ar iekšējo direktīvu ir nolēmusi par īpašu kārtību, kuras mērķis it īpaši ir garantēt līgumu pagarināšanas procesa pārskatāmību, kā arī pareizu atsevišķu procedūras nosacījumu piemērošanu, šī kārtība ir uzskatāma par iestādes rīcības brīvības pašierobežošanu, no kuras administrācija var atkāpties, nepārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu, tikai skaidri precizējot iemeslus, kas var pamatot šīs izmaiņas (spriedums, 2017. gada 26. septembris, Hanschmann/Eiropols, T‑562/16, nav publicēts, EU:T:2017:664, 67. punkts).

88

Šajā lietā, pirmām kārtām, ir jānorāda, ka 2019. gada 28. marta lēmums, kurā ir definēta Eiropola vispārējā politika līgumu pagarināšanas jomā, ir iekšēja direktīva iepriekš 87. punktā minētās judikatūras izpratnē. Proti, ar šo lēmumu tiek ieviesta īpaša kārtība, kas līgumu uz nenoteiktu laiku pagarināšanu pakļauj trīs kumulatīviem nosacījumiem.

89

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar 2019. gada 28. marta lēmuma 4. panta 3. punktu līguma pagarināšanai uz nenoteiktu laiku ir piemērojami trīs kritēriji, proti, pirmkārt, nepārtraukta vajadzība pēc amata vai amata, tostarp ņemot vērā paredzamo amata attīstību nākotnē, otrkārt, darbinieka prasmes un kompetence un to atbilstība ieņemamajam amatam vai veicamajiem uzdevumiem un, treškārt, attiecīgā darbinieka nepārtraukti augstais sniegums.

90

Šajā lietā no apstrīdētā lēmuma būtībā izriet, ka, lai gan netiek apstrīdēta pastāvīga vajadzība pēc amata, kā arī prasītāja nepārtraukti augstais sniegums, tomēr viņa prasmes un kompetence, kā arī to nozīme ieņemamajam amatam tiek aplūkotas, ņemot vērā paredzamās izmaiņas nākotnē.

91

Tādējādi šajā lietā Eiropols ir piemērojis divus pirmos kritērijus, proti, no vienas puses, nepārtrauktu amata vajadzību, ņemot vērā paredzamo amata attīstību nākotnē, un, no otras puses, darbinieka prasmes un kompetenci un to nozīmi ieņemamajam amatam un konstatēja neatbilstību starp prasītāja prasmēm un kompetenci un paredzamo amata attīstību nākotnē [konfidenciāli] jomā.

92

Ir jāpārbauda, vai šāda piemērošana, ko prasītājs apstrīd, ir, kā tas būtībā tiek apgalvots, nepamatota un nekonsekventa.

93

Pirmkārt, ir jāuzskata, ka dienesta interesēs Eiropolam bija pienākums pirms lēmuma par līguma pagarināšanu pieņemšanas atbildīgā veidā novērtēt amata nākotnes izmaiņas un paredzamo attīstību.

94

Šajā lietā, no vienas puses, Eiropols, ņemot vērā daudzos stratēģiskos programmdokumentus saistībā ar tā darbību, uzskatīja, ka [konfidenciāli] departamentam ir jāveic ne tikai atbalsta darbības citu departamentu operatīvajām darbībām, bet arī pašas operatīvās darbības, līdz ar to [konfidenciāli] departamenta vadītājam ir jābūt papildu kompetencei.

95

No otras puses, pēc tam, kad Eiropols bija izvērtējis prasītāja prasmes un kompetences, ņemot vērā viņa personīgo lietu un komentārus, kas iesniegti līguma pagarināšanas procedūrā, tas uzskatīja, ka tie neatbilst turpmākajai amata attīstībai [konfidenciāli] jomā.

96

Otrkārt, ja, kā apgalvo prasītājs, 2019. gada 28. marta lēmuma 4. panta 3. punktā noteiktie kritēriji būtu jāpiemēro pilnīgi autonomi, šāda piemērošana varētu radīt situāciju, kurā Eiropolam būtu jāpagarina darbinieka līgums, lai gan viņa kompetence neatbilst ieņemtā amata prasībām, kas ir saprātīgi paredzamas nākotnē, un tas būtu acīmredzamā pretrunā dienesta interesēm un minētajā pantā paredzētās procedūras mērķim.

97

Tādējādi, ņemot vērā šīs piezīmes un ņemot vērā IPNDL plašo rīcības brīvību līgumu uz noteiktu laiku pagarināšanas jomā ar līgumiem, kas noslēgti uz nenoteiktu laiku, nešķiet, ka Eiropolam varētu pārmest tiesību kļūdu, līguma pagarināšanai piemērojot kandidāta novērtēšanas kritērijus.

98

Otrām kārtām, kā izriet no apstrīdētā lēmuma – tas nav balstīts uz aģentūras reorganizāciju nākotnē, bet uz faktu, ka prasītāja prasmes un kompetence neatbilst amata profilam, ievērojot tā turpmāko un paredzamo attīstību.

99

[Konfidenciāli] departamenta vadītāja amats tika saglabāts Eiropola štatu sarakstā, bet amata vajadzības, kas atbilst jaunām kompetencēm, tika pārdefinētas, līdz ar to minētajā amatā tiek prasītas papildu kompetences, bet tas netiek likvidēts vai reorganizēts.

100

Tādējādi 2020. gada 16. decembra spriedums VP/Cedefop (T‑187/18, nav publicēts, EU:T:2020:613), ar kuru lēmums nepagarināt darbinieka līgumu tika atcelts, pamatojoties uz to, ka minētais lēmums bija balstīts uz reorganizāciju nākotnē, lai gan šajā ziņā netika pieņemts neviens konkrēts lēmums, šajā lietā nav piemērojams.

101

Trešām kārtām, attiecībā uz argumentu par to, ka apstrīdētajā lēmumā neesot precizētas nepieciešamās prasmes, lai nākotnē ieņemtu [konfidenciāli] departamenta vadītāja amatu, ir jāatgādina, ka apstrīdētajā lēmumā IPNDL ir precizējusi, ka [konfidenciāli] ir izšķirošā kompetence un ka “[konfidenciāli] departamenta vadītājam būs ļoti svarīgi spēt vadīt [konfidenciāli]”.

102

Turklāt no dažādiem lietas materiāliem – gan stratēģiska rakstura, piemēram, Eiropola 2020+ stratēģijas, gan programmatiska rakstura, tostarp Eiropola plānošanas dokumentācijas it īpaši par laikposmu no 2020. līdz 2022. gadam, kā arī no Eiropolam piešķirtās atbildības saistībā ar Savienības sadarbspējas programmu, kuru izstrādē prasītājs piedalījās kā [konfidenciāli] departamenta vadītājs un kurus tas nevarēja nezināt,– izriet, ka diskusijas par šīm turpmākajām vajadzībām [konfidenciāli] jomā tika uzsāktas 2019. gadā.

103

Šajā kontekstā apstrīdētais lēmums, kā arī 2020. gada 5. maija informatīvā vēstule un prasītājam pieejamie dokumenti, piemēram, Eiropola stratēģija 2020+, Eiropola ceļvedis attiecībā uz sadarbspēju, Eiropola programmdokuments 2020.–2022. gadam, programmdokumenta 2021.–2023. gadam projekts, Eiropola ziņojums ārējām personām, kas ir iesaistītas lietās, Savienības sadarbspējas Eiropola plāns un Eiropola ziņojumi par Eiropola stratēģijas 2020+ ieviešanu, tam ļāva saprast [konfidenciāli] departamenta vadītāja amatam prasītās prasmes un kompetenci.

104

Attiecībā uz apgalvojumu, ka Eiropolam esot bijis jāizvērtē prasītāja kompetence un prasmes, pamatojoties uz kādu procedūru vai pārbaudījumu, ir jānorāda, ka šāds pārbaudījums nav paredzēts 2018. gada 28. marta lēmumā, kurā ir definēta līgumu pagarināšanas procedūra. Darbinieka kompetenci un prasmes novērtē izpilddirektors, ievērojot darbinieka gūtos rezultātus, viņa personīgo lietu, tostarp viņa curriculum vitae, un komentārus, kas iesniegti pagarināšanas procedūras ietvaros, kas ir procedūra, kuru IPNDL ir izpildījusi šajā lietā. Papildu procedūras īstenošanā, kā to lūdzis prasītājs testa vai intervijas veidā, neesot ievēroti 2018. gada 28. marta lēmuma noteikumi un tas, iespējams, esot izraisījis vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.

105

Ceturtkārt, attiecībā uz [konfidenciāli] departamenta vadītāja amata klasificēšanu starp tā dēvētajiem “ierobežotas pieejamības” amatiem pietiek konstatēt, ka šīs izmaiņas šajā lietā notika pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas un līdz ar to tām nav nekādas ietekmes uz tā tiesiskumu. Līdz ar to jautājumam par to, vai minētās izmaiņas bija vai nebija piemērojamas prasītājam, nav nozīmes.

106

Piektkārt, attiecībā uz iebildumu, saskaņā ar kuru personai, kas no jauna pieņemta darbā [konfidenciāli] departamenta vadītāja amatā, neesot papildu kompetenču salīdzinājumā ar prasītāja kompetencēm, ir jānorāda, ka šie apgalvojumi ir balstīti uz publiski pieejamas informācijas prasītāja personīgo uztveri. Kā apgalvo Eiropols, šī informācija nevar aizstāt kandidātu lietu atlases procedūrā.

107

Attiecībā uz prasītāja apgalvojumu, ka [konfidenciāli] darbinieka iecelšana [konfidenciāli] departamenta vadītāja amatā, kurā ir arī divi citi nodaļas vadītāji [konfidenciāli], apdraudētu Civildienesta noteikumu 27. pantu, ir jākonstatē, ka [konfidenciāli] departamenta vadītāja amatam izvēlētais kandidāts ir [konfidenciāli] pilsonis, savukārt divi citi nodaļas vadītāji ir [konfidenciāli] pilsoņi.

108

Tādējādi, tā kā nav citu pierādījumu, nešķiet, ka, ieceļot par [konfidenciāli] departamenta vadītāju darbinieku [konfidenciāli], kas ir [konfidenciāli] pilsonis, lai gan diviem šī departamenta nodaļu vadītājiem ir [konfidenciāli] pilsonība, Eiropols būtu pārkāpis Civildienesta noteikumu 27. pantu, kurā tostarp Savienības aģentūrām ir noteikts pienākums pieņemt darbā savus darbiniekus uz pēc iespējas plašāka ģeogrāfiska pamata no Savienības dalībvalstu pilsoņu vidus un ar kuru tām ir aizliegts rezervēt darbu konkrētas dalībvalsts pilsoņiem.

109

No visa iepriekš minētā izriet, ka pirmais pamats ir jānoraida.

110

Ceturtajā pamatā prasītājs apgalvo, ka viņa profesionālā pieredze, prasmes un spējas pielāgoties amata vajadzībām pierāda, ka viņam ir nepieciešamās īpašības, lai ieņemtu [konfidenciāli] departamenta vadītāja amatu, un ka izpilddirektore tādējādi ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā par viņa spējām pildīt savus pienākumus, ņemot vērā [konfidenciāli] departamenta vadītāja amata paredzamo attīstību nākotnē.

111

Turklāt prasītājs atgādina, ka viņš neesot zinājis par jaunajām organizācijas vajadzībām, jo prasītās kompetences nebija daļa no pieejamā amata prasībām vai aprakstiem.

112

Katrā ziņā pret prasītāju neesot bijusi vienlīdzīga attieksme salīdzinājumā ar citiem kandidātiem [konfidenciāli] departamenta vadītāja amatam saistībā ar viņa prasmju novērtēšanas kārtību.

113

Eiropols apstrīd prasītāja argumentāciju.

114

Vispirms ir jānorāda, ka, pat ja administrācijai ir plaša rīcības brīvība, pagarinot uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu un pārveidojot to par līgumu uz nenoteiktu laiku, kā tas izriet no šī sprieduma 82. un 83. punkta, Vispārējā tiesa, kurā ir celta atcelšanas prasība par tiesību aktu, kas ir pieņemts, īstenojot šādu rīcības brīvību, tomēr veic tiesiskuma pārbaudi, kura izpaužas vairākos aspektos. Attiecībā uz prasību atcelt lēmumu nepagarināt pagaidu darbinieka līgumu, kas ir nelabvēlīgs akts, Savienības tiesai ir jāpārbauda tikai tas, vai nav pieļauta tiesību kļūda [un/vai] acīmredzama kļūda vērtējumā, novērtējot dienesta intereses, kas varēja pamatot šo lēmumu, vai nav notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana, kā arī administrācijai esošā rūpības pienākuma pārkāpums, kas tai ir jāievēro, kad tai ir jāpieņem lēmums par līguma, kas to saista ar tās darbiniekiem, atjaunošanu. Turklāt Vispārējā tiesa pārbauda, vai administrācija nav pieļāvusi procesuālus pārkāpumus vai materiāltiesiskas neprecizitātes (šajā ziņā skat. spriedumu, 2018. gada 13. decembris, Wahlström/Frontex, T‑591/16, nav publicēts, EU:T:2018:938, 47. punkts).

115

Turklāt kļūda var tikt atzīta par acīmredzamu tikai tad, ja tā ir viegli pamanāma un skaidri nosakāma, ņemot vērā kritērijus, kuriem ir pakļauta attiecīgo lēmumu pieņemšanas pilnvaru īstenošana. Līdz ar to, lai konstatētu, ka administrācija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, novērtējot faktiskos apstākļus, kuri attaisno lēmuma atcelšanu, pierādījumiem, kurus prasītājam ir jāsniedz, ir jābūt pietiekamiem, lai ar tiem varētu atspēkot administrācijas lēmumā izmantotā faktu vērtējuma ticamību. Līdz ar to pamats saistībā ar acīmredzamu kļūdu ir jānoraida, ja, neraugoties uz prasītāja sniegto informāciju, var tikt pieņemts, ka apstrīdētais vērtējums joprojām ir patiess vai pamatots (skat. spriedumu, 2021. gada 15. decembris, HB/EIB, T‑689/20, nav publicēts, EU:T:2021:891, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).

116

Argumenti, kurus prasītājs izvirzījis ceturtā pamata atbalstam, ir jāizvērtē, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus.

117

Šajā lietā apstrīdētais lēmums ir pamatots ar to, ka prasītāja prasmes un kompetence neatbilda Eiropola vajadzībām [konfidenciāli] departamenta vadītāja amatam, ņemot vērā paredzamo amata attīstību nākotnē.

118

Pirmām kārtām, attiecībā uz prasītāja argumentu, saskaņā ar kuru viņa rezultāti, pieredze un pielāgošanās spējas pierāda, ka viņam bija nepieciešamās prasmes un kompetence, lai ieņemtu [konfidenciāli] departamenta vadītāja amatu, ir jānorāda, ka Eiropols neapstrīd ne prasītāja augsto sniegumu, ne viņa spēju pielāgoties. Iemesls, ar ko tika pamatota prasītāja līguma nepagarināšana, ir tas, ka prasītāja profils neatbilst Eiropola turpmākajām vajadzībām, proti, ņemot vērā jau tagad prasīto spēju [konfidenciāli]. No tā izriet, ka ir tikušas identificētas jaunas vajadzības un ekspertīzes jomas un ka, pēc Eiropola domām, prasītāja kompetence nav pietiekama, lai tās izpildītu.

119

Lai gan prasītājs apgalvo, ka viņam ir jaunas identificējamas kompetences un prasmes, viņš nav precizējis šīs kompetences un līdz ar to nav pierādījis, ka viņa pieredze Eiropolā vai viņa agrākā pieredze varētu atbilst Eiropola vajadzībai, lai tā rīcībā būtu persona, kurai ir [konfidenciāli] un [konfidenciāli] spējas.

120

Turklāt, lai gan prasītājs apgalvo, ka amata aprakstā paziņojumā par vakanci, kas publicēts 2021. gada 7. janvārī, nebija ietverta neviena papildu kompetence salīdzinājumā ar viņa pienākumiem, Vispārējā tiesa tomēr konstatē, ka pēc prasītāja līguma nepagarināšanas Eiropols publicēja paziņojumu par vakanci, lai aizpildītu [konfidenciāli] departamenta vadītāja amatu, kura aprakstā vairāki esošie uzdevumi neietilpa prasītāja pienākumos, it īpaši [konfidenciāli].

121

No tā izriet, ka prasītājam Eiropolā uzticētie uzdevumi neatbilda [konfidenciāli] departamenta vadītāja amata turpmākajām un paredzamajām prasībām un ka prasītājs nav pierādījis Eiropola it kā pieļauto acīmredzamu kļūdu vērtējumā par to, ka viņam nav nepieciešamās kompetences, lai ieņemtu šo amatu nākotnē saskaņā ar līgumu uz nenoteiktu laiku.

122

Otrām kārtām, attiecībā uz prasītāja argumentiem, ka viņam nebija zināmas jaunās organizācijas vajadzības, ir jāatsaucas uz pirmā un otrā pamata vērtējumu un jāuzsver, ka turpmākā attīstība informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā ir skaidri identificēta daudzos stratēģiskus dokumentos, kuru izstrādē prasītājs tika iesaistīts un attiecībā uz kuriem viņam bija iespēja divas reizes iesniegt savus apsvērumus pagarināšanas procedūras ietvaros un aprakstīt savas prasmes, kas vēl nav iekļautas viņa personas lietā.

123

Ņemot vērā iepriekš minēto, prasītājs nav iesniedzis pietiekamus pierādījumus, kas atņemtu ticamību Eiropola izdarītajam vērtējumam par viņa profila neatbilstību jaunajām dienesta vajadzībām atbilstoši iepriekš 115. punktā minētajai judikatūrai.

124

Līdz ar to no lietas materiāliem neizriet, ka Eiropols būtu pieļāvis acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka prasītājam nebija prasmju un kompetences atbilstoši tā jaunajām vajadzībām. Līdz ar to prasītāja ceturtais pamats ir jānoraida.

[..]

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta)

nospriež: