Lieta T‑53/21
EVH GmbH
pret
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (piektā palāta paplašinātā sastāvā) 2023. gada 20. decembra spriedums
Konkurence – Koncentrācija – Vācijas elektroenerģijas un gāzes tirgi – Lēmums, ar kuru koncentrāciju atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu – Pienākums norādīt pamatojumu – Jēdziens “viena koncentrācija” – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Tiesības tikt uzklausītam – Tirgus noteikšana – Analīzes periods – Vērtējums par darījuma ietekmi uz konkurenci – Acīmredzamas kļūdas vērtējumā – Saistības – Pienākums ievērot pienācīgu rūpību
Uzņēmumu koncentrācija – Pārbaude, ko veic Komisija – Viena koncentrācija – Jēdziens – Nosacījumi – Savstarpēji atkarīgi darījumi, kas vienam vai vairākiem uzņēmumiem sniedz tiešu vai netiešu ekonomisko kontroli pār viena vai vairāku uzņēmumu darbību – Neatkarīgu uzņēmumu veikta dažādu mērķuzņēmumu kontroles iegūšana aktīvu apmaiņas ietvaros – Izslēgšana – Funkcionālas saiknes starp attiecīgajiem darījumiem neesamība
(Padomes Regulas Nr. 139/2004 20. apsvērums un 3. panta 1. punkts)
(skat. 82.–86., 97.–102. punktu)
Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Lēmums piemērot noteikumus uzņēmumu koncentrācijas jomā – Lēmums, ar kuru tiek atļauta koncentrācija
(LESD 296. pants; Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. pants, 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 8. panta 2. punkts)
(skat. 107.–110., 112.–116., 118., 119., 125. punktu)
Uzņēmumu koncentrācija – Administratīvais process – Komisijas pienākumi attiecībā uz kvalificētajām trešajām personām – Tiesības tikt uzklausītam – Apjoms
(Padomes Regulas Nr. 139/2004 18. panta 4. punkts; Komisijas Regulas Nr. 802/2004 11. panta c) punkts un 16. panta 1. punkts)
(skat. 131.–143., 146.–148. punktu)
Uzņēmumu koncentrācija – Pārbaude, ko veic Komisija – Komisijas lēmums, ar kuru koncentrācija atzīta par saderīgu ar kopējo tirgu – Prasības, kas izriet no efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principa – Publicēšanas pienākums – Apjoms – Strīdīgā lēmuma rezumējuma publicēšana vairāk kā gadu pēc tā pieņemšanas – Ietekmes uz minētā lēmuma spēkā esamību neesamība
(LESD 15., 296. pants un 297. panta 2. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Padomes Regulas Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 8. panta 2. punkts un 20. panta 1. punkts)
(skat. 164.–168. punktu)
Uzņēmumu koncentrācija – Pārbaude, ko veic Komisija – Lēmuma, ar kuru konstatēta koncentrācijas saderība ar iekšējo tirgu, pieņemšana – Attiecīgo uzņēmumu saistības, kuras var padarīt paziņoto koncentrāciju par saderīgu ar iekšējo tirgu – Rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas
(LESD 263. pants; Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. pants, 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 8. panta 2. punkts)
(skat. 171.–177. punktu)
Uzņēmumu koncentrācija – Pārbaude, ko veic Komisija – Darījuma dalībnieku sniegto datu ņemšana vērā – Pieļaujamība
(Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. pants, 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 8. panta 1. punkts)
(skat. 185.–188. punktu)
Atcelšanas prasība – Likumības pārbaude – Kritēriji – Faktisko un tiesisko apstākļu, kādi pastāvēja strīdīgā tiesību akta pieņemšanas brīdī, ņemšana vērā – Argumentācija, kas attiecas uz analīzi, kas veikta pēc minētā tiesību akta pieņemšanas, bet kas ir balstīta uz datiem, kuri pastāvēja šī paša akta pieņemšanas brīdī – Pieņemamība – Nosacījumi
(LESD 263. pants; Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. pants un 8.panta 2. punkts)
(skat. 194., 195., 198.–201. punktu)
Uzņēmumu koncentrācija – Saderīguma ar iekšējo tirgu novērtēšana – Dominējoša stāvokļa, ar ko iekšējā tirgū būtiski tiek traucēta efektīva konkurence, radīšana vai nostiprināšana – Pārbaude, ko veic Komisija – Prognozes analīze – Analīzes perioda robežu noteikšana – Kritēriji
(Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. panta 2. un 3. punkts)
(skat. 230.–233., 406., 407. punktu)
Uzņēmumu koncentrācija – Pārbaude, ko veic Komisija – Konkrētā tirgus definīcija – Kritēriji – Preču aizstājamība – Aizstājamība no pieprasījuma viedokļa – Elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības aizstājamības attiecīgi pamatapgādes un īpašo līgumu ietvaros novērtēšana
(Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. pants)
(skat. 252.–274. punktu)
Uzņēmumu koncentrācija – Pārbaude, ko veic Komisija – Konkrētā tirgus definīcija – Komisijas agrākās lēmumpieņemšanas prakses ietekme – Neesamība
(Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. pants)
(skat. 275.–277., 308. punktu)
Uzņēmumu koncentrācija – Pārbaude, ko veic Komisija – Konkrētā tirgus definīcija – Divu elektroenerģijas piegādes uzņēmumu koncentrācija, kurā paredzēta apmaiņa ar aktīviem – Pierādīšanas pienākums pusei, kas apstrīd attiecīgo tirgu definīciju – Nepieciešamība sniegt pārliecinošus pierādījumus, kas var uzskatāmi pierādīt tādas konkurences problēmas pastāvēšanu, kura jāpārbauda Komisijai – Puses, kura apstrīd izmantoto pieeju, iesniegto pierādījumu nepietiekamība
(Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. pants, 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 8. panta 2. punkts)
(skat. 313., 314. punktu)
Uzņēmumu koncentrācija – Pārbaude, ko veic Komisija – Konkrētā tirgus definīcija – Iespēja Komisijai nedefinēt šo tirgu – Nosacījumi
(Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. pants, 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 8. panta 2. punkts)
(skat. 323., 329., 336. punktu)
Uzņēmumu koncentrācija – Saderīguma ar iekšējo tirgu novērtēšana – Dominējoša stāvokļa, ar ko iekšējā tirgū būtiski tiek traucēta efektīva konkurence, radīšana vai nostiprināšana – Pārbaude, ko veic Komisija – Darījuma pretkonkurences seku vērtējums – Netieši pierādījumi – Ļoti lielas tirgus daļas
(Padomes Regulas Nr. 139/2004 32. apsvērums un 2. pants; Komisijas Paziņojuma 2004/C 31/03 17. un 18. punkts)
(skat. 356.–359. punktu)
Uzņēmumu koncentrācija – Pārbaude, ko veic Komisija – Komisijas lēmums, ar kuru koncentrācija atzīta par saderīgu ar kopējo tirgu – Darījuma pretkonkurences seku vērtējums – Pierādīšanas pienākums pusei, kura apstrīd Komisijas analīzi šajā ziņā
(Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. pants, 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 8. panta 2. punkts)
(skat. 391.–395., 400., 401., 412., 413., 421., 423., 433.–435., 440., 445., 454., 465., 467. punktu)
Uzņēmumu koncentrācija – Pārbaude, ko veic Komisija – Ekonomiska rakstura novērtējumi – Diskrecionāra novērtējuma vara – Pienākums ievērot pienācīgu rūpību – Apjoms
(Padomes Regula Nr. 139/2004)
(skat. 489.–493. punktu)
Rezumējums
2018. gada martā saskaņā ar Vācijas tiesībām dibinātas sabiedrības RWE AG un E.ON SE paziņoja, ka tās ar trīs koncentrācijas darījumiem vēlas veikt kompleksu aktīvu apmaiņu (turpmāk tekstā – “kopējais darījums”).
Ar pirmo darījumu RWE, kas iesaistās visā enerģijas piegādes ķēdē vairākās Eiropas valstīs, vēlējās iegūt ekskluzīvu kontroli vai kopēju kontroli pār noteiktiem E.ON – elektrības piegādātājas, kas darbojas vairākās Eiropas valstīs, – ražošanas aktīviem. Otrais darījums ietvēra to, ka E.ON iegūst ekskluzīvu kontroli pār enerģijas izplatīšanas darbībām un mazumtirdzniecību, kā arī pār noteiktiem innogy SE, RWE meitasuzņēmuma, ražošanas aktīviem. Trešais darījums paredzēja, ka RWE iegādājas 16,67 % E.ON daļu.
Pirmo un otro koncentrācijas darījumu pārbaudīja Eiropas Komisija, savukārt trešo – Bundeskartellamt (Federālais karteļu birojs, Vācija).
2018. gada aprīlī vācu uzņēmums EVH GmbH, kas Vācijas teritorijā ražo elektrību gan no parastajiem, gan atjaunīgajiem avotiem, paziņoja Komisijai, ka tas vēlas piedalīties ar pirmo un otro koncentrācijas darījumu saistītajā procedūrā un līdz ar to saņemt ar tiem saistītos dokumentus.
Otrais koncentrācijas darījums tika paziņots Komisijai 2019. gada 31. janvārī. Ar 2019. gada 7. marta lēmumu Komisija uzskatīja, ka attiecīgā koncentrācija izraisa pamatotas šaubas par tās saderību ar iekšējo tirgu un Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) un, līdz ar to, ka jāuzsāk padziļināta pārbaudes procedūra saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 ( 1 ) 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Šīs procedūras ietvaros Komisija, ņemot vērā saistību piedāvājumu, ko E.ON iesniedza, lai novērstu Komisijas identificētās konkurences problēmas, tomēr uzskatīja, ka šīs saistības ir pietiekamas, lai novērstu pamatotās šaubas par koncentrācijas saderību ar iekšējo tirgu. Ar 2019. gada 17. septembra lēmumu tā tādējādi atzina koncentrāciju par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu ( 2 ).
EVH ( 3 ) cēla Vispārējā tiesā prasību atcelt strīdīgo lēmumu. Noraidot šo prasību pilnībā, Vispārējā tiesa daļēji balstās uz apsvērumiem, kas ir līdzīgi tiem, kuru dēļ tā ar 2023. gada 17. maija spriedumu ( 4 ) noraidīja EVH celto prasību par Komisijas lēmumu, ar ko pirmais koncentrācijas darījums atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, it īpaši attiecībā uz pamatu, ar kuru apgalvota kopējā darījuma analīzes kļūdaina sadalīšana, uz pamatu par prasītājas tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpumu, kā arī tās iebildumiem par analīzes perioda robežu noteikšanu. Turklāt, tā kā Vispārējā tiesa ir aicināta lemt par dažādām kļūdām, ko EVH identificējusi kā tādas, kas var sagrozīt Komisijas veikto analīzi, kā arī no šīs analīzes Komisijas izdarītos secinājumus, it īpaši, konkrēto tirgu definēšanā, kā arī attiecīgā darījuma iedarbības uz konkurenci analīzē, Vispārējā tiesa īsteno tādu pārbaudi tiesā, kura tai šajā ziņā jāizdara, ņemot vērā tās analīzes īpatnības, kas jāveic Komisijai saskaņā ar tās pilnvarām koncentrāciju kontroles jomā.
Vispārējās tiesas vērtējums
Pirmkārt, Vispārējā tiesa noraida virkni pamatu par kopējā darījuma analīzes kļūdainu sadalīšanu, par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, par prasītājas tiesību tikt uzklausītai pārkāpumu, kā arī par tās tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpumu. Konkrētāk, runājot par piedalīšanos procedūrā, uz ko EVH varēja pretendēt saskaņā ar EK Apvienošanās regulu, Vispārējā tiesa norāda, ka koncentrācijas kontroles procedūras ietvaros – ja trešā persona lūdz, lai tā tiktu uzklausīta, un pamato pietiekamu interesi šajā ziņā, – Komisijai ir pienākums šo trešo personu informēt par procedūras raksturu un priekšmetu, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai ļautu šai personai lietderīgi darīt zināmu savu viedokli par koncentrāciju, tomēr nesniedzot tai tiesības piekļūt visiem lietas materiāliem. Šajā gadījumā netiek apstrīdēts, ka prasītāja zināja attiecīgās procedūras raksturu un priekšmetu. Šādos apstākļos tā nevar pārmest Komisijai nedz to, ka Komisija tai nepaziņoja visu tās rīcībā esošo informāciju, nedz arī to, ka līdz ar to Komisija neievēroja tās tiesības tikt uzklausītai.
Otrkārt, Vispārējā tiesa pārbauda pamatu par acīmredzamām kļūdām, ko Komisija pieļāvusi, vērtējot attiecīgās koncentrācijas saderību ar iekšējo tirgu. Šajā ziņā Vispārējā tiesa vispirms atgādina, ka, īstenojot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar EK Apvienošanās regulu, Komisijai ir zināma diskrecionārā vara it īpaši attiecībā uz sarežģītiem ekonomiskajiem vērtējumiem, kuri tai šajā ziņā jāveic. Līdz ar to, pārbaudot Savienības tiesā šādas varas īstenošanu, jāņem vērā šādi Komisijai atzītā rīcības brīvība.
Ņemot vērā šo precizējumu, Vispārējā tiesa vispirms konstatē, ka to apstākļu pārbaude, kādos Komisija izskatīja lietu, neatklāj nevienu pierādījumu, kas pamato EVH apgalvojumu, ka Komisija esot pamatojusi savu analīzi, neņemot vērā visus atbilstošos datus. Šajā ziņā Vispārējā tiesa uzsver, ka ikvienā koncentrācijas kontroles procedūrā Komisijai ir jālīdzsvaro nepieciešamība veikt pilnīgu izmeklēšanu, lai iegūtu visu informāciju, kam ir nozīme, lai veiktu vērtējumu, ar ātruma prasību, kas tai jāievēro. Šādos apstākļos Vispārējā tiesa uzskata, pirmkārt, ka nevar pārmest Komisijai, ka tā ir balstījusies tikai uz koncentrācijas dalībnieku sniegto informāciju, jo nav norāžu par tās neprecizitāti, un ciktāl šī informācija ir visu atbilstošo datu kopums, kas jāņem vērā, lai vērtētu sarežģītu situāciju. Turklāt Vispārējā tiesa atgādina, ka prasītāja var iesniegt pētījumus, kas izstrādāti īpaši, lai apstrīdētu apstrīdētā lēmuma likumību, ja vien tie nav mēģinājums grozīt tiesisko un faktisko ietvaru, kas iepriekš iesniegts Komisijai apstrīdētā lēmuma pieņemšanas nolūkā. Šajā lietā prasītājas iesniegtie pētījumi ir balstīti uz datiem, kas atšķiras no datiem, kuri pastāvēja apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī, tādējādi tie nevar pierādīt, ka Komisija nav ņēmusi vērā atsevišķus datus. Otrkārt, Vispārējā tiesa uzskata, ka pirmā tirgus izpēte ir veikta pareizi, pirms tā secina, ka nav pamatojuma iebildumam par apgalvotu atsevišķu datu neņemšanu vērā.
Turpinājumā, konstatējusi, ka EVH nebija pamatojuma pārmest Komisijai, ka tā ir kļūdaini noteikusi analīzes perioda robežas, tādu iemeslu dēļ, kas galvenokārt saistīti ar analīzes, kura jāveic Komisijai, prognozes raksturu atbilstoši apsvērumiem, kas šajā ziņā izklāstīti tās 2023. gada 17. maija spriedumā, Vispārējā tiesa pievēršas iebildumu par konkrēto tirgu kļūdainu definīciju ( 5 ) izvērtēšanai.
Šajā ziņā Vispārējā tiesa lemj, pirmām kārtām, par elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības tirgu noteikšanu, kas šajā gadījumā ir apstrīdēta gan attiecībā uz produktiem, gan attiecībā uz šo tirgu ģeogrāfisko teritoriju. Uzreiz norādīdama, ka, lai produktu tirgū nošķirtu klientus, kuriem ir pamatapgādes līgumi, no klientiem, kuriem ir īpašie līgumi, Komisija ir balstījusies uz konkurences analīzi par attiecīgās klientūras pamatapgādes līgumu un īpašo apgādes līgumu savstarpējo aizstājamību, šajā gadījumā secinot, ka aizstājamības līmenis nav pietiekams, Vispārējā tiesa uzskata, ka EVH nav izdevies pierādīt apgalvoto kļūdu vērtējumā, ko Komisija pieļāvusi, veikdama, ņemot vērā iepriekš minēto konstatāciju, šo divu piegādes veidu nošķiršanu. Tāpat, arī nosakot ģeogrāfisko tirgu, Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecībai mājsaimniecībām un mazajiem komerciālajiem lietotājiem pamatapgādes ietvaros ir vietējs mērogs, kas aptver tikai konkrēto pamatapgādes zonu, un ka elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecībai mājsaimniecībām un mazajiem komerciālajiem lietotājiem saskaņā ar īpašajiem līgumiem ir valsts mērogs ar vietējiem elementiem.
Otrām kārtām, attiecībā uz uzskaites pakalpojumu un e‑mobilitātes tirgiem Vispārējā tiesa norāda, ka prasītājai nav pamatojuma gluži otrādi pārmest Komisijai, ka tā ir atstājusi atklātu jautājumu par attiecīgi aplūkoto produktu tirgus definīciju, jo tā bija skaidri norādījusi, ka neviena no tirgus definīcijām neļauj konstatēt, ka pastāv ievērojams šķērslis efektīvai konkurencei pēc koncentrācijas, un attiecībā uz šo punktu netika pierādīta acīmredzama kļūda vērtējumā. Tā tas ir Vispārējās tiesas ieskatā arī tad, ja Komisija konstatē, ka pastāv pretkonkurences sekas, lai arī kāda būtu izmantotā definīcija, ja vien pēc tam, kad konkrētie uzņēmumi ir veikuši izmaiņas, koncentrācija vairs nevar likt būtisku šķērsli efektīvai konkurencei, neraugoties uz attiecīgā tirgus definīciju.
Visbeidzot Vispārējā tiesa izskata iebildumus par koncentrācijas seku kļūdainu vērtējumu.
Attiecībā, pirmkārt, uz sekām elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības tirgos, tās informācijas pārbaude, uz kuru Komisija ir balstījusi savu analīzi, neatklāj nevienu Komisijas pieļautu acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ciktāl tā ir uzskatījusi, ka koncentrācija būtiski nekaitēs efektīvai konkurencei aplūkotajos tirgos pamatapgādes ietvaros Vācijā. No šīs pārbaudes arī izriet, ka Komisija ir pietiekami analizējusi koncentrācijas sekas aplūkotajos tirgos īpašo līgumu ietvaros, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā, it īpaši attiecībā uz kapacitātes vai stimulu radīšanu iespējamai cenu stratēģijai ar negatīvu starpību, lai izstumtu mazos konkurentus vai lai ieņemtu visas pirmās vietas cenu salīdzināšanas tīmekļa vietņu sarakstos.
Attiecībā, otrkārt, uz sekām elektroenerģijas un gāzes izplatīšanas tirgos, prasītājai nav arī pamatojuma pārmest Komisijai to, ka tā nav pietiekami pārbaudījusi attīstīto darbību sekas šajos tirgos un to, ka tā ir acīmredzami veikusi to kļūdainu novērtējumu, ņemot vērā Komisijas šajā ziņā izklāstīto informāciju.
Treškārt, Vispārējā tiesa nonāk pie līdzīga secinājuma attiecībā uz koncentrācijas sekām uzskaites un e‑mobilitātes tirgos. Runājot konkrētāk par šo pēdējo minēto, Vispārējā tiesa konstatē, ka Komisija ir saskanīgi un pilnīgi analizējusi, tostarp ārpus automaģistrālēm, konkurences faktorus no mazākā iespējamā tirgus viedokļa, it īpaši ņemot vērā koncentrācijas dalībnieku tirgus daļas, to konkurences ciešumu, tirgus struktūru un šķēršļus iekļūšanai tirgū, un prasītāja nepierāda, ka Komisijas izmantotie dati nav precīzi.
Visbeidzot, ceturtkārt, Vispārējā tiesa noraida iebildumu par klientiem piedāvāto risinājumu, kas balstīti uz minēto klientu datiem, seku kļūdainu vērtējumu. Šādos apstākļos Vispārējā tiesa galu galā uzskata, ka nevar arī pārmest Komisijai to, ka tā jebkādā veidā nav ņēmusi vērā tās pienākumu ievērot pienācīgu rūpību, īstenojot tās pilnvaras.
Ņemot vērā visus šos apsvērumus, Vispārējā tiesa tādējādi noraida prasību pilnībā.
( 1 ) Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (“EK Apvienošanās Regula”; OV 2004, L 24, 1. lpp.).
( 2 ) Lēmums C(2019) 6530 final (2019. gada 17. septembris), ar kuru koncentrāciju atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu (lieta M.8870 – E.ON/Innogy).
( 3 ) Ir jānorāda, ka vēl desmit citi uzņēmumi arī cēla atcelšanas prasības par to pašu lēmumu. Visas šīs prasības tika noraidītas vai nu kā nepieņemamas (spriedums, 2023. gada 20. decembris, Stadtwerke Frankfurt am Main/Komisija, T‑63/21), vai nu pēc būtības (spriedumi, 2023. gada 20. decembris, Stadtwerke Leipzig/Komisija (T‑55/21), TEAG/Komisija (T‑56/21), Stadtwerke Hameln Weserbergland/Komisija (T‑58/21), eins energie in sachsen/Komisija (T‑59/21), Naturstrom/Komisija (T‑60/21), EnergieVerbund Dresden/Komisija (T‑61/21), GGEW/Komisija (T‑62/21), Mainova/Komisija (T‑64/21) un enercity/Komisija (T‑65/21)).
( 4 ) Spriedums, 2023. gada 17. maijs, EVH/Komisija (T‑312/20, EU:T:2023:252).
( 5 ) Šajā gadījumā attiecīgā koncentrācijas darījuma dalībnieku veiktās darbības lika Komisijai analīzes veikšanas nolūkā nošķirt četrus tirgus, proti, attiecīgi elektroenerģijas tirgu un gāzes tirgu, uzskaites pakalpojumu tirgu, kā arī e‑mobilitātes tirgu.