1)

Vai VDAR (1) 83. panta 4.–6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem valsts tiesībās tiek pārņemts LESD 101. un 102. pantā reglamentētais funkcionālais uzņēmuma jēdziens un funkciju veicēja princips, kas nozīmē, ka, paplašinot OWiG [Gesetz über Ordnungswidrigkeiten, Administratīvo pārkāpumu likuma] 30. panta pamatā esošo tiesību subjekta principu, naudas soda piemērošanas procedūra var tikt īstenota tieši attiecībā pret uzņēmumu un ka, lai piemērotu naudas sodu, nav jākonstatē sodāms administratīvais pārkāpums, kuru ir izdarījusi – attiecīgi, izpildot visas pārkāpuma subjektīvās un objektīvās pazīmes – fiziska un identificēta persona?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: Vai VDAR 83. panta 4.–6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ir jākonstatē, ka uzņēmums darbinieka īstenoto pārkāpumu ir izdarījis tīši (skat. [Regulas Nr. 1/2003] (2) 23. pantu), vai arī, lai piemērotu naudas sodu uzņēmumam, principā pietiek konstatēt objektīvu pienākumu neizpildi, par ko tas ir atbildīgs (“strict liability”)?