–

R.I. vārdā – I. Roşca, pārstāve,

–

Inspecţia Judiciară vārdā – L. Netejoru, pārstāvis,

–

Eiropas Komisijas vārdā – K. Herrmann, I. Rogalski un P. Van Nuffel, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt LES 2. pantu un 19. panta 1. punkta otro daļu, kā arī Komisijas Lēmumu 2006/928/EK (2006. gada 13. decembris), ar ko izveido mehānismu, lai nodrošinātu sadarbību un pārliecinātos par Rumānijā sasniegto, novēršot noteiktus trūkumus tādās jomās kā tiesu sistēmas reforma un cīņa pret korupciju (OV 2006, L 354, 56. lpp.).

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp R.I., no vienas puses, un Inspecţia Judiciară (Tiesu inspekcija, Rumānija) un N.L., no otras puses, par Tiesu inspekcijas lēmumiem izbeigt R.I. pret N.L. iesniegtās sūdzības izskatīšanu un noraidīt sūdzību, kas iesniegta par šo izbeigšanu.

3

Lēmuma 2006/928 1. pantā ir paredzēts:

“Rumānijai līdz katra gada 31. martam un pirmo reizi līdz 2007. gada 31. martam ir jāziņo [Eiropas] Komisijai par gūtajiem panākumiem katra no pielikumā minētajiem trūkumiem novēršanā.

Komisija jebkurā laikā var sniegt tehnisku palīdzību, veicot dažādus pasākumus, vai vākt informāciju par šiem trūkumiem un apmainīties ar to. Turklāt Komisija jebkurā laikā šajā nolūkā var organizēt ekspertu delegācijas uz Rumāniju. Rumānijas iestādes sniedz šajā sakarā vajadzīgo atbalstu.”

4

2004. gada 1. jūlijaLegea nr. 317/2004 privind Consiliul Superior al Magistraturii (Likums Nr. 317/2004 par Augstāko tiesu padomi; 2005. gada 13. septembraMonitorul Oficial al României Nr. 827, I daļa) ar grozījumiem un papildinājumiem (turpmāk tekstā – “grozītais Likums Nr. 317/2004”) 44. panta 6. punktā ir noteikts:

“Lai tiktu ierosināta disciplinārlieta, Tiesu inspekcijai obligāti jāveic disciplinārā izmeklēšana”.

5

Šī likuma 45. panta 4. punktā ir noteikts:

“Ja sākotnējā izmeklēšanā tiek konstatēts, ka nav pierādījumu par disciplinārpārkāpumu, attiecībā uz sūdzību netiek veiktas nekādas turpmākas darbības un par iznākumu tiek paziņots tieši personai, kas iesniegusi sūdzību, un personai, uz kuru attiecas sūdzība. Lēmums par lietas izbeigšanu ir jāapstiprina galvenajam inspektoram. Lēmumu – tikai vienreiz – var atcelt galvenais inspektors, kurš ar rakstisku un pamatotu lēmumu var uzdot veikt papildu izmeklēšanu.”

6

Minētā likuma 45.1 panta 1. punkts ir izteikts šādi:

“Persona, kas iesniegusi sūdzību, var iesniegt iebildumus galvenajam inspektoram pret 45. panta 4. punktā minēto lēmumu par lietas izbeigšanu 15 dienu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas. Iebildumu izskata 20 dienu laikā no dienas, kad tas reģistrēts Tiesu inspekcijā.”

7

Šī paša likuma 47. panta 7. punktā ir precizēts:

“Disciplinārlietu var uzsākt 30 dienu laikā no disciplinārās izmeklēšanas beigu datuma, bet vēlākais divus gadus pēc datuma, kurā nodarījums ir izdarīts.”

8

Grozītā Likuma Nr. 317/2004 65. panta 2.–4. punktā ir noteikts:

“2.   Tiesu inspekciju vada galvenais inspektors–tiesnesis, ko ieceļ pēc Consiliul Superior al Magistraturii [Augstākās tieslietu padomes, Rumānija] rīkota konkursa; viņam palīdz galvenā inspektora iecelts vietnieks–prokurors.

3.   Tiesu inspekcija darbojas saskaņā ar darbības neatkarības principu attiecībā uz Augstāko tieslietu padomi, tiesām, tām piesaistītajām prokuratūrām un citām valsts iestādēm, īstenojot savas analīzes, izmeklēšanas un uzraudzības pilnvaras konkrētās darbības jomās saskaņā ar likumu, lai nodrošinātu tā ievērošanu.

4.   Inspekcijas pasākumu veikšanas normas apstiprina galvenais inspektors ar rīkojumu.”

9

Šī likuma 66. panta 3. punktā ir paredzēts:

“Tiesu inspekcijas organizāciju un darbību, tās organizatorisko struktūru un struktūrvienību funkcijas nosaka nolikumā, kas apstiprināts ar galvenā inspektora rīkojumu [..].”

10

Minētā likuma 69. panta 1. un 4. punktā ir noteikts:

“1.   Galvenajam inspektoram ir šādi galvenie pienākumi:

[..].

[..].

4.   Galvenā inspektora vietnieks ex officio aizstāj galveno inspektoru, palīdz viņam izskatīt un sniegt atzinumus par tiesu inspektoru pieņemtajiem aktiem un lēmumiem, kā arī veic visus pārējos galvenā inspektora noteiktos pienākumus.”

11

Minētā likuma 71. panta 2. punktā ir noteikts:

“Noteikumi par sodiem, disciplinārpārkāpumiem un disciplinārlietām mutatis mutandis attiecas uz tiesu inspektoriem.”

12

R.I. ir puse vairākos kriminālprocesos Rumānijas tiesās. Viņa iesniedza vairākas disciplinārās sūdzības Tiesu inspekcijā pret šajās tiesās norīkotajiem tiesnešiem un prokuroriem.

13

Par šīm sūdzībām Tiesu inspekcija pieņēma dažādus lēmumus izbeigt sūdzību izskatīšanu. Vienu no šiem lēmumiem, kas datēts ar 2018. gada 2. jūliju un kuru bija apstiprinājis galvenais inspektors N.L., R.I. apstrīdēja Curtea de Apel București (Bukarestes apelācijas tiesa, Rumānija).

14

Ar 2019. gada 27. septembra spriedumu šī tiesa atcēla minēto lēmumu. Înalta Curte de Casație și Justiție (Augstā kasācijas tiesa, Rumānija) ar 2020. gada 29. septembra spriedumu noraidīja Tiesu inspekcijas iesniegto apelācijas sūdzību par šo spriedumu.

15

Pēc šīs tiesvedības Tiesu inspekcija 2021. gada 11. martā pieņēma jaunu lēmumu par konkrētās disciplinārās sūdzības izskatīšanas izbeigšanu. 2021. gada 31. maijā N.L. noraidīja R.I. iesniegto sūdzību par šo lēmumu. Pēdējā minētā cēla prasību atcelt šādi pieņemto N.L. lēmumu.

16

Procesuālajā rakstā, kas 2019. gada 29. novembrī tika nosūtīts Ministerului Justiţiei (Tieslietu ministrija, Rumānija), R.I. sūdzējās par savu konstitucionālo tiesību pārkāpumu un paziņoja par tādu personu “grupas” darbību, starp kurām ir arī N.L. un kuras esot veicinājušas šo pārkāpumu un kriminālizmeklēšanu pret viņu. Šajā procesuālajā rakstā R.I. tostarp apgalvoja, ka N.L. esot centies noslēpt dažu tiesnešu izdarīto ļaunprātīgo pilnvaru izmantošanu un prettiesiskās darbības.

17

Tieslietu ministrija uzskatīja, ka nav kompetenta izskatīt šādu sūdzību, un tādēļ tā tika nodota Tiesu inspekcijai. Turklāt R.I. formulēja papildu iebildi pret N.L. un 2021. gada 16. februārī iesniedza sūdzību Tiesu inspekcijai.

18

Šajā iestādē veiktajā procedūrā R.I. precizēja savus iebildumus un it īpaši norādīja, ka īsta disciplinārā izmeklēšana neesot notikusi, ka 2019. gada 27. septembra spriedums nav ticis izpildīts un ka viņas sūdzību izskatīšana tikusi tīši novilcināta, lai ļautu beigties noilguma termiņam.

19

Sūdzības par N.L. izskatīšana tika izbeigta 2021. gada 17. martā ar tiesu inspektora, kurš tika iecelts, piemērojot galvenā inspektora pieņemtos vispārīgos noteikumus, lēmumu. Sūdzība, ko R.I. iesniedza par šo lēmumu, tika noraidīta 2021. gada 11. maijā ar galvenā inspektora vietnieka lēmumu.

20

2021. gada 31. maijā R.I. cēla prasību iesniedzējtiesā, lūdzot tostarp atcelt 2021. gada 17. marta un 11. maija lēmumus, kā arī atlīdzināt kaitējumu, kas tai esot nodarīts ar šiem lēmumiem.

21

Šīs prasības pamatojumam R.I. tostarp atsaucās uz vairākiem pārkāpumiem saistībā ar galvenā inspektora pilnvarām attiecībā uz tiesu inspektoru atlasi, galvenā inspektora iecelšanu amatā un Tiesu inspekcijas organizācijas noteikumu izdošanu, kā arī saistībā ar pietiekamu garantiju par to personu, kas ir norīkotas sūdzības izskatīšanai pret galveno inspektoru, objektivitātes neesamību. R.I. uzskata, ka Savienības tiesības nepieļauj to, ka pilnvaras tiek koncentrētas galvenā inspektora rokās, jo tas varot kavēt disciplinārizmeklēšanu pret tiesnešiem vai pret galveno inspektoru.

22

Iesniedzējtiesa norāda, ka, lai gan R.I. atsaucas uz 2021. gada 18. maija spriedumu Asociaţia Forumul Judecătorilor din România u.c. (C‑83/19, C‑127/19, C‑195/19, C‑291/19, C‑355/19 un C‑397/19, EU:C:2021:393), šis spriedums tomēr ir tikai par galvenā inspektora iecelšanas aktu, kurš tika analizēts, ievērojot risku, ka tiks uzsākta disciplinārā izmeklēšana pret tiesnešiem. Šajā gadījumā R.I., gluži pretēji, sūdzas par neiespējamību ierosināt disciplinārlietu Tiesu inspekcijas organizācijas un darbības kārtības dēļ.

23

Šajā ziņā iesniedzējtiesa uzsver, ka 2012. gadā Tiesu inspekcija tika reformēta, lai palielinātu tās darbības neatkarību no Augstākās tieslietu padomes un tādējādi nodrošinātu Lēmuma 2006/928 ievērošanu. Dažādi Tiesu inspekcijas organizācijas un darbības noteikumi, kas tostarp attiecas uz tās struktūru, personāla funkcijām, sūdzību izskatīšanas procedūru, tiesu inspektoru vai vadošos amatos ieņemošu personu iecelšanu, izrietot no noteikumiem, ko pieņēmis galvenais inspektors, piemērojot reglamentējošās pilnvaras, kuras tam ir piešķīris Rumānijas likumdevējs. Pamatojoties uz šiem elementiem, iesniedzējtiesa it īpaši jautā par garantiju sistēmas stabilitāti, kas izriet no Rumānijas tiesiskā regulējuma attiecībā uz galvenā inspektora prasības pārbaudi.

24

Šādos apstākļos Curtea de Apel București (Bukarestes apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [LES] 2. pants un 19. panta 1. punkta otrā daļa, Lēmums 2006/928 [..], kā arī atbilstoši Eiropas Savienības tiesībām noteiktās neatkarības un objektivitātes garantijas ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas ļauj Tiesu inspekcijas galvenajam inspektoram izdot normatīva (zemāka juridiskā ranga nekā likums) un/vai individuāla rakstura administratīvus aktus, ar kuriem tas autonomi izlemj par Tiesu inspekcijas institucionālā ietvara organizēšanu tiesu inspektoru atlasei, to darbības vērtēšanai [un] inspekcijas pasākumu veikšanai, [kā arī] galvenā inspektora vietnieka iecelšanai, ja saskaņā ar konstitutīvo likumu minētās personas ir vienīgie subjekti, kas var pieņemt, apstiprināt vai atspēkot disciplinārā izmeklēšanā par galveno inspektoru izdotos aktus?”

25

Iesniedzējtiesa ir lūgusi šim lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu piemērot paātrināto prejudiciālā nolēmuma tiesvedību, kas paredzēta Tiesas Reglamenta 105. pantā.

26

Sava lūguma pamatojumam šī tiesa norāda, pirmkārt, ka R.I. sūdzība vērsta uz disciplinārlietu pārmērīgo ilgumu un līdz ar to ir svarīgi, lai prejudiciālā nolēmuma tiesvedības ilgums nešķistu tāds, kas rada šaubas par viņas prasības efektivitāti. Otrkārt, šī tiesa uzsver, ka uzdotais jautājums attiecas uz būtisku tiesību problēmu, jo tas ir par Tiesu inspekcijas struktūras organizāciju un darbību.

27

Reglamenta 105. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Tiesas priekšsēdētājs pēc iesniedzējtiesas pieteikuma vai izņēmuma kārtā pēc savas ierosmes un pēc tiesneša referenta un ģenerāladvokāta uzklausīšanas, atkāpjoties no Reglamenta noteikumiem, var nolemt lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu, ja lietas apstākļi prasa to izskatīt īsā termiņā, piemērot paātrinātu tiesvedību.

28

Šajā gadījumā Tiesas priekšsēdētājs 2022. gada 1. februārī, uzklausot tiesnesi referentu un ģenerāladvokātu, nolēma, ka šī sprieduma 25. punktā minētais pieteikums nav jāapmierina.

29

Proti, runājot, pirmkārt, par risku, ka prejudiciālā nolēmuma tiesvedība pārmērīgi pagarinātu pamatlietas ilgumu, no Tiesas judikatūras izriet, ka tikai ar indivīdu interesi – kas, protams, ir leģitīma – pēc iespējas ātrāk noteikt to tiesību apjomu, kuras tiem izriet no Savienības tiesībām, nevar pierādīt izņēmuma apstākļa esamību Reglamenta 105. panta 1. punkta izpratnē (spriedums, 2021. gada 11. novembris, Energieversorgungscenter Dresden‑Wilschdorf, C‑938/19, EU:C:2021:908, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).

30

Turklāt, pat pieņemot, ka iesniedzējtiesa uzskata, ka pamatlietu no tās priekšmeta viedokļa tā ir izskatījusi ātri, apstāklis, ka iesniedzējtiesai ir pienākums veikt visus pasākumus, lai nodrošinātu ātru pamatlietas noregulējumu, pats par sevi nav pietiekams, lai pamatotu paātrinātās tiesvedības piemērošanu saskaņā ar Reglamenta 105. panta 1. punktu (spriedums, 2021. gada 6. oktobris, TOTO un Vianini Lavori, C‑581/20, EU:C:2021:808, 29. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

31

Otrkārt, attiecībā uz apstākli, ka uzdotais jautājums attiecas uz Tiesu inspekcijas struktūras organizāciju un darbību, ir jāatgādina, ka paātrinātās prejudiciālā nolēmuma tiesvedības piemērošana ir atkarīga nevis no pašas pamatlietas rakstura, bet gan no attiecīgās lietas īpašajiem ārkārtas apstākļiem, kuriem ir jāpierāda ārkārtas steidzamība lemt par šiem jautājumiem (spriedums, 2023. gada 31. janvāris, Puig Gordi u.c., C‑158/21, EU:C:2023:57, 27. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

32

It īpaši apstāklis, ka lieta attiecas uz būtisku attiecīgās dalībvalsts tiesu sistēmas organizācijas aspektu, pats par sevi nav iemesls, kurš nosaka ārkārtas steidzamību, kas nepieciešama, lai pamatotu paātrinātu izskatīšanu (šajā ziņā skat. spriedumus, 2021. gada 20. aprīlis, Repubblika, C‑896/19, EU:C:2021:311, 22. punkts, un 2021. gada 21. decembris, Randstad Italia, C‑497/20, EU:C:2021:1037, 39. punkts).

33

Tiesu inspekcija apgalvo, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir nepieņemams.

34

No vienas puses, lai gan tikai valsts tiesu kompetencē ir konstatēt un novērtēt individuālu administratīvo aktu pieņemšanas procedūras tiesiskumu, šis lūgums attiecoties nevis uz Savienības tiesību normu interpretāciju, bet gan uz grozītā Likuma Nr. 317/2004 interpretāciju. No otras puses, strīdam pamatlietā piemērojamās Rumānijas tiesību normas esot saderīgas ar Savienības tiesību normām un tādējādi šajā strīdā tiesnešu neatkarība nevar tikt apdraudēta.

35

Lai gan ir taisnība, ka prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā Tiesai nav kompetences interpretēt dalībvalsts iekšējās tiesības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 26. janvāris, Hessischer Rundfunk, C‑422/19 un C‑423/19, EU:C:2021:63, 31. punkts), šajā ziņā no uzdotā jautājuma formulējuma tomēr skaidri izriet, ka tas attiecas nevis uz Rumānijas tiesību interpretāciju, bet gan uz Savienības tiesību normu, proti, LES 2. panta un 19. panta 1. punkta otrās daļas, kā arī Lēmuma 2006/928 interpretāciju.

36

Turklāt, lai gan Tiesu inspekcija apgalvo, ka tāds tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais ir saderīgs ar Savienības tiesībām, šis iebildums attiecas uz to šo tiesību normu tvērumu, par kurām ir uzdots jautājums, un līdz ar to – uz šo tiesību normu interpretāciju. Šāds iebildums, kas tādējādi attiecas uz šī jautājuma būtību, pēc sava rakstura nevar izraisīt tā nepieņemamību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 20. aprīlis, Repubblika, C‑896/19, EU:C:2021:311, 33. punkts).

37

No tā izriet, ka prejudiciālais jautājums ir pieņemams.

38

Ar uzdoto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai LES 2. pants un 19. panta 1. punkta otrā daļa, kā arī Lēmums 2006/928 ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tādas struktūras direktoram, kuras kompetencē ir veikt izmeklēšanu un ierosināt disciplinārlietas pret tiesnešiem un prokuroriem, ir piešķirtas pilnvaras pieņemt reglamentējošus un individuālus aktus, it īpaši attiecībā uz šīs struktūras organizāciju, tās darbinieku atlasi, viņu darba izpildi vai direktora vietnieka iecelšanu, lai gan veikt disciplināro izmeklēšanu pret šo direktoru ir vienīgi šo darbinieku un šī direktora vietnieka kompetencē.

39

Jāatgādina, ka LES 19. pantā, kurā ir konkretizēta LES 2. pantā paredzētā tiesiskuma vērtība, valstu tiesām un Tiesai ir uzticēts uzdevums nodrošināt pilnīgu Savienības tiesību piemērošanu visās dalībvalstīs, kā arī to tiesību aizsardzību tiesā, kuras privātpersonām izriet no Savienības tiesībām (spriedumi, 2021. gada 18. maijs, Asociaţia Forumul Judecătorilor din România u.c., C‑83/19, C‑127/19, C‑195/19, C‑291/19, C‑355/19 un C‑397/19, EU:C:2021:393, 188. punkts, kā arī 2022. gada 22. februāris, RS (Konstitucionālās tiesas spriedumu iedarbība), C‑430/21, EU:C:2022:99, 37. punkts).

40

Efektīva pārbaude tiesā, kuras mērķis ir nodrošināt Savienības tiesību ievērošanu, ir tiesiskas valsts neatņemama sastāvdaļa. Šajā ziņā un kā tas ir noteikts LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā, dalībvalstīm ir jāparedz tiesību aizsardzības līdzekļu un procedūru sistēma, kas nodrošina privātpersonām tiesību uz efektīvu pārbaudi tiesā ievērošanu jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības. Tiesību, kuras privātpersonas gūst no Savienības tiesībām, efektīvas aizsardzības tiesā princips, uz ko tādējādi ir atsauce LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā, ir Savienības tiesību vispārējs princips, kas izriet no dalībvalstīm kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām un kas tika atzīts Romā 1950. gada 4. novembrī parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – “ECPAK”) 6. un 13. pantā un pašlaik ir apstiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. pantā (spriedums, 2021. gada 21. decembris, Euro Box Promotion u.c., C‑357/19, C‑379/19, C‑547/19, C‑811/19 un C‑840/19, EU:C:2021:1034, 219. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

41

No tā izriet, ka ikvienai dalībvalstij ir jānodrošina, lai attiecīgās instances, kuras kā “tiesa” Savienības tiesību izpratnē ietilpst tās tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmā jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, atbilstu efektīvas tiesību aizsardzības tiesā prasībām (spriedumi, 2021. gada 18. maijs, Asociaţia Forumul Judecătorilor din România u.c., C‑83/19, C‑127/19, C‑195/19, C‑291/19, C‑355/19 un C‑397/19, EU:C:2021:393, 191. punkts, kā arī 2022. gada 22. februāris, RS (Konstitucionālās tiesas spriedumu iedarbība), C‑430/21, EU:C:2022:99, 40. punkts).

42

Runājot par LES 19. panta 1. punkta otrās daļas piemērojamību tādā situācijā, kāda ir pamatlietā, jāatgādina, ka šī norma darbojas “jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības”, neatkarīgi no situācijas, kādā dalībvalstis īsteno šīs tiesības Hartas 51. panta 1. punkta izpratnē (spriedums, 2021. gada 18. maijs, Asociaţia Forumul Judecătorilor din România u.c., C‑83/19, C‑127/19, C‑195/19, C‑291/19, C‑355/19 un C‑397/19, EU:C:2021:393, 192. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

43

Šajā ziņā Tiesai jau ir bijusi iespēja nospriest, ka valsts tiesību aktos, kas ietilpst Lēmuma 2006/928 piemērošanas jomā, ir jāievēro prasības, kas izriet no Savienības tiesībām, it īpaši no LES 2. panta un 19. panta 1. punkta (šajā ziņā skat. spriedumu, 2022. gada 22. februāris, RS (Konstitucionālās tiesas spriedumu iedarbība), C‑430/21, EU:C:2022:99, 57. punkts un tajā minētā judikatūra).

44

Tas tā it īpaši ir gadījumā, kad tiesiskais regulējums nosaka tādas struktūras organizāciju un darbību, kuras – tāpat kā Tiesu inspekcijas – kompetencē ir izmeklēšanas veikšana un disciplināro darbību veikšana pret visiem Rumānijas tiesnešiem un tātad – pret vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešiem, kuriem šajā statusā ir jālemj par jautājumiem, kas saistīti ar Savienības tiesību piemērošanu vai interpretāciju (šajā ziņā skat. spriedumu, 2021. gada 18. maijs, Asociaţia Forumul Judecătorilor din România u.c., C‑83/19, C‑127/19, C‑195/19, C‑291/19, C‑355/19 un C‑397/19, EU:C:2021:393, 182., 185. un 193. punkts).

45

Taču, lai nodrošinātu, ka iestādes, kurām var nākties lemt par jautājumiem, kas saistīti ar Savienības tiesību piemērošanu vai interpretāciju, var nodrošināt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kas prasīta šajā tiesību normā, īpaši svarīga ir šo instanču neatkarības saglabāšana, kā tas norādīts Hartas 47. panta otrajā daļā, kurā kā viena no prasībām saistībā ar pamattiesībām uz efektīvu tiesisko aizsardzību ir minēta piekļuve “neatkarīgai” tiesai (spriedums, 2021. gada 18. maijs, Asociaţia Forumul Judecătorilor din România u.c., C‑83/19, C‑127/19, C‑195/19, C‑291/19, C‑355/19 un C‑397/19, EU:C:2021:393, 194. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

46

No LES 19. panta 1. punkta otrās daļas izrietošajai tiesu neatkarības prasībai ir divi aspekti. Pirmais (ārējais) aspekts ietver prasību, lai attiecīgā struktūra pildītu savas funkcijas pilnīgi autonomi, nebūdama pakļauta nekādai hierarhiskai saiknei vai subordinācijai attiecībā pret kādu citu iestādi un nesaņemot nekādas izcelsmes rīkojumus vai instrukcijas, tādējādi būdama aizsargāta pret ārēju iejaukšanos vai spiedienu, kas var nelabvēlīgi ietekmēt tās locekļu spriešanas neatkarību un ietekmēt viņu lēmumus. Savukārt otrais (iekšējais) aspekts ir saistīts ar “neitralitātes” jēdzienu un attiecas uz to, ka tiek saglabāta vienāda attieksme attiecībā uz strīda dalībniekiem un to attiecīgajām interesēm saistībā ar strīda priekšmetu. Pēdējais minētais aspekts prasa, ka ir jāievēro objektivitāte un, izņemot stingru tiesību normu piemērošanu, ir jābūt absolūtai neieinteresētībai strīda atrisinājumā (šajā ziņā skat. spriedumu, 2022. gada 22. februāris, RS (Konstitucionālās tiesas spriedumu iedarbība), C‑430/21, EU:C:2022:99, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).

47

Saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru atbilstoši Savienības tiesībās prasītajām neatkarības un objektivitātes garantijām ir nepieciešams, lai pastāvētu tiesību normas, kas ļautu kliedēt jebkādas indivīdu pamatotas šaubas par minētās struktūras ārēju neietekmējamību un tās neitralitāti attiecībā uz tajā izvērtējamajām interesēm (spriedumi, 2021. gada 18. maijs, Asociaţia Forumul Judecătorilor din România u.c., C‑83/19, C‑127/19, C‑195/19, C‑291/19, C‑355/19 un C‑397/19, EU:C:2021:393, 196. punkts, kā arī 2022. gada 22. februāris, RS (Konstitucionālās tiesas spriedumu iedarbība), C‑430/21, EU:C:2022:99, 82. punkts).

48

Konkrētāk, disciplināro režīmu reglamentējošo noteikumu gadījumā neatkarības prasība saskaņā ar pastāvīgo judikatūru paredz, ka šim režīmam ir jāsniedz nepieciešamās garantijas, lai izvairītos no jebkāda riska, ka šāds režīms varētu tikt izmantots kā tiesu nolēmumu satura politiskās kontroles sistēma. Šajā ziņā tādu noteikumu paredzēšana, kuros tostarp ir definēta gan rīcība, kas ir uzskatāma par disciplināro pārkāpumu, gan konkrēti piemērojamie sodi, kuri paredz neatkarīgas instances iesaistīšanos saskaņā ar procedūru, kas pilnībā garantē Hartas 47. un 48. pantā paredzētās tiesības, tostarp tiesības uz aizstāvību, un kuros ir paredzēta iespēja tiesā apstrīdēt disciplināro iestāžu lēmumus, ir būtisko garantiju kopums, lai saglabātu tiesu varas neatkarību (spriedums, 2021. gada 18. maijs, Asociaţia Forumul Judecătorilor din România u.c., C‑83/19, C‑127/19, C‑195/19, C‑291/19, C‑355/19 un C‑397/19, EU:C:2021:393, 198. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

49

Turklāt, tā kā iespēja sākt disciplinārlietu pati par sevi var radīt spiedienu uz tām personām, kurām ir uzdevums spriest tiesu, ir būtiski, lai struktūra, kas ir kompetenta veikt izmeklēšanu un ierosināt disciplinārlietu, veicot šos uzdevumus, būtu objektīva un neatkarīga un lai šajā ziņā tā nebūtu pakļauta nekādam ārējam spiedienam (šajā ziņā skat. spriedumus, 2021. gada 18. maijs, Asociaţia Forumul Judecătorilor din România u.c., C‑83/19, C‑127/19, C‑195/19, C‑291/19, C‑355/19 un C‑397/19, EU:C:2021:393, 199. punkts, kā arī 2021. gada 15. jūlijs, Komisija/Polija (Disciplinārie pasākumi pret tiesnešiem), C‑791/19, EU:C:2021:596, 82. punkts).

50

Tādējādi un tā kā personas, kas ir vadošos amatos šādā struktūrā, var īstenot izšķirošu ietekmi uz tās darbību, tiesību normas, kas reglamentē iecelšanas šajos amatos procedūru, ir jāizstrādā tā, lai tās nevarētu radīt nekādas pamatotas šaubas par to, ka šīs struktūras pilnvaras un funkcijas tiek izmantotas kā instruments, lai izdarītu politisku spiedienu uz tiesu darbību vai īstenotu šīs darbības politisko kontroli (spriedums, 2021. gada 18. maijs, Asociaţia Forumul Judecătorilor din România u.c., C‑83/19, C‑127/19, C‑195/19, C‑291/19, C‑355/19 un C‑397/19, EU:C:2021:393, 200. punkts).

51

Šāda prasība attiecas ne tikai uz tiem noteikumiem, kas reglamentē procedūru iecelšanai vadošos amatos struktūrā, kuras kompetencē ir veikt izmeklēšanu un uzsākt disciplinārlietas, bet arī plašāk – uz visiem noteikumiem, kas reglamentē šīs institūcijas organizāciju un darbību.

52

Proti, pēdējie minētie noteikumi vispārīgi var tieši ietekmēt minētās institūcijas praksi un tādējādi novērst vai, tieši pretēji, veicināt tādu disciplināro procesu īstenošanu, kuru mērķis vai sekas ir izdarīt spiedienu uz tiem, kuriem ir pienākums spriest, vai nodrošināt to darbības politisko kontroli.

53

Šajā ziņā pilnvaru, kas tam ļauj regulēt šīs struktūras organizāciju un darbību, kā arī pieņemt individuālus lēmumus saistībā ar tās darbinieku karjeru un lietām, ko tie izskata, koncentrēšana šādas struktūras direktora rokās nodrošina šim direktoram faktisku kontroli pār visām minētās struktūras darbībām, un tādējādi šis direktors var ne tikai ietekmēt šīs pašas struktūras darbinieku, ieskaitot tās pārvaldes locekļu, atlasi, bet arī viņu karjeras attīstību, kā arī šo darbinieku disciplinārlietās pret tiesnešiem konkrēti pieņemto lēmumu nozīmi un saturu.

54

Šādas kontroles esamība tomēr nevar tikt uzskatīta par tādu, kas pati par sevi ir nesaderīga ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu.

55

Proti, lai gan tādas struktūras direktora efektīva kontrole, kuras kompetencē ir veikt izmeklēšanu un disciplinārās darbības attiecībā uz visām šīs struktūras darbībām, var veicināt minētās iestādes prakses efektivitāti, kā arī vienveidību, šāda pilnvaru koncentrēšana tikai direktora rokās pati par sevi nevar kaitēt neatkarības un objektivitātes prasībām, jo tādas struktūras kā pamatlietā darbinieki ir aicināti nevis izšķirt strīdus kā tiesneši, bet gan veikt izmeklēšanu un ierosināt disciplinārlietas, līdz ar to viņiem nav obligāti jāatbilst visām neatkarības un objektivitātes prasībām, kas piemērojamas tiesnešiem.

56

Tomēr nozīmīgu pilnvaru koncentrēšana tādas struktūras direktora rīcībā, kuras kompetencē ir veikt izmeklēšanu un disciplināras darbības, jo praktiski tā viņam sniedz plašu rīcības brīvību uzsākt disciplinārlietas pret tiesnešiem, var atvieglot šim direktoram disciplināro pasākumu izmantošanu pret tiesnešiem ar nolūku ietekmēt viņu darbību.

57

Līdz ar to tiesiskais regulējums, ar kuru šīs struktūras direktoram ir piešķirtas tādas pilnvaras, kādas tiek piešķirtas galvenajam inspektoram ar pamatlietā aplūkojamo tiesisko regulējumu, indivīdiem var radīt pamatotas šaubas par šīs struktūras prerogatīvu un funkciju izmantošanu kā instrumentu spiediena izdarīšanai uz tiesas spriešanas darbību vai šīs darbības politisku kontroli.

58

Galu galā tieši iesniedzējtiesai būs jālemj par šo jautājumu pēc tam, kad tā būs veikusi šim nolūkam vajadzīgos vērtējumus. Proti, ir jāatgādina, ka ar LESD 267. pantu Tiesa ir pilnvarota nevis piemērot Savienības tiesību noteikumus konkrētam gadījumam, bet tikai pieņemt nolēmumu par Līgumu un Eiropas Savienības iestāžu pieņemto tiesību aktu interpretāciju. Tomēr saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu ieviestās tiesu sadarbības ietvaros Tiesa, pamatojoties uz lietas materiāliem, var sniegt valsts tiesai Savienības tiesību interpretācijas elementus, kas tai var būt noderīgi, izvērtējot kādas Savienības tiesību normas sekas (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2021. gada 18. maijs, Asociaţia Forumul Judecătorilor din România u.c., C‑83/19, C‑127/19, C‑195/19, C‑291/19, C‑355/19 un C‑397/19, EU:C:2021:393, 201. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

59

Šajā ziņā pamatlietā aplūkotais tiesiskais regulējums iesniedzējtiesai būs jāizvērtē kā tāds un arī tā valsts tiesību un hipotētiskā kontekstā. Proti, vairākiem elementiem, kas attiecas uz šo kontekstu un kas izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma un Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem, var būt zināma nozīme pārbaudē, kas jāveic iesniedzējtiesai.

60

Pirmām kārtām, runājot par pamatlietā aplūkoto tiesisko regulējumu – lai novērstu, ka tādas iestādes direktors, kuras kompetencē ir veikt izmeklēšanu un uzsākt disciplinārlietu, var ļaunprātīgi izmantot pilnvaras vai turpināt to darīt, īpaši svarīgas ir tajā paredzētās iespējamās garantijas vai iespējamais to trūkums.

61

Iesniedzējtiesa precizē, ka, piemērojot šo tiesisko regulējumu, disciplinārlietu, kuras mērķis ir apkarot galvenā inspektora izdarītos pārkāpumus, var uzsākt tikai tāds inspektors, kura karjera lielā mērā ir atkarīga no galvenā inspektora lēmumiem un kuram noteikti ir jārīkojas tā noteiktās organizācijas ietvaros.

62

Turklāt no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka lēmumus attiecībā uz galveno inspektoru var pārskatīt galvenā inspektora vietnieks, kuru ir iecēlis galvenais inspektors un kura pilnvaras beidzas vienlaikus ar galvenā inspektora pilnvaru termiņu.

63

Tas gan ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, tomēr šķiet, ka praksē šādas disciplinārās kārtības raksturs neļauj efektīvi veikt disciplināros pasākumus pret galveno inspektoru, pat ja par viņu tiktu iesniegtas nopietni pamatotas sūdzības.

64

Protams, kā to parāda pamatlietā aplūkotā procedūra, sūdzības pret galveno inspektoru izbeigšana bez izskatīšanas var būt tādas prasības priekšmets, kura attiecīgā gadījumā var izraisīt lēmuma izbeigt lietu bez izskatīšanas atcelšanu un rīkojumu izdošanu saistībā ar šīs sūdzības izskatīšanu, kas jānodrošina Tiesu inspekcijai.

65

Tomēr iesniedzējtiesai ir jāizvērtē, kādā mērā Rumānijas tiesu pilnvaras šajā ziņā ļauj efektīvi veikt disciplināros pasākumus pret galveno inspektoru, kā arī efektīvi un objektīvi izskatīt pret šo inspektoru vērstās sūdzības. Lai veiktu šādu izvērtēšanu, iesniedzējtiesai tostarp ir jāņem vērā atkarības saikne ar galveno inspektoru, kuram lieta atkal tiktu nodota pēc tam, kad tiktu atcelts lēmums par lietas izbeigšanu bez izskatīšanas, un iespējamo risku, ka beigsies noilguma termiņš, kas var kavēt disciplināro pasākumu veikšanu.

66

Gadījumā, ja šai tiesai būtu jāsecina, ka galvenā inspektora darbība nevar būt faktiskas un efektīvas pārbaudes priekšmets pamatlietā aplūkojamā tiesiskā regulējuma ietvaros, ir jākonstatē, ka šis regulējums nav pieņemts tādā veidā, kas indivīdiem neradītu nekādas pamatotas šaubas saistībā ar Tiesu inspekcijas prerogatīvu un funkciju izmantošanu kā instrumentu spiediena izdarīšanai uz tiesu darbību vai šīs darbības politiskai kontrolei (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2019. gada 19. novembris, A.K. u.c. (Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas neatkarība), C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18, EU:C:2019:982, 142. punkts; 2021. gada 2. martsA.B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība), C‑824/18, EU:C:2021:153, 129. punkts, kā arī 2021. gada 18. maijs, Asociaţia Forumul Judecătorilor din România u.c., C‑83/19, C‑127/19, C‑195/19, C‑291/19, C‑355/19 un C‑397/19, EU:C:2021:393, 205. punkts).

67

Otrām kārtām, attiecībā uz valsts juridisko un faktu kontekstu, kas ir jāņem vērā, no iesniedzējtiesas nolēmuma, kā arī no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem, izriet trīs elementi, kas var būt zināmā mērā atbilstoši iesniedzējtiesas pārbaudes veikšanai.

68

Vispirms, neskarot pārbaudes, kas būs jāveic šai tiesai, šķiet, ka galvenā inspektora pilnvaras ir pastiprinātas Rumānijas tiesu iestāžu organizācijas reformu plašākā kontekstā, kuru mērķis vai sekas ir Rumānijas tiesnešu neatkarības un objektivitātes garantiju samazināšana (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2021. gada 2. marts, A.B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība), C‑824/18, EU:C:2021:153, 133.–135. punkts, kā arī 2021. gada 15. jūlijs, Komisija/Polija (Disciplinārie pasākumi pret tiesnešiem), C‑791/19, EU:C:2021:596, 106. un 108. punkts).

69

Tālāk – konkrēta kārtība galvenā inspektora iecelšanai var būt diezgan svarīga, ja tajā ir norādīts, ka šis galvenais inspektors ir cieši saistīts ar izpildvaras vai likumdošanas pilnvarām, un šķiet, ka šajā lietā tas tā ir.

70

Visbeidzot, ir jāņem vērā arī konkrētā prakse, ko galvenais inspektors ievēro, īstenojot savas prerogatīvas (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2019. gada 19. novembris, A.K. u.c. (Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas neatkarība), C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18, EU:C:2019:982, 144. punkts; kā arī 2021. gada 18. maijs, Asociaţia Forumul Judecătorilor din România u.c., C‑83/19, C‑127/19, C‑195/19, C‑291/19, C‑355/19 un C‑397/19, EU:C:2021:393, 219. punkts).

71

Šajā lietā Komisija ir norādījusi piemērus, kas varētu pierādīt, ka šīs prerogatīvas tikušas vairākas reizes izmantotas, lai veiktu tiesas darbības politisku kontroli, turklāt daži no šiem piemēriem iekļauti Komisijas un Eiropas Parlamenta 2019. gada 22. oktobra un 2021. gada 8. jūnija ziņojumos Padomei par Rumānijas progresu Sadarbības un pārbaudes mehānisma ietvaros (COM(2019) 499 final, 7. un 8. lpp., kā arī COM(2021) 370, 18. lpp.), kas Rumānijas iestādēm ir pienācīgi jāievēro atbilstoši lojālas sadarbības principam, kurš norādīts LES 4. panta 3. punktā, lai sasniegtu Lēmumā 2006/928 izvirzītos mērķus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 18. maijs, Asociaţia Forumul Judecătorilor din România u.c., C‑83/19, C‑127/19, C‑195/19, C‑291/19, C‑355/19 un C‑397/19, EU:C:2021:393, 178. punkts).

72

Tādējādi, neskarot pārbaudes, kas jāveic iesniedzējtiesai, šķiet, ka šie Tiesai iesniegtie valsts juridiskā un faktu konteksta elementi drīzāk apstiprina, nevis atspēko iespējamo konstatējumu, ka pamatlietā aplūkotais tiesiskais regulējums nav veidots tā, lai tas indivīdiem neradītu nekādas leģitīmas šaubas par Tiesu inspekcijas prerogatīvu un funkciju izmantošanu kā instrumentu spiediena izdarīšanai uz tiesas darbību vai šīs darbības politiskai kontrolei.

73

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka LES 2. pants un 19. panta 1. punkta otrā daļa, tos lasot kopā ar Lēmumu 2006/928, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu,

ja šis tiesiskais regulējums nav veidots tā, lai tas indivīdiem nevarētu radīt nekādas leģitīmas šaubas par šīs iestādes prerogatīvu un funkciju izmantošanu kā instrumentu spiediena izdarīšanai uz šo tiesnešu un prokuroru darbību vai šīs darbības politiskajai kontrolei.

74

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

LES 2. pants un 19. panta 1. punkta otrā daļa, tos lasot kopā ar Komisijas Lēmumu 2006/928/EK (2006. gada 13. decembris), ar ko izveido mehānismu, lai nodrošinātu sadarbību un pārliecinātos par Rumānijā sasniegto, novēršot noteiktus trūkumus tādās jomās kā tiesu sistēmas reforma un cīņa pret korupciju,

ir jāinterpretē tādējādi, ka

tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu,

ja šis tiesiskais regulējums nav veidots tā, lai tas indivīdiem nevarētu radīt nekādas leģitīmas šaubas par šīs iestādes prerogatīvu un funkciju izmantošanu kā instrumentu spiediena izdarīšanai uz šo tiesnešu un prokuroru darbību vai šīs darbības politiskajai kontrolei.