–

Mestna občina Ljubljan vārdā – R. Kokalj, odvetnik,

–

Čehijas valdības vārdā – L. Halajová, M. Smolek un J. Vláčil, pārstāvji,

–

Austrijas valdības vārdā – A. Posch, pārstāvis,

–

Eiropas Komisijas vārdā – U. Babovič, M. Kocjan, A. Kraner, P. Ondrůšek un G. Wils, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV 2014, L 94, 1. lpp.), kas grozīta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/1827 (2019. gada 30. oktobris) (OV 2019, L 279, 23. lpp.) (turpmāk tekstā – “Direktīva 2014/23”), 3. panta 1. punktu, 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 8. panta 1. un 2. punktu, kā arī 38. panta 1. punktu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.), kas grozīta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/1828 (2019. gada 30. oktobris) (OV 2019, L 279, 25. lpp.) (turpmāk tekstā – “Direktīva 2014/24”), 2. panta 1. punkta 5. un 9. apakšpunktu, 3. panta 4. punkta trešo daļu, 4. panta b) un c) punktu, 18. panta 1. punktu, kā arī 58. panta 1. un 2. punktu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2195/2002 (2002. gada 5. novembris) par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV) (OV 2002, L 340, 1. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV 2006, L 393, 1. lpp.), I pielikumu, kā arī Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/1986 (2015. gada 11. novembris), ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publisko iepirkumu jomā un atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 842/2011 (OV 2015, L 296, 1. lpp.), XXI pielikumu.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp SHARENGO najem in zakup vozil d. o. o. (turpmāk tekstā – “Sharengo”) un Mestna občina Ljubljana (Ļubļanas pilsētas pašvaldība, Slovēnija; turpmāk tekstā – “Ļubļanas pašvaldība”) par to, ka pēdējā minētā ir publicējusi iepirkumu, lai atlasītu koncesionāru ar nolūku īstenot projektu publiskās elektrisko transportlīdzekļu nomas un koplietošanas sistēmas izveidei un pārvaldībai šīs pašvaldības teritorijā.

3

Direktīvas 2014/23 1., 4., 8., 18., 20. un 52. apsvērumā ir noteikts:

[..]

[..]

[..]

[..]

[..]

4

Šīs direktīvas 1. pantā “Priekšmets un darbības joma” ir noteikts:

“1.   Šajā direktīvā paredzēti noteikumi par līgumslēdzēju iestāžu un līgumslēdzēju rīkoto iepirkumu procedūrām, ko tās veic ar koncesijām, kuru paredzamā vērtība nav mazāka par robežvērtību, kas noteikta 8. pantā.

2.   Šo direktīvu piemēro būvdarbu vai pakalpojumu koncesijām, ko ekonomikas dalībniekiem piešķir:

[..].”

5

Saskaņā ar minētās direktīvas 3. pantu “Vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības princips”:

“1.   Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi.

Koncesijas piešķiršanas procedūras izstrādi un vērtības noteikšanu neveic ar nolūku to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas vai radīt nepamatoti izdevīgākus vai mazāk izdevīgus apstākļus noteiktiem ekonomikas dalībniekiem vai noteiktiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem.

[..]”

6

Direktīvas 2014/23 5. pantā “Definīcijas” ir paredzēts:

“Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

7

No šīs direktīvas 8. panta “Robežvērtība un koncesiju paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes” izriet:

“1.   Šo direktīvu piemēro koncesijām, kuru vērtība ir 5350000 [EUR] vai lielāka.

2.   Koncesijas vērtība ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja paredzamais koncesionāra kopējais apgrozījums, kas radies līguma darbības laikā, atskaitot [pievienotās vērtības nodokli (PVN)], kā atlīdzība par būvdarbiem un pakalpojumiem, kas ir koncesijas priekšmets, kā arī par piegādēm, kas saistītas ar šādiem būvdarbiem un pakalpojumiem.

[..]

3.   Koncesijas paredzamo vērtību aprēķina, izmantojot objektīvu metodi, kas precizēta koncesijas dokumentos. Aprēķinot koncesijas paredzamo vērtību, līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji attiecīgā gadījumā jo īpaši ņem vērā:

[..].”

8

Saskaņā ar minētās direktīvas 18. pantu “Koncesijas darbības laiks”:

“1.   Koncesijas darbības laiks ir ierobežots. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs paredz darbības laiku, ņemot vērā pieprasītos būvdarbus vai pakalpojumus.

2.   Tādu koncesiju maksimālais darbības laiks, kas ilgst vairāk nekā piecus gadus, nepārsniedz laiku, kas koncesionāram varētu būt pamatoti vajadzīgs, lai atgūtu būvju vai pakalpojumu ekspluatācijā ieguldītos līdzekļus un peļņu no ieguldītā kapitāla, ņemot vērā konkrēto līguma mērķu sasniegšanai vajadzīgos ieguldījumus.

Aprēķina vajadzībām vērā ņemtie ieguldījumi ietver gan sākotnējos ieguldījumus, gan ieguldījumus koncesijas darbības laikā.”

9

Šīs pašas direktīvas 20. pantā “Jaukti līgumi” ir noteikts:

“[..]

2.   Ja kāda konkrēta līguma dažādās daļas ir objektīvi atdalāmas, piemēro 3. un 4. punktu. Ja kāda konkrēta līguma dažādās daļas objektīvi nav atdalāmas, piemēro 5. punktu.

[..]

Tādu līgumu gadījumā, kurus paredzēts piemērot vairākām darbībām, ja uz vienu no tām attiecas vai nu šīs direktīvas II pielikums, vai arī [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīva 2014/25/ES [(2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV 2014, L 94, 243. lpp.)], to, kuri noteikumi ir piemērojami, nosaka saskaņā ar šīs direktīvas 22. pantu un, attiecīgi, Direktīvas [2014/25] 6. pantu.

[..]

4.   Tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri ietver gan koncesiju elementus, gan publisku līgumu elementus, uz ko attiecas Direktīva [2014/24], vai līgumu elementus, uz ko attiecas Direktīva [2014/25], jauktā līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar, attiecīgi, Direktīvu [2014/24] vai Direktīvu [2014/25].

[..]”

10

Direktīvas 2014/23 26. panta “Ekonomikas dalībnieki” 2. punktā ir noteikts:

“Koncesiju piešķiršanas procedūrās var piedalīties ekonomikas dalībnieku grupas, tostarp pagaidu apvienības. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji nepieprasa, lai piedāvājuma vai dalības pieteikuma iesniegšanas nolūkā tām būtu kāda konkrēta juridiska forma.

Vajadzības gadījumā līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji koncesijas dokumentos var precizēt, kā ekonomikas dalībnieku grupas izpilda 38. pantā minētās prasības par ekonomisko un finansiālo stāvokli vai tehniskām un profesionālām spējām, ar noteikumu, ka tas ir pamatots ar objektīviem iemesliem un ir samērīgi. Dalībvalstis var paredzēt standarta noteikumus attiecībā uz veidu, kādā ekonomikas dalībnieku grupām ir jāizpilda minētās prasības. Visus nosacījumus par to, kā šādām ekonomikas dalībnieku grupām jāpilda koncesija, ja tie atšķiras no tiem, kas paredzēti individuāliem dalībniekiem, arī pamato ar objektīviem iemesliem, un tie ir samērīgi.”

11

Šīs direktīvas 27. panta “Nomenklatūras” 1. punktā ir paredzēts:

“Atsaucēs uz nomenklatūrām saistībā ar koncesiju piešķiršanu izmanto “kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV)”, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un [..] Regulu [Nr. 2195/2002].”

12

Minētās direktīvas 31. panta “Paziņojumi par koncesijām” 2. punktā ir noteikts:

“Paziņojumos par koncesijām ietver V pielikumā minēto informāciju un attiecīgā gadījumā citu informāciju, ko līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs uzskata par vajadzīgu, atbilstīgi standarta veidlapu paraugam.”

13

Šīs pašas direktīvas V pielikumā “Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par koncesijām, kā minēts 31. pantā” ir noteikts:

“[..]

4.   Koncesijas apraksts: būvdarbu veids un apjoms, pakalpojumu veids un apjoms, lieluma pakāpe vai orientējoša vērtība un, ja iespējams, līguma ilgums. Ja koncesija ir sadalīta daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu. Attiecīgā gadījumā visu iespēju apraksts.

5.   CPV kodi. Ja koncesija ir sadalīta daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu.

[..]

7.   Dalības nosacījumi, tostarp:

[..]

14

Direktīvas 2014/23 37. pantā “Procedūru garantijas” ir noteikts:

“[..]

2.   Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs:

[..]

4.   Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs dara visiem dalībniekiem zināmu procedūras paredzamās organizācijas aprakstu un paziņo indikatīvu pabeigšanas termiņu. Jebkādas izmaiņas dara zināmas visiem dalībniekiem un tiktāl, ciktāl tās skar elementus, kas ir izpausti paziņojumā par koncesiju, brīdina visus ekonomikas dalībniekus.

[..]”

15

Šīs direktīvas 38. pantā “Kandidātu atlase un kvalifikācijas novērtēšana” ir paredzēts:

“1.   Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji pārbauda nosacījumus dalībai attiecībā uz profesionālajām un tehniskajām spējām, kandidātu vai pretendentu finansiālo un ekonomisko stāvokli, balstoties uz viņu deklarācijām, atsauci vai atsaucēm, kas jāiesniedz kā pierādījums saskaņā ar prasībām, kas precizētas paziņojumā par koncesiju, kas nav diskriminējošas un ir samērīgas ar koncesijas priekšmetu. Dalības nosacījumi ir saistīti un samērīgi ar vajadzību nodrošināt koncesionāra spēju izpildīt koncesiju, ņemot vērā koncesijas priekšmetu un vajadzību nodrošināt īstu konkurenci.

2.   Lai izpildītu 1. punktā minētos dalības nosacījumus, ekonomikas dalībnieks attiecīgā gadījumā un attiecībā uz konkrētu koncesiju var paļauties uz citu subjektu spējām neatkarīgi no tā, kāds ir tā un šo subjektu attiecību juridiskais raksturs. Ja ekonomikas dalībnieks vēlas paļauties uz citu subjektu spējām, viņš pierāda līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam, ka viņa rīcībā visā koncesijas laikā būs nepieciešamie resursi, piemēram, šādā nolūkā uzrādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos. Attiecībā uz finansiālo stāvokli līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieks un minētie subjekti būtu kopīgi atbildīgi par līguma izpildi.

3.   Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 26. pantā, var paļauties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu spējām.

[..]”

16

Direktīvas 2014/24 1. pantā “Priekšmets un darbības joma” ir noteikts:

“1.   Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par līgumslēdzēju iestāžu rīkoto iepirkumu procedūrām attiecībā uz publiskiem līgumiem, kā arī metu konkursiem, par kuru vērtību paredz, ka tā nav mazāka par 4. pantā noteiktajām robežvērtībām.

2.   Šīs direktīvas nozīmē iepirkums ir vienas vai vairāku līgumslēdzēju iestāžu veikta būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegāde, izmantojot publisku līgumu, no šo līgumslēdzēju iestāžu izraudzītiem ekonomikas dalībniekiem neatkarīgi no tā, vai būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi ir vai nav paredzēti sabiedriskam mērķim.

[..]”

17

Šīs direktīvas 2. pantā “Definīcijas” ir paredzēts:

“1.   Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

[..]

[..]

[..].”

18

Minētās direktīvas 3. pantā “Jaukts iepirkums” ir noteikts:

“[..]

4.   Šādu līgumu gadījumā, kuru priekšmets ir iepirkums, uz ko attiecas šī direktīva, kā arī iepirkums, uz ko šī direktīva neattiecas, līgumslēdzējas iestādes var izvēlēties piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus par atsevišķām daļām vai piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu. Ja līgumslēdzējas iestādes izvēlas piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus par atsevišķām daļām, lēmumu par to, kādu tiesisko regulējumu piemēro katram šādam atsevišķam līgumam, pieņem, pamatojoties uz attiecīgās atsevišķās daļas raksturlielumiem.

Ja līgumslēdzējas iestādes izvēlas piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu, šo direktīvu – ja vien 16. pantā nav noteikts citādi – piemēro izrietošajam jauktajam līgumam neatkarīgi no to daļu vērtības, uz kurām citādi attiektos atšķirīgs tiesiskais regulējums, un neatkarīgi no tā, kurš tiesiskais regulējums minētajām daļām citādi tiktu piemērots.

Tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri ietver piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumu un koncesiju elementus, jaukta līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šo direktīvu ar noteikumu, ka tās līguma daļas, kura ietver līgumu, uz ko attiecas šī direktīva, paredzamā vērtība, ko aprēķina saskaņā ar 5. pantu, ir vienāda ar 4. pantā noteikto attiecīgo robežvērtību vai to pārsniedz.

[..]”

19

Šīs pašas direktīvas 4. panta “Robežvērtības” pirmajā daļā ir noteikts:

“Šo direktīvu piemēro iepirkumiem, kuru paredzamā vērtība bez [PVN] ir vienāda ar šādām robežvērtībām vai tās pārsniedz:

[..]

[..].”

20

Direktīvas 2014/24 18. pantā ir noteikti “iepirkuma principi”.

21

Šīs direktīvas 23. panta “Nomenklatūras” 1. punktā ir noteikts:

“Visās atsaucēs uz nomenklatūrām saistībā ar publisko iepirkumu izmanto kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV), kas pieņemta ar Regulu [Nr. 2195/2002].”

22

Direktīvas 2014/24 51. panta “Paziņojumu publicēšanas veidlapas un kārtība” 1. punkta pirmajā daļā ir noteikts:

“Paziņojumos, kas minēti 48., 49. un 50. pantā, ietver V pielikumā norādīto informāciju, ko sniedz standarta veidlapās, ietverot arī standarta veidlapas labojumiem.”

23

Šīs direktīvas V pielikumā “Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos” ir ietverta C daļa, kura attiecas uz “Informāciju, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumu (kā minēts 49. pantā)”, no kuras izriet:

“[..]

24

Minētās direktīvas 58. panta “Atlases kritēriji” 1. un 2. punktā ir paredzēts:

“1.   Atlases kritēriji var attiekties uz:

Līgumslēdzējas iestādes 2., 3. un 4. punktā minētos kritērijus ekonomikas dalībniekiem var piemērot tikai kā prasības attiecībā uz dalību. Starp prasībām tās iekļauj tikai tādas, ar kurām var atbilstoši nodrošināt, ka kandidātam vai pretendentam ir juridiskās un finansiālās iespējas un tehniskās un profesionālās spējas izpildīt piešķiramo līgumu. Visas prasības ir saistītas un samērīgas ar līguma priekšmetu.

2.   Attiecībā uz piemērotību profesionālās darbības veikšanai līgumslēdzējas iestādes var prasīt, lai ekonomikas dalībnieki būtu reģistrēti kādā no profesionālajiem vai komercreģistriem dalībvalstī, kurā tie veic uzņēmējdarbību, kā aprakstīts XI pielikumā, vai lai tie ievērotu jebkuru citu prasību, kas noteikta minētajā pielikumā.

Iepirkumu procedūrās par pakalpojumiem, ciktāl ekonomikas dalībniekiem nepieciešama īpaša atļauja vai jābūt kādas īpašas organizācijas biedriem, lai viņi savā izcelsmes valstī varētu sniegt attiecīgo pakalpojumu, līgumslēdzēja iestāde var tiem prasīt pierādījumus par šādu atļauju vai dalību.”

25

Šīs pašas direktīvas XI pielikumā “Reģistri” ir paredzēts:

“Dalībvalstu attiecīgie profesionālie un komercreģistri un atbilstošās deklarācijas un apliecinājuma dokumenti:

26

Īstenošanas regulas 2015/1986 4. pantā ir noteikts:

“Direktīvas [2014/23] 31., 32. un 43. pantā minēto paziņojumu publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji izmanto standarta veidlapas, kas noteiktas šīs regulas XI, XVII, XX, XXI un XXII pielikumā.”

27

Tā kā standarta veidlapa ir ietverta šīs īstenošanas regulas II pielikumā, tās II.1.1. līdz II.1.4., II.2.1., II.2.2. un II.2.4. punktā līgumslēdzējai iestādei ir noteikts pienākums paziņojumā par līgumu precizēt attiecīgi līguma nosaukumu, galvenās CPV kodu, līguma veidu, īsu aprakstu, papildu CPV kodu(‑us) un pakalpojumu aprakstu.

28

Minētās īstenošanas regulas XXI pielikumā ir ietverta standarta veidlapa, kas attiecas uz “paziņojumu par koncesiju” Direktīvas 2014/23 izpratnē, un tā III.1.1. iedaļa ir formulēta šādi:

“Piemērotība profesionālās darbības veikšanai, ieskaitot prasības attiecībā uz reģistrāciju profesionālajos reģistros vai komercreģistros:

Nosacījumu saraksts un īss apraksts, norāde par vajadzīgo informāciju un dokumentāciju.”

29

Regulas Nr. 2195/2002 1. un 3. apsvērumā ir noteikts:

[..]

30

Regulas Nr. 2195/2002 1. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.   Ar šo izveido publiskajiem iepirkumiem piemērojamu vienotu klasifikācijas sistēmu, tā saukto “Kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu” vai [Common Procurement Vocabulary (CPV)].

2.   CPV teksts ir pievienots I pielikumā.”

31

Regulas Nr. 1893/2006 1. pantā “Priekšmets un darbības joma” ir noteikts:

“1.   Ar šo regulu izveido kopēju saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas [Savienībā] (turpmāk – “NACE 2. red.”). Minētā klasifikācija nodrošina to, ka [Savienības] klasifikācijas atbilst faktiskajai ekonomiskajai situācijai un uzlabo valstu, [Savienības] un starptautisko klasifikāciju – un tādējādi arī valstu, [Savienības] un starptautiskās statistikas – salīdzināmību.

2.   Šī regula attiecas vienīgi uz klasifikācijas izmantošanu statistikas mērķiem.”

32

Zakon o nekaterih koncesijskih pogodbah (Likums par dažiem koncesijas līgumiem; Uradni list RS, Nr. 9/2019), redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā, reglamentē dažus būvdarbu un pakalpojumu koncesijas līgumus, kuru paredzamā vērtība bez PVN ir lielāka vai vienāda ar to, kas ir paredzēta Direktīvas 2014/23 8. panta 1. punktā.

33

2020. gadā Ļubļanas pašvaldība nolēma sākt koncesijas piešķiršanas procedūru, lai tās teritorijā izveidotu un pārvaldītu elektrisko transportlīdzekļu nomas un koplietošanas pakalpojumu. Projekta kopējā paredzamā vērtība bija 14989000 EUR bez PVN, privātā partnera finansiālais ieguldījums – 14570000 EUR bez PVN un pašvaldības finansiālais ieguldījums – 36000 EUR bez PVN.

34

Privātā partnera finansiālais ieguldījums bija sadalīts šādi: esošais elektrisko transportlīdzekļu parks – 5000000 EUR; esošā tehnoloģija – 1500000 EUR; personāls un attīstība – 1400000 EUR; jaunu elektrisko transportlīdzekļu iegāde koncesijas laikā – 6250000 EUR; autostāvvietu nodrošināšana – 180000 EUR; uzlādes staciju uzstādīšana – 240000 EUR.

35

Dokumentos, kas attiecas uz attiecīgo projektu, ir izmantots galvenais kods CPV 60100000. Turklāt sadaļā “Koncesijas devēja un koncesionāra ieguldījums” ir paredzēts, ka “ieņēmumi no nodokļiem par autostāvvietām un uzlādes stacijām, kā arī no maksas par autostāvvietām tiek uzskatīti par koncesijas devēja ieguldījumu projekta izpildē”.

36

Turklāt, lai aprakstītu “koncesijas attiecību priekšmetu”, Ļubļanas pašvaldība savos “Norādījumos piedāvājuma iesniegšanai” ir norādījusi, ka publiskas elektrisko transportlīdzekļu nomas un koplietošanas sistēmas izveides un pārvaldīšanas projekta izpildē ietilpst:

Koncesionāra galvenie pienākumi:

37

No šiem norādījumiem arī izriet, ka tiek uzskatīts, ka pamatlietā aplūkotais projekts aizsargā vidi un nostiprina ilgtspējīgu attīstību, jo it īpaši tiek pieņemtas ilgtspējīgas mobilitātes koncepcijas. Visbeidzot, minētajos norādījumos kā viens no “izslēgšanas pamatiem” ir paredzēts kandidāta pienākums būt reģistrētam, lai atbilstoši darbību valsts standarta klasifikācijai veiktu darbību 77.110 (Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu noma un ekspluatācijas līzings) (turpmāk tekstā – “darbība 77.110”), jo partneru iesniegta piedāvājuma gadījumā nosacījums ir jāizpilda katram partnerim.

38

2021. gada 17., 18. un 19. februārī Sharengo, izmantojot publisko iepirkumu portālu, uzdeva dažādus jautājumus, kas ir saistīti ar iepirkumu, un darīja zināmu, ka dažas Ļubļanas pašvaldības prasības neatbilst Slovēnijas tiesību aktiem par publiskā un privātā sektora partnerību, kā arī tiesību aktiem, kuri reglamentē publiskos iepirkumus.

39

Kopš 2021. gada 19. februāra un tādējādi pat pirms tā termiņa beigām, kas šai pašvaldībai bija noteikts, lai atbildētu uz šiem jautājumiem, Sharengo minētajā pašvaldībā iesniedza pieteikumu pārskatīt lēmumu. Tā it īpaši norāda – tā kā līguma priekšmets ietver tādu ieguldījumu veikšanu, kas nav tieši saistīti ar elektrisko transportlīdzekļu nomu un koplietošanu, prasība, ka visiem partneriem ir jābūt reģistrētiem attiecībā uz darbību 77.110, ir nesamērīga un diskriminējoša. Šāda prasība ierobežojot konkurenci un kavējot sadarbību ar ārvalstīs reģistrētiem partneriem. Tādējādi Sharengo lūdza atcelt dažādus nosacījumus, kritērijus un prasības un, pakārtoti, visu iepirkuma procedūru.

40

Ar 2021. gada 2. marta lēmumu Ļubļanas pašvaldība šo pieteikumu pārskatīt lēmumu noraidīja tā priekšlaicīguma dēļ.

41

Sharengo jautājumi tomēr lika Ļubļanas pašvaldībai precizēt, ka prasība būt reģistrētam attiecībā uz darbību 77.110 ir jāizpilda kandidātam un ka partneru iesniegta piedāvājuma gadījumā tā ir jāizpilda katram partnerim, jo partnerības līguma noslēgšana tiem uzliek solidāru atbildību. Turpretim citiem kandidāta deklarācijā iesaistītajiem saimnieciskās darbības subjektiem šis nosacījums nav jāizpilda. Turklāt, ja saimnieciskās darbības subjekti nav reģistrēti Slovēnijas Republikas komercreģistrā vai profesionālajā reģistrā, koncesijas piešķīrējam ir jāņem vērā klasifikācija, kas saskaņā ar tās aprakstu atbilst līguma priekšmetam.

42

Tā kā Ļubļanas pašvaldība noraidīja Sharengo pieteikumu pārskatīt lēmumu, tai tas bija jānodod izskatīšanai Državna revizijska komisija za revizijo postopkov oddaje javnih naročil (Valsts komisija piešķirto publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību pārskatīšanai, Slovēnija), ko tā izdarīja 2021. gada 8. martā.

43

Pēc minētās komisijas aicinājuma Ļubļanas pašvaldība 2021. gada 7. aprīļa vēstulē norādīja, pirmkārt, ka Likums par dažiem koncesijas līgumiem nav piemērojams, jo nav sasniegta robežvērtība tā piemērošanai, ciktāl koncesijas paredzamā vērtība ir 3108103 EUR bez PVN. Turklāt pašvaldība atlīdzību par koncesijas izmantošanu nemaksāja tieši. Tā tikai, pirmām kārtām, atteicās no maksas par autostāvvietām, kas tiks izmantotas pamatlietā aplūkotajam pakalpojumam, 3430328 EUR apmērā bez PVN un, otrām kārtām, apņēmās segt šo autostāvvietu regulāras apkopes izmaksas 84375 EUR apmērā bez PVN. Visbeidzot, pašvaldība guva ienākumus no ikgadējās maksas par autostāvvietām 345000 EUR apmērā bez PVN un no maksas par uzlādes punktiem 62000 EUR apmērā bez PVN. Otrkārt, Ļubļanas pašvaldības mērķis bija izveidot elektrisko transportlīdzekļu nomas un koplietošanas pakalpojumu, nevis iegadāties preci. Treškārt, šī pašvaldība, ņemot vērā paredzēto risku sadalījumu, uzskatīja, ka izvēlētais CPV kods, kas attiecas uz preču nomu, varētu būt maldinošs. Elektrisko transportlīdzekļu koplietošanas sistēma faktiski pārsniedz vienkāršu elektriskā transportlīdzekļa nomu un ietver pilnīgu koplietošanas sistēmas darbības pakalpojumu, kas satura un konceptuālā ziņā ir plašāks nekā vienkārša transportlīdzekļa noma.

44

Vispirms Državna revizijska komisija za revizijo postopkov oddaje javnih naročil (Valsts komisija piešķirto publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību pārskatīšanai) atgādina, ka Tiesa tai ir atzinusi “valsts tiesas” statusu LESD 267. panta izpratnē 2017. gada 8. jūnija spriedumā Medisanus (C‑296/15, EU:C:2017:431, 34.–38. punkts) un 2020. gada 10. septembra spriedumā Tax‑Fin‑Lex (C‑367/19, EU:C:2020:685). Šī tiesa piebilst – ja, kā tas ir pamatlietā, pieteikums pārskatīt lēmumu attiecas uz specifikācijām, kas papildus specifikācijām šī vārda tiešā izpratnē attiecas arī uz dokumentāciju par iepirkuma vai koncesijas piešķiršanu, tā lemj kā “valsts tiesa, kuras nolēmumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nevar pārsūdzēt tiesā” LESD 267. panta trešās daļas izpratnē.

45

Šajā gadījumā iesniedzējtiesas kompetence izskatīt pamatlietu ir atkarīga no tā, vai nākotnes līgumattiecības starp pašvaldību un saimnieciskās darbības subjektu var kvalificēt kā “pakalpojumu koncesiju” Direktīvas 2014/23 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē vai kā “publisku iepirkumu” Direktīvas 2014/24 2. panta 1. punkta 5. apakšpunkta izpratnē.

46

No šī viedokļa šī tiesa uzskata, ka tai ir trīs grūtības Savienības tiesību interpretācijā.

47

Pirmkārt, tā vēlas noskaidrot, kādā kārtībā ir nosakāma pakalpojumu koncesijas paredzamā vērtība. Iesniedzējtiesa šajā ziņā norāda, ka Ļubļanas pašvaldība uzskatīja, ka privātā partnera finanšu ieguldījums ir 14570000 EUR bez PVN, bet tās ieguldījums – 36000 EUR bez PVN. Šī aplēse tomēr esot kļūdaina, jo, kā izriet no šī sprieduma 43. punkta, šī pašvaldība esot atzinusi, ka tās ieguldījums ir 3108103 EUR bez PVN. Tādējādi minētās pašvaldības ieguldījums pārsniedz Direktīvas 2014/24 4. panta b) un c) punktā paredzētās robežvērtības, bet ne robežvērtību 5350000 EUR, kas ir noteikta Direktīvas 2014/23 8. panta 1. punktā.

48

Tāpēc, tā kā privātā partnera finanšu ieguldījuma paredzamā vērtība ir 14570000 EUR bez PVN, būtu loģiski, ka privātā partnera, kas vēlas gūt peļņu no projekta īstenošanas, ieņēmumi ir vismaz 14977000 EUR bez PVN, lai segtu visus ieguldījumus un ikgadējās maksas par autostāvvietām samaksu un ikgadējo maksu par uzlādes punktiem. Attiecīgā gadījumā, pat ja no šī aprēķina būtu jāizslēdz 5000000 EUR bez PVN ieguldījums esošajā elektrisko transportlīdzekļu parkā, privātā partnera ieguldījums joprojām būtu lielāks nekā robežvērtība 5350000 EUR bez PVN.

49

Otrkārt, iesniedzējtiesa jautā, pirmām kārtām, vai pamatlietā aplūkotā projekta mērķis ir nodrošināt Ļubļanas pašvaldībai piegādes, vai arī uzticēt tās līgumslēdzējam pakalpojumu sniegšanu un pārvaldību, un, otrām kārtām, vai CPV kods, ko līgumslēdzēja iestāde ir norādījusi iepirkuma vai koncesijas dokumentācijā, var ietekmēt līguma kvalifikāciju.

50

Tā kā šķiet, ka nākotnes līgumattiecības starp pašvaldību un saimnieciskās darbības subjektu apvieno gan publiskā piegādes līguma elementus Direktīvas 2014/24 2. panta 1. punkta 8. apakšpunkta izpratnē, gan pakalpojumu koncesijas elementus Direktīvas 2014/23 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, iesniedzējtiesa vaicā, vai šīs nākotnes līgumattiecības nebūtu jākvalificē kā “jaukts līgums” Direktīvas 2014/24 3. panta 4. punkta trešās daļas izpratnē.

51

Treškārt, šī tiesa vēlas noskaidrot, vai Ļubļanas pašvaldībai ir iespēja prasīt, lai katrs no partneriem izpildītu nosacījumu par reģistrāciju darbībai 77.110, un vai tas nav pretrunā Direktīvas 2014/23 38. panta 1. punktam vai Direktīvas 2014/24 58. panta 1. un 2. punktam, aplūkojot tos kopsakarā ar samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principu. Šīs prasības sekas konkrēti ir tādas, ka saimnieciskās darbības subjekts varētu sākt veikt savu darbību tikai pēc tam, kad ir reģistrējies Agencija Republike Slovenije za javnopravne evidence in storitve (Slovēnijas Republikas Publisko reģistru un pakalpojumu aģentūra) uzturētajā Slovēnijas Republikas komercreģistrā.

52

Iesniedzējtiesa šajā ziņā norāda – lai gan Direktīvas 2014/24 58. panta 1. un 2. punktā līgumslēdzējai iestādei ir ļauts prasīt, lai saimnieciskās darbības subjekti būtu reģistrējušies vienā no profesionālajiem reģistriem vai komercreģistriem, kas ir izveidoti reģistrācijas dalībvalstī, jēdziens “profesionālā darbība” Direktīvā 2014/23 nav ietverts. Šo noklusējumu šīs direktīvas 38. panta 1. punktā varētu interpretēt gan kā aizliegumu līgumslēdzējai iestādei noteikt nosacījumu par profesionālo darbību, gan kā klusējot dotu atļauju noteikt šādu nosacījumu. Šķiet, ka pēdējo minēto interpretāciju turklāt apstiprina minētās direktīvas V pielikuma 7. punkta c) apakšpunkts, kā arī Īstenošanas regulas 2015/1986 XXI pielikuma III.1.1. iedaļa.

53

Šī tiesa arī norāda, ka Ļubļanas pašvaldība esot prasījusi, nevis lai dalības nosacījumu saistībā ar “profesionālo darbību” būtu izpildījuši saimnieciskās darbības subjekti, kam ir pakļautības attiecības, piemēram, apakšuzņēmēji, bet tikai lai to būtu izpildījuši saimnieciskās darbības subjekti, kuri ar citiem saimnieciskās darbības subjektiem atrodas koordinācijas attiecībās, tāpat kā saimnieciskās darbības subjektu grupas biedri, jo tiem ir solidāra atbildība. Šāda prasība tomēr atturot saimnieciskās darbības subjektus, kas nav reģistrējušies, lai veiktu darbību 77.110 vai līdzvērtīgas NACE 2. red. klasifikācijas 77.11 klases darbības Regulas Nr. 1893/2006 izpratnē, bet kas vēlētos apvienoties ar vienu vai vairākiem citiem saimnieciskās darbības subjektiem, kuri ir tiesīgi veikt šo darbību.

54

Šādā kontekstā Državna revizijska komisija za revizijo postopkov oddaje javnih naročil (Valsts komisija piešķirto publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību pārskatīšanai) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesa šādus prejudiciālus jautājumus, ņemot vērā, ka otrais līdz septītais jautājums ir balstīts uz pieņēmumu, ka pamatlietā ir piemērojama Direktīva 2014/23, un ka astotais, desmitais un vienpadsmitais jautājums ir uzdots tikai pakārtoti, ja Tiesa secinātu, ka Direktīva 2014/24 ir piemērojama:

55

Ar pirmo, otro, astoto un devīto jautājumu, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2014/23 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “pakalpojumu koncesija” ir darījums, ar ko elektrisko transportlīdzekļu nomas un koplietošanas pakalpojuma izveidi un pārvaldīšanu līgumslēdzēja iestāde ir paredzējusi uzticēt kādam saimnieciskās darbības subjektam, kura finanšu ieguldījums galvenokārt tiek izlietots šo transportlīdzekļu iegādei, un šī darījuma ietvaros saimnieciskās darbības subjekta ieņēmumus galvenokārt veido maksa, ko lietotāji maksā par šo pakalpojumu.

56

Ar šiem jautājumiem iesniedzējtiesa lūdz precizēt, kā ir jānošķir koncesijas un publiska līguma jēdzieni, jo to attiecīgās piemērošanas jomas var pārklāties. Turklāt tas ir viens no mērķiem, kas ir izvirzīti Direktīvā 2014/23, kuras 18. apsvērumā ir noteikts, ka tās mērķis ir precizēt koncesijas definīciju.

57

Šajā ziņā gan jēdziens “publisks līgums” Direktīvas 2014/24 2. panta 1. punkta 5. apakšpunkta izpratnē, gan jēdziens “koncesija” Direktīvas 2014/23 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir autonomi Savienības tiesību jēdzieni un tāpēc ir jāinterpretē vienādi visā tās teritorijā. No tā izriet, ka dalībvalsts tiesībās sniegtajai līguma juridiskajai kvalifikācijai nav nozīmes, lai noteiktu, vai šis līgums ietilpst vienas vai otras no šīm direktīvām piemērošanas jomā, un ka tas, vai līgums ir jākvalificē kā koncesija vai kā publisks līgums, ir jāvērtē tikai saskaņā ar Savienības tiesībām (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2007. gada 18. janvāris, Auroux u.c., C‑220/05, EU:C:2007:31, 40. punkts; 2007. gada 18. jūlijs, Komisija/Itālija, C‑382/05, EU:C:2007:445, 31. punkts, kā arī 2011. gada 10. novembris, Norma‑A un Dekom, C‑348/10, EU:C:2011:721, 40. punkts).

58

Direktīvas 2014/24 2. panta 1. punkta 5. apakšpunktā “publiski līgumi” ir definēti kā “līgumi par atlīdzību, kas rakstiski noslēgti starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm un kuru mērķis ir būvdarbu izpilde, produktu piegāde vai pakalpojumu sniegšana”. Turklāt šīs direktīvas 1. panta 2. punktā ir paredzēts, ka “iepirkums ir vienas vai vairāku līgumslēdzēju iestāžu veikta būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegāde, izmantojot publisku līgumu, no šo līgumslēdzēju iestāžu izraudzītiem ekonomikas dalībniekiem neatkarīgi no tā, vai būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi ir vai nav paredzēti sabiedriskam mērķim”.

59

Jēdziens “pakalpojumu koncesija” Direktīvas 2014/23 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir definēts kā “finansiālās interesēs rakstiski noslēgts līgums, ar kuru viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji uzdod sniegt un pārvaldīt pakalpojumus, kas nav a) apakšpunktā minēto būvdarbu veikšana, vienam vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un kurā atlīdzība par to ir vai nu tikai tiesības izmantot pakalpojumus, uz ko attiecas līgums, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu”. Tādējādi, kā tas ir precizēts minētā punkta otrajā daļā, “piešķirot būvdarbu vai pakalpojumu koncesiju, koncesionāram tiek nodoti operacionālie riski minēto būvdarbu vai pakalpojumu izmantošanā, ietverot pieprasījuma vai piedāvājuma risku vai abus. Tiek uzskatīts, ka koncesionārs uzņemas operacionālo risku, ja normālos darbības apstākļos netiek garantēta būvju vai pakalpojumu, uz ko attiecas koncesija, ekspluatācijas laikā veikto ieguldījumu vai radušos izmaksu atgūšana. Koncesionāram nodotā riska daļa ir pakļauta reāla tirgus mainīguma ietekmei, kas nozīmē, ka jebkādi iespējami paredzētie zaudējumi, kas radušies koncesionāram, nav tikai formāli vai niecīgi”.

60

No šo definīciju salīdzinājuma izriet, ka pakalpojumu koncesija izpaužas kā publisks līgums, kad koncesionāram tiek piešķirtas tiesības, iespējams, par noteiktu samaksu sniegt pakalpojumus, uz kuriem attiecas koncesija, un pēdējam minētajam šī noslēgtā līguma ietvaros ir zināma ekonomiskā brīvība, nosakot tam uzticēto pakalpojumu sniegšanas nosacījumus, vienlaikus koncesionāram esot pakļautam ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītam riskam (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 14. jūlijs, Promoimpresa u.c., C‑458/14 un C‑67/15, EU:C:2016:558, 46. punkts).

61

Tādējādi, ar nosacījumu, kā ir paredzēts Direktīvas 2014/23 1. panta 1. punktā, ka koncesijas paredzamā vērtība nav mazāka par šīs direktīvas 8. pantā paredzētajām robežvērtībām, ar to vien, ka koncesionāram tiek nodots ar pakalpojuma sniegšanu saistītais risks, pietiek, lai runa būtu par pakalpojumu koncesiju minētās direktīvas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Šajā ziņā nav nozīmes tam, ka saimnieciskās darbības subjekta finanšu ieguldījums nav tāds pats kā līgumslēdzējas iestādes ieguldījums.

62

Šajā gadījumā, kā izriet no iesniedzējtiesas lēmuma, Ļubļanas pašvaldība nekādā veidā nav paredzējusi aizsargāt koncesionāru pret jebkādu zaudējumu rašanās risku. Protams, šī pašvaldība ir norādījusi, pirmkārt, ka tā atsakoties iekasēt summu, kas atbilst maksai par autostāvvietām, kuras tiks izmantotas elektrisko transportlīdzekļu nomas un koplietošanas pakalpojumam, un, otrkārt, ka tā apņemoties segt saimnieciskās darbības subjekta rīcībā nodoto autostāvvietu regulāras apkopes izmaksas.

63

Tādējādi no iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka iepriekšējā punktā minētais līgumslēdzējas iestādes ieguldījums nevar novērst saimnieciskās darbības subjekta operacionālo risku. No tā izriet, ka veiktos ieguldījumus un pamatlietā aplūkotā pakalpojuma ekspluatācijas laikā radušās izmaksas saimnieciskās darbības subjekts var atgūt tikai tad, ja tas gūst lielus ieņēmumus no maksas, ko maksā pakalpojuma lietotāji.

64

Turklāt tas, ka saimnieciskās darbības subjekta finanšu ieguldījums galvenokārt tiek izmantots elektrisko transportlīdzekļu iegādei, nevar likt Ļubļanas pašvaldības paredzēto publiskas elektrisko transportlīdzekļu nomas un koplietošanas sistēmas projektu uztvert kā “jauktu līgumu” Direktīvas 2014/23 20. panta izpratnē.

65

Protams, šīs direktīvas 20. panta 4. punktā, kas aplūkots kopā ar šī panta 2. punktu, ir paredzēts, ka tad, ja jauktā līgumā ir ietverti gan koncesiju elementi, gan citi publisku līgumu nodalāmi elementi, uz ko attiecas Direktīva 2014/24, jauktā līguma slēgšanas tiesības jāpiešķir saskaņā ar Direktīvas 2014/24 noteikumiem. Tomēr, lai būtu piemērojams Direktīvas 2014/23 20. panta 4. punkts, vēl ir jākonstatē, ka pastāv publisks līgums Direktīvas 2014/24 izpratnē.

66

Kā norādīts šī sprieduma 58. punktā, no Direktīvas 2014/24 1. panta 2. punkta izriet, ka iepirkuma procedūras mērķis ir “vienas vai vairāku līgumslēdzēju iestāžu veikta būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegāde, izmantojot publisku līgumu”. Šīs direktīvas 2. panta 1. punkta 8. apakšpunktā “publiski piegādes līgumi” ir definēti kā “publiski līgumi, kuru priekšmets ir produktu pirkums, nomaksas pirkums, [noma vai] noma ar izpirkuma tiesībām, ar pirkšanas iespēju vai bez tās”.

67

No tā izriet, ka līgumslēdzēja iestāde, kas organizē publisku piegādes līgumu, vēlas pati gūt ienākumus no preces, kuru tā ir nopirkusi, iegādājusies uz nomaksu vai paņēmusi nomā.

68

Tā tas nav šajā gadījumā. Kā izriet no iesniedzējtiesas lēmuma, pamatlietā Ļubļanas pašvaldība nevēlas elektriskos transportlīdzekļus pirkt savās interesēs. Tieši pretēji – šī pašvaldība vēlas saimnieciskās darbības subjektam uzticēt sniegt pakalpojumu, kas trešām personām ļauj nomāt transportlīdzekļus, un tā necenšas ne pati uzņemties pakalpojuma sniegšanu, ne nomāt transportlīdzekļus pati savai izmantošanai. Plašāk skatoties, kā norādīts šī sprieduma 36. punktā paredzētajos norādījumos, šīs sistēmas mērķis ir sekmēt, ka tiek samazināts transportlīdzekļu satiksmes radītais vides apdraudējums, un sekmēt Ļubļanas pašvaldības ilgtspējīgu attīstību, it īpaši pieņemot ilgtspējīgas mobilitātes koncepciju. Turklāt, ciktāl elektriskie transportlīdzekļi, šķiet, nav nodalāmi no pašas pakalpojumu koncesijas, no Direktīvas 2014/23 8. panta 2. punkta izriet, ka šie transportlīdzekļi ir jāsaprot kā piegādes, kas ir saistītas ar koncesijas ceļā nodotajiem pakalpojumiem.

69

Šādos apstākļos, ar nosacījumu, ka tiek veiktas pārbaudes, kas būs jāveic iesniedzējtiesai, šķiet, ka nav iespējams konstatēt, ka pastāv publisks piegādes līgums Direktīvas 2014/24 2. panta 1. punkta 8. apakšpunkta izpratnē.

70

Visbeidzot ir jānorāda, ka līguma kvalifikācija par koncesiju Direktīvas 2014/23 5. panta 1. punkta izpratnē vai publisku līgumu Direktīvas 2014/24 2. panta 1. punkta 5. apakšpunkta izpratnē nevar izrietēt no līguma vai koncesijas dokumentācijā, proti, abu šo direktīvu V pielikumā minēto CPV kodu izvēles, ko izdara līgumslēdzēja iestāde. Pienākums izmantot CPV kodus atbilstoši Regulai Nr. 2195/2002 ir tikai Direktīvas 2014/23 vai Direktīvas 2014/24 piemērojamības sekas, kā izriet attiecīgi no pirmās direktīvas 27. panta un otrās direktīvas 23. panta.

71

Tāpēc tikai pēc tam, kad ir noteikts, ka koncesijas piešķiršanas procedūra ietilpst Direktīvas 2014/23 piemērošanas jomā vai ka līguma piešķiršanas procedūra ietilpst Direktīvas 2014/24 piemērošanas jomā, līgumslēdzējai iestādei ir jāidentificē atbilstošais vai atbilstošie CPV kodi.

72

Tādējādi, lai gan CPV kodu mērķis ir atvieglot to, lai saimnieciskās darbības subjekti uzzinātu par paziņojumu par līgumu, kas ietilpst to darbības nozarē, tie ir tikai viens no līguma priekšmeta apraksta elementiem, un Regulā Nr. 2195/2002 sniegtā klasifikācija turklāt var izrādīties nepilnīga vai novecojusi, it īpaši ņemot vērā tehnoloģiju attīstību.

73

Līdz ar to principā kļūdaina CPV koda norādīšanai nav nekādu seku. Tomēr citādi būtu gadījumā, ja šāda kļūda būtu norāde uz līgumslēdzējas iestādes vēlmi apdraudēt viena vai vairāku saimnieciskās darbības subjektu intereses un tādējādi izkropļot konkurenci. Šāds gadījums faktiski ietilpst Direktīvas 2014/23 3. panta 1. punkta otrās daļas piemērošanas jomā.

74

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz pirmo, otro, astoto un devīto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/23 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “pakalpojumu koncesija” ir darījums, ar ko līgumslēdzēja iestāde ir paredzējusi elektrisko transportlīdzekļu nomas un koplietošanas pakalpojuma izveidi un pārvaldīšanu uzticēt saimnieciskās darbības subjektam, kura finanšu ieguldījums tiek izlietots galvenokārt šo transportlīdzekļu iegādei, un šī darījuma ietvaros saimnieciskās darbības subjekta ieņēmumi galvenokārt tiek gūti no maksas, ko maksā šī pakalpojuma lietotāji, jo šādas īpašības var pierādīt, ka ar koncesijas ceļā nodoto pakalpojumu sniegšanu saistītais risks ir ticis nodots minētajam saimnieciskās darbības subjektam.

75

Ar trešo un ceturto jautājumu, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2014/23 8. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noskaidrotu, vai ir sasniegta šīs direktīvas piemērojamības robežvērtība, līgumslēdzējai iestādei ir jānovērtē “koncesionāra kopējais apgrozījums, kas radies līguma darbības laikā, atskaitot PVN”, ņemot vērā maksu, kuru lietotāji maksās koncesionāram, kā arī ieguldījumus un izmaksas, ko segs koncesionārs un/vai līgumslēdzēja iestāde.

76

Saskaņā ar šīs direktīvas 8. panta 1. un 2. punktu, tā ir piemērojama koncesijām, kuru vērtība ir vienāda ar 5350000 EUR vai lielāka, un ir precizēts, ka koncesijas vērtība ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja paredzamais koncesionāra kopējais apgrozījums, kas radies līguma darbības laikā, atskaitot PVN, kā atlīdzība par būvdarbiem un pakalpojumiem, kas ir koncesijas priekšmets, kā arī par piegādēm, kuras saistītas ar šādiem būvdarbiem un pakalpojumiem.

77

Tā kā apgrozījums ir summa, kura izriet no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, “koncesionāra kopējais apgrozījums, kas radies līguma darbības laikā, atskaitot PVN”, minētās direktīvas 8. panta 2. punkta izpratnē, noteikti ietver maksu, kuru koncesionāram maksā lietotāji kā atlīdzību par tam koncesijā nodotā pakalpojuma lietošanu. Šīs pašas direktīvas 8. panta 3. punkta b) apakšpunktā turklāt ir skaidri noteikts, ka, “aprēķinot koncesijas paredzamo vērtību, līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji attiecīgā gadījumā jo īpaši ņem vērā [..] ieņēmumus no tām būvdarbu vai pakalpojumu lietotāju segtajām maksām un sodanaudām, kas nav iekasētas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja labā”.

78

Turklāt no Direktīvas 2014/23 8. panta 3. punkta c) apakšpunkta izriet, ka šajā aprēķinā ņem vērā arī “maksājumus vai jebkura veida finansiālas priekšrocības, ko līgumslēdzēja iestāde [..] sniedz koncesionāram”. Šādi maksājumi vai finansiālas priekšrocības atbilstoši samazina ieguldījumu, kas ir jāveic koncesionāram.

79

Tomēr “koncesionāra kopējais apgrozījums, kas radies līguma darbības laikā, atskaitot PVN”, pats par sevi noteikti ir uz nākotni vērsts un pēc definīcijas nenoteikts.

80

Tādējādi līgumslēdzēja iestāde var uzskatīt, ka Direktīvas 2014/23 piemērošanai paredzētā robežvērtība ir sasniegta, ja ieguldījumi un izmaksas, kas ir jāsedz koncesionāram vienam vai kopā ar līgumslēdzēju iestādi visā koncesijas līguma darbības laikā, acīmredzami pārsniedz šo piemērojamības robežvērtību. Šo ieguldījumu un šo izmaksu ņemšana vērā turklāt sekmē koncesijas paredzamās vērtības, kas ir jānosaka līgumslēdzējai iestādei, objektivitāti, kā tas ir prasīts Direktīvas 2014/23 8. panta 3. punktā.

81

Šo interpretāciju apstiprina šīs direktīvas 18. panta 2. punkts. Saskaņā ar šo tiesību normu tādu koncesiju maksimālais darbības laiks, kas – kā pamatlietā – “ilgst vairāk nekā piecus gadus, nepārsniedz laiku, kas koncesionāram varētu būt pamatoti vajadzīgs, lai atgūtu būvju vai pakalpojumu ekspluatācijā ieguldītos līdzekļus un peļņu no ieguldītā kapitāla, ņemot vērā konkrēto līguma mērķu sasniegšanai vajadzīgos ieguldījumus. Aprēķina vajadzībām vērā ņemtie ieguldījumi ietver gan sākotnējos ieguldījumus, gan ieguldījumus koncesijas darbības laikā”.

82

Turklāt saskaņā ar minētās direktīvas 52. apsvēruma pēdējo teikumu, kurā ir izskaidrots šīs pēdējās minētās tiesību normas tvērums, līgumslēdzējām iestādēm “vajadzētu vienmēr būt iespējai piešķirt koncesiju uz termiņu, kas ir īsāks nekā ieguldījumu atgūšanai nepieciešamais laiks, ar noteikumu, [ka ir paredzēta kompensācija un] ka ar to saistītā kompensācija neizslēdz operacionālo risku”.

83

No tā izriet, ka koncesionāra ieguldījumu, proti, ieguldījumu, ko tas ir izdarījis, kā arī izmaksas, kuras tam būs jāsedz visā koncesijas līguma darbības laikā, var ņemt vērā, lai aprēķinātu koncesijas paredzamo vērtību.

84

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka Direktīvas 2014/23 8. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noskaidrotu, vai ir sasniegta šīs direktīvas piemērojamības robežvērtība, līgumslēdzējai iestādei ir jāparedz “koncesionāra kopējais apgrozījums, kas radies līguma darbības laikā, atskaitot PVN”, ņemot vērā maksas, kuras lietotāji maksās koncesionāram, kā arī ieguldījumus un izmaksas, ko segs līgumslēdzēja iestāde. Tomēr līgumslēdzēja iestāde var arī uzskatīt, ka Direktīvas 2014/23 piemērošanai paredzētā robežvērtība ir sasniegta tad, ja ieguldījumi un izmaksas, kas ir jāsedz koncesionāram vienam pašam vai kopā ar līgumslēdzēju iestādi visā koncesijas līguma darbības laikā, acīmredzami pārsniedz šo piemērojamības robežvērtību.

85

Ar piekto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2014/23 38. panta 1. punkts, kas aplūkots kopā ar šīs direktīvas V pielikuma 7. punkta b) apakšpunktu un 4. apsvērumu, kā arī ar Īstenošanas regulas 2015/1986 4. pantu un XXI pielikuma III.1.1. iedaļu, ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzēja iestāde atbilstoši kandidātu atlases un kvalifikācijas novērtēšanas kritērijiem var prasīt, lai saimnieciskās darbības subjekti būtu reģistrēti komercreģistrā vai profesionālajā reģistrā.

86

Jānorāda, ka pretēji Direktīvas 2014/24 58. panta 1. punktam Direktīvas 2014/23 38. panta 1. punktā nav skaidri paredzēts, ka līgumslēdzēja iestāde kā kritēriju dalībai koncesijas piešķiršanas procedūrā var noteikt atlases kritērijus, kas ir saistīti ar spēju veikt profesionālo darbību.

87

Tas, ka Direktīvas 2014/23 38. panta 1. punktā par minēto jautājumu nekas nav teikts, nevar tomēr līdzināties aizliegumam līgumslēdzējai iestādei kā kritēriju dalībai koncesijas piešķiršanas procedūrā noteikt atlases kritērijus, kas ir saistīti ar spēju veikt profesionālo darbību.

88

Pirmkārt, šajā direktīvā izvirzītais elastīguma mērķis, kas ir atgādināts tās 1. un 8. apsvērumā, ļauj šīs direktīvas ietvaros pieturēties pie tās 38. panta 1. punktā paredzētā jēdziena “profesionālās spējas” plašas interpretācijas un uzskatīt, ka tā aptver spēju veikt profesionālo darbību.

89

Otrkārt, minētās direktīvas V pielikuma, kura nosaukums ir “Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par koncesijām, kā minēts 31. pantā”, 7. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka līgumslēdzējai iestādei attiecīgā gadījumā saistībā ar dalības nosacījumiem ir jāiekļauj norāde, “vai saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem attiecīgo pakalpojumu drīkst sniegt tikai konkrētas profesijas pārstāvji”. No šīs tiesību normas ir jāsecina – ja pakalpojumu drīkst sniegt tikai konkrētas profesijas pārstāvji, līgumslēdzēja iestāde ir tiesīga prasīt, lai saimnieciskās darbības subjekts būtu reģistrēts komercreģistrā vai profesionālajā reģistrā.

90

Treškārt, Īstenošanas regulas 2015/1986 XXI pielikuma III.1. iedaļā ir paredzēts, ka atbilstoši sadaļai “Juridiskā, saimnieciskā, finansiālā un tehniskā informācija” līgumslēdzēja iestāde var noteikt dalības nosacījumu, kas attiecas uz “piemērotību profesionālās darbības veikšanai, ieskaitot prasības attiecībā uz reģistrāciju profesionālajos reģistros vai komercreģistros”.

91

Tomēr saskaņā ar Direktīvas 2014/23 4. apsvērumā minēto savstarpējas atzīšanas principu saimnieciskās darbības subjektam ir jāspēj pierādīt sava spēja izpildīt koncesiju, atsaucoties uz dokumentiem, piemēram, apliecību par reģistrāciju profesionālajā reģistrā vai komercreģistrā, ko ir izdevušas tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā tas ir reģistrēts. Tādējādi šis princips nepieļauj, ka līgumslēdzēja iestāde kā kvalitatīvās atlases kritēriju izvirza saimnieciskās darbības subjekta reģistrāciju koncesijas izpildes dalībvalsts komercreģistrā vai profesionālajā reģistrā, ja šis saimnieciskās darbības subjekts jau ir reģistrēts līdzīgā tās dalībvalsts reģistrā, kurā tas ir reģistrēts (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2021. gada 20. maijs, Riigi Tugiteenuste Keskus, C‑6/20, EU:C:2021:402, 49. un 55. punkts).

92

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz piekto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/23 38. panta 1. punkts, kas aplūkots kopā ar tās V pielikuma 7. punkta b) apakšpunktu un 4. apsvērumu, kā arī ar Īstenošanas regulas 2015/1986 4. pantu un XXI pielikuma III.1.1. iedaļu, ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzēja iestāde kā kandidātu atlases un kvalifikācijas novērtēšanas kritērijus var izvirzīt prasību, lai saimnieciskās darbības subjekti būtu reģistrēti komercreģistrā vai profesionālajā reģistrā, ja vien saimnieciskās darbības subjekts var atsaukties uz savu reģistrāciju līdzīgā reģistrā dalībvalstī, kurā tas ir reģistrēts.

93

Ar sesto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2014/23 38. panta 1. punkts, kas aplūkots kopā ar šīs direktīvas 27. pantu un Regulas Nr. 2195/2002 1. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzēja iestāde, kas saimnieciskās darbības subjektiem prasa būt reģistrētiem Savienības dalībvalsts komercreģistrā vai profesionālajā reģistrā, var atsaukties nevis uz kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu, ko veido CPV kodi, bet uz NACE 2. red. klasifikāciju, kura ir izveidota ar Regulu Nr. 1893/2006.

94

Jānorāda, ka Direktīvas 2014/23 27. pantā ir noteikts, ka “atsaucēs uz nomenklatūrām saistībā ar koncesiju piešķiršanu izmanto “kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV)”, kas pieņemta ar Regulu [Nr. 2195/2002]”.

95

Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 2195/2002 1. pantu “ar šo izveido publiskajiem iepirkumiem piemērojamu vienotu klasifikācijas sistēmu, tā saukto “Kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu” vai “CPV”. Šajā ziņā šīs regulas 1. un 3. apsvērumā ir noteikts, ka “dažādu klasifikāciju izmantošana kaitē publiskā iepirkuma procedūras atklātumam un pārredzamībai Eiropā”, līdz ar to, “izmantojot vienotu publiskā iepirkuma klasifikācijas sistēmu, jāstandartizē norādes, ko līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji izmanto, lai aprakstītu līguma priekšmetu”.

96

No šī sprieduma 94. un 95. punktā minētajām tiesību normām kopā izriet, ka līgumslēdzējai iestādei ir pienākums atsaukties tikai uz kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu. Turklāt no Regulas Nr. 1893/2006 1. panta 2. punkta izriet, ka šī regula attiecas vienīgi uz NACE 2. red. klasifikācijas izmantošanu statistikas mērķiem.

97

Līdz ar to uz sesto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/23 38. panta 1. punkts, kas aplūkots kopā ar šīs direktīvas 27. pantu un Regulas Nr. 2195/2002 1. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj, ka līgumslēdzēja iestāde, kas saimnieciskās darbības subjektiem prasa reģistrēties kādas Savienības dalībvalsts komercreģistrā vai profesionālajā reģistrā, atsaucas nevis uz kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu, ko veido CPV kodi, bet uz NACE 2. red. klasifikāciju, kura ir izveidota ar Regulu Nr. 1893/2006.

98

Ar septīto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2014/23 38. panta 1. un 2. punkts, kas aplūkots kopā ar šīs direktīvas 26. panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzēja iestāde, nepārkāpdama minētās direktīvas 3. panta 1. punkta pirmajā daļā garantēto samērīguma principu, var prasīt katram no pagaidu kopuzņēmuma locekļiem būt reģistrētam dalībvalsts komercreģistrā vai profesionālajā reģistrā, lai veiktu automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga darbību.

99

Direktīvas 2014/23 38. panta 2. punkta pirmajā teikumā ir paredzētas saimnieciskās darbības subjekta tiesības izmantot citu subjektu spējas, neatkarīgi no tā, kāds ir tā un šo subjektu attiecību juridiskais raksturs, lai izpildītu dalības nosacījumus, kas attiecas gan uz profesionālajām un tehniskajām spējām, gan uz finansiālo un ekonomisko stāvokli, kas ir norādīts šīs tiesību normas 1. punktā (pēc analoģijas publisko līgumu slēgšanas jomā skat. spriedumus, 2013. gada 10. oktobris, Swm Costruzioni 2 un MannocchiLuigino, C‑94/12, EU:C:2013:646, 29. un 33. punkts, kā arī 2021. gada 7. septembris, Klaipėdos regiono atliekų tvarkymo centras, C‑927/19, EU:C:2021:700, 150. punkts). Turklāt saskaņā ar šī punkta otro teikumu, “ja ekonomikas dalībnieks vēlas paļauties uz citu subjektu spējām, viņš pierāda līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam, ka viņa rīcībā visā koncesijas laikā būs nepieciešamie resursi, piemēram, šādā nolūkā uzrādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos”.

100

Tādējādi ir skaidrs, ka ar šīs direktīvas 38. pantu saimnieciskās darbības subjektam ir piešķirta plaša rīcības brīvība sev piesaistīt citus subjektus, kuri tam ļaus iegūt trūkstošās spējas. Šajā ziņā šo tiesību normu nevar interpretēt tādējādi, ka tā saimnieciskās darbības subjektam liek lūgt iesaistīties tikai tiem subjektiem, kam katram ir spēja veikt vienu un to pašu profesionālo darbību. Faktiski var pieņemt, ka saimnieciskās darbības subjekts, kas izmanto citu subjektu spējas, cenšas vai nu palielināt spējas, kuras tam jau ir, bet kuras, iespējams, ir nepietiekamā apmērā vai ar nepietiekamu kvalitāti, vai arī iegūt spējas vai kompetences, kuru tam nav.

101

Būtu nesamērīgi, it īpaši pēdējā minētajā gadījumā, prasīt, lai visi pagaidu kopuzņēmuma locekļi būtu spējīgi veikt koncesijas ceļā nodoto profesionālo darbību. Samērīguma princips, kas it īpaši ir garantēts Direktīvas 2014/23 3. panta 1. punkta pirmajā daļā un kas ir vispārējs Savienības tiesību princips, paredz, ka noteikumi, kurus dalībvalstis vai līgumslēdzējas iestādes pieņēmušas, īstenojot šīs direktīvas normas, nedrīkst pārsniegt to, kas ir nepieciešams minētajā direktīvā paredzēto mērķu sasniegšanai (pēc analoģijas saistībā ar publisku līgumu slēgšanu skat. spriedumus, 2008. gada 16. decembris, Michaniki, C‑213/07, EU:C:2008:731, 48. punkts, un 2021. gada 7. septembris, Klaipėdosregiono atliekų tvarkymo centras, C‑927/19, EU:C:2021:700, 155. punkts).

102

Šajā aspektā Direktīvas 2014/23 26. panta 2. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka “vajadzības gadījumā līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji koncesijas dokumentos var precizēt, kā ekonomikas dalībnieku grupas izpilda 38. pantā minētās prasības par ekonomisko un finansiālo stāvokli vai tehniskām un profesionālām spējām, ar noteikumu, ka tas ir pamatots ar objektīviem iemesliem un ir samērīgi”.

103

Šajā gadījumā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu nav neviena elementa, kas varētu liecināt, ka saskaņā ar Direktīvas 2014/23 26. panta 2. punkta otro daļu ir vajadzība un ar objektīviem un samērīgiem iemesliem ir pamatots prasīt, lai katrs pagaidu kopuzņēmuma loceklis būtu reģistrēts kādas dalībvalsts komercreģistrā vai profesionālajā reģistrā automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšanas vai ekspluatācijas līzinga darbības veikšanai.

104

Šādos apstākļos uz septīto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/23 38. panta 1. un 2. punkts, kas aplūkots kopā ar šīs direktīvas 26. panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzēja iestāde, nepārkāpjot minētās direktīvas 3. panta 1. punkta pirmajā daļā garantēto samērīguma principu, nevar prasīt, lai katrs pagaidu kopuzņēmuma loceklis būtu reģistrēts kādas dalībvalsts komercreģistrā vai profesionālajā reģistrā automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga darbības veikšanai.

105

Ņemot vērā atbildi uz pirmo, otro, astoto un devīto jautājumu, desmitais un vienpadsmitais jautājums nav jāizskata.

106

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež: