Lieta C‑478/21 P

China Chamber of Commerce for Import and Export of Machinery and Electronic Products u.c.

pret

Eiropas Komisiju

Tiesas (otrā palāta) 2023. gada 21. septembra spriedums

Apelācija – Dempings – Īstenošanas regula (ES) 2018/140 – Konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Indijas izcelsmes čuguna izstrādājumu imports – Galīgais antidempinga maksājums – Atcelšanas prasība – Pieņemamība – Locus standi – Eksportētāju pārstāvības apvienība – Regula (ES) 2016/1036 – 3. panta 2., 3., 6. un 7. punkts – Kaitējums – Importa apjoma aprēķins – Pozitīvi pierādījumi – Objektīva pārbaude – Ekstrapolācija – Eiropas Savienības rūpniecības nozares ražošanas izmaksu aprēķins – Grupas ietvaros iekasētas cenas – Cēloņsakarība – Kaitējuma segmentēta analīze – Neesamība – 6. panta 7. punkts – 20. panta 2. un 4. punkts – Procesuālās tiesības

  1. Atcelšanas prasība – Pieņemamības nosacījumi – Pārbaude pēc savas ierosmes

    (LESD 263. pants)

    (skat. 42. punktu)

  2. Apelācija – Atbildes raksts uz apelāciju – Priekšmets – Atsaukšanās uz prasības pirmajā instancē nepieņemamību, neceļot pretapelācijas sūdzību – Pieņemamība

    (LESD 263. pants; Tiesas Reglamenta 176. panta 2. punkts)

    (skat. 43. punktu)

  3. Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Profesionālas apvienības tās biedru interešu aizsardzībai un pārstāvībai prasība – Individuāli celta prasība – Prasība, lai nodrošinātu apvienības procesuālās tiesības – Pieņemamība – Nosacījumi – Likumīgi piešķiramas procesuālās tiesības – Šādu tiesību piešķiršana, ko veic Komisija regulas pieņemšanas procesā – Nepieciešamība Savienības tiesai izvērtēt piešķiršanas likumību

    (LESD 263. panta ceturtā daļa)

    (skat. 48. un 50.–58. punktu)

  4. Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Profesionālas apvienības tās biedru interešu aizsardzībai un pārstāvībai prasība – Individuāli celta prasība – Prasība, lai nodrošinātu apvienības procesuālās tiesības – Pieņemamība – Nosacījumi – Likumīgi piešķiramas procesuālās tiesības – Importētāju vai eksportētāju pārstāvības apvienības jēdziens – Apvienība, kas pārstāv izstrādājuma par dempinga cenām importētājus vai eksportētājus – Piemērojamība – Pierādīšanas pienākums – Apvienība, kura nav pietiekami neatkarīga no valsts iestādēm – Izslēgšana

    (LESD 263. panta ceturtā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 5. panta 11. punkts, 6. panta 7. punkts, 20. panta 1. un 2. punkts un 21. panta 2. punkts)

    (skat. 59.–75. punktu)

  5. Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Profesionālas apvienības tās biedru interešu aizsardzībai un pārstāvībai prasība – Pieņemamība – Nosacījumi – Nepieciešamība, lai apvienībai būtu reprezentatīvs raksturs dalībvalstu kopējās juridiskās tradīcijas izpratnē – Neesamība

    (LESD 263. panta ceturtā daļa)

    (skat. 79.–86. punktu)

  6. Tiesvedība – Lietas dalībnieku pārstāvība – Privāttiesību juridiskas personas prasība – Advokātam izsniegts pilnvarojums – Nepieciešamība pierādīt, ka advokātam piešķirts pilnvarojums ir sagatavots pienācīgi – Pienākums Savienības tiesai pārbaudīt attiecīgā pilnvarojuma likumību apstrīdēšanas gadījumā – Nosacījums – Apstrīdēšana, kuras pamatā ir pietiekami konkrētas un precīzas norādes

    (Vispārējās tiesas Reglamenta 51. panta 3. punkts)

    (skat. 91.–98. punktu)

  7. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Zaudējumi – Iestāžu novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 3. pants)

    (skat. 113.–115. punktu)

  8. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Zaudējumi – Vērā ņemami faktori – Importa par dempinga cenām apjoms – Importa apjoma aprēķins – Pozitīvu pierādījumu ņemšana vērā – Jēdziens – Pēc citu datu pielāgošanas iegūti dati – Iekļaušana – Nosacījumi

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 3. panta 1. un 2. punkts; Komisijas Regula 2018/140)

    (skat. 118.–121. un 126.–129. punktu)

  9. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Zaudējumi – Vērā ņemami faktori – Importa par dempinga cenām apjoms – Importa apjoma aprēķins – Aprēķina metode – Komisijas novērtējuma brīvība – Izmantoto datu ticamības apstrīdēšana – Pierādīšanas pienākums

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 1. panta 1. punkts un 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts; Komisijas Regula 2018/140)

    (skat. 131.–134. punktu)

  10. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Izmeklēšana – Iestāžu rūpības pienākums – Piemērojamība – Komisijas pienākums pēc savas ierosmes izvērtēt visu pieejamo informāciju – Ierobežojumi

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 6. panta 3., 4. un 9. punkts; Komisijas Regula 2018/140)

    (skat. 137.–150. punktu)

  11. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Zaudējumi – Vērā ņemami faktori – Importa par dempinga cenām ietekmes pārbaude uz līdzīgu izstrādājumu cenām Savienības tirgū – Cenu samazinājuma starpības aprēķināšana – Aprēķina metode – Komisijas novērtējuma brīvība – Attiecīgā izstrādājuma tirgus segmentu ņemšana vērā – Nosacījumi

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 3. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Regula 2018/140)

    (skat. 165.–171. un 193. punktu)

  12. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Zaudējumi – Nepieciešamība izvērtēt zaudējumu rādītājus, pamatojoties uz aplūkotā izstrādājuma tirgus segmenta analīzi – Savstarpēji aizstājami ražojumi – Neesamība – Pierādīšanas pienākums

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 3. panta 2., 3., 6. un 7. punkts)

    (skat. 178.–180., 183. un 184. punktu)

  13. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Zaudējumi – Cēloņsakarības noteikšana – Pietiekams zaudējumu izvērtējums, lai noteiktu cēloņsakarību

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 3. panta 2., 3., 6. un 7. punkts)

    (skat. 181. un 182. punktu)

  14. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Zaudējumi – Vērā ņemami faktori – Importa par dempinga cenām ietekmes pārbaude uz līdzīgu izstrādājumu cenām Savienības tirgū – Cenu samazinājuma starpības aprēķināšana – Aprēķina metode – Komisijas pienākums ņemt vērā kopējo izlasē iekļauto Savienības ražotāju līdzīgo izstrādājumu pārdošanas apjomu – Neesamība

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 3. panta 2., 3., 6. un 7. punkts)

    (skat. 194.–202. punktu)

  15. Apelācija – Pamati – Nepietiekams pamatojums – Vispārējās tiesas izmantots netiešs pamatojums – Pieļaujamība – Nosacījumi

    (LESD 256. pants, Tiesas statūtu 36. pants un 53. panta pirmā daļa)

    (skat. 203. un 204. punktu)

  16. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Antidempinga procedūra – Tiesības uz aizstāvību – Iestāžu pienākums sniegt informāciju – Piemērojamība – Konkrētas informācijas neesamība – Ieinteresēto pušu pienākums formulēt šajā ziņā precīzu lūgumu izmeklēšanas procedūras laikā

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 12. apsvērums, 5. panta 10. punkts, 6. panta 5. punkts, 7. un 17. pants un 20. panta 1., 2. un 3. punkts)

    (skat. 212.–218. un 222. punktu)

  17. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Antidempinga procedūra – Tiesības uz aizstāvību – Procesuālo tiesību, kas apvienībai piešķirtas izmeklēšanas laikā, pārkāpums – Apvienības biedra atsaukšanās iespēja – Nosacījumi – Apvienības nodoma rīkoties kā dažu tās biedru pārstāvei izmeklēšanas laikā paušana

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2016/1036)

    (skat. 224.–231. punktu)

Kopsavilkums

Pēc Eiropas čuguna izstrādājumu ražotāju iesniegtas sūdzības Eiropas Komisija, pabeidzot antidempinga izmeklēšanu, pieņēma Īstenošanas regulu 2018/140 ( 1 ), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu par konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes čuguna izstrādājumu (turpmāk tekstā – “attiecīgais izstrādājums”) importu.

Saskaņā ar Ķīnas tiesībām dibinātā apvienība China Chamber of Commerce for Import and Export of Machinery and Electronic Products (turpmāk tekstā – “CCCME”), kuras biedri ir attiecīgā izstrādājuma Ķīnas ražotāji eksportētāji, kā arī citi Ķīnas ražotāji eksportētāji, cēla prasību atcelt apstrīdēto regulu.

Ar 2021. gada 19. maija spriedumu ( 2 ) Vispārējā tiesa CCCME celto prasību atzina par pieņemamu, uzskatot, ka pēdējai minētajai ir tiesības celt prasību gan savā vārdā, lai nodrošinātu savu procesuālo tiesību ievērošanu, gan savu biedru vārdā. Turpretī pēc būtības tā prasību noraidīja.

Tiesa, kurā CCCME iesniedza apelācijas sūdzību, lemj par Komisijas izvirzīto iebildi par nepieņemamību, pamatojoties uz CCCME locus standi neesamību. Šajā ziņā Tiesa apstiprina, ka CCCME ir tiesības celt prasību savu biedru vārdā, tomēr secina, ka tai nav šādu tiesību celt prasību savā vārdā, lai nodrošinātu savu procesuālo tiesību aizsardzību. To ņemot vērā, Tiesa apstiprina Vispārējās tiesas spriedumu pārējā daļā un līdz ar to pilnībā noraida apelācijas sūdzību.

Tiesas vērtējums

Iesākumā Tiesa atgādina, ka jebkura fiziska vai juridiska persona saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu var celt prasību par tiesību aktu, kas tai nav adresēts, divos alternatīvos gadījumos, proti, pirmkārt, ja aplūkotais tiesību akts to skar individuāli un, otrkārt, ja runa ir par reglamentējošu aktu, kas to skar tieši un kas neietver īstenošanas pasākumus.

Attiecībā uz šo nošķiršanu Tiesa analizē, vai Vispārējā tiesa, izvērtējot pirmo no šiem diviem gadījumiem, ir pamatoti nospriedusi, ka CCCME bija tiesības celt prasību savā vārdā, lai aizsargātu savas procesuālās tiesības.

Attiecībā uz individuālu skārumu no judikatūras izriet, ka to personu vidū, kuras Savienības akts var nošķirt tāpat kā lēmuma adresātus, ir personas, kas ir piedalījušās šī akta pieņemšanas procesā, tomēr tikai tad, ja ar Savienības tiesisko regulējumu šai personai ir piešķirtas procesuālās garantijas. Indivīda tiesību celt prasību par Savienības tiesību aktu precīzais tvērums ir atkarīgs no tiesiskā stāvokļa, kāds tam ir noteikts Savienības tiesībās, kuru mērķis ir aizsargāt šādi atzītās likumīgās intereses.

Šajā gadījumā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka strīdīgā regula CCCME skar individuāli, jo visā tās procedūras laikā, kuras noslēgumā tika pieņemta šī regula, Komisija to uzskatīja par ieinteresēto pusi, kas pārstāv tostarp attiecīgā izstrādājuma Ķīnas ražošanas nozari, un bija tai piešķīrusi procesuālās tiesības, piemēram, tiesības piekļūt izmeklēšanas lietas materiāliem, tiesības saņemt pagaidu un galīgos secinājumus, tiesības iesniegt apsvērumus par tiem, kā arī tiesības piedalīties divās uzklausīšanās, kas tika organizētas šajā procedūrā. Tomēr, nepārbaudot, vai šīs procesuālās tiesības CCCME ir piešķirtas likumīgi, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, izvērtējot individuālo skārumu un vēlāk šo kļūdu atkārtojot tās tiešā skāruma vērtējumā.

To paturot prātā, Tiesa norāda, ka šīs kļūdas var izraisīt CCCME prasības, kas celta tās vārdā, nepieņemamību vienīgi tad, ja ir pierādīts, ka tai likumīgi nevarēja piešķirt aplūkotās procesuālās tiesības. Šādos apstākļos, ņemot vērā Antidempinga pamatregulu ( 3 ), ir jāizvērtē, vai CCCME varēja likumīgi piešķirt minētās tiesības.

Šajā ziņā Tiesa norāda – lai gan ar atsevišķām Antidempinga pamatregulas tiesību normām ( 4 ) izstrādājuma par dempinga cenām importētāju vai eksportētāju pārstāvības apvienībām ir piešķirtas konkrētas procesuālās tiesības, tajā “importētāju vai eksportētāju pārstāvības apvienības” jēdziens nav definēts.

Ņemot vērā ne tikai šo jēdzienu ietverošo tiesību normu formulējumu, bet arī kontekstu un regulas, kurā tās ietilpst, mērķus, Tiesa, pirmkārt, norāda, ka ar minēto jēdzienu netiek apzīmētas personas vai vienības, kas pārstāv intereses, kuras nav importētāju vai eksportētāju intereses, piemēram, konkrētāk, valsts intereses. No Antidempinga pamatregulas izriet, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies nošķirt “importētāju vai eksportētāju pārstāvības apvienības”, no vienas puses, un eksportētājas valsts “iestādes” vai “pārstāvjus”, no otras puses. Tādējādi šīs apvienības par pārstāvības apvienībām šīs regulas izpratnē var uzskatīt tikai tad, ja tās nav pakļautas eksportētājvalsts iejaukšanās darbībām, bet, gluži pretēji, bauda nepieciešamo neatkarību no šīs valsts, lai tās varētu efektīvi rīkoties kā importētāju vai eksportētāju vispārējo un kolektīvo interešu pārstāves, nevis kā fiktīvi minētās valsts pārstāvji.

Otrkārt, šādas pārstāvības apvienības mērķim jāaptver izstrādājuma, attiecībā uz kuru tiek veikta antidempinga izmeklēšana, importētāju vai eksportētāju pārstāvība, un tas pieprasa, lai šīs apvienības biedru vidū būtu ievērojams skaits importētāju vai eksportētāju, kuri veic būtisku šī izstrādājuma importu vai eksportu.

Ņemot vērā, ka apelācijas sūdzības iesniedzējam jāiesniedz pierādījumi tā locus standi, šajā gadījumā CCCME bija jāpierāda, ka tā ir šāda attiecīgā izstrādājuma importētāju vai eksportētāju pārstāvības apvienība.

Tomēr, lai gan CCCME biedru vidū ir attiecīgā izstrādājuma ražotāji eksportētāji un tā ir pilnvarota aizsargāt to intereses, tā nav pietiekami neatkarīga no Ķīnas valsts iestādēm, lai to varētu uzskatīt par attiecīgā izstrādājuma eksportētāju “pārstāvības apvienību”.

Turklāt CCCME nav pierādījusi ne to, ka tās biedru vidū būtu ievērojams skaits attiecīgā izstrādājuma ražotāju eksportētāju, ne arī to, ka šo biedru īstenotais šī izstrādājuma eksports būtu nozīmīgs.

Ņemot vērā šos apsvērumus, Tiesa nospriež, ka CCCME nebija locus standi LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē, līdz ar to prasība, kuru tā cēlusi savā vārdā, jānoraida kā nepieņemama un Vispārējā tiesa ir kļūdaini izvērtējusi pamatus saistībā ar CCCME procesuālo tiesību pārkāpšanu, kas tika izvirzīti šīs prasības pamatošanai. Turpretī Tiesa apstiprina, ka CCCME bija tiesības celt prasību tās biedru vārdā, jo šīs tiesības nav pakļautas nosacījumam par šādas vienības organizācijas demokrātisko raksturu. Izskatot prasību pēc būtības, Tiesa nospriež, ka Vispārējā tiesa pamatoti ir uzskatījusi, ka Komisija nav pieļāvusi kļūdas, nosakot kaitējuma Savienības rūpniecības nozarei esamību. Turklāt Vispārējā tiesa nav ne piemērojusi kļūdainu juridisko kritēriju, ne pieļāvusi kļūdu kvalifikācijā, uzskatot, ka CCCME nevarēja norādīt uz tās biedru un citu prasītāju procesuālo tiesību pārkāpumu.

Ņemot vērā visus šos apstākļus, Tiesa apelācijas sūdzību pilnībā noraida.


( 1 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/140 (2018. gada 29. janvāris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes čuguna izstrādājumu importam, un izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Indijas izcelsmes čuguna izstrādājumu importu (OV 2018, L 25, 6. lpp., turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”).

( 2 ) Spriedums, 2021. gada 19. maijs, China Chamber of Commerce for Import and Export of Machinery and Electronic Products u.c./Komisija (T‑254/18, EU:T:2021:278; turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 21. lpp.; turpmāk tekstā – “Antidempinga pamatregula”).

( 4 ) Antidempinga pamatregulas 5. panta 11. punkts, 6. panta 7. punkts, 20. panta 1. un 2. punkts un 21. panta 2. punkts.