–

Čehijas Republikas valdības vārdā – S. Šindelková, M. Smolek un J. Vláčil, pārstāvji,

–

Francijas valdības vārdā – A. Daniel un A. Ferrand, pārstāvji,

–

Somijas valdības vārdā – H. Leppo, pārstāve,

–

Eiropas Komisijas vārdā – B.‑R. Killmann, I. Rubene un C. Valero, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2302 (2015. gada 25. novembris) par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK (OV 2015, L 326, 1. lpp.), 14. panta 1. punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp KT un NS, diviem ceļotājiem (turpmāk tekstā – “prasītāji pamatlietā”), un ceļojumu organizatoru FTI Touristik GmbH par kompleksā ceļojuma cenas samazinājumu, kas pieprasīts pēc tam, kad šo abu ceļotāju galamērķī tika noteikti ierobežojumi, lai cīnītos pret Covid‑19 pandēmijas izplatību, un viņi priekšlaicīgi atgriezās savā izbraukšanas vietā.

3

Direktīvas 2015/2302 31. un 34. apsvērumā ir paredzēts:

[..]

4

Šīs direktīvas 1. pantā “Priekšmets” ir noteikts:

“Šīs direktīvas mērķis ir veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību un augsta un pēc iespējas vienāda patērētāju aizsardzības līmeņa sasniegšanu, tuvinot konkrētus dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu aspektus saistībā ar līgumiem starp ceļotājiem un tirgotājiem, kas attiecas uz kompleksiem ceļojumu pakalpojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem.”

5

Minētās direktīvas 3. pantā “Definīcijas” ir paredzēts:

“Šajā direktīvā izmantotas šādas definīcijas:

[..]

[..].”

6

Šīs pašas direktīvas 13. pantā “Atbildība par kompleksā pakalpojuma sniegšanu” ir noteikts:

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka organizators ir atbildīgs par kompleksā ceļojuma līgumā ietverto ceļojuma pakalpojumu sniegšanu neatkarīgi no tā, vai šos pakalpojumus sniedz organizators vai citi ceļojuma pakalpojumu sniedzēji.

[..]

2.   Ceļotājs bez nepamatotas kavēšanās, ņemot vērā lietas apstākļus, informē organizatoru par jebkādu neatbilstību, ar ko viņš saskaras kompleksā ceļojuma līgumā iekļauta ceļojuma pakalpojuma sniegšanas laikā.

3.   Ja kāds no ceļojuma pakalpojumiem netiek sniegts saskaņā ar kompleksā ceļojuma līgumu, organizators novērš neatbilstību, izņemot, ja tas:

Ja organizators saskaņā ar šā punkta pirmās daļas a) vai b) apakšpunktu nenovērš neatbilstību, piemēro 14. pantu.

[..]”

7

Direktīvas 2015/2302 14. pantā “Cenas samazinājums un kompensācija par zaudējumiem” ir paredzēts:

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ceļotājam ir tiesības uz atbilstošu cenas samazinājumu par jebkādu laikposmu, kurā notika neatbilstība, ja vien organizators nepierāda, ka par neatbilstību ir atbildīgs pats ceļotājs.

2.   Ceļotājam ir tiesības saņemt atbilstošu kompensāciju no organizatora par visiem zaudējumiem, ko ceļotājs cieš jebkādas neatbilstības rezultātā. Kompensāciju izmaksā bez nepamatotas kavēšanās.

3.   Ceļotājam nav tiesību uz kompensāciju par zaudējumiem, ja organizators pierāda, ka par neatbilstību ir:

[..]”

8

Bürgerliches Gesetzbuch (Civilkodekss, turpmāk tekstā – “BGB”) 651.i pantā ir paredzēts:

“(1)   Ceļojumu organizatoram ir jānodrošina ceļotājam kompleksais ceļojums bez neatbilstībām.

(2)   Kompleksajam ceļojumam nav neatbilstību, ja tam ir nolīgtā kvalitāte. Ciktāl vienošanās par kvalitāti nav notikusi, kompleksais ceļojums ir bez neatbilstībām:

Ceļojuma neatbilstība ir konstatējama arī tad, ja ceļojumu organizators ceļojuma pakalpojumus nesniedz vai sniedz tos ar nesamērīgu nokavējumu.

(3)   Ja kompleksais ceļojums ir neatbilstošs, ceļotājs, ja ir izpildīti turpmākajās tiesību normās izvirzītie priekšnoteikumi un nav noteikts citādi,

[..]

6. var izmantot tiesības, kas izriet no ceļojuma cenas samazinājuma (651.m pants) [..].”

9

BGB 651.m pantā ir noteikts:

“Ceļojuma cena par ceļojuma neatbilstības laikposmu ir samazināma. Piemērojot samazinājumu, ceļojuma cena ir jāsamazina tādā proporcijā, kādā kompleksā ceļojuma vērtība situācijā bez neatbilstībām līguma slēgšanas brīdī būtu bijusi pret patieso vērtību. Ja nepieciešamas, cenas samazinājums ir nosakāms pēc aplēsēm.”

10

2019. gada 30. decembrī prasītāji pamatlietā no FTI Touristik iegādājās kompleksu ceļojumu, kurā ietilpa, pirmkārt, lidojums no Vācijas uz Grankanāriju (Spānija) un atpakaļ un, otrkārt, uzturēšanās šajā salā laikposmā no 2020. gada 13. marta līdz 27. martam. Prasītāji pamatlietā varēja doties uz savu galamērķi, kā bija plānots.

11

Tomēr 2020. gada 15. martā Spānijas iestādes veica pasākumus visā Spānijas teritorijā, lai cīnītos pret Covid‑19 pandēmijas izplatību, kālab tostarp tika slēgtas Grankanārijas pludmales un šajā salā tika ieviesta komandantstunda. Tādējādi viesnīcā, kurā prasītāji pamatlietā uzturējās, klientiem tika atļauts atstāt savu istabu tikai, lai paēstu; piekļuve peldbaseiniem un guļamkrēsliem tika liegta un izklaides programma – atcelta. 2020. gada 18. martā prasītāji pamatlietā tika informēti, ka viņiem ir jābūt gataviem pamest minēto salu jebkurā brīdī, un aiznākamā dienā viņiem bija jāatgriežas Vācijā.

12

Atgriežoties prasītāji pamatlietā lūdza FTI Touristik piešķirt viņiem cenas samazinājumu 70 % apmērā no viņu kompleksā ceļojuma, proti, EUR 1018,50. FTI Touristik atteicās viņiem piešķirt šo cenas samazinājumu, uzskatot, ka to nevar uzskatīt par atbildīgu par “vispārēju dzīvības risku”. Pēc šī atteikuma prasītāji pamatlietā cēla prasību Amtsgericht München (Minhenes pirmās instances tiesa, Vācija), lai saņemtu minēto cenas samazinājumu.

13

Ar 2020. gada 26. novembra spriedumu šī tiesa noraidīja šo prasību, uzskatot, ka Spānijas iestāžu veiktie pasākumi, lai cīnītos pret Covid‑19 pandēmijas izplatību, bija prasītāju pamatlietā veselības aizsardzības pasākumi un ka šāda aizsardzība nevar izraisīt viņu kompleksā ceļojuma “neatbilstību”BGB 651.i panta izpratnē. Minētā tiesa šajā ziņā uzsver, ka viesnīcas, kurā prasītāji pamatlietā uzturējās, apsaimniekotāji bija spiesti veikt aizsardzības pasākumus attiecībā uz saviem klientiem.

14

Prasītāji pamatlietā pārsūdzēja šo nolēmumu iesniedzējtiesā Landgericht München I (Minhenes I apgabaltiesa, Vācija). Šī tiesa uzskata, ka var, protams, uzskatīt, ka kompleksā ceļojuma organizators var tikt atzīts par atbildīgu attiecīgo ceļojuma pakalpojumu neatbilstības gadījumā, kas izriet no veselības aizsardzības pasākumu veikšanas, ņemot vērā šī organizatora atbildību bez vainas, kas paredzēta BGB 651.i pantā. Tomēr prasītāju pamatlietā ceļojuma laikā pasākumi, kas ir līdzīgi tiem, ko Spānijas iestādes veica, lai cīnītos pret Covid‑19 pandēmijas izplatību, tika veikti arī Vācijā, tālab viņu galamērķī noteiktie pasākumi varētu tikt uzskatīti par “parastiem apstākļiem”, kas noteikti visā Eiropā šīs pandēmijas dēļ, nevis par ārkārtas apstākļiem šajā galamērķī.

15

Turklāt iesniedzējtiesa pauž šaubas, vai šādi noteiktie ierobežojumi var tikt uzskatīti par daļu no “vispārēja dzīvības riska”, kas izslēdz attiecīgā kompleksā ceļojuma organizatora atbildību. Šajā ziņā tā atsaucas uz Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) spriedumu, kurā būtībā ir nospriests, ka līgumtiesiskā garantija ceļojumu jomā var tikt ierobežota attiecībā uz apstākļiem, kuri ietilpst vienīgi ceļotāja personīgajā sfērā vai kuros iestājas riski, kādi ceļotājam ir jāuzņemas arī ikdienas dzīvē. Tālab ceļotājam būtu jāuzņemas riski, kas saistīti ar darbību, uz kuru attiecas “vispārēju dzīvības risks”, gadījumos, kad attiecīgais ceļojumu organizators nav atbildīgs par pienākuma pārkāpumu vai par citu atbildību izraisošu notikumu. Tā tas būtu gadījumā, kad neatkarīgi no kompleksajā ceļojumā paredzētajiem ceļojuma pakalpojumiem ceļotājs cieš negadījumā savā brīvdienu galamērķī, saslimst, kļūst par noziedzīga nodarījuma upuri vai jebkāda cita personiska iemesla dēļ vairs nevar izmantot šo pakalpojumu atlikušo daļu.

16

Iesniedzējtiesa arī norāda, ka, lai gan Direktīvas 2015/2302 autori, kā par to liecina tās 31. apsvērums, “nenovēršamu un ārkārtas apstākļu” vidū tās 12. panta 2. punkta izpratnē ir minējuši “nopietnas slimības uzliesmojumu ceļojuma galamērķī”, var pieņemt, ka šie autori nav paredzējuši pandēmijas gadījumu.

17

Šādos apstākļos Landgericht München I (Minhenes I apgabaltiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai ierobežojumi, ņemot vērā ceļojuma galamērķī valdošo infekcijas slimību, ir neatbilstība Direktīvas (ES) 2015/2302 14. panta 1. punkta izpratnē arī tad, ja, ņemot vērā infekcijas slimības izplatību visā pasaulē, šādi ierobežojumi ir tikuši noteikti gan ceļotāja dzīvesvietā, gan citās valstīs?”

18

Ar šo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2015/2302 14. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ceļotājam ir tiesības uz sava kompleksā ceļojuma cenas samazinājumu, ja viņa kompleksajā pakalpojumā ietverto ceļojuma pakalpojumu neatbilstības pamatā ir ierobežojumi, kas noteikti šī ceļotāja galamērķī, lai cīnītos pret infekcijas slimības izplatību, un ja šādi ierobežojumi ir tikuši noteikti arī viņa dzīvesvietā, kā arī citās valstīs saistībā ar šīs slimības globālo izplatību.

19

Šajā ziņā saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts, regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, mērķi un attiecīgā gadījumā tās izstrādāšanas vēsture (spriedums, 2022. gada 18. oktobris, IG Metall un ver.di, C‑677/20, EU:C:2022:800, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

20

Pirmkārt, runājot par Direktīvas 2015/2302 14. panta 1. punkta tekstu, šajā tiesību normā ir noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka ceļotājam ir tiesības uz atbilstošu cenas samazinājumu par jebkādu laikposmu, kurā notikusi neatbilstība, ja vien organizators nepierāda, ka par šo neatbilstību ir atbildīgs pats ceļotājs.

21

Tādējādi no minētās tiesību normas teksta izriet, ka minētā ceļotāja tiesības uz kompleksā pakalpojuma cenas samazinājumu ir pakļautas tikai nosacījumam par sniegto ceļojumu pakalpojumu neatbilstību. Saskaņā ar Direktīvas 2015/2302 3. panta 13. punktu jēdziens “neatbilstība” ir definēts kā kompleksajā pakalpojumā ietverto ceļojuma pakalpojumu nesniegšana vai nepienācīga sniegšana.

22

No tā izriet, ka ar ceļojuma pakalpojumu nesniegšanu vai nepienācīgu sniegšanu pietiek, lai attiecīgajam ceļotājam piešķirtu tiesības saņemt kompleksā ceļojuma cenas samazinājumu no organizatora, kas viņam to ir pārdevis. Šim neatbilstības cēlonim, it īpaši atbildības par to noteikšana šim organizatoram, šajā ziņā nav nozīmes. Kā ģenerāladvokāte arī ir norādījusi secinājumu 17. punktā, neatbilstības konstatējums ir objektīvs tādā ziņā, ka ir nepieciešama tikai attiecīgā ceļotāja kompleksajā pakalpojumā iekļauto pakalpojumu salīdzināšana ar faktiski sniegtajiem pakalpojumiem.

23

Šīs pašas tiesību normas tekstā ir paredzēts tikai viens izņēmums no šīm ceļotāja, kas izmanto komplekso pakalpojumu, tiesībām, proti, ja par neatbilstību ir atbildīgs pats ceļotājs. Minētais izņēmums, ņemot vērā tā skaidro nozīmi un visiem izņēmumiem piemērojamo šauro interpretāciju, var attiekties tikai uz situācijām, kurās par neatbilstību ir atbildīgs pats ceļotājs.

24

Tādējādi no Direktīvas 2015/2302 14. panta 1. punkta gramatiskās interpretācijas izriet, ka kompleksajā pakalpojumā ietverto ceļojuma pakalpojumu nesniegšana vai nepienācīga sniegšana dod attiecīgajam ceļotājam tiesības uz cenas samazinājumu jebkuros apstākļos, izņemot, ja par šo nesniegšanu vai nepienācīgu sniegšanu ir atbildīgs pats ceļotājs. Tālab tas, ka par šo ceļojumu pakalpojumu neatbilstību ir atbildīgs organizators vai citas personas, kas nav ceļotājs, vai tas, ka neatbilstība radusies tādu apstākļu dēļ, kurus šis organizators nevar kontrolēt, piemēram, “nenovēršami un ārkārtas apstākļi” Direktīvas 2015/2302 3. panta 12. punkta izpratnē, neietekmē šī ceļotāja tiesības uz cenas samazinājumu.

25

Otrkārt, saistībā ar kontekstu, kādā iekļaujas Direktīvas 2015/2302 14. panta 1. punkts, ir jānorāda, ka šī tiesību norma ietilpst kompleksā ceļojuma organizatoru līgumiskās atbildības sistēmā, kas ieviesta ar šīs direktīvas 13. un 14. pantu un ietilpst tās IV nodaļā “Kompleksā pakalpojuma sniegšana”. Šo atbildības sistēmu raksturo attiecīgā organizatora atbildība neatkarīgi no vainas un to gadījumu izsmeļoša definīcija, kuros to var atbrīvot no šīs atbildības.

26

Minētās direktīvas 13. panta “Atbildība par kompleksā pakalpojuma sniegšanu” 1. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstis nodrošina, ka šis organizators ir atbildīgs par kompleksa ceļojuma līgumā ietverto ceļojuma pakalpojumu sniegšanu neatkarīgi no tā, vai šos pakalpojumus sniedz pats vai citi ceļojuma pakalpojumu sniedzēji. Šī panta 3. punktā ir noteikts, ka tad, ja kāds no ceļojuma pakalpojumiem netiek sniegts saskaņā ar kompleksā ceļojuma līgumu, organizatoram principā ir jānovērš tā neatbilstība un gadījumos, kad tas to nevar novērst, piemēro šīs direktīvas 14. pantu.

27

Direktīvas 2015/2302 14. pantā “Cenas samazinājums un kompensācija par zaudējumiem” papildus attiecīgā ceļotāja tiesībām uz cenas samazinājumu, kas paredzētas šī panta 1. punktā, ir piešķirtas no kompensācijas par zaudējumiem atšķirīgas tiesības, kas ir definētas minētā panta 2. un 3. punktā. Šīs tiesības saņemt kompensāciju no attiecīgā organizatora attiecas uz visiem zaudējumiem, ko ceļotājs cieš jebkādas sniegto ceļojuma pakalpojuma neatbilstības rezultātā, izņemot, ja par šo neatbilstību ir atbildīgs vai nu pats ceļotājs vai trešā persona, kas nav saistīta ar attiecīgo ceļojuma pakalpojumu sniegšanu, un neatbilstība ir neparedzama un nenovēršama, vai to ir izraisījuši “nenovēršami un ārkārtas apstākļi”. Kā secinājumu 23. punktā arī ir norādījusi ģenerāladvokāte, no Direktīvas 2015/2302 14. panta struktūras izriet, ka izņēmumi no tiesībām uz kompensāciju par zaudējumiem ir raksturīgi šīm tiesībām un tos nevar attiecināt uz tiesībām saņemt cenas samazinājumu.

28

Tādējādi Direktīvas 2015/2302 14. panta 1. punkta kontekstuālā interpretācija apstiprina šīs tiesību normas gramatisko interpretāciju, jo no tās izriet, ka minētā tiesību norma ietilpst atbildības sistēmā, kurā līgumiskā atbildība ir vērsta uz organizatoru.

29

Treškārt, runājot par Direktīvā 2015/2302 izvirzīto mērķi, no tās 1. panta izriet, ka šis mērķis tostarp ir nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni. Šīs direktīvas 14. panta 1. punkta gramatisko interpretāciju tādējādi apstiprina tā teleoloģiskā interpretācija. Proti, augstu patērētāju aizsardzības līmeni nodrošina, piešķirot ceļotājiem tiesības uz cenas samazinājumu jebkurā sniegto ceļojuma pakalpojumu neatbilstības gadījumā, neatkarīgi no šīs neatbilstības cēloņa un par to atbildīgās personas, un kā vienīgo izņēmumu no šīm tiesībām paredzot gadījumu, kurā par minēto neatbilstību ir atbildīgs pats ceļotājs.

30

Visbeidzot, ceturtkārt, arī Direktīvas 2015/2302 izstrādāšanas vēsture apstiprina tās 14. panta 1. punkta gramatisko interpretāciju. Kā secinājumu 25. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte, šīs direktīvas sākotnējā priekšlikumā bija paredzēti tie paši izņēmumi attiecībā uz attiecīgā ceļotāja tiesībām uz kompleksā pakalpojuma cenas samazinājumu un tiesībām saņemt kompensāciju. Tomēr likumdošanas procesa laikā izņēmumi no šīm tiesībām uz cenas samazinājumu tika nošķirti no izņēmumiem, kas attiecas uz tiesībām saņemt kompensāciju.

31

Tādējādi no Direktīvas 2015/2302 14. panta 1. punkta formulējuma un konteksta, kā arī no šīs direktīvas mērķa un izstrādāšanas vēstures izriet, ka attiecīgajam ceļotājam ir tiesības uz kompleksā pakalpojuma cenas samazinājumu visos gadījumos, kad sniegtie ceļojuma pakalpojumi bijuši neatbilstoši, izņemot vienu gadījumu, proti, kad par šo neatbilstību ir atbildīgs pats ceļotājs. Tālab minētajam ceļotājam šīs tiesības uz cenas samazinājumu tiek piešķirtas neatkarīgi no tā, vai minētā neatbilstība ir radusies “nenovēršamu un ārkārtas apstākļu” dēļ, kurus šis organizators nevar kontrolēt.

32

Šajā gadījumā, neskarot pārbaudi, kas būs jāveic iesniedzējtiesai, ceļojuma pakalpojumu neatbilstība pamatlietā ir saistīta ar sanitārajiem pasākumiem, kuri veikti prasītāju pamatlietā galamērķī, lai cīnītos pret Covid‑19 pandēmijas izplatību.

33

Šie sanitārie pasākumi, tāpat kā fakts, ka līdzīgi pasākumi tika veikti prasītāju pamatlietā dzīvesvietā un citās valstīs, nevar būt šķērslis viņu tiesībām saņemt cenas samazinājumu atbilstoši Direktīvas 2015/2302 14. panta 1. punktam. It īpaši jautājums, vai, kā norāda iesniedzējtiesa, pirmkārt, pasākumi, kas veikti, lai cīnītos pret Covid‑19 pandēmijas izplatību, varētu tikt uzskatīti nevis par ārkārtas, bet gan par parastiem apstākļiem, jo tie ir veikti daudzās citās valstīs, un, otrkārt, šie pasākumi un to sekas ir daļa no “vispārēja dzīvības riska”, kas ceļotājam ir jāuzņemas, nav būtisks, lai novērtētu šī ceļotāja tiesības uz kompleksa pakalpojuma cenas samazinājumu atbilstoši Direktīvas 2015/2302 14. panta 1. punktam.

34

Kā izriet no šī sprieduma 22. punkta, sniegto pakalpojumu neatbilstības konstatēšanai ir nepieciešams tikai salīdzinājums starp attiecīgā ceļotāja kompleksajā pakalpojumā ietvertajiem pakalpojumiem un ceļotājam faktiski sniegtajiem pakalpojumiem, un tādējādi ar šo neatbilstību saistīto apstākļu ārkārtas vai parastais raksturs neietekmē šo tiesību piešķiršanu. Turklāt, lai gan ierobežojumi, ko valsts iestādes nosaka šim ceļotājam sakarā ar Covid‑19 pandēmijas globālo izplatību, rada viņam risku, tomēr šis ceļotājs nav atbildīgs par šo ierobežojumu izraisīto komplekso ceļojumu pakalpojumu nesniegšanu vai nepienācīgu sniegšanu. Kā norādīts šī sprieduma 23. punktā, tikai šāda atbildība var atbrīvot attiecīgo organizatoru no tā pienākuma piešķirt šim ceļotājam kompleksā pakalpojuma cenas samazinājumu sniegto pakalpojumu neatbilstības gadījumā.

35

Čehijas valdības argumentācija, ka tiesiskā regulējuma, kas piemērojams ceļojuma galamērķī, ievērošana ir netiešs jebkura kompleksa ceļojuma līguma noteikums un tādējādi to ierobežojošo pasākumu ievērošana, kurus iestādes noteikušas ceļojuma galamērķī, nevar tikt uzskatīta par sniegto pakalpojumu neatbilstību, neatspēko šī sprieduma 31. punktā minēto secinājumu. Lai gan ir taisnība, ka šāda tiesiskā regulējuma ievērošana ir obligāta kompleksā ceļojuma līguma pusēm neatkarīgi no tā atgādinājuma šajā līgumā un ka tas, ka organizators nodrošina šo ievērošanu, var izraisīt sniegto ceļojumu pakalpojumu neatbilstību, tomēr par šo neatbilstību katrā ziņā attiecīgais ceļotājs nav atbildīgs un tālab šim ceļotājam ir tiesības uz kompleksā ceļojuma cenas samazinājumu. Tam, ka par minēto neatbilstību nav atbildīgs arī attiecīgais organizators, nav nozīmes, jo šīs tiesības uz cenas samazinājumu ir balstītas uz organizatora atbildību bez vainas, kā tas ir norādīts šī sprieduma 25. punktā.

36

Izvērtējot, vai pastāv tiesības uz cenas samazinājumu atbilstoši Direktīvas 2015/2302 14. panta 1. punktam, iesniedzējtiesai vēl būs jāņem vērā šādi apstākļi.

37

Pirmkārt, kā izriet no šīs tiesību normas un Direktīvas 2015/2302 3. panta 13. punkta – tos aplūkojot kopsakarā –, organizatora pienākums piešķirt šādu cenas samazinājumu ir izvērtējams tikai attiecībā uz ceļojuma pakalpojumiem, kuri ir iekļauti kompleksa ceļojuma līgumā un nav sniegti vai ir sniegti nepienācīgi. Šim organizatoram nav pienākuma kompensēt pakalpojumus, kurus tas nav apņēmies sniegt. Tādējādi šis kompleksa ceļojuma līgums ierobežo minētā organizatora pienākumu.

38

Ņemot vērā Direktīvas 2015/2302 mērķi nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni, no šāda līguma izrietošie organizatora pienākumi tomēr nevar tikt interpretēti šauri. Tādējādi šie pienākumi ietver ne tikai tos, kas ir skaidri noteikti kompleksa ceļojuma līgumā, bet arī pienākumus, kas ar to ir saistīti un izriet no šī līguma mērķa (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 18. marts, Kuoni Travel, C‑578/19, EU:C:2021:213, 45. punkts). Šajā gadījumā iesniedzējtiesai, pamatojoties uz pakalpojumiem, kas attiecīgajam organizatoram bija jāsniedz atbilstoši ar prasītājiem pamatlietā parakstītajam kompleksa ceļojuma līgumam, ir jāizvērtē, vai it īpaši attiecīgās viesnīcas peldbaseinu slēgšana, aktivitāšu programmas neesamība šajā viesnīcā, kā arī neiespējamība piekļūt Grankanārijas pludmalēm un apmeklēt šo salu pēc tam, kad Spānijas iestādes bija veikušas pasākumus, lai cīnītos pret Covid‑19 pandēmijas izplatību, var radīt situāciju, ka šis organizators šo līgumu neizpilda vai izpilda to nepienācīgi.

39

Otrkārt, saskaņā ar Direktīvas 2015/2302 14. panta 1. punktu attiecīgā kompleksā pakalpojuma cenas samazinājumam ir jābūt atbilstošam visā neatbilstības laikposmā. Šīs atbilstības vērtējumam – tāpat kā neatbilstības konstatējumam – ir jābūt objektīvam, ņemot vērā organizatora pienākumus atbilstoši noslēgtajam kompleksajam ceļojuma līgumam. Tādējādi šim vērtējumam ir jābalstās uz to attiecīgajā kompleksā pakalpojumā ietverto ceļojuma pakalpojumu vērtības aplēsi, kas nav tikuši sniegti vai ir nepienācīgi sniegti, ņemot vērā šīs nesniegšanas ilgumu vai nepienācīgas sniegšanas ilgumu un šī kompleksā pakalpojuma vērtību. Minētā kompleksā pakalpojuma cenas samazinājumam ir jāatbilst to ceļojuma pakalpojumu vērtībai, kas ir neatbilstoši.

40

Treškārt, kā izriet no Direktīvas 2015/2302 34. apsvēruma un 13. panta 2. punkta, attiecīgajam ceļotājam ir pienākums bez nepamatotas kavēšanās, ņemot vērā lietas apstākļus, informēt organizatoru par jebkādu neatbilstību, ar ko viņš saskaras kompleksā ceļojuma līgumā iekļauta ceļojuma pakalpojuma sniegšanas laikā. Minētā pienākuma neizpildīšanu var ņemt vērā, nosakot šī kompleksā pakalpojuma atbilstīgo cenas samazinājumu, ja šāds paziņojums varēja samazināt konstatētās neatbilstības ilgumu.

41

Šajā gadījumā, ja vien šie neatbilstības gadījumi ir saistīti ar Spānijas iestāžu veiktajiem pasākumiem, lai cīnītos pret Covid‑19 pandēmijas izplatību, prasītāju pamatlietā paziņojums par minētajiem neatbilstības gadījumiem nevarēja ietekmēt neatbilstības ilgumu. Tādējādi paziņojuma neesamību nevar ņemt vērā šī cenas samazinājuma noteikšanā.

42

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2015/2302 14. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ceļotājam ir tiesības uz kompleksā ceļojuma cenas samazinājumu, ja kompleksajā pakalpojumā ietverto ceļojuma pakalpojumu neatbilstības pamatā ir ierobežojumi, kas ir noteikti viņa galamērķī, lai cīnītos pret infekcijas slimības izplatību, un ja šādi ierobežojumi ir tikuši noteikti arī viņa dzīvesvietā, kā arī citās valstīs saistībā ar šīs slimības globālo izplatību. Lai cenas samazinājums būtu atbilstošs, tas ir jānovērtē, ņemot vērā attiecīgajā kompleksajā pakalpojumā iekļautos pakalpojumus, un tam ir jāatbilst pakalpojumu, kuru neatbilstība ir konstatēta, vērtībai.

43

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2302 (2015. gada 25. novembris) par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK, 14. panta 1. punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

ceļotājam ir tiesības uz kompleksā ceļojuma cenas samazinājumu, ja kompleksajā pakalpojumā ietverto ceļojuma pakalpojumu neatbilstības pamatā ir ierobežojumi, kas ir noteikti viņa galamērķī, lai cīnītos pret infekcijas slimības izplatību, un ja šādi ierobežojumi ir tikuši noteikti arī viņa dzīvesvietā, kā arī citās valstīs saistībā ar šīs slimības globālo izplatību. Lai cenas samazinājums būtu atbilstošs, tas ir jānovērtē, ņemot vērā attiecīgajā kompleksajā pakalpojumā iekļautos pakalpojumus, un tam ir jāatbilst pakalpojumu, kuru neatbilstība ir konstatēta, vērtībai.