Tiesas (sestā palāta) 2022. gada 17. novembra spriedums –
Spetsializirana prokuratura (Informācijas par datu plūsmu un atrašanās vietu saglabāšana)

(lieta C‑350/21) ( 1 )

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Personas datu apstrāde elektronisko komunikāciju nozarē – Komunikāciju konfidencialitāte – Elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēji – Informācijas par datu plūsmu un atrašanās vietas datu visaptveroša un nediferencēta saglabāšana sešu mēnešu laikposmā – Mērķis apkarot smagus noziegumus – Piekļuve saglabātajiem datiem – Informācija datu subjektiem – Tiesības celt prasību – Direktīva 2002/58/EK – 15. panta 1. un 2. punkts – Direktīva (ES) 2016/680 – 13. un 54. pants – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 7., 8., 11. un 47. pants, kā arī 52. panta 1. punkts

1. 

Tiesību aktu tuvināšana – Telekomunikāciju nozare – Personas datu apstrāde un privātās dzīves aizsardzība elektronisko sakaru nozarē – Direktīva 2002/58 – Dalībvalstu tiesības ierobežot noteiktu tiesību un pienākumu apjomu – Valsts pasākumi, ar kuriem elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem ir noteikts pienākums visaptveroši un nediferencēti saglabāt informāciju par datu plūsmu un atrašanās vietu – Mērķis apkarot smagus noziegumus un novērst nopietnus draudus sabiedriskajai drošībai – Nepieļaujamība – Šo datu vispārējā un nediferencētā uzglabāšanas laikposma ilgums – Garantiju esamība saglabāšanas un piekļuves minētajiem datiem jomā – Ietekmes neesamība – Prasība par samērīgumu

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8., 11. pants un 52. panta 1. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58, kas grozīta ar Direktīvu 2009/136, 15. panta 1. punkts)

(skat. 49. – 52., 56. – 60., 63. – 67. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2. 

Tiesību aktu tuvināšana – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi krimināllietās – Direktīva 2016/680 – Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta tiesībaizsardzības iestāžu piekļuve likumīgi saglabātiem datiem par datu plūsmu un atrašanās vietu – Attiecīgās personas tiesību tikt informētam par šādu datu, kas uz to attiecas, apstrādi neievērošana – Efektīva tiesību aizsardzības līdzekļa pret nelikumīgu piekļuvi neesamība – Nepieļaujamība

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8., 11. pants un 52. panta 1. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58, kas grozīta ar Direktīvu 2009/136, 15. panta 1. un 2. punkts, un Direktīvas 2016/680 13. un 54. punkts)

(skat. 69. – 76. un rezolutīvās daļas 2) punktu)

Rezolutīvā daļa

1) 

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/136/EK, 15. panta 1. punkts, lasot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 11. pantu, kā arī 52. panta 1. punktu,

ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā

–

valsts tiesiskais regulējums, kurā smagu noziegumu apkarošanas un nopietnu sabiedrības drošības apdraudējumu novēršanas nolūkos preventīvi ir paredzēta informācijas par datu plūsmu un atrašanās vietas datu visaptveroša un nediferencēta saglabāšana, pat ja minētajā tiesiskajā regulējumā ir noteikts šīs visaptverošās un nediferencētās saglabāšanas ierobežojums uz sešiem mēnešiem un ir paredzēts konkrēts skaits garantiju attiecīgo datu saglabāšanas un piekļuves tiem jomā;

–

valsts tiesiskais regulējums, kurā nav skaidri un precīzi paredzēts, ka piekļuve saglabātajiem datiem nepārsniedz šī saglabāšanas mērķa sasniegšanai absolūti nepieciešamo.

2) 

Direktīvas 2002/58, kas grozīta ar Direktīvu 2009/136, 15. panta 1. punkts, lasot to kopsakarā ar Pamattiesību hartas 7., 8. un 11. pantu un 52. panta 1. punktu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI, 13. un 54. pants

ir jāinterpretē tādējādi, ka

tiem ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru valsts iestādēm, kuru kompetencē ir kriminālizmeklēšana, ir paredzēta piekļuve likumīgi saglabātai informācijai par datu plūsmu un atrašanās vietas datiem, nenodrošinot to, ka personas, kuru datiem šīs valsts iestādes piekļūst, tiek par to informētas, ciktāl tas paredzēts Savienības tiesībās, un nepiešķirot šīm personām tiesību aizsardzības līdzekli pret nelikumīgu piekļuvi šiem datiem.

( 1 ) OV C 338, 23.8.2021.