–

DD vārdā – V. Vasilev, advokat,

–

Čehijas valdības vārdā – M. Smolek un J. Vláčil, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – M. Wasmeier un I. Zaloguin, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (OV 2016, L 65, 1. lpp.), 8. panta 1. punktu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/48/ES (2013. gada 22. oktobris) par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, par tiesībām uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un par tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm (OV 2013, L 294, 1. lpp.), 3. panta 1. punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts kriminālprocesā pret DD par noziedzīgiem nodarījumiem nelegālās imigrācijas jomā.

3

Direktīvas 2013/48 54. apsvērums ir formulēts šādi:

“Šī direktīva nosaka minimālus noteikumus. Dalībvalstis var paplašināt šajā direktīvā noteiktās tiesības, lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni. [..]”

4

Šīs direktīvas 1. pantā “Priekšmets” ir noteikts:

“Šī direktīva paredz minimālus noteikumus par aizdomās turēto un apsūdzēto kriminālprocesā [..] tiesībām uz advokāta palīdzību un tiesībām uz to, ka par brīvības atņemšanu informē trešo personu, un tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm.”

5

Minētās direktīvas 3. pantā “Tiesības uz advokāta palīdzību kriminālprocesā” ir paredzēts:

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem ir tiesības uz advokāta palīdzību tādā laikā un tādā veidā, lai attiecīgās personas varētu praktiski un efektīvi īstenot savas tiesības uz aizstāvību.

[..]

3.   Tiesības uz advokāta palīdzību ietver to, ka:

[..]

[..]”

6

Direktīvas 2016/343 33. un 47. apsvērumā ir paredzēts:

[..]

7

Šīs direktīvas 8. panta “Tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā” 1. punktā ir paredzēts:

“Dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem ir tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā.”

8

Nakazatelno‑protsesualen kodeks (Kriminālprocesa kodekss, turpmāk tekstā – “NPK”) 55. pantā ir paredzēts:

“Apsūdzētajam ir šādas tiesības:

[..]

piedalīties kriminālprocesā [..].

[..]

pieaicināt advokātu.”

9

Saskaņā ar NPK 94. panta 1. punkta 8. apakšpunktu, ja lietu iztiesā apsūdzētā prombūtnē, aizstāvība, ko īsteno advokāts, ir obligāta.

10

NPK 99. pantā ir paredzēts:

“Advokātam ir šādas tiesības:

[..]

piedalīties kriminālprocesā. [..]”

11

Saskaņā ar NPK 269. panta 3. punktu lietas iztiesāšana apsūdzētā prombūtnē ir pieļaujama tikai tad, ja nav zināma viņa atrašanās vieta vai arī viņš ir ticis informēts par iespēju, ka lieta tiek iztiesāta viņa prombūtnē.

12

NPK 271. panta 2. punktā ir noteikts:

“Tiesas sēdi pārceļ uz vēlāku datumu, ja neierodas šādas personas:

[..]

2. apsūdzētais [..]

3. advokāts [..].”

13

Atbilstoši NPK 348. panta 3. punktam:

“Procesuālo noteikumu pārkāpums ir būtisks, ja:

[..].”

14

Pret DD, robežpolicijas darbinieku Sofijas (Bulgārija) lidostā, un citām personām iesniedzējtiesā Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa, Bulgārija) tika ierosināta krimināllieta par pārkāpumiem nelegālās imigrācijas jomā.

15

Uz pirmo tiesas sēdi, kas notika iesniedzējtiesā 2020. gada 15. oktobrī, DD ieradās kopā savu advokātu VV. Šajā tiesas sēde tika veikta anonimizētā liecinieka Nr. 263 nopratināšanā, un VV varēja viņam uzdot jautājumus. Šīs nopratināšanas turpināšana bija paredzēta 2020. gada 30. novembrī.

16

2020. gada 27. novembrī VV, norādot, ka vēl nav atveseļojies pēc saslimšanas ar koronavīrusu, lūdza atlikt plānoto tiesas sēdi un pārcelt lietas izskatīšanu uz vēlāku datumu.

17

2020. gada 30. novembra tiesas sēdē DD iesniedza pieteikumu par lietas izskatīšanas pārcelšanu uz vēlāku datumu viņa advokāta VV prombūtnes dēļ. Iesniedzējtiesa, atzīstot, ka tas ir DD tiesību uz advokāta aizstāvību, kā arī VV tiesību piedalīties klātienē un piedalīties procesā pārkāpums, tomēr veica anonimizētā liecinieka Nr. 263 nopratināšanu. Taču, atsaucoties uz 2020. gada 13. februāra spriedumu Spetsializirana prokuratura (Tiesas sēde apsūdzētā prombūtnē) (C‑688/18, EU:C:2020:94), šī tiesa uzskatīja, ka to varētu novērst, veicot atkārtotu anonimizētā liecinieka Nr. 263 nopratināšanu, lai VV varētu uzdot viņam savus jautājumus, nākamajā tiesas sēdē, kas plānota 2020. gada 18. decembrī. Lietas dalībnieki, kas piedalījās 2020. gada 30. novembra tiesas sēdē, uzdeva jautājumus minētajam lieciniekam. Pēc tam VV tika nosūtīta šīs nopratināšanas protokola kopija.

18

2020. gada 4., 10. un 15. decembrī VV iesniedza dokumentus, kas apliecināja viņa veselības problēmas, kā arī to, ka DD ir koronavīruss, un divreiz lūdza lietas izskatīšanu pārcelt uz vēlāku datumu.

19

Nākamajā tiesas sēdē, kas tomēr notika 2020. gada 18. decembrī, DD un VV prombūtnē iesniedzējtiesa iztaujāja liecinieku YAR, kura liecībai bija nozīme DD kriminālvajāšanā, atkārtoti norādot, ka DD un VV tiks dota iespēja viņam uzdot jautājumus nākamajā tiesas sēdē. Šīs nopratināšanas protokola kopija tika nosūtīta DD un VV.

20

2021. gada 11. janvārī notika tiesas sēde, uz kuru ieradās DD un VV. Šajā tiesas sēdē VV, atsaucoties uz tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, apstrīdēja iesniedzējtiesas lēmumu noturēt 2020. gada 30. novembra un 2020. gada 18. decembra tiesas sēdes. Šajā ziņā iesniedzējtiesa it īpaši uzskatīja, ka, lai gan minēto sēžu rīkošana ir pārkāpusi DD un VV tiesības uz piedalīšanos klātienē, to varētu novērst atkārtota attiecīgo liecinieku nopratināšana.

21

2021. gada 22. februāra tiesas sēdē DD un VV bija iespēja uzdot jautājumus anonimizētajam lieciniekam Nr. 263, kā arī lieciniekam YAR. Šajā tiesas sēdē DD neuzdeva nevienu jautājumu, savukārt VV uzdeva jautājumus tikai lieciniekam YAR un paziņoja, ka viņam nav nekādu jautājumu anonimizētajam lieciniekam Nr. 263.

22

Iesniedzējtiesa norāda, ka atbilstoši valsts tiesībām, iegūstot pierādījumus, tostarp nopratinot lieciniekus apsūdzētā un viņa advokāta prombūtnē, tiek pārkāptas apsūdzētā tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā un viņa tiesības uz advokāta palīdzību. Ir skaidrs, ka šo procesuālo kļūdu var novērst tikai tad, ja šie liecinieki tiek vēlreiz uzaicināti un apsūdzētajam un viņa advokātam tiek dota iespēja viņiem uzdot jautājumus.

23

Tomēr valsts tiesībās neesot paredzēts neviens skaidrs noteikums par šādas atkārtotas liecinieku nopratināšanas raksturu. Atkārtotajai nopratināšanai vai nu būtu tikai papildu raksturs – un šajā gadījumā iepriekšējā pratināšanā apsūdzētā un viņa advokāta prombūtnē liecinieku paziņojumi, kas sniegti, atbildot uz citu lietas dalībnieku jautājumiem, joprojām būtu spēkā –, vai arī tā aizvietotu iepriekšējo, kas būtu jāuzskata par spēkā neesošu un bez jebkāda juridiska spēka. Šādā gadījumā lietas dalībniekiem, kas piedalījās iepriekšējā pratināšanā, būtu pienākums atkārtoti uzdot jautājumus, ko tie bija uzdevuši iepriekšējā tiesas sēdē. Šajā ziņā iesniedzējtiesa vērš uzmanību uz to, ka ir norādes, kas liecina, ka pietiek ar papildu nopratināšanu, lai novērstu pamatlietā aplūkoto procesuālo noteikumu pārkāpumu.

24

Iesniedzējtiesas skatījumā, no 2020. gada 13. februāra sprieduma Spetsializirana prokuratura (Tiesas sēde apsūdzētā prombūtnē) (C‑688/18, EU:C:2020:94) izrietot, ka tad, ja apsūdzētais nav piedalījies tiesas sēdē, tā tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā, kas nostiprinātas Direktīvas 2016/343 8. panta 1. punktā, nav pārkāptas, ja prombūtnes laikā veiktās darbības vēlāk tiek atkārtoti veiktas viņa klātbūtnē. Tomēr šī tiesa uzskata, ka šīs prasības tvērums nešķiet skaidrs. Precīzāk – tā jautā, vai ir pilnībā jāveic liecinieka atkārtota nopratināšana tādējādi, ka, pirmkārt, lietas dalībniekiem, kuri piedalījās iepriekš un jau bija uzdevuši savus jautājumus lieciniekam, ir no jauna jāuzdod tie paši jautājumi, un, otrkārt, apsūdzētais, kurš iepriekš nav piedalījies, pēc tam uzdod savus jautājumus, vai pietiek ar to, ka papildu nopratināšana vienkārši sniedz apsūdzētajam un tās padomniekam iespēju uzdot savus jautājumus lieciniekam.

25

Turklāt iesniedzējtiesa jautā, vai, ciktāl šajā lietā 2020. gada 30. novembra un 2020. gada 18. decembra tiesas sēdes notika VV prombūtnē, ir pārkāptas Direktīvas 2013/48 3. panta 1. punktā nostiprinātās DD tiesības uz advokāta aizstāvību.

26

Šajos apstākļos Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

27

Ar 2022. gada 5. augusta vēstuli Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa, Bulgārija) informēja Tiesu, ka atbilstoši grozījumiem tiesību aktos, kas stājās spēkā 2022. gada 27. jūlijā, Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa) tika likvidēta un ka dažas šai pēdējai minētajai tiesai iesniegtās krimināllietas, tostarp pamatlieta, sākot no šī datuma ir tikušas nodotas Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa).

28

Ar jautājumiem, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2016/343 8. panta 1. punkts un Direktīvas 2013/48 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja – lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas apsūdzētā tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā un tiesības uz advokāta palīdzību, – valsts tiesa veic apsūdzības liecinieka papildu nopratināšanu, ciktāl apsūdzētais un viņa advokāts no viņu gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nevarēja piedalīties šī liecinieka iepriekšējā nopratināšanā, pietiek ar to, ka apsūdzētais un viņa advokāts var brīvi uzdot jautājumus šim lieciniekam, vai arī šajā papildu nopratināšanā ir pilnībā jāatkārto tā paša liecinieka iepriekšēja nopratināšana, atzīstot par spēkā neesošām tās laikā veiktās procesuālās darbības.

29

Pirmām kārtām, ir jāatgādina, ka Direktīvas 2016/343 8. panta 1. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem ir tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā.

30

Saskaņā ar šīs direktīvas 47. apsvērumu tajā tiek ievērotas pamattiesības un pamatprincipi, kas atzīti Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (turpmāk tekstā – “ECPAK”), tostarp tiesības uz taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību.

31

Kā izriet no šīs direktīvas 33. apsvēruma, aizdomās turēto un apsūdzēto tiesību piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā pamatā ir tiesības uz taisnīgu tiesu, kas nostiprinātas ECPAK 6. pantā, kurām, kā precizēts Paskaidrojumos attiecībā uz Pamattiesību hartu (OV 2007, C 303, 17. lpp.), atbilst Hartas 47. panta otrā un trešā daļa, kā arī tās 48. pants. Tāpēc Tiesai ir jāgādā, lai tās veiktā šo pēdējo tiesību normu interpretācija nodrošinātu aizsardzības līmeni, kas atbilst ECPAK 6. pantā garantētajam, ko ir interpretējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 29. jūlijs, Gambino un Hyka, C‑38/18, EU:C:2019:628, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

32

Šajā ziņā no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izriet, ka atklātas tiesas sēdes rīkošana ir ECPAK 6. pantā nostiprinātais pamatprincips. Šim principam ir īpaša nozīme krimināllietās, kuru procesā vispārīgi ir jāparedz pirmās instances tiesa, kas pilnībā atbilst ECPAK 6. panta prasībām, kurā attiecīgā persona var likumīgi pieprasīt, lai tā tiktu “uzklausīta”, kā arī tostarp izmantot iespēju mutiski izklāstīt savus aizstāvības pamatus, uzklausīt apsūdzības liecības, kā arī iztaujāt un konfrontēt lieciniekus (šajā nozīmē skat. ECT, 2006. gada 23. novembris, Jussila pret Somiju, CE:ECHR:2006:1123JUD007305301, 40. punkts, un, ECT, 2008. gada 4. marts, Hüseyn Turan pret Turciju, CE:ECHR:2008:0304JUD001152902, 31. punkts).

33

No šīs tiesas judikatūras arī izriet, ka līgumslēdzējām valstīm ir liela rīcības brīvība savu līdzekļu izvēlē, kas ļauj to tiesu sistēmām izpildīt ECPAK 6. pantā noteiktās prasības attiecībā uz apsūdzētā tiesībām piedalīties tiesas sēdē, jo valsts tiesībās un praksē piedāvātajiem procesuālajiem līdzekļiem ir jābūt efektīviem, ja apsūdzētais nav nedz atteicies ierasties tiesā un sevi aizstāvēt, nedz arī vēlas izvairīties no tiesas (šajā nozīmē skat. ECT, 2006. gada 1. marts, Sejdovic pret Itāliju, CE:ECHR:2006:0301JUD005658100, 83. punkts).

34

Konkrētāk – attiecībā uz ECPAK 6. panta 3. punkta d) apakšpunktā paredzētajām tiesībām panākt, ka tiek izsaukti un nopratināti liecinieki, Eiropas Cilvēktiesību tiesa nosprieda, ka šajā tiesību normā ir paredzēts princips, saskaņā ar kuru, pirms apsūdzēto var atzīt par vainīgu, visi apsūdzošie pierādījumi principā ir viņam jāiesniedz atklātā tiesas sēdē tiesas izmeklēšanas veikšanai. Izņēmumi no šī principa ir atļauti tikai tad, ja tiek ievērotas tiesības uz aizstāvību, kuras vispārīgi ietver prasību, lai apsūdzētajam būtu atbilstoša un pietiekama iespēja apstrīdēt apsūdzības liecības un par tām izvaicāt to sniedzējus vai nu to sniegšanas laikā, vai kādā vēlākā stadijā (šajā nozīmē skat. ECT, 2011. gada 15. decembris, Al‑Khawadja un Tahery pret Apvienoto Karalisti, CE:ECHR:2011:1215JUD002676605, 118. punkts, kā arī, ECT, 2016. gada 23. marts, Blokhin pret Krieviju, CE:ECHR:2016:0323JUD004715206, 200. punkts).

35

Ņemot vērā šo judikatūru, ir jākonstatē, ka, lai gan apsūdzības liecinieka nopratināšana tiesas sēdē, kas noturēta apsūdzētā prombūtnē no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, ir uzskatāma par Direktīvas 2016/343 8. panta 1. punktā nostiprināto šīs personas tiesību piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā pārkāpumu, šī tiesību norma neliedz novērst šo pārkāpumu vēlākā šī paša procesa stadijā. Tādējādi Tiesa ir spriedusi, ka persona, kas ir panākusi, ka tiesas sēdēs, uz kurām tā nav varējusi ierasties, veiktās darbības tiek atkārtotas viņas klātbūtnē, nevar tikt uzskatīta par tādu, kas nav piedalījusies savas lietas izskatīšanā (spriedums, 2020. gada 13. februāris, Spetsializirana prokuratura (Tiesas sēde apsūdzētā prombūtnē), C‑688/18, EU:C:2020:94, 48. punkts).

36

Lai nodrošinātu tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu un tiesību uz aizstāvību ievērošanu, apsūdzības liecinieka atkārtota nopratināšana tomēr ir jāveic apstākļos, kas apsūdzētajam sniedz atbilstošu iespēju apstrīdēt apsūdzības liecību un iztaujāt tās sniedzēju.

37

Šajā ziņā ir pietiekami veikt papildu nopratināšanu, kuras laikā apsūdzētajam ir iespēja brīvi uzdot jautājumus lieciniekam, un nav nepieciešams pilnībā atkārtot nopratināšanu, kas notikusi viņa prombūtnē, un šīs nopratināšanas laikā veikto procesuālo dokumentu atzīšana par spēkā neesošiem, ņemot vērā iepriekšējā punktā minētās prasības, nešķiet nepieciešama.

38

Tomēr ir svarīgi, lai pirms papildu nopratināšanas apsūdzētajam tiktu nosūtīta tās apsūdzības liecinieka nopratināšanas protokola kopija, kas veikta viņa prombūtnē. Tikai ar nosacījumu, ka ir zināms liecinieka nopratināšanas saturs un norise iepriekšējās nopratināšanas laikā, apsūdzētais attiecīgā gadījumā pilnībā var to iztaujāt, pamatojoties uz minētajā nopratināšanā sniegtajiem paziņojumiem.

39

Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka veselības apsvērumu dēļ DD nevarēja piedalīties 2020. gada 18. decembra tiesas sēdē, kuras laikā tika nopratināts liecinieks YAR. DD tomēr tika nosūtīta šīs nopratināšanas protokola kopija, un pēc tam viņam bija iespēja brīvi uzdot jautājumus šim lieciniekam vēlāk notikušajā 2021. gada 22. februāra tiesas sēdē. Tālab, neskarot pārbaudes, ko veic iesniedzējtiesa, ir jākonstatē, ka šādā veidā ir novērsts Direktīvas 2016/343 8. panta 1. punktā nostiprināto DD tiesību piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā pārkāpums.

40

Otrām kārtām, ir jāatgādina, ka Direktīvas 2013/48 3. panta 1. punktā ir noteikts pamatprincips, saskaņā ar kuru aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem ir tiesības uz advokāta palīdzību tādā laikā un veidā, lai tie varētu praktiski un efektīvi īstenot savas tiesības uz aizstāvību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 12. marts, VW (Tiesības uz advokāta palīdzību neierašanās gadījumā), C‑659/18, EU:C:2020:201, 31. punkts).

41

Attiecībā uz izmeklēšanas pasākumiem vai pierādījumu savākšanu, uz kuriem attiecas šīs tiesības, Direktīvas 2013/48 3. panta 3. punkta c) apakšpunktā ir paredzēts, ka dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem ir tiesības vismaz uz sava advokāta klātbūtni, kad notiek uzrādīšana atpazīšanai, konfrontācija un nozieguma vietas rekonstrukcija.

42

Turklāt ir jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2013/48 1. pantu tajā ir paredzēti minimālie noteikumi tostarp attiecībā uz aizdomās turēto un apsūdzēto tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā.

43

Šīs direktīvas 54. apsvērumā ir noteikts, ka, tā kā šī direktīva nosaka tikai minimālus noteikumus, dalībvalstis var paplašināt direktīvā noteiktās tiesības, lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni.

44

Saskaņā ar Direktīvas 2013/48 3. panta 3. punkta c) apakšpunktu dalībvalstis tādējādi var paplašināt aizdomās turēto vai apsūdzēto tiesības uz sava advokāta klātbūtni izmeklēšanas vai pierādījumu vākšanas darbībās, kuras uzskaitītas šajā tiesību normā, uz tādām citām darbībām kā apsūdzības liecinieka nopratināšana krimināltiesā.

45

Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka, ņemot vērā no šī sprieduma 35.–38. punkta izrietošos lietas taisnīgas izskatīšanas pamatprincipus, apsūdzētā tiesību uz aizstāvību izmantošana var tikt uzskatīta par praktisku un efektīvu, ja – lai gan apsūdzības liecinieka nopratināšana krimināltiesā notika bez apsūdzētā advokāta klātbūtnes no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ – šim advokātam bija iespēja brīvi iztaujāt minēto liecinieku papildu nopratināšanas laikā, balstoties uz nopratināšanas, kas veikta viņa prombūtnē, protokolu. Tādējādi nav nepieciešams pilnībā atkārtot nopratināšanu, kas notikusi viņa prombūtnē.

46

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, uz uzdotajiem jautājumiem jāatbild, ka Direktīvas 2016/343 8. panta 1. punkts un Direktīvas 2013/48 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja – lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas apsūdzētā tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā un tiesības uz advokāta palīdzību, – valsts tiesa veic apsūdzības liecinieka papildu nopratināšanu, ciktāl apsūdzētais un viņa advokāts no viņu gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, nevarēja piedalīties šī liecinieka iepriekšējā nopratināšanā, pietiek ar to, ka apsūdzētais un viņa advokāts var brīvi iztaujāt minēto liecinieku, ja pirms šīs papildu nopratināšanas apsūdzētajam un viņa advokātam tiek nosūtīta tā paša liecinieka iepriekšējās nopratināšanas protokola kopija. Šādos apstākļos nav nepieciešams pilnībā atkārtot apsūdzētā un viņa advokāta prombūtnē notikušo nopratināšanu, atzīstot par spēkā neesošām tās laikā veiktās procesuālās darbības.

47

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā, 8. panta 1. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/48/ES (2013. gada 22. oktobris) par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, par tiesībām uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un par tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm, 3. panta 1. punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka:

tad, ja – lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas apsūdzētā tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā un tiesības uz advokāta palīdzību, – valsts tiesa veic apsūdzības liecinieka papildu nopratināšanu, ciktāl apsūdzētais un viņa advokāts no viņu gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, nevarēja piedalīties šī liecinieka iepriekšējā nopratināšanā, pietiek ar to, ka apsūdzētais un viņa advokāts var brīvi iztaujāt minēto liecinieku, ja pirms šīs papildu nopratināšanas apsūdzētajam un viņa advokātam tiek nosūtīta tā paša liecinieka iepriekšējās nopratināšanas protokola kopija. Šādos apstākļos nav nepieciešams pilnībā atkārtot apsūdzētā un viņa advokāta prombūtnē notikušo nopratināšanu, atzīstot par spēkā neesošām tās laikā veiktās procesuālās darbības.