–

Nīderlandes valdības vārdā – C. S. Schillemans un M. K. Bulterman, pārstāves,

–

Grieķijas valdības vārdā – E. Tsaousi un I.‑E. Krompa, pārstāves,

–

Eiropas Komisijas vārdā – H. van Vliet un A. Sauka, kā arī F. Castilla Contreras, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp.; labojums – OV 2016, L 130, 6. lpp.) II pielikumā noteiktās tiesību aktos paredzētās apsaimniekošanas prasības 10 (turpmāk tekstā – “SMR 10”), ciktāl tajās ir atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV 2009, L 309, 1. lpp.) 55. panta pirmo daļu un otrās daļas pirmo teikumu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp R. R. un Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit (lauksaimniecības, dabas un pārtikas kvalitātes ministrs; turpmāk tekstā – “ministrs”) par tiešo maksājumu summas, kas piešķirama R. R. 2018. gadam, samazinājumu, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV 2013, L 347, 608. lpp.).

3

Regula Nr. 1306/2013 attiecas uz kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību.

4

Šīs regulas 53. apsvērumā ir paredzēts:

“Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003 [(2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV 2003, L 270, 1. lpp.)], kuru aizstāja [Padomes] Regula (EK) Nr. 73/2009 [(2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV 2009, L 30, 16. lpp.)], izveidoja principu, ka noteikta KLP atbalsta summu pilna samaksa atbalsta saņēmējiem būtu jāsaista ar atbilstību noteikumiem attiecībā uz zemes apsaimniekošanu, lauksaimniecības ražošanu un lauksaimniecisko darbību. [..]

Saskaņā ar šādi radīto savstarpējās atbilstības sistēmu dalībvalstīm jāpiemēro sankcija, pilnībā vai daļēji samazinot vai nepiešķirot saņemto KLP atbalstu.”

5

Regulas Nr. 1306/2013 54. apsvērumā ir precizēts:

“Savstarpējās atbilstības sistēma ietver KLP pamatstandartus vides, klimata pārmaiņu, zemes labu lauksaimniecības un vides apstākļu, sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības jomā. Savstarpējās atbilstības mērķis ir veicināt ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību, panākot to, ka atbalsta saņēmēji labāk izprot nepieciešamību ievērot šos pamatstandartus. Tās mērķis ir arī veicināt to, ka KLP vairāk atbilst sabiedrības priekšstatiem, panākot šīs politikas labāku saskaņotību ar vides, sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības politiku. Savstarpējās atbilstības sistēma ir KLP neatņemama sastāvdaļa, un tādēļ tā būtu jāsaglabā. Taču tās darbības joma, ko pagaidām veido atsevišķi tiesību aktu noteiktu apsaimniekošanas prasību saraksti un standarti attiecībā uz zemes labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, būtu jāsakārto tā, lai nodrošinātu savstarpējās atbilstības sistēmas konsekvenci un labāku redzamību. Šajā nolūkā prasības un standarti būtu jāapvieno vienā sarakstā un jāsagrupē atkarībā no jomas un jautājuma. [..]”

6

Šīs regulas VI sadaļā izklāstītie noteikumi attiecas uz savstarpējo atbilstību, un tās I nodaļā ir definēta tās darbības joma. Minētās regulas 91. panta “Vispārējais princips” 1. punktā ir noteikts:

“Ja 92. pantā minētais atbalsta saņēmējs neievēro 93. pantā noteiktos savstarpējās atbilstības noteikumus, minētajam atbalsta saņēmējam piemēro administratīvu sodu.”

7

Regulas Nr. 1306/2013 91. panta 3. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts:

“Šajā sadaļā piemēro šādas definīcijas:

[..]

8

Šīs regulas 92. panta “Attiecīgie saņēmēji” pirmajā daļā ir paredzēts:

“91. pantu piemēro saņēmējiem, kas saņem tiešos maksājumus saskaņā ar Regulu [Nr. 1307/2013] [..].”

9

Regulas Nr. 1306/2013 93. panta “Savstarpējas atbilstības noteikumi” 1. punktā ir noteikts:

“Savstarpējās atbilstības noteikumi ietver Savienības tiesību aktos paredzētās obligātās apsaimniekošanas prasības un valsts līmenī noteiktos standartus attiecībā uz zemes labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kā noteikts II pielikumā, šādās jomās:

10

Šīs pašas regulas II pielikums “Savstarpējās atbilstības noteikumi saskaņā ar 93. pantu” ir formulēts šādi:

“SMR: Tiesību aktos paredzētās apsaimniekošanas prasības

[..]

11

Regulas Nr. 1306/2013 VI sadaļas II nodaļā “Kontroles sistēma un administratīvi sodi saistībā ar savstarpējo atbilstību” ir ietverts tās 96.–101. pants.

12

Šīs regulas 99. pantā “Administratīvā soda aprēķināšana” ir noteikts:

“1.   Administratīvo sodu, kas paredzēts 91. pantā, piemēro, samazinot vai nepiešķirot 92. pantā minēto maksājumu kopsummu, kas attiecīgajam atbalsta saņēmējam ir piešķirta vai ir piešķirama saistībā ar atbalsta pieteikumiem, kurus viņš iesniedzis vai iesniegs konstatējuma kalendārajā gadā.

[..]

2.   [..]

Tomēr neatbilstības, kas rada tiešu risku sabiedrības vai dzīvnieku veselībai, vienmēr izraisa maksājuma samazinājumu vai nepiešķiršanu.

[..]”

13

Regula Nr. 1107/2009 attiecas uz augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū. Šīs regulas 24. un 35. apsvērumā ir precizēts:

[..]

14

Minētās regulas 1. pantā ir noteikts:

“1.   Ar šo regulu paredz [Eiropas] Kopienā tirdzniecībai paredzētu augu aizsardzības līdzekļu atļaušanas, tirgū laišanas, lietošanas un kontroles noteikumus.

[..]

3.   Šīs regulas mērķis ir nodrošināt cilvēku un dzīvnieku veselības, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un uzlabot iekšējā tirgus darbību, saskaņojot noteikumus par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, vienlaikus veicinot lauksaimniecisko ražošanu.

[..]”

15

Regulas Nr. 1107/2009 III nodaļas “Augu aizsardzības līdzekļi” 1. iedaļas “Atļaujas piešķiršana” 1. apakšiedaļas “Prasības un saturs” 28. panta “Atļaujas piešķiršana laišanai tirgū un lietošanai” 1. punktā ir noteikts:

“Augu aizsardzības līdzekli nelaiž tirgū vai nelieto, ja vien tam attiecīgajā dalībvalstī nav piešķirta atļauja saskaņā ar šo regulu.”

16

Šīs regulas 32. panta “Darbības termiņš” 1. punktā ir noteikts:

“1.   Atļaujas darbības termiņu nosaka atļaujā.

Neskarot 44. pantu, atļaujas darbības termiņu nosaka uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu pēc augu aizsardzības līdzeklī iekļauto darbīgo vielu, aizsargvielu un sinerģistu apstiprinājuma termiņa beigām, un pēc tam – uz tik ilgu laiku, kamēr tiek apstiprinātas augu aizsardzības līdzeklī iekļautās darbīgās vielas, aizsargvielas un sinerģisti.

[..]”

17

Minētās regulas 46. pants “Pagarinājuma periods” ir formulēts šādi:

“Ja dalībvalsts atsauc vai groza atļauju vai to neatjauno, tā var noteikt pagarinājuma periodu esošo krājumu likvidēšanai, uzglabāšanai, laišanai tirgū un lietošanai.

Ja iemesli atļaujas atsaukšanai, grozīšanai vai neatjaunošanai nav saistīti ar cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību vai vides aizsardzību, pagarinājuma periodu ierobežo un tas nepārsniedz sešus mēnešus attiecīgo augu aizsardzības līdzekļu tirgošanai un izplatīšanai un papildus ne vairāk kā vienu gadu esošo krājumu likvidēšanai, uzglabāšanai un lietošanai.”

18

Šīs pašas regulas III nodaļas 2. iedaļas “Lietošana un informēšana” 55. panta “Augu aizsardzības līdzekļu lietošana” pirmajā daļā un otrās daļas pirmajā teikumā ir paredzēts:

“Augu aizsardzības līdzekļus lieto pareizi.

Pareiza lietošana ietver labu augu aizsardzības prakses piemērošanu un saskaņā ar 31. pantu noteikto un marķējumā norādīto nosacījumu izpildi.”

19

Regulas Nr. 1107/2009 83. panta otrajā daļā ir noteikts:

“Atsauces uz atceltajām direktīvām saprot kā atsauces uz šo regulu. It īpaši atsauces citos Kopienas tiesību aktos, piemēram, Regulā [Nr. 1782/2003], uz [Padomes] Direktīvas 91/414/EEK [(1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV 1991, L 230, 1. lpp.)] 3. pantu uzskata par atsaucēm uz šīs regulas 55. pantu.”

20

Direktīva 91/414 tika atcelta ar Regulu Nr. 1107/2009 un bija piemērojama līdz 2011. gada 13. jūnijam.

21

Šīs direktīvas 3. pants bija formulēts šādi:

“1.   Dalībvalstis paredz, ka augu aizsardzības līdzekļus nedrīkst laist tirgū un izmantot šo valstu teritorijās, ja vien tās nav atļāvušas attiecīgo līdzekli saskaņā ar šo direktīvu, izņemot gadījumus, kad uz paredzēto izmantošanu attiecas 22. pants.

[..]

3.   Dalībvalstis paredz, ka augu aizsardzības līdzekļi ir jāizmanto pienācīgi. Pienācīga izmantošana ietver to nosacījumu ievērošanu, kas pieņemti saskaņā ar 4. pantu un norādīti uz marķējuma, kā arī pareizas augu aizsardzības prakses principu un, ja iespējams, arī integrētās kontroles principu piemērošanu.

[..]”

22

2007. gada 17. februāraWet gewasbeschermingsmiddelen en biociden (Likums par augu aizsardzības līdzekļiem un biocīdiem; Stb. 2007, 125) redakcijā, kas piemērojama pamatlietā, 20. pants ir izteikts šādā redakcijā:

“Regulas pārkāpumi

1. Ir aizliegts rīkoties pretēji Regulas [Nr. 1107/2009] 28. panta 1. punktam, 52. panta 1. un 5. punktam, 55. pantam, 56. panta 1. punktam, 58. panta 1. punktam un 64. pantam vai noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu. [..]”

23

2014. gada 11. decembraUitvoeringsregeling rechtstreekse betalingen GLB nr. WJZ/14194346 (Ministrijas rīkojums Nr. WJZ/14194346 par KLP izpildi attiecībā uz tiešajiem maksājumiem un savstarpējo atbilstību; Stcrt. 2014, 36127) redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “ministrijas rīkojums par izpildi”), 3.1. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Savstarpēja atbilstība

1. Lauksaimnieks, kas iesniedzis pieteikumu par tiešajiem maksājumiem [..], ievēro šādus noteikumus:

a. Regulas [Nr. 1306/2013] 93. panta 1. punktā minētās apsaimniekošanas prasības, kas uzskaitītas 3. pielikumā. [..]”

24

Ministrijas rīkojuma par izpildi 3. pielikuma 3.1. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir formulēts šādi:

“Regulas Nr. 1306/2013 93. panta 1. punktā minētās apsaimniekošanas prasības

[..]

Galvenais jautājums: augu aizsardzības līdzekļi

SMR 10. Regulas [Nr. 1107/2009] 55. panta [pirmā daļa un otrās daļas pirmais teikums]:

25

2018. gada 20. martā R. R. iesniedza ministram apvienoto deklarāciju, kurā tā lūdza izmaksāt tiešos maksājumus saskaņā ar KLP.

26

2018. gada 11. oktobrīNederlandse Voedsel- en Warenautoriteit (Pārtikas un patēriņa produktu uzraudzības iestāde, Nīderlande) kontrolieris konstatēja, ka viens no R. R. partneriem izmanto augu aizsardzības līdzekli MECOP PP‑2 (atļaujas numurs 12678N), lai cīnītos pret struplapu skābenēm (Rumex obtusifolius). Šī augu aizsardzības līdzekļa aktīvā viela ir mecoprop‑P. Minētā augu aizsardzības līdzekļa atļaujas termiņš beidzās 2016. gada 30. janvārī. Šī paša produkta tirdzniecības beigu termiņš bija noteikts 2016. gada 30. jūlijs un tā lietošanas termiņš – 2017. gada 30. janvāris.

27

2019. gada 4. aprīlī ministrs, pamatojoties uz ministrijas rīkojumu par izpildi, noteica R. R. samazinājumu 3 % apmērā no viņam 2018. gadam piešķirto tiešo maksājumu summas savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošanas dēļ, jo tā esot izmantojusi neatļautu augu aizsardzības līdzekli.

28

Ar 2019. gada 21. augusta lēmumu ministrs kā nepamatotu noraidīja R. R. sūdzību par šo samazinājumu. Šajā lēmumā pamatlietā aplūkotā rīcība tika analizēta kā savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošanas gadījums, pamatojot ar to, ka neatļauta augu aizsardzības līdzekļa izmantošana ietilpst SMR 10, kurā ir atsauce uz Regulas Nr. 1107/2009 55. panta pirmo daļu un otrās daļas pirmo teikumu.

29

R. R. minēto lēmumu apstrīd iesniedzējtiesā.

30

Šajā tiesā R. R. neapstrīd to, ka tā ir lietojusi augu aizsardzības līdzekli, kurš vairs nebija atļauts, bet apgalvo, ka tas neesot Regulas Nr. 1107/2009 55. panta pārkāpums, jo šajā pantā esot vienīgi paredzēts, ka augu aizsardzības līdzekļi tiek “pareizi lietoti”. R. R. apgalvo, ka neatļauta augu aizsardzības līdzekļa lietošana esot nevis Regulas Nr. 1107/2009 55. panta, bet gan tās 28. panta pārkāpums, saskaņā ar kuru augu aizsardzības līdzekli var laist tirgū vai izmantot tikai tad, ja tas ir atļauts. Tā kā šis 28. pants neesot minēts Regulas Nr. 1306/2013 II pielikumā, tā pārkāpums neesot savstarpējās atbilstības noteikumu pārkāpums. Tādējādi iesniedzējtiesā R. R. apgalvoja, ka ministrs kļūdaini esot secinājis, ka ir noticis SMR 10 pārkāpums, līdz ar to viņam neesot kompetences noteikt 3 % samazinājumu no tai 2018. gadam piešķiramo tiešo maksājumu apmēra sakarā ar savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošanu.

31

Iesniedzējtiesas ieskatā no Regulas Nr. 1107/2009 55. panta, uz kuru ir atsauce SMR 10, gramatiskās interpretācijas izrietot, ka šis pants neattiecas uz situāciju, kad tiek lietots neatļauts augu aizsardzības līdzeklis. Tomēr iesniedzējtiesa uzsver, ka šādas interpretācijas rezultātā rastos “paradoksālas un, iespējams, nevēlamas” sekas, ka situācijā, kad lauksaimnieks ir lietojis neatļautu augu aizsardzības līdzekli, tam nevar tikt piemērots nekāds samazinājums par savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošanu, bet tas būtu iespējams atļauta augu aizsardzības līdzekļa nepareizas lietošanas gadījumā.

32

Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai iepriekšējā punktā izklāstītā interpretācija ir savienojama ar Regulās Nr. 1306/2013 un Nr. 1107/2009 izvirzītajiem cilvēku, dzīvnieku un augu veselības, kā arī vides aizsardzības mērķiem.

33

Iesniedzējtiesa būtībā vaicā arī par iemesliem, kuru dēļ Savienības likumdevējs Regulas Nr. 1107/2009 83. pantā ir izvēlējies paredzēt, ka citos Kopienas tiesību aktos izdarītās atsauces uz Direktīvas 91/414 3. pantu ir uzskatāmas par atsaucēm vienīgi uz Regulas Nr. 1107/2009 55. pantu, nevis arī par atsaucēm uz šīs regulas 28. pantu.

34

Šādos apstākļos College van Beroep voor het bedrijfsleven (Administratīvā sociālekonomisko lietu apelācijas tiesa, Nīderlande) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [SMR 10], kurās ir atsauce uz [Regulas Nr. 1107/2009] 55. panta [pirmo daļu un otrās daļas pirmo teikumu], ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs apsaimniekošanas prasības attiecas arī uz situāciju, kad ir lietots augu aizsardzības līdzeklis, kas attiecīgajā dalībvalstī nav atļauts saskaņā ar minēto regulu?”

35

Uzdodot šo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai SMR 10, kurās ir atsauce uz Regulas Nr. 1107/2009 55. panta pirmo daļu un otrās daļas pirmo teikumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās attiecas arī uz tāda augu aizsardzības līdzekļa lietošanu, kurš attiecīgajā dalībvalstī nav atļauts vai vairs nav atļauts un – šajā otrajā gadījumā – kura izmantošanas beigu datums ir pārsniegts.

36

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, lai interpretētu Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī konteksts un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi (spriedums, 2020. gada 22. janvāris, Ursa Major Services, C‑814/18, EU:C:2020:27, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).

37

Vispirms jānorāda, ka, pēc iesniedzējtiesas domām, pamatlietas pusēm nav strīda par to, ka attiecīgā augu aizsardzības līdzekļa atļaujas termiņš beidzās 2016. gada 30. janvārī un ka brīdī, kad prasītāja pamatlietā šo līdzekli lietoja, bija pārsniegts arī tā lietošanas termiņš, kas ir 2017. gada 30. janvāris.

38

Pirmkārt, jānorāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 35. apsvērumu augu aizsardzības līdzekļu “pareiza lietošana” atbilst lietošanai “saskaņā ar tiem piešķirto atļauju”.

39

Šajā ziņā jēdziena “pareiza lietošana”, kā tas minēts Regulas Nr. 1107/2009 55. panta pirmajā daļā un otrās daļas pirmajā teikumā, otrā sastāvdaļa ir jāsaprot kā atsauce uz šīs regulas 28. panta 1. punktu, kurā paredzēts, ka augu aizsardzības līdzekli var “lietot” tikai tad, ja attiecīgajā dalībvalstī tas ir “atļauts”.

40

Turklāt no Regulas Nr. 1107/2009 32. panta 1. punkta pirmā teikuma izriet, ka atļaujas termiņš ir noteikts attiecīgajā augu aizsardzības līdzekļa atļaujā, un šīs regulas 46. pantā ir noteikts, ka atļaujas atsaukšanai, grozīšanai vai termiņa beigām var tikt noteikts labvēlības periods – tostarp esošo krājumu izmantošanai.

41

No tā izriet, ka “pareiza lietošana”, kuras priekšmetam ir jābūt augu aizsardzības līdzekļiem, saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 55. panta pirmo daļu un otrās daļas pirmo teikumu ir lietošana, uz kuru gan ratione materiae, gan ratione temporis attiecas atļauja, kura piešķirta saskaņā ar šīs regulas 28. panta 1. punktu un kuras sekas ir saistītas ar minētās regulas 32. panta 1. punkta un attiecīgā gadījumā 46. panta prasībām.

42

Otrkārt, Regulas Nr. 1107/2009 1. panta 1. punktā ir noteikts, ka tajā ir paredzēti noteikumi, kas reglamentē tirdzniecībai paredzētu augu aizsardzības līdzekļu atļaušanu, kā arī tostarp to lietošanu un kontroli Eiropas Kopienā. Šīs regulas 1. panta 3. punktā ir teikts, ka minētās regulas mērķis it īpaši ir nodrošināt augstu cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni.

43

Kā izklāstīts Regulas Nr. 1107/2009 24. apsvērumā, noteikumiem, kas reglamentē atļauju piešķiršanu, ir jānodrošina augsts cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmenis. Saskaņā ar šīs pašas regulas 35. apsvērumu šis mērķis ir sasniedzams, pareizi lietojot augu aizsardzības līdzekļus saskaņā ar to atļaujā paredzētajiem nosacījumiem. Šajā kontekstā jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1306/2013 II pielikumu SMR 10 saistībā ar Regulas Nr. 1107/2009 55. panta pirmās daļas un otrās daļas pirmā teikuma ievērošanu tieši ir paredzēts aizsargāt sabiedrības veselību, dzīvnieku veselību un augu veselību. Tādējādi SMR 10 ir viens no KLP pamatstandartiem sabiedrības, dzīvnieku veselības un augu veselības jomā, kuri iekļauti savstarpējās atbilstības sistēmā un no kuru ievērošanas atkarīga pilnīga samaksa noteikta atbalsta saņēmējiem saskaņā ar KLP atbilstoši Regulas Nr. 1306/2013 53. un 54. apsvērumam.

44

Tādējādi interpretācija, ar kuru no SMR 10 piemērošanas jomas tiktu izslēgta tādu augu aizsardzības līdzekļu lietošana, kuri attiecīgajā dalībvalstī nav atļauti vai vairs nav atļauti un kuru lietošanas termiņš ir pārsniegts, būtu pretrunā savstarpējās atbilstības principa mērķim nodrošināt augstu cilvēku, dzīvnieku, augu un vides aizsardzības līmeni. Šāda interpretācija nozīmētu, ka atbalsta saņēmējam, kurš lieto neatļautu augu aizsardzības līdzekli, netiktu piemērots administratīvs sods, samazinot tiešo maksājumu apmēru, bet saņēmējam, kurš lieto atļautu augu aizsardzības līdzekli, taču pārkāpj ar to saistītos nosacījumus, šāda sankcija tiktu uzlikta. Tādējādi neatļauts augu aizsardzības līdzeklis tiktu izslēgts no KLP savstarpējās atbilstības principa piemērošanas jomas, un tas būtu nesaderīgi ar tās mērķiem.

45

No tā izriet, ka tāda augu aizsardzības līdzekļa lietošana, kurš nav atļauts vai kura atļauja un attiecīgā gadījumā lietošanas termiņš ir beigušies, ir uzskatāma par SMR 10 neievērošanas gadījumu, kas ietverts Regulas Nr. 1306/2013 II pielikumā “Savstarpējās atbilstības noteikumi saskaņā ar 93. pantu” un kam piemērojams administratīvs sods saskaņā ar Regulas Nr. 1306/2013 91. un 99. pantu.

46

Šo secinājumu neietekmē fakts, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 83. pantu citos tiesību aktos, piemēram, Regulā Nr. 1782/2003, ietvertās atsauces uz Direktīvas 91/414 3. pantu ir uzskatāmas par atsaucēm uz Regulas Nr. 1107/2009 55. pantu, nevis uz pēdējās minētās 28. pantu. Direktīvas 91/414 3. panta 1. punktā ir paredzēts dalībvalstu pienākums noteikt, ka augu aizsardzības līdzekļus var laist tirgū un izmantot to teritorijā tikai tad, ja tie ir atļauti. Šī norma atbilst Regulas Nr. 1107/2009 28. panta 1. punktam. Savukārt Direktīvas 91/414 3. panta 3. punktā ir noteikts dalībvalstu pienākums noteikt, ka augu aizsardzības līdzekļi ir pareizi jālieto, un tas atbilst Regulas Nr. 1107/2009 55. pantam. Šī sprieduma 39. un 40. punktā izklāstīto iemeslu dēļ Regulas Nr. 1107/2009 55. panta pirmās daļas un otrās daļas pirmā teikuma ievērošana paredz, ka izmantotajam augu aizsardzības līdzeklim ir spēkā esoša atļauja saskaņā ar minētās regulas 28. un 32. pantu. Tāpēc Regulas Nr. 1107/2009 83. pantā nebija vajadzīga tieša atsauce uz šīs regulas 28. pantu.

47

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka SMR 10, kurās ir atsauce uz Regulas Nr. 1107/2009 55. panta pirmo daļu un otrās daļas pirmo teikumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās attiecas arī uz tāda augu aizsardzības līdzekļa lietošanu, kurš attiecīgajā dalībvalstī nav atļauts vai vairs nav atļauts un – šajā pēdējā gadījumā – kura izmantošanas beigu datums ir pārsniegts.

48

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nolemj:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu, II pielikumā noteiktās tiesību aktos paredzētās apsaimniekošanas prasības 10, kurās ir atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK, 55. panta pirmo daļu un otrās daļas pirmo teikumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās attiecas arī uz tāda augu aizsardzības līdzekļa lietošanu, kurš attiecīgajā dalībvalstī nav atļauts vai vairs nav atļauts un – šajā pēdējā gadījumā – kura izmantošanas beigu datums ir pārsniegts.