Apvienotās lietas C‑181/21 un C‑269/21
G
pret
M.S.
un
BC
un
DC
pret
X
(Sąd Okręgowy w Katowicach un Sąd Okręgowy w Krakowie lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Tiesas (virspalāta) 2024. gada 9. janvāra spriedums
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – LESD 267. pants – Iesniedzējtiesas iespēja ņemt vērā Tiesas prejudiciālu nolēmumu – Lūgtās interpretācijas nepieciešamība iesniedzējtiesas sprieduma pasludināšanai – Tiesnešu neatkarība – Vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešu iecelšana amatā apstākļi – Iespēja apstrīdēt rīkojumu, ar kuru galīgi izlemts par pieteikumu noteikt aizsardzības pasākumus – Iespēja noraidīt iztiesāšanas sastāvā esošu tiesnesi – Lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu nepieņemamība
Prejudiciālie jautājumi – Pieņemamība – Ierobežojumi – Acīmredzami nenozīmīgi jautājumi un hipotētiski jautājumi, kas uzdoti kontekstā, kurš neļauj sniegt derīgu atbildi – Jautājumi par to, vai prasību par neatkarīgu un objektīvu, tiesību aktos noteiktu tiesu izpilda iztiesāšanas sastāvs, kurā ir īpašos apstākļos amatā iecelts tiesnesis – Valsts tiesu kompetence izvērtēt šī iztiesāšanas sastāva atbilstību tiesību aktiem vai apstrīdēt tā galīgu nolēmumu – Neesamība – Nepieņemamība
(LESD 267. pants)
(skat. 68.–78. punktu)
Rezumējums
Tiesas virspalāta nosprieda, ka divi Polijas tiesu iesniegtie lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu par to, vai iztiesāšanas sastāvs pamatlietās atbilst prasībām par neatkarīgu un objektīvu tiesu Savienības tiesību izpratnē, ir nepieņemami.
Pirmajā lietā (C‑181/21) sūdzība par rīkojumu, ar ko noraidīti patērētāja iebildumi pret maksājuma rīkojumu, tika nodota izskatīšanai trīs tiesnešu iztiesāšanas sastāvam Sąd Okręgowy w Katowicach (Katovices apgabaltiesa, Polija). Tiesnesis referents, kurš bija atbildīgs par šo lietu, izteica šaubas par to, ka šim iztiesāšanas sastāvam ir “tiesas” statuss, ņemot vērā apstākļus, kādos šajā iztiesāšanas sastāvā esoša tiesnese A.Z. tikusi iecelta amatā Katovices apgabaltiesā. Viņa bažu pamatā tostarp bija Krajowa Rada Sądownictwa (Valsts tieslietu padome, Polija; turpmāk tekstā – “KRS” ( 1 )), kura ir iesaistīta šādā iecelšanas procedūrā, statuss un darbības veids.
Lietā C‑269/21 trīs tiesnešu iztiesāšanas sastāvs, kas darbojas Sąd Okręgowy w Krakowie (Krakovas apgabaltiesa, Polija), izskatīja bankas iesniegto sūdzību par rīkojumu, ar kuru šīs pašas tiesas viena tiesneša iztiesāšanas sastāvs apmierināja pieteikumu par aizsardzības pasākumu noteikšanu, ko bija iesnieguši patērētāji. Šis trīs tiesnešu iztiesāšanas sastāvs grozīja apstrīdēto rīkojumu, noraidīja minēto pieteikumu pilnībā un nodeva lietu izskatīšanai viena tiesneša iztiesāšanas sastāvam. Pēdējam minētajam radās šaubas par tā iztiesāšanas sastāva atbilstību Savienības tiesībām, kurš lēmis par bankas sūdzību, un tātad arī par tā lēmuma spēkā esamību. Proti, trīs tiesnešu iztiesāšanas sastāvā bija tiesnese A.T., kura 2021. gadā Krakovas apgabaltiesā bija iecelta tādā procedūrā, kurā bija iesaistīta KRS.
Šajā kontekstā tiesnesis referents pirmajā lietā un viena tiesneša iztiesāšanas sastāvs otrajā lietā nolēma vērsties Tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem, lai būtībā noskaidrotu, vai, ņemot vērā īpašos apstākļus, kādos tiesneses A.Z. un A.T. ieceltas amatos, iztiesāšanas sastāvi, kuros ietilpst šīs tiesneses, atbilst prasībām par neatkarīgu un objektīvu, tiesību aktos noteiktu tiesu Savienības tiesību izpratnē un vai nav tā, ka atbilstoši Savienības tiesībām ( 2 ) šādi tiesneši būtu jāatstādina no attiecīgo lietu izskatīšanas.
Tiesas vērtējums
Ievadā Tiesa atgādina, ka gan no LESD 267. panta formulējuma, gan no tā sistēmas izriet, ka prejudiciāla nolēmuma tiesvedības priekšnoteikums tostarp ir tāds, ka iesniedzējtiesā faktiski tiek izskatīts strīds, saistībā ar kuru tai ir jāpieņem nolēmums, kurā var tikt ņemts vērā prejudiciālais spriedums ( 3 ).
Pēc tam Tiesa norāda: lai gan ikvienai tiesai ir pienākums pārbaudīt, vai, ņemot vērā tās iztiesāšanas sastāvu, tā ir uzskatāma par neatkarīgu un objektīvu, tiesību aktos noteiktu tiesu tostarp LES 19. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē, ja par šo jautājumu tiek izteiktas nopietnas šaubas, tomēr Tiesai lūgtās prejudiciālās interpretācijas vajadzība LESD 267. panta izpratnē nozīmē, ka iesniedzējtiesnesim vienam pašam ir jāvar izdarīt secinājumus no šīs interpretācijas, izvērtējot šīs interpretācijas gaismā cita tiesneša, kurš ir tajā pašā iztiesāšanas sastāvā, iecelšanas likumību un vajadzības gadījumā to noraidīt.
Taču tā tas nav iesniedzējtiesneša lietā C‑181/21 gadījumā, ņemot vērā, ka ne no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, ne no lietas materiāliem, kas ir Tiesas rīcībā, neizriet, ka saskaņā ar valsts tiesību normām viņš viens pats varētu šādi rīkoties. Tātad lietā C‑181/21 lūgtā Savienības tiesību normu interpretācija neatbilst objektīvai vajadzībai, kas saistīta ar nolēmumu, kuru iesniedzējtiesnesis viens varētu pieņemt pamatlietā.
Attiecībā uz lietu C‑269/21 Tiesa norāda, ka iesniedzējtiesa pati uzsver, ka trīs tiesnešu iztiesāšanas sastāva izdots rīkojums, ar kuru grozīts tās pašas pieņemts nolēmums un noraidīts attiecīgo patērētāju pieteikums noteikt aizsardzības pasākumus, vairs nav pārsūdzams un tātad uzskatāms par galīgu atbilstoši Polijas tiesībām. Taču, lai arī iesniedzējtiesa atsaucas uz tiesisko nedrošību, kas pastāvot attiecībā uz šo rīkojumu šaubu dēļ par iztiesāšanas sastāva, kurš to ir izdevis, likumību, tomēr tā nav norādījusi nevienu Polijas procesuālo tiesību normu, ar kuru tai būtu piešķirta kompetence – papildus tai, kas paredzēta viena tiesneša iztiesāšanas sastāvam, – pārbaudīt, vai galīgais rīkojums, ko par šādu pieteikumu ir izdevis trīs tiesnešu iztiesāšanas sastāvs, atbilst tostarp Savienības tiesībām. Turklāt no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka rīkojums, ko izdevis trīs tiesnešu iztiesāšanas sastāvs, ir saistošs iesniedzējtiesnesim un ka šī tiesneša kompetencē nav nedz “noraidīt” tiesnesi, kurš ietilpst šo rīkojumu izdevušajā iztiesāšanas sastāvā, nedz apšaubīt šo rīkojumu.
Tādējādi Tiesa konstatē, ka iesniedzējtiesas lietā C‑269/21 kompetencē saskaņā ar valsts tiesību normām nav izvērtēt, it īpaši no Savienības tiesību viedokļa, trīs tiesnešu iztiesāšanas sastāva, kurš ir izdevis galīgo rīkojumu par pieteikumu noteikt aizsardzības pasākumus, likumību, it īpaši tiesneses A.T. iecelšanas amatā apstākļu likumību, un vajadzības gadījumā apstrīdēt šo rīkojumu.
Proti, tā kā prasītāju pamatlietā pieteikums noteikt aizsardzības pasākumus pilnībā tika noraidīts, šā pieteikuma izskatīšana tika galīgi izbeigta ar trīs tiesnešu iztiesāšanas sastāva lēmumu. Tādējādi lietā C‑269/21 uzdotie jautājumi ir cieši saistīti ar pamatlietas tiesvedības posmu, kurš ir galīgi pabeigts un kurš ir nodalīts no strīda pēc būtības, kas paliek vienīgais izskatīšanā iesniedzējtiesā. Tātad tie neatbilst objektīvai vajadzībai atrisināt šo strīdu, bet to mērķis ir panākt, lai Tiesa veiktu vispārēju, no minētā strīda vajadzībām nošķirtu vērtējumu par vispārējās jurisdikcijas tiesnešu iecelšanas procedūru Polijā.
( 1 ) Sastāvā pēc 2018. gada.
( 2 ) Skat. LES 2. pantu un 19. panta 1. punktu, lasot tos kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu.
( 3 ) Spriedums, 2022. gada 22. marts, Prokurator Generalny (Augstākās tiesas Disciplinārlietu palāta – Iecelšana) (C‑508/19, EU:C:2022:201, 62. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).