Apvienotās lietas no C‑116/21 P līdz C‑118/21 P, C‑138/21 P un C‑139/21 P

Eiropas Komisija

pret

VW u.c.

Tiesas (trešā palāta) 2022. gada 14. jūlija spriedums

Apelācija – Civildienests – Pensija – Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi – VIII pielikuma 20. pants – Apgādnieka zaudējuma pensijas piešķiršana – Bijušā ierēdņa, kas saņem izdienas pensiju, pārdzīvojušais laulātais – Laulība, kas noslēgta pēc šī ierēdņa dienesta attiecību izbeigšanas – Nosacījums par minimālo laulības ilgumu, kas ierēdņa nāves dienā ir pieci gadi – VIII pielikuma 18. pants – Laulība, kas noslēgta pirms ierēdņa dienesta attiecību izbeigšanas – Nosacījums par minimālo laulības ilgumu, kas ir tikai viens gads – Iebilde par VIII pielikuma 20. panta prettiesiskumu – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 20. pants – Vienlīdzīgas attieksmes princips – 21. panta 1. punkts – Diskriminācijas vecuma dēļ aizlieguma princips – 52. panta 1. punkts – Patvaļīgas vai acīmredzami neatbilstošas diferenciācijas, ņemot vērā Savienības likumdevēja izvirzīto mērķi, neesamība

1. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Vienlīdzīga attieksme – Objektīvi pamatota atšķirīga attieksme – Vērtējuma kritēriji – Piemērošana leģislatīvam Savienības aktam

   (Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas 20. pants; Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 18. un 20. pants)

   (skat. 95.–97. un 140.–143. punktu)

2. Ierēdņi – Pensijas – Apgādnieka zaudējuma pensija – Piešķiršanas nosacījumi – Dažāda piemērošana atkarībā no laulības noslēgšanas datuma – pirms vai pēc mirušā ierēdņa dienesta attiecību izbeigšanas – Divu situāciju salīdzināmība, ņemot vērā apgādnieka zaudējuma pensiju priekšmetu un mērķi, kā arī kopējo nosacījumu par laulāto juridisko saikni

   (Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 18.–20. un 27. pants)

   (skat. 98.–100. un 102.–108. punktu)

3. Ierēdņi – Pensijas – Apgādnieka zaudējuma pensija – Piešķiršanas nosacījumi – Minimālais laulības ilgums – Atšķirīga attieksme pret pārdzīvojušajiem laulātajiem atkarībā no laulības noslēgšanas datuma – pirms vai pēc mirušā ierēdņa dienesta attiecību izbeigšanas – Plaša Savienības likumdevēja rīcības brīvība – Samērīguma principa ievērošana – Pārbaude tiesā – Robežas – Savienības tiesas veikta pārbaude par diferenciācijas atbilstību un vajadzību – Nepieļaujamība

   (Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas 20. pants un 52. panta 1. punkts; Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 18. un 20. pants)

   (skat.127.–130. un 144. punktu)

4. Ierēdņi – Pensijas – Apgādnieka zaudējuma pensija – Piešķiršanas nosacījumi – Minimālais laulības ilgums – Atšķirīga attieksme pret pārdzīvojušajiem laulātajiem atkarībā no laulības noslēgšanas datuma – pirms vai pēc mirušā ierēdņa dienesta attiecību izbeigšanas – Tiesību uz vienlīdzīgu attieksmi ierobežojums un netieša diskriminācija vecuma dēļ – Pamatojums – Krāpšanas apkarošana – Pieļaujamība – Samērīguma pārbaude

   (Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas 20. pants, 21. panta 1. punkts un 52. panta 1. punkts; Civildienesta noteikumu 1.d pants un VIII pielikuma 18. un 20. pants)

   (skat. 139.–142., 146.–156. un 172.–176. punktu)

5. Apelācija – Pamati – Pamati, kas attiecas uz secinājumiem pārsūdzētajā spriedumā un kas nav paredzēti pretapelācijas sūdzībā – Res judicata spēks – Noraidījums

   (Tiesas Reglamenta 169. panta 1. punkts un 178. panta 1. punkts)

   (skat. 180. punktu)

Rezumējums

VW, BT un RN attiecīgi apprecējās vai atkārtoti apprecējās ar Savienības ierēdņiem, kuri laulības noslēgšanas vai atkārtotas laulības noslēgšanas dienā vairs nebija dienesta attiecībās kādā Savienības iestādē. Trīs vīri nomira mazāk nekā piecus gadus pēc šīs dienas.

Katra no trim attiecīgajām sievietēm kā Savienības bijušā ierēdņa pārdzīvojusī laulātā iesniedza lūgumu piešķirt apgādnieka zaudējuma pensiju.

Eiropas Komisija šos lūgumus noraidīja (turpmāk tekstā – “apstrīdētie lēmumi”), jo VW, BT un RN neatbilst nosacījumiem, kādi paredzēti Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) VIII pielikuma 20. pantā. Saskaņā ar šo tiesību normu pārdzīvojušais laulātais, kas apprecējies ar ierēdni pēc viņa dienesta attiecību izbeigšanas, nevar saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, ja laulība ir ilgusi mazāk nekā piecus gadus. Savukārt saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 18. pantu pārdzīvojušais laulātais, kas apprecējies ar ierēdni pirms dienesta attiecību izbeigšanas, var saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, ja viņu laulība ir ilgusi vismaz gadu.

Saņēmusi VW, BT un RN celtās prasības atcelt apstrīdētos lēmumus, Vispārējā tiesa secināja, ka ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 20. pantu ir pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, kas nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 20. pantā, kā arī lietā, kas attiecas uz VW, samērīguma princips un lietās, kuras attiecas uz BT un RN, Hartas 21. panta 1. punktā nostiprinātais diskriminācijas vecuma dēļ aizlieguma princips. Šādos apstākļos tā apmierināja VW, BT un RN celtās iebildes par prettiesiskumu un atcēla visus apstrīdētos lēmumus.

Izskatot Komisijas un Eiropas Savienības Padomes iesniegtās apelācijas sūdzības, Tiesa atceļ Vispārējās tiesas spriedumus un noraida VW, BT un RN prasības. Tiesa norāda, ka, Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 18. un 20. pantā, paredzot atšķirīgus minimālos laulības ilgumus, lai mirušā ierēdņa vai bijušā ierēdņa pārdzīvojušajam laulātajam piešķirtu tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, Savienības likumdevējs nav patvaļīgi vai acīmredzami neatbilstoši īstenojis plašo rīcības brīvību, kāda tam ir šajā ziņā.

Tiesas vērtējums

Apstiprinot Vispārējās tiesas analīzi, saskaņā ar kuru situācijas, uz kurām attiecas Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 18. un 20. pants, ir salīdzināmas un ņemot vērā, ka – šajās tiesību normās paredzot atšķirīgus laulības minimālos ilgumu – Savienības likumdevējs salīdzināmas situācijas ir aplūkojis atšķirīgi, Tiesa atgādina – ņemot vērā plašo rīcības brīvību, kāda ir Savienības likumdevējam, pieņemot Civildienesta noteikumu normas, Hartas 20. pantā nostiprinātais vienlīdzīgas attieksmes princips ir pārkāpts tikai tad, ja likumdevējs īsteno patvaļīgu vai acīmredzami neatbilstošu diferenciāciju salīdzinājumā ar mērķi, kāds ir izvirzīts attiecīgajās Civildienesta noteikumu normās. Šī judikatūra ir piemērojama, arī pārbaudot Hartas 52. panta 1. punktā noteikto prasību par samērīgumu.

No tā izriet, ka šajā gadījumā Vispārējai tiesai esot bijis jāpārbauda tikai tas, vai ierēdņu vai bijušo ierēdņu pārdzīvojušo laulāto diferenciācija atkarībā no laulības noslēgšanas dienas, kas ir veikta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 20. pantā, kurš aplūkots kopā ar šī pielikuma 18. pantu, nav “patvaļīga” vai “acīmredzami neatbilstoša”, ņemot vērā šo tiesību normu izvirzīto vispārējo interešu mērķi. Pārsūdzētajos spriedumos pārbaudījusi, vai šī diferenciācija nav “nesaprātīga” – ņemot vērā izvirzīto vispārējo interešu mērķi – un turklāt pārbaudījusi, vai Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 20. pantā paredzētais nosacījums par laulības minimālo ilgumu, kas ir pieci gadi, kurš aplūkots atsevišķi un neatkarīgi no šī pielikuma 18. pantā paredzētā nosacījuma par vienu gadu, Hartas 52. panta 1. punkta ietvaros ir samērīgs – ciktāl tas acīmredzami nepārsniedz to, kas vajadzīgs šī vispārējo interešu mērķa sasniegšanai, – Vispārējā tiesa nav ievērojusi pārbaudes tiesā tvērumu un tādējādi ir pieļāvusi tiesību kļūdu.

Tāpēc Tiesa atceļ pārsūdzētos Vispārējās tiesas spriedumus un, konstatējusi, ka tiesvedību stadija ļauj taisīt spriedumu, pati taisa galīgo spriedumu lietās.

Šajā ziņā Tiesa norāda – lai gan Savienības likumdevējs salīdzināmas situācijas ir aplūkojis atšķirīgi, Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 18. un 20. pantā paredzot dažādus laulības minimālos ilgumus, – atšķirīgā attieksme tomēr ir pamatota atbilstoši Hartas 52. panta 1. punktam.

Saskaņā ar Hartas 52. panta 1. punktu ierobežojumi tajā atzīto tiesību un brīvību izmantošanai var tikt noteikti tikai tad, ja, pirmkārt, tie ir paredzēti tiesību aktos, otrkārt, tajos ir respektēta minēto tiesību un brīvību būtība un, treškārt, tie ir vajadzīgi un faktiski atbilst Savienības atzītiem vispārējo interešu mērķiem vai nepieciešamībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības.

Šajā gadījumā ir skaidrs, ka atšķirīga attieksme pret ierēdņu pārdzīvojušajiem laulātajiem ir noteikta tiesību aktos, jo tā izriet no Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 20. panta, kas aplūkots kopā ar šī pielikuma 18. pantu. Šajās tiesību normās ir paredzēti nosacījumi par precīzi aprēķinātu laulības minimālo ilgumu, kuri nosaka tiesību uz vienlīdzīgu attieksmi īstenošanas ierobežojumu tvērumu.

Tiesa uzskata, ka ar ierobežojumu, kas apgādnieka zaudējuma pensijas sistēmai ir noteikts ar attiecīgo atšķirīgo attieksmi, ir ievērots arī vienlīdzīgas attieksmes principa būtiskais saturs. Šis ierobežojums neapdraud vienlīdzīgas attieksmes principu kā tādu, ciktāl tas attiecas tikai uz jautājumu par nosacījumu par laulības minimālo ilgumu, kas jāizpilda mirušo ierēdņu vai bijušo ierēdņu pārdzīvojušajiem laulātajiem, lai varētu saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, neatņemot šiem laulātajiem iespēju saņemt šādu pensiju ikvienā no Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 18. un 20. pantā paredzētajiem gadījumiem.

Turklāt minētais ierobežojums atbilst vispārējo interešu mērķim, proti, novērst tiesību ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanu. Šajā ziņā nosacījums, ka laulībai ir jābūt ilgušai zināmu laiku, lai pārdzīvojušais laulātais varētu saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, ir vērsts uz to, lai nodrošinātu attiecību starp konkrētajām personām patiesumu un stabilitāti. Runa ir par vienotu kritēriju, kas vienādi piemērojams visiem pārdzīvojušajiem laulātajiem, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 18. un 20. panta noteikumi, un kas paredz nevis prezumēt, ka pastāv pārdzīvojušo laulāto ļaunprātīga rīcība vai krāpšana, bet gan novērst šādas ļaunprātīgas rīcības un krāpšanas izdarīšanu.

Visbeidzot – attiecībā uz samērīguma pārbaudi Tiesa nospriež, ka nav ne patvaļīgi, ne acīmredzami neatbilstoši Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 20. pantā prasīt minimālo laulības ilgumu, kas ir ilgāks nekā šī pielikuma 18. pantā paredzētais ilgums. 20. pantā paredzētajā gadījumā, kam ir raksturīgs tas, ka laulība tiek noslēgta pēc ierēdņa dienesta attiecību izbeigšanas, pamudinājums uz ļaunprātīgu rīcību vai krāpšanu var būt ierēdņa nāves lielāka paredzamība un lielāks tuvums, jo – kā tas ir šajā gadījumā – šī dienesta attiecību izbeigšana iestājas pensionējoties.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Tiesa secina – ciktāl ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 20. pantu ieviestā atšķirīgā attieksme ir saderīga ar Hartas 52. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 20. pants atbilst Hartas 20. pantā nostiprinātajam vienlīdzīgas attieksmes principam.

Identisku iemeslu dēļ Tiesa, konstatējusi, ka minētā atšķirīgā attieksme ir arī netieša atšķirīga attieksme vecuma dēļ, nospriež, ka tā ir saderīga arī Hartas 21. panta 1. punktā nostiprināto diskriminācijas vecuma dēļ aizlieguma principu.