–

Antea Polska S.A., Pectore‑Eco sp. z o.o. un Instytut Ochrony Środowiska – Państwowy Instytut Badawczy vārdā – D. Ziembiński, radca prawny,

–

Państwowe Gospodarstwo Wodne Wody Polskie vārdā – P. Daca, kā arī M. Klink un T. Skoczyński, radcowie prawni,

–

CDM Smith sp. z o.o. vārdā – F. Łapecki, adwokat, un J. Zabierzewski,

–

Polijas valdības vārdā – B. Majczyna un M. Horoszko, pārstāvji,

–

Austrijas valdības vārdā – A. Posch, pārstāvis,

–

Eiropas Komisijas vārdā – P. Ondrůšek, J. Szczodrowski un G. Wils, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 18. panta 1. punktu un 21. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.), 2. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV 2016, L 157, 1. lpp.), kā arī 1. panta 1. un 3. punktu un 2. panta 1. punktu Padomes Direktīvā 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV 1989, L 395, 33. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/23/ES (OV 2017, L 94, 1. lpp.).

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Antea Polska S.A., Pectore‑Eco sp. z o.o. un Instytut Ochrony Środowiska – Państwowy Instytut Badawczy, kas kopīgi darbojās kā viens pretendents (turpmāk tekstā – “Antea”), no vienas puses, un Państwowe Gospodarstwo Wodne Wody Polskie (Polijas Valsts ūdenssaimniecības iestāde, turpmāk tekstā – “līgumslēdzēja iestāde”), kuru atbalsta Arup Polska sp. z o.o. (turpmāk tekstā – “Arup”), CDM Smith sp. z o.o. (turpmāk tekstā – “CDM Smith”), kā arī Multiconsult Polska sp. z o.o., Arcadis sp. z o.o. un Hydroconsult sp. z o.o. Biuro Studiów i Badań Hydrogeologicznych i Geofizycznych, kas kopīgi darbojās kā viens pretendents (turpmāk tekstā – “Multiconsult”), no otras puses, par tiesību slēgt publisku līgumu piešķiršanu CDM Smith.

3

Direktīvas 89/665 1. pantā “Darbības joma un pārskatīšanas procedūru pieejamība” ir noteikts:

“1.   Šo direktīvu piemēro līgumiem, kas minēti [Direktīvā 2014/24] [..].

[..]

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka [..] līgumslēdzēju iestāžu lēmumus var efektīvi un jo īpaši iespējami ātri pārskatīt saskaņā ar šīs direktīvas 2.–2.f pantā izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka ar šādiem lēmumiem ir pārkāpti Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai attiecīgās valsts noteikumi, ar kuriem transponē minētos tiesību aktus.

[..]

3.   Dalībvalstis nodrošina to, ka saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, ko dalībvalstis var pieņemt, pārskatīšanas procedūras ir pieejamas vismaz ikvienai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ar varbūtējo pārkāpumu ir vai var tikt nodarīts kaitējums.

[..]”

4

Direktīvas 2014/24 90. un 92. apsvērumā ir noteikts:

[..]

[..]”

5

Šīs direktīvas 18. panta “Iepirkuma principi” 1. punktā ir noteikts:

“Līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi.

[..]”

6

Minētās direktīvas 21. pantā “Konfidencialitāte” ir paredzēts:

“1.   Ja vien šajā direktīvā vai valsts tiesību aktos, kuri piemērojami līgumslēdzējai iestādei, jo īpaši tiesību aktos par piekļuvi informācijai, nav norādīts citādi un neskarot 50. un 55. pantā noteiktos pienākumus izsludināt piešķirtās līguma slēgšanas tiesības un informēt kandidātus un pretendentus, līgumslēdzēja iestāde neizpauž ekonomikas dalībnieku sniegto informāciju, ko ekonomikas dalībnieki ir noteikuši kā konfidenciālu un kas ietver, cita starpā, tehniskus vai komercdarbības noslēpumus un piedāvājumu konfidenciālos aspektus.

2.   Līgumslēdzējas iestādes var ekonomikas dalībniekiem piemērot prasības, kuru mērķis ir aizsargāt tās informācijas konfidencialitāti, ko līgumslēdzējas iestādes dara pieejamu iepirkuma procedūras gaitā.”

7

Šīs pašas direktīvas 50. pantā “Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu” ir noteikts:

“1.   Ne vēlāk kā 30 dienas pēc līguma vai pamatnolīguma noslēgšanas pēc lēmuma par tā slēgšanas tiesību piešķiršanu vai tā noslēgšanu līgumslēdzējas iestādes nosūta paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, informējot par iepirkuma procedūras rezultātiem.

Šādi paziņojumi ietver V pielikuma D daļā norādīto informāciju [..].

[..]

4.   Daļu informācijas par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai pamatnolīguma noslēgšanu var nepublicēt, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu izpildi vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu atsevišķa publiska vai privāta ekonomikas dalībnieka likumīgām komerciālām interesēm vai varētu kaitēt godīgai konkurencei starp ekonomikas dalībniekiem.”

8

Direktīvas 2014/24 55. pantā “Kandidātu un pretendentu informēšana” ir noteikts:

“1.   Līgumslēdzējas iestādes pēc iespējas drīz informē katru kandidātu un pretendentu par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pamatnolīguma noslēgšanu, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā [..].

2.   Pēc attiecīgā kandidāta vai pretendenta pieprasījuma līgumslēdzēja iestāde iespējami drīzāk – un jebkurā gadījumā 15 dienu laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas – informē:

[..]

[..].

3.   Līgumslēdzējas iestādes var nolemt neatklāt konkrētu 1. un 2. punktā minēto informāciju par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatnolīgumu noslēgšanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu izpildi vai citādā ziņā būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu atsevišķa publiska vai privāta ekonomikas dalībnieka likumīgām komerciālām interesēm vai varētu kaitēt godīgai konkurencei starp ekonomikas dalībniekiem.”

9

Šīs direktīvas 58. pantā “Atlases kritēriji” ir paredzēts:

“1.   Atlases kritēriji var attiekties uz:

[..]

4.   Attiecībā uz tehniskajām un profesionālajām spējām līgumslēdzējas iestādes var noteikt prasības, kas nodrošina, ka ekonomikas dalībnieku rīcībā ir cilvēkresursi un tehniskie resursi, un pieredze, kas vajadzīgi, lai pildītu līgumu saskaņā ar atbilstīgu kvalitātes standartu.

Līgumslēdzējas iestādes var jo īpaši prasīt, lai ekonomikas dalībniekiem būtu pietiekams pieredzes līmenis, ko pierāda atbilstīgas atsauksmes par iepriekšējos gados pildītajiem līgumiem. [..]

Iepirkumu procedūrās par piegādēm, kam vajadzīgi izvietošanas vai uzstādīšanas darbi, pakalpojumi vai būvdarbi, ekonomikas dalībnieku profesionālo spēju sniegt pakalpojumu vai nodrošināt uzstādīšanu, vai veikt būvdarbus var novērtēt, ņemot vērā to prasmes, efektivitāti, pieredzi un uzticamību.

[..]”

10

Atbilstoši minētās direktīvas 59. pantam “Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments”:

“1.   Dalības pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas laikā līgumslēdzējas iestādes pieņem Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu (ESPD) ar ietvertu atjauninātu pašdeklarāciju, kas kalpo par sākotnēju pierādījumu publiskā sektora iestāžu vai trešo personu izdotu sertifikātu vietā un apliecina, ka attiecīgais ekonomikas dalībnieks atbilst jebkuram no šādiem nosacījumiem:

Ja ekonomikas dalībnieks paļaujas uz citu subjektu spējām saskaņā ar 63. pantu, ESPD par šādiem subjektiem iekļauj arī šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju.

ESPD ietver ekonomikas dalībnieka oficiālu paziņojumu, ka attiecīgais izslēgšanas iemesls nepastāv un/vai ka ir izpildīts attiecīgais atlases kritērijs, un tajā sniedz atbilstīgu informāciju, ko prasa līgumslēdzēja iestāde. [..]

[..]

4.   Līgumslēdzēja iestāde jebkurā brīdī procedūras laikā var lūgt pretendentiem un kandidātiem iesniegt visus apliecinošos dokumentus vai daļu no tiem, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu procedūras pareizu norisi.

[..]”

11

Šīs pašas direktīvas 60. pantā “Pierādījumi” ir noteikts:

“1.   Līgumslēdzējas iestādes var prasīt sertifikātus, izziņas un citus pierādījumus, kas minēti šā panta 2., 3. un 4. punktā un XII pielikumā, kā apliecinājumu tam, ka nepastāv 57. pantā minētie izslēgšanas iemesli un ka ir izpildīti atlases kritēriji saskaņā ar 58. pantu.

Līgumslēdzējas iestādes neprasa citus pierādījumus kā vien tos, kas minēti šajā pantā un 62. pantā. Attiecībā uz 63. pantu ekonomikas dalībnieki var izmantot jebkādus atbilstīgus līdzekļus, lai līgumslēdzējai iestādei pierādītu, ka to rīcībā būs vajadzīgie resursi.

[..]

3.   Pierādījumus par ekonomikas dalībnieka saimniecisko un finansiālo stāvokli parasti var sniegt ar vienu vai vairākām XII pielikuma I daļā minētajām izziņām.

[..]

4.   Ekonomikas dalībnieku tehniskās spējas var apliecināt ar vienu vai vairākiem XII pielikuma II daļā minētajiem pierādījumiem saskaņā ar būvdarbu, piegāžu vai pakalpojuma raksturu, daudzumu vai svarīgumu un lietojumu.

[..]”

12

Direktīvas 2014/24 63. panta “Paļaušanās uz citu subjektu spējām” 1. punktā ir paredzēts:

“Attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz saimniecisko un finansiālo stāvokli, kā noteikts 58. panta 3. punktā, un attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz tehnisko un profesionālo spēju, kā noteikts 58. panta 4. punktā, ekonomikas dalībnieks var attiecīgā gadījumā un saistībā ar konkrētu līgumu paļauties uz citu subjektu spējām neatkarīgi no tā, kāda veida juridiskās saiknes pastāv starp to un šiem subjektiem. Tomēr attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, kā noteikts XII pielikuma II daļas f) punktā, vai uz attiecīgo profesionālo pieredzi, ekonomikas dalībnieki var paļauties tikai uz citu subjektu spējām, ja šis subjekts veiks darbus vai sniegs pakalpojumus, kuriem šīs spējas ir nepieciešamas. Ja ekonomikas dalībnieks vēlas paļauties uz citu subjektu spējām, tas līgumslēdzējai iestādei pierāda, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie līdzekļi, piemēram, uzrādot minēto subjektu saistības šajā sakarā.

[..]”

13

Saskaņā ar šīs direktīvas 67. pantu “Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji”:

“1.   Neskarot valsts normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz konkrētu piegāžu cenu vai atlīdzību par konkrētu pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzējas iestādes publisku līgumu slēgšanas tiesības balsta uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

2.   Līgumslēdzējām iestādēm saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu nosaka pēc cenas vai izmaksām, izmantojot rentabilitātes pieeju [..], un tajā var būt ietverta labākā cenas un kvalitātes attiecība, ko vērtē pēc vairākiem kritērijiem, tostarp pēc kvalitātes, vides un/vai sociālajiem aspektiem, kas saistīti ar attiecīgā publiskā līguma priekšmetu. Šādu kritēriju skaitā var būt, piemēram:

Izmaksu elements var būt arī fiksēta cena vai izmaksas, uz kuru pamata ekonomikas dalībnieki konkurēs tikai ar kvalitātes kritērijiem.

Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes nevar izmantot tikai cenu vai tikai izmaksas kā vienīgo piešķiršanas kritēriju, vai paredzēt, ka tos izmanto tikai noteiktas līgumslēdzēju iestāžu kategorijas vai tikai noteikta tipa līgumos.

[..]

4.   Piešķiršanas kritērijiem nevar būt tādu seku, ka līgumslēdzējai iestādei tiek dota neierobežota izvēles brīvība. Tie nodrošina efektīvas konkurences iespēju un ir papildināti ar specifikācijām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju, lai novērtētu, kādā mērā piedāvājumi atbilst piešķiršanas kritērijiem. Šaubu gadījumā līgumslēdzējas iestādes efektīvi pārbauda pretendentu sniegtās informācijas un pierādījumu pareizību.

5.   Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos norāda relatīvo svērumu, ko tā piešķir katram no izraudzītajiem kritērijiem, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, izņemot gadījumus, kad to nosaka tikai uz cenas pamata.

[..]”

14

Minētās direktīvas V pielikuma “Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos” D daļa “Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (kā minēts 50. pantā)” ir formulēta šādi:

“[..]

[..]

15

Šīs pašas direktīvas XII pielikums “Atlases kritēriju pierādījumi” ir formulēts šādi:

“I daļa. Saimnieciskais un finansiālais stāvoklis

Ekonomikas dalībnieks sava saimnieciskā un finansiālā stāvokļa atbilstību izvirzītajām prasībām parasti var apliecināt, iesniedzot vienu vai vairākus turpmāk minētos dokumentus:

II daļa. Tehniskās spējas

Dokumenti, kas apliecina ekonomikas dalībnieku tehniskās spējas, kā minēts 58. pantā:

[..].”

16

Direktīvas 2016/943 1. panta “Priekšmets un darbības joma” 1. punktā ir paredzēts:

“Šī direktīva paredz noteikumus par aizsardzību pret komercnoslēpumu nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu.

[..]”

17

Šīs direktīvas 2. pantā “Definīcijas” ir noteikts:

“Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

[..].”

18

2004. gada 29. janvāraUstawa Prawo zamówień publicznych (Publisko iepirkumu likums; Dz. U. 2015, 2164. pozīcija), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “Publisko iepirkumu likums”), 8. pantā ir paredzēts:

“1.   Publiskā iepirkuma procedūra ir atklāta.

2.   Ar publiskā iepirkuma procedūru saistītās informācijas pieejamību līgumslēdzēja iestāde var ierobežot tikai likumā noteiktajos gadījumos.

2.a   Iepirkuma nolikumā līgumslēdzēja iestāde var noteikt prasības, kurām jābūt izpildītām, lai nodrošinātu procedūras gaitā ekonomikas dalībniekam sniegtās informācijas konfidencialitāti.

3.   Informācija, kas ir komercnoslēpums tiesību aktu par negodīgas konkurences novēršanu izpratnē, netiek atklāta, ja ne vēlāk kā līdz piedāvājumu vai dalības pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām ekonomikas dalībnieks ir noteicis, ka to nevar publiskot, un viņš ir pierādījis, ka norādītā informācija ir komercnoslēpums. Ekonomikas dalībnieks nevar aizsargāt informāciju, kas norādīta 86. panta 4. punktā. [..]”

19

Saskaņā ar minētā likuma 86. panta 4. punktu:

“Personvārdi (nosaukums) un pretendentu adrese, kā arī informācija par cenu, līguma izpildes termiņš, garantijas periods un piedāvājumā ietvertie maksāšanas nosacījumi tiek atklāti, atverot piedāvājumus.”

20

Šā paša likuma 96. pantā ir paredzēts:

“1.   Iepirkuma procedūras laikā līgumslēdzēja iestāde sagatavo protokolu, kurā norāda vismaz:

[..]

[..]

[..].

2.   Piedāvājumi, ekspertīzes, paziņojumi, [..] atzinumi, pieprasījumi, citi dokumenti un informācija, ko iesniegusi līgumslēdzēja iestāde un pretendenti, kā arī noslēgtais publiskais līgums, kā pielikumi tiek pievienoti protokolam.

3.   Protokols un tā pielikumi ir publiski. Protokola pielikumus dara pieejamus pēc visizdevīgākā piedāvājuma atlases vai procedūras atcelšanas, precizējot, ka piedāvājumi tiek darīti pieejami, sākot no to atvēršanas brīža, sākotnējie piedāvājumi – sākot no uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus brīža, un pieteikumi dalībai procedūrā – sākot no datuma, kurā ir paziņoti pārbaudes par dalībai procedūrā izvirzīto nosacījumu ievērošanu rezultāti.”

21

1993. gada 16. aprīļaUstawa o zwalczaniu nieuczciwej konkurencji (Likums par negodīgas konkurences novēršanu, kodificēts teksts; 2020. gada Dz. U., 1913. pozīcija), 11. panta 2. punktā ir noteikts:

“Komercnoslēpums ir uzņēmuma tehniska, tehnoloģiska, zinātniska, organizatoriska informācija vai cita informācija ar ekonomisku vērtību, kura kā veselums vai precīzs tās komponentu izvietojums un salikums nav vispārzināma vai pieejama gatavā veidā tādu aprindu personām, kuras parasti izmanto minēto informācijas veidu, vai nav viegli pieejama šādām personām, ja vien persona, kas tiesīga izmantot šo informāciju vai rīkoties ar to, ir darījusi visu saprātīgi iespējamo, lai saglabātu šīs informācijas konfidencialitāti.”

22

2019. gadā līgumslēdzēja iestāde publicēja paziņojumu par publisko līgumu, kas ietilpst Direktīvas 2014/24 piemērošanas jomā, lai izstrādātu projektus par noteiktu upju baseinu apgabalu vides pārvaldību Polijā. Specifikācijās bija izklāstīti nosacījumi dalībai procedūrā, prasītie dokumenti, kā arī šī līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji.

23

Pēdējā minētajā aspektā specifikācijās bija noteikts, ka piedāvājumi tiks vērtēti, pamatojoties uz trim kritērijiem, proti, cenu (40 % svērums), projektu izstrādes koncepciju (42 % svērums) un līguma izpildes veida aprakstu (18 % svērums), un pēdējie divi minētie kritēriji attiecībā uz piedāvājuma kvalitāti savukārt ir vēl vairāku apakškritēriju priekšmets.

24

Pēc četru iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas CDM Smith. Lai gan Antea piedāvājuma cena bija zemāka nekā CDM Smith piedāvājuma cena, Antea ieguva kopējo punktu skaitu, kas bija zemāks nekā tas, kuru ieguva šis otrs pretendents, jo tam tika piešķirts vairāk punktu atbilstoši kvalitātes kritērijiem.

25

Antea vērsās iesniedzējtiesā, tostarp lūdzot atcelt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu CDM Smith, no jauna izskatīt piedāvājumus un sniegt noteiktu informāciju.

26

Pamatojot šo pārsūdzību, Antea it īpaši pārmeta līgumslēdzējai iestādei, ka tā nav izpaudusi informāciju, ko tai saistībā ar saviem piedāvājumiem bija paziņojušas CDM Smith, Multiconsult un Arup. Runa it īpaši esot par agrāk sniegto pakalpojumu sarakstiem, to personu sarakstiem, kuras līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā tiktu deleģētas līguma izpildei, informāciju par apakšuzņēmējiem vai citām trešām personām, kuras nodod resursus, un vispārīgāk – projektu izstrādes koncepciju un līguma izpildes veida aprakstu.

27

Piekrītot šīs informācijas konfidencialitātes ievērošanai, līgumslēdzēja iestāde neesot ievērojusi Publisko iepirkumu likumu un Likumu par negodīgas konkurences novēršanu. Tā esot kļūdaini uzskatījusi, ka CDM Smith, Multiconsult un Arup ir pierādījušas, ka minētā informācija ir komercnoslēpums.

28

Turklāt līgumslēdzēja iestāde, pamatojoties uz specifikācijās noteiktajiem apakškritērijiem, neesot izpildījusi pienākumu pienācīgi pamatot katra piedāvājuma novērtējumu.

29

Antea ieskatā tai tika liegtas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, jo, pirmkārt, tās konkurentu piedāvājumos ietvertajai informācijai piemērotā konfidencialitātes ievērošana ir bijusi pārmērīga un, otrkārt, piešķirtais novērtējums nav ticis pienācīgi pamatots. Ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principus, tiesības uz konfidencialitātes ievērošanu attiecībā uz noteiktu informāciju ir interpretējamas šauri. Ekonomikas dalībniekiem, kuri nolēmuši piedalīties publiskā iepirkuma procedūrā, esot jāpiekrīt tam, ka noteikta informācija par to darbībām tiks izpausta.

30

Līgumslēdzēja iestāde nepiekrīt šiem argumentiem.

31

Tās ieskatā projektu izstrādes koncepcija un līguma izpildes veida apraksts ietver pētījumus, kuru pamatā ir gadu gaitā iegūtā pieredze, kas ir pilnveidota attiecīgās procedūras vajadzībām. Tādējādi šie pētījumi esot to autora intelektuālais īpašums.

32

Šīs informācijas izpaušana katrā ziņā varētu kaitēt pretendenta likumīgajām interesēm. Tā, CDM Smith piedāvājumā ietvertajai informācijai esot komerciāla vērtība, un šis pretendents, izmantojot iekšējos noteikumus, līguma noteikumus un norādījumus par darba organizāciju un dokumentu drošības nodrošināšanu, esot veicis vajadzīgos pasākumus, lai šī informācija paliktu slepena. Tās izpaušana ļautu konkurentiem izmantot pretendenta zinātību un tā izstrādātos tehniskos vai organizatoriskos risinājumus.

33

Šajā gadījumā katrs pretendents savam piedāvājumam esot pievienojis ticamus un saskanīgus skaidrojumus par informācijas kvalificēšanu par komercnoslēpumu, uz kuriem pamatojoties tika nolemts piemērot lūgto konfidencialitātes ievērošanu. Līgumslēdzēja iestāde šajā ziņā uzskata, ka pārskatāmības princips nav pārāks par tiesībām uz komercnoslēpumu aizsardzību.

34

Konfidencialitāte tostarp attiecoties uz to personu sarakstiem, kurām ir uzticēta līguma izpilde. Šādu sarakstu, kuros ietverta informācija, kas ļauj identificēt ekspertus, izpaušana varētu radīt pretendentiem darbinieku zaudējumus, jo konkurenti varētu mēģināt pieņemt darbā šos ekspertus. Arī informācijā par apakšuzņēmējiem vai citām trešām personām esot ietverti dati par to ekspertiem.

35

Līgumslēdzēja iestāde turklāt norāda – katrs piešķiršanas kritērijs tika piemērots atbilstoši specifikācijām un piedāvājumu izvērtēšana saistībā ar šiem kritērijiem ir tikusi izsmeļoši pamatota.

36

CDM Smith un Multiconsult uzskata, ka informācija par to pakalpojumu organizāciju un sniegšanas kārtību, kāda tika sniegta līgumslēdzējai iestādei, ir nemateriālie aktīvi, kas ir pretendenta “intelektuālā kapitāla” sastāvdaļa. Šīs informācijas izpaušanas gadījumā konkurenti varētu pārņemt tajā atspoguļotās idejas un risinājumus. Turklāt jebkurā gadījumā informācijai par cilvēkresursiem esot liela komercvērtība un tā esot komercnoslēpums.

37

Iesniedzējtiesa konstatē, ka no Publisko iepirkumu likuma 96. panta izriet – pretendentiem principā ir pilnīga piekļuve publiskā iepirkuma procedūrās iesniegtajiem dokumentiem. Šīs tiesas ieskatā šādas piekļuves neesamība negatīvi ietekmētu pretendentu uzticību līgumslēdzēju iestāžu lēmumiem un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību īstenošanu.

38

Minētā tiesa norāda – daudzi pretendenti pieprasa, lai dokumenti, kurus tie iesniedz līgumslēdzējām iestādēm, tiktu uzskatīti par konfidenciāliem, apgalvojot, ka tajos ietvertā informācija ir komercnoslēpums. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8. panta 3. punktu līgumslēdzējām iestādēm ir aizliegts izpaust šādu informāciju, ja pretendents to ir lūdzis, iesniegdams vajadzīgos pierādījumus.

39

Taču pastāvot neskaidrība par Direktīvas 2014/24 21. panta 1. punkta tvērumu un par Direktīvas 2016/943 2. panta 1. punkta nozīmi šajā kontekstā. Lai pēc iespējas nodrošinātu vienādu praksi publiskā iepirkuma jomā, būtu jāveic tāda minētā 21. panta interpretācija, kas atbilstu tostarp godīgas konkurences, vienlīdzīgas attieksmes, pārskatāmības un samērīguma principiem.

40

Iesniedzējtiesa uzskata, ka visu informāciju, ko pretendenti ir iesnieguši līgumslēdzējai iestādei, nevar uzskatīt par tādu, uz kuru attiecināms komercnoslēpums, vai, vispārīgāk, par konfidenciālu. Ja Eiropas Savienības likumdevējs būtu uzskatījis, ka visa Direktīvas 2014/24 59. un 60. pantā un tās XII pielikumā minētā informācija ir komercnoslēpums, tas to būtu norādījis. Ja, pamatojoties uz pārmērīgi plašu komercnoslēpuma jēdziena interpretāciju, tiktu atvieglota konfidencialitātes ievērošana attiecībā uz pretendentu sniegto informāciju, iepriekš minētie principi tiktu pārkāpti.

41

Šī tiesa ir sniegusi pārskatu par informāciju un it īpaši par pētījuma elementiem, kas katram pretendentam šajā gadījumā saskaņā ar iepirkuma procedūras specifikācijām bija jāiesniedz līgumslēdzējai iestādei. Tā norāda – lai gan līgumslēdzējai iestādei iesniegtajiem tehniskajiem un metodoloģijas risinājumiem tādējādi ir intelektuāla vērtība un tādēļ tie var būt ar autortiesībām aizsargāts darbs, no tā noteikti neizriet, ka šie elementi ir komercnoslēpums.

42

Minēto tiesu nepārliecina arī līgumslēdzējas iestādes norādītā ekspertu “pārvilināšanas” riska nozīmība. Šāds risks, protams, pastāvot, bet tas neradot nekādas problēmas. Esot dabiski, ka darba ņēmēji meklē jaunas darba vietas un darba devēji meklē jaunus darbiniekus, it īpaši, ja runa ir par jomām, kurās nepieciešamas īpašas zināšanas.

43

Turpretī problēmas radot tas, ka pretendentam ir ļoti maz informācijas par piedāvājumiem, ko tā konkurenti ir iesnieguši līgumslēdzējai iestādei, jo tas radot šķēršļus vai pat liedzot efektīvu tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Šajā ziņā minētā tiesa jautā, vai gadījumā, ja tā konstatētu, ka noteikti dokumenti nebija jāuzskata par konfidenciāliem, prasītājam būtu jāļauj no jauna vērsties tiesā.

44

Iesniedzējtiesa arī jautā par piešķiršanas kritērijiem, kas saistīti ar “projektu izstrādes koncepciju” un “līguma izpildes veida aprakstu”. Tā vēlas noskaidrot, vai šādi kritēriji nav pārāk plaši un nenoteikti. Jebkuram līgumslēdzējas iestādes noteiktam kritērijam esot tai jāļauj pieņemt lēmumu, pamatojoties uz objektīviem kvantitatīviem un viegli salīdzināmiem datiem.

45

Šādos apstākļos Krajowa Izba Odwoławcza (Valsts pārsūdzības padome, Polija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

46

Uzdodot pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punkts un 21. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tādi valsts tiesību akti publiskā iepirkuma jomā, kuros ir noteikts, ka, izņemot komercnoslēpumus, informācija, ko pretendenti ir iesnieguši līgumslēdzējām iestādēm, tiek pilnībā publicēta vai paziņota citiem pretendentiem, kā arī tāda līgumslēdzēju iestāžu prakse, atbilstoši kurai ar komercnoslēpumu saistīti konfidencialitātes pieprasījumi tiek sistemātiski apstiprināti.

47

Šajā ziņā vispirms jānorāda, ka Direktīvas 2014/24 18. pantā ir noteikti principi, kas reglamentē šajā direktīvā paredzēto publisko iepirkumu. Kā izriet no šīs tiesību normas 1. punkta, līgumslēdzējām iestādēm pret visiem ekonomikas dalībniekiem ir jānodrošina “vienlīdzīga un nediskriminējoša attieksme” un tostarp ir jārīkojas “pārredzami”.

48

Neraugoties uz līgumslēdzēju iestāžu pienākumu rīkoties pārskatāmi, atbilstoši minētās direktīvas 21. panta 1. punktam līgumslēdzējai iestādei ir aizliegts izpaust “informāciju, ko ekonomikas dalībnieki ir noteikuši kā konfidenciālu”.

49

Šajā ziņā Tiesa vairākkārt ir nospriedusi, ka Savienības tiesību noteikumu publisko iepirkumu jomā galvenais mērķis ir netraucētas konkurences nodrošināšana, un šī mērķa sasniegšanai ir svarīgi, lai līgumslēdzējas iestādes vai nu kādā šobrīd notiekošā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, vai vēlākās procedūrās neizpaustu tādu informāciju saistībā ar publiskā iepirkuma procedūru, kuras saturu varētu izmantot konkurences izkropļošanai. Tā kā publiskā iepirkuma procedūras ir balstītas uz uzticības attiecībām starp līgumslēdzējām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem, pēdējiem minētajiem ir jāvar iesniegt līgumslēdzējām iestādēm visu informāciju, kas tām var būt noderīga iepirkuma procedūrā, neraizējoties, ka tās nodos trešām personām tādu informāciju, kuras izpaušana varētu kaitēt minētajiem ekonomikas dalībniekiem (spriedumi, 2008. gada 14. februāris, Varec, C‑450/06, EU:C:2008:91, 34.–36. punkts, un 2021. gada 7. septembris, Klaipėdos regiono atliekų tvarkymo centras, C‑927/19, EU:C:2021:700, 115. punkts).

50

Paturot to prātā, konfidenciālas informācijas aizsardzības princips ir jāsaskaņo ar efektīvas tiesību aizsardzības tiesā prasībām. Šajā ziņā Direktīvas 2014/24 21. panta 1. punktā paredzētais aizliegums ir jālīdzsvaro ar vispārējo labas pārvaldības principu, no kura izriet pienākums norādīt pamatojumu. Šajā līdzsvarošanā it īpaši jāņem vērā – ja nav pietiekamas informācijas, kas noraidītajam pretendentam ļautu pārbaudīt, vai līgumslēdzējas iestādes lēmumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu ir pieļautas iespējamas kļūdas vai nelikumības, noraidītajam pretendentam praktiski nav iespējas atsaukties uz savām tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību, kas paredzētas Direktīvas 89/665 1. panta 1. un 3. punktā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 7. septembris, Klaipėdos regiono atliekų tvarkymo centras, C‑927/19, EU:C:2021:700, 121.–123. punkts).

51

Šajā gadījumā no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka prasītājas pamatlietā lūgums piekļūt informācijai, ko CDM Smith, Arup un Multiconsult bija iesniegušas līgumslēdzējai iestādei, tika izskatīts, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likumu. Saskaņā ar šī likuma 8. pantu komercnoslēpumi pēc pretendentu, kuru rīcībā tie ir, lūguma tiek uzskatīti par konfidenciāliem, savukārt jebkura cita informācija, ko pretendenti iesnieguši līgumslēdzējai iestādei, atbilstoši minētā likuma 96. pantam ir jādara publiski pieejama šīs iestādes sagatavotā protokola pielikumā.

52

No iesniedzējtiesas nolēmuma arī izriet, ka jēdziens “komercnoslēpums”, kas Polijas tiesībās ir definēts Likuma par negodīgas konkurences apkarošanu 11. panta 2. punktā, attiecas uz informāciju, kam ir komercvērtība un kas nav vispārzināma personām, kuras parasti izmanto attiecīgo informācijas veidu, vai kas nav tām viegli pieejama, ja vien persona, kurai ir atļauts izmantot šo informāciju vai kurai ir tiesības paturēt to savā rīcībā, ir pienācīgi veikusi pasākumus šīs informācijas konfidencialitātes nodrošināšanai.

53

Šī definīcija būtībā atbilst Direktīvas 2016/943 2. panta 1. punktā ietvertajai komercnoslēpuma jēdziena definīcijai.

54

Jānorāda, ka nedz no Direktīvas 2014/24 formulējuma, nedz no tās priekšmeta neizriet, ka tā liegtu dalībvalsts likumdevējam izmantot šādu jēdzienu šīs direktīvas 21. panta 1. punkta tvēruma noteikšanai.

55

Protams, jēdziens “komercnoslēpums”, kā tas definēts Direktīvas 2016/943 2. panta 1. punktā vai tam atbilstošā valsts tiesību normā, tikai daļēji pārklājas ar Direktīvas 2014/24 21. panta 1. punktā ietverto formulējumu “informācij[a], ko [..] ir noteikuši kā konfidenciālu”. Proti, saskaņā ar šīs pēdējās minētās tiesību normas formulējumu tajā minētā informācija ietver “cita starpā, tehniskus vai komercdarbības noslēpumus un piedāvājumu konfidenciālos aspektus”, un tas, kā ģenerāladvokāts norādījis secinājumu 34. un 35. punktā, nozīmē, ka Direktīvā 2014/24 paredzētā konfidencialitātes aizsardzība ir plašāka nekā uz komercnoslēpumiem attiecināmā aizsardzība. Turklāt Tiesa jau ir precizējusi, ka noteikumi, kas pastāv komercnoslēpumu nelikumīgas iegūšanas, izmantošanas vai izpaušanas – Direktīvas 2016/943 izpratnē – jomā, neatbrīvo valsts iestādes no konfidencialitātes pienākumiem, kuri var izrietēt no Direktīvas 2014/24 (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 7. septembris, Klaipėdos regiono atliekų tvarkymo centras, C‑927/19, EU:C:2021:700, 97. un 99. punkts).

56

Tomēr Direktīvas 2014/24 21. panta 1. punktā ir precizēts – aizliegums izpaust konfidenciāli sniegtu informāciju ir piemērojams, “ja vien [..] valsts tiesību aktos, kuri piemērojami līgumslēdzējai iestādei, nav norādīts citādi”.

57

No šī precizējuma izriet – katrai dalībvalstij ir ļauts līdzsvarot šajā Direktīvas 2014/24 normā paredzēto konfidencialitāti ar valsts tiesību aktiem, kuru mērķis ir citas likumīgas intereses, tostarp šajā tiesību normā skaidri minētā interese nodrošināt “piekļuvi informācijai”, lai garantētu vislielāko publisko iepirkumu procedūru pārskatāmību.

58

Paturot to prātā, lai neapdraudētu Savienības tiesību lietderīgo iedarbību, dalībvalstīm, īstenojot tām šīs direktīvas 21. panta 1. punktā atzīto rīcības brīvību, ir jāatturas no tādu sistēmu ieviešanas, kas nenodrošina pilnīgu šīs tiesību normas mērķa – kurš atgādināts šī sprieduma 49. punktā – ievērošanu, kas kaitē šī sprieduma 50. punktā minētajai interešu līdzsvarošanai vai kas groza publiskošanas jomā saistībā ar piešķirtajām līguma slēgšanas tiesībām pastāvošo sistēmu, kā arī minētās direktīvas 50. un 55. pantā paredzētos noteikumus par kandidātu un pretendentu sniegto informāciju.

59

Saistībā ar šo pēdējo minēto aspektu jānorāda – kā skaidri noteikts Direktīvas 2014/24 21. panta 1. punktā –, ka konfidencialitātes jomā pastāvošās sistēmas nedrīkst skart iepriekš minēto sistēmu un šīs direktīvas 50. un 55. pantā paredzētos noteikumus.

60

Saskaņā ar minētās direktīvas 50. panta 1. punktu līgumslēdzējai iestādei pēc iepirkuma procedūras pabeigšanas ir jāpublicē paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kurā atbilstoši šīs pašas direktīvas V pielikuma D daļai norādīta konkrēta informācija, kas tostarp attiecas uz pretendentu, kuram piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, kā arī šī pretendenta iesniegto piedāvājumu. Paturot to prātā, Direktīvas 2014/24 50. panta 4. punktā ir arī paredzēts, ka šo informāciju var nepublicēt, ja tās atklāšana kavētu tiesību aktu piemērošanu, būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu ekonomikas dalībnieka likumīgām komerciālām interesēm vai varētu kaitēt godīgai konkurencei.

61

Tāpat, lai gan Direktīvas 2014/24 55. panta 2. punktā ikvienam pretendentam, kas iesniedzis pieņemamu piedāvājumu, nepārprotami ir ļauts lūgt līgumslēdzējai iestādei paziņot tam tā piedāvājuma noraidīšanas iemeslus, izraudzītā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī izraudzītā pretendenta nosaukumu, tomēr šī panta 3. punktā ir paredzēts, ka līgumslēdzēja iestāde var neizpaust noteiktu šīs informācijas daļu, ja tās atklāšana kavētu tiesību aktu piemērošanai, būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu ekonomikas dalībnieka likumīgām komerciālām interesēm vai varētu kaitēt godīgai konkurencei.

62

Valsts tiesību akti, kuros noteikts, ka ir jāpublisko visa informācija, ko visi pretendenti, tostarp līgumslēdzēja puse, ir iesnieguši līgumslēdzējai iestādei, izņemot informāciju, kas ietilpst komercnoslēpuma jēdzienā, var liegt līgumslēdzējai iestādei – pretēji tam, kas paredzēts Direktīvas 2014/24 50. panta 4. punktā un 55. panta 3. punktā, – nolemt neizpaust noteiktu informāciju šajās tiesību normās minēto interešu vai mērķu dēļ, ja šī informācija neietilpst šajā komercnoslēpuma jēdzienā.

63

Līdz ar to Direktīvas 2014/24 21. panta 1. punktam kopsakarā ar šīs direktīvas 50. un 55. pantu, pirmkārt, nav pretrunā tas, ka dalībvalsts izveido sistēmu, kurā konfidencialitātes ievērošanas pienākuma tvērums ir noteikts, pamatojoties uz komercnoslēpuma jēdzienu, kas būtībā atbilst Direktīvas 2016/943 2. panta 1. punktā ietvertajam jēdzienam. Otrkārt, šāda sistēma ir pretrunā minētajai tiesību normai, ja tajā nav ietverts atbilstošs noteikumu kopums, kas apstākļos, kad ir piemērojams minētais 50. un 55. pants, ļautu līgumslēdzējām iestādēm izņēmuma kārtā atteikties izpaust informāciju, kurai, lai gan uz to nav attiecināms komercnoslēpuma jēdziens, tomēr ir jābūt nepieejamai, ievērojot minētajā 50. un 55. pantā paredzētās intereses vai mērķi.

64

Visbeidzot attiecībā uz iesniedzējtiesas aprakstīto praksi, saskaņā ar kuru konkrētajā dalībvalstī līgumslēdzējas iestādes sistemātiski apstiprina pretendentu pieprasījumus kvalificēt kā komercnoslēpumu visu informāciju, kuru tie nevēlas izpaust konkurējošajiem pretendentiem, jākonstatē, ka šāda prakse – pieņemot, ka tā patiešām ir ieviesta, un tas Tiesai nav jāpārbauda, – var apdraudēt ne tikai līdzsvaru starp Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punktā noteikto pārskatāmības principu un šīs direktīvas 21. panta 1. punktā minēto konfidencialitātes aizsardzību, bet arī šī sprieduma 50. punktā atgādinātās prasības par efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kā arī vispārējo labas pārvaldības principu, no kura izriet pienākums norādīt pamatojumu.

65

Šajā ziņā jāatgādina, ka līgumslēdzējai iestādei nevar būt saistošs vienīgi ekonomikas dalībnieka apgalvojums, ka iesniegtā informācija ir konfidenciāla, bet tai ir jāpieprasa, lai šis ekonomikas dalībnieks pierādītu informācijas, pret kuras izpaušanu tas iebilst, patiesi konfidenciālo raksturu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 7. septembris, Klaipėdos regiono atliekų tvarkymo centras, C‑927/19, EU:C:2021:700, 117. punkts).

66

Tāpat, lai ievērotu vispārējo labas pārvaldības principu un līdzsvarotu konfidencialitātes aizsardzību ar efektīvas tiesību aizsardzības tiesā prasībām, līgumslēdzējai iestādei ir ne tikai jāpamato tās lēmums uzskatīt noteiktus datus par konfidenciāliem, bet arī neitrāli – cik vien iespējams un ciktāl ar šādu izpaušanu var tikt saglabāts šo datu īpašo elementu, attiecībā uz kuriem šajā ziņā ir pamatota aizsardzība, konfidenciālais raksturs, – jāizpauž to kopsavilkums noraidītajam pretendentam, kurš tos ir lūdzis, un, konkrētāk, – datu par tās lēmuma un izraudzītā piedāvājuma izšķirošajiem aspektiem saturs (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 7. septembris, Klaipėdos regiono atliekų tvarkymo centras, C‑927/19, EU:C:2021:700, 122. un 123. punkts).

67

Tādējādi līgumslēdzēja iestāde, it īpaši un ciktāl tai piemērojamie valsts tiesību akti to pieļauj, var kopsavilkuma veidā izpaust noteiktus pieteikuma vai piedāvājuma aspektus, kā arī tehniskos raksturlielumus tādā veidā, lai konfidenciālo informāciju nevarētu identificēt. Tāpat, pieņemot, ka nekonfidenciālā informācija ir piemērota, lai nodrošinātu noraidītā pretendenta tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību ievērošanu, līgumslēdzēja iestāde var pieprasīt ekonomikas dalībniekam, kura piedāvājums ir izraudzīts, iesniegt tai nekonfidenciālu to dokumentu versiju, kuros ietverta konfidenciālā informācija (spriedums, 2021. gada 7. septembris, Klaipėdos regiono atliekų tvarkymo centras, C‑927/19, EU:C:2021:700, 124. un 125. punkts).

68

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punkts un 21. panta 1. punkts, lasot tos kopā ar 50. panta 4. punktu un 55. panta 3. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tādi valsts tiesību akti publiskā iepirkuma jomā, kuros noteikts, ka, izņemot komercnoslēpumus, informācija, ko pretendenti iesnieguši līgumslēdzējām iestādēm, tiek pilnībā publicēta vai paziņota citiem pretendentiem, kā arī tāda līgumslēdzēju iestāžu prakse, atbilstoši kurai ar komercnoslēpumu saistīti konfidencialitātes pieprasījumi tiek sistemātiski apstiprināti.

69

Otrais līdz ceturtais jautājums, kuri jāizskata kopā, it īpaši attiecas uz Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punkta un 21. panta 1. punkta interpretāciju.

70

Paturot to prātā, kā norādīts šī sprieduma 59. punktā, pēdējā minētā tiesību norma tostarp neskar šīs direktīvas 55. pantā paredzēto sistēmu kandidātu un pretendentu informēšanas jomā.

71

Proti, neatkarīgi no minētās direktīvas 21. panta 1. punkta tvēruma atbilstoši tās 55. panta 2. punktam ikvienam pretendentam, kas iesniedzis pieņemamu piedāvājumu, tostarp ir ļauts lūgt līgumslēdzējai iestādei paziņot tā piedāvājuma noraidīšanas iemeslus, veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī izraudzītā pretendenta nosaukumu, ņemot vērā vienīgi šī panta 3. punktā līgumslēdzējai iestādei paredzēto iespēju nolemt neizpaust noteiktu informāciju, ja tās atklāšana kavētu tiesību aktu piemērošanu vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu atsevišķa publiska vai privāta ekonomikas dalībnieka likumīgām komerciālām interesēm vai varētu kaitēt godīgai konkurencei.

72

Ņemot vērā visu šo tiesību normu nozīmīgumu, jāuzskata, ka ar otro līdz ceturto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punkts, 21. panta 1. punkts un 55. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzējai iestādei ir jāļauj vai, gluži pretēji, jāatsaka pretendentam, kura pieņemamais piedāvājums ir noraidīts, piekļūt informācijai, ko citi pretendenti iesnieguši saistībā ar to atbilstošo pieredzi un ar saistītajām atsauksmēm, līguma izpildei piedāvāto personu vai apakšuzņēmēju identitāti un profesionālo kvalifikāciju un to projektu koncepciju, kuru īstenošana paredzēta līgumā, un šī līguma izpildes veidu.

73

Vispirms, runājot par pretendentu atbilstošo pieredzi un atsauksmēm, ko tie pievienojuši piedāvājumiem kā šīs pieredzes un pretendentu spēju apliecinājumu, jāatzīst, ka šādu informāciju, kas lielā mērā atbilst Direktīvas 2014/24 XII pielikumā minētajai informācijai, uz kuru tostarp ir atsauce šīs direktīvas 60. un 63. pantā, nevar kvalificēt kā pilnībā konfidenciālu.

74

Ja ekonomikas dalībnieks piedalās publiskā iepirkuma procedūrā, tas nevar likumīgi prasīt, lai to tiesību slēgt līgumu vai īstenoto projektu saraksts, saistībā ar kuriem tas ir ieguvis attiecīgajam publiskajam iepirkumam nozīmīgo pieredzi, kā arī atsauksmes, kas ļauj apliecināt šo pieredzi, pilnībā vai lielākajā daļā tiktu uzskatītas par konfidenciālām.

75

Tā kā pretendenta pieredze parasti nav slepena, nosakot Direktīvas 2014/24 21. panta 1. punktā paredzētās konfidencialitātes tvērumu, minētā pretendenta konkurentiem principā nevar liegt iespēju saņemt informāciju par šo pieredzi, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts tiesībās ietverto jēdzienu “komercnoslēpums” vai pamatojoties uz “likumīgu komerciālo interešu” aizsardzības vai “godīgas konkurences” saglabāšanas jēdzienu šīs direktīvas 55. panta 3. punkta izpratnē.

76

Katrā ziņā saskaņā ar šī sprieduma 66. un 67. punktā atgādinātajiem principiem, kas izriet no Tiesas judikatūras, pretendentiem pārskatāmības labad un nolūkā nodrošināt labas pārvaldības un efektīvas tiesību aizsardzības tiesā prasību ievērošanu ir jābūt piekļuvei vismaz tās informācijas kopsavilkumam, ko katrs no tiem ir iesniedzis līgumslēdzējai iestādei par to attiecīgajam publiskajam iepirkumam atbilstošo pieredzi un šo pieredzi apliecinošām atsauksmēm. Šī piekļuve tomēr neskar īpašos apstākļus saistībā ar noteiktiem jutīgiem preču vai pakalpojumu līgumiem, kuri izņēmuma kārtā var būt pamats atteikumam sniegt informāciju, ņemot vērā kādu no pārējiem Direktīvas 2014/24 55. panta 3. punktā minētajiem pamatiem, kas saistīti ar likumā noteikta aizlieguma vai prasības ievērošanu vai sabiedrības interešu aizsardzību.

77

Turpinājumā saistībā ar informāciju par personām – gan fiziskām, gan juridiskām personām, tostarp apakšuzņēmējiem, attiecībā uz kurām pretendents ir norādījis, ka tas var balstīties uz tām, lai izpildītu līgumu, – ir jānošķir dati, kas ļauj identificēt šīs personas, un dati, kas bez iespējas veikt šādu identificēšanu attiecas uz minēto personu profesionālo kvalifikāciju vai spējām.

78

Līgumslēdzējai iestādei būs jānosaka, vai to ekspertu vai apakšuzņēmēju identitātes izpaušana, kuri tiesību slēgt šo līgumu piešķiršanas gadījumā ir uzņēmušies saistības attiecībā pret pretendentu piedalīties šī līguma izpildē, šim pretendentam, kā arī ekspertiem vai apakšuzņēmējiem var izraisīt Direktīvas 2014/24 21. panta 1. punktā paredzētās konfidencialitātes aizsardzības apdraudējumu. Šajā nolūkā līgumslēdzējai iestādei būs jāņem vērā visi atbilstošie apstākļi, tostarp attiecīgā publiskā iepirkuma priekšmets, kā arī minētā pretendenta un ekspertu vai apakšuzņēmēju intereses piedalīties vēlākās iepirkuma procedūrās ar tādām pašām saistībām, par kurām panākta konfidenciāla vienošanās. Publiskā iepirkuma procedūrā līgumslēdzējai iestādei iesniegtās informācijas izpaušanu nevar atteikt, ja šai informācijai, lai gan tai ir nozīme saistībā ar attiecīgo iepirkuma procedūru, nav nekādas komercvērtības plašākā šo ekonomikas dalībnieku darbības kontekstā.

79

Ņemot vērā šos apsvērumus un ciktāl ir ticams, ka pretendents un tā piedāvātie eksperti vai apakšuzņēmēji ir radījuši ar komercvērtību apveltītu sinerģiju, nevar izslēgt, ka piekļuve personas datiem par šīm saistībām ir jāatsaka, pamatojoties uz Direktīvas 2014/24 21. panta 1. punktā paredzēto izpaušanas aizliegumu, vai arī tā var tikt atteikta atbilstoši šīs direktīvas 55. panta 3. punktam.

80

Runājot par nenomināliem datiem, ar kuriem bez individuālas identificēšanas iespējamības tiek norādīta fizisko vai juridisko personu, kuras iesaistītas līguma izpildē, profesionālā kvalifikācija vai spējas, šādi izveidotā personālsastāva apmērs un struktūra vai arī līguma izpildes daļa, ko pretendents paredzējis uzticēt apakšuzņēmējiem, ir jāatzīst, ka, ņemot vērā šo datu nozīmi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā, pārskatāmības princips un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību prasa, lai visiem pretendentiem būtu pieejams vismaz šo datu kopsavilkums.

81

Visbeidzot, runājot par to projektu koncepciju, kuru īstenošana paredzēta publiskajā iepirkumā, un līguma izpildes veida aprakstu, līgumslēdzējai iestādei ir jāpārbauda, vai tie ir uzskatāmi par elementu, ko aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, tostarp autortiesības, vai ietver šādu elementu un vai tādējādi uz tiem ir attiecināms Direktīvas 2014/24 55. panta 3. punktā paredzētais publiskošanas atteikuma pamats saistībā ar tiesību aktu piemērošanu.

82

Šajā ziņā tomēr jāatgādina, ka pat tad, ja šī koncepcija un apraksts vai to daļa tiek uzskatīta par darbiem, ko aizsargā autortiesības – un tas nozīmē, ka tie tiek uzskatīti par oriģināliem tādā ziņā, ka tie ir autora paša intelekta radīta izpausme, kas atspoguļo tā personību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 29. jūlijs, Funke Medien NRW, C‑469/17, EU:C:2019:623, 19. punkts un tajā minētā judikatūra) –, šī aizsardzība ir attiecināma tikai uz elementiem, kas ir šādas jaunrades izpausme, un tā nav attiecināma uz idejām, procedūrām, darbības metodēm vai matemātiskiem jēdzieniem kā tādiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 13. novembris, Levola Hengelo, C‑310/17, EU:C:2018:899, 37. un 39. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra). Tātad minētā aizsardzība nav attiecināma uz tehniskiem vai metodoloģiskiem risinājumiem kā tādiem, kas var būt šo darbu sastāvdaļa.

83

Turklāt neatkarīgi no tā, vai to projektu koncepcija, kuru īstenošana paredzēta publiskajā iepirkumā, un attiecīgo būvdarbu vai pakalpojumu īstenošanas nosacījumu apraksts ir uzskatāms par elementu, ko aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, vai par tādu, kas ietver šādu elementu, tiem attiecīgā gadījumā var būt komercvērtība, kurai tiktu nepamatoti kaitēts, ja šī koncepcija un apraksts kā tādi tiktu izpausti. To publiskošana šādā gadījumā var izkropļot konkurenci, it īpaši – samazinot attiecīgā ekonomikas dalībnieka spēju izcelties, izmantojot to pašu koncepciju un aprakstu turpmākajās publiskā iepirkuma procedūrās.

84

Tātad ir iespējams, ka pilnīga piekļuve informācijai par to projektu koncepciju, kuru īstenošana paredzēta publiskajā iepirkumā, un līguma izpildes veida aprakstu ir atsakāma atbilstoši Direktīvas 2014/24 21. panta 1. punktā paredzētajam izpaušanas aizliegumam vai arī tā var tikt atteikta atbilstoši šīs direktīvas 55. panta 3. punktam. Tomēr pārējiem pretendentiem būtu pārmērīgi grūti vai pat neiespējami īstenot savas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību saistībā ar līgumslēdzējas iestādes lēmumiem par piedāvājumu izvērtēšanu, ja to rīcībā nav nekādas informācijas par šo projekta koncepciju vai līguma izpildes veidu. Tādēļ saskaņā ar principiem, kas izriet no šī sprieduma 66. un 67. punktā atgādinātās Tiesas judikatūras, šīs piedāvājumu daļas kopsavilkumam ir jābūt pieejamam.

85

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, uz otro līdz ceturto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punkts, 21. panta 1. punkts un 55. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzējai iestādei, nosakot, vai tā liegs pretendentam, kura pieņemamais piedāvājums ir noraidīts, piekļūt informācijai, ko citi pretendenti iesnieguši saistībā ar savu atbilstošo pieredzi un ar to saistītajām atsauksmēm, līguma izpildei piedāvāto personu vai apakšuzņēmēju identitāti un profesionālo kvalifikāciju un to projektu koncepciju, kuru īstenošana paredzēta līgumā, un šī līguma izpildes veidu, ir jāizvērtē, vai šai informācijai ir komercvērtība, kas neaprobežojas tikai ar attiecīgo publisko līgumu, un vai tās izpaušana var kaitēt likumīgām komerciālām interesēm vai godīgai konkurencei. Līgumslēdzēja iestāde turklāt var atteikties nodrošināt piekļuvi šai informācijai, ja, lai arī tai nav šādas komercvērtības, tās izpaušana liegtu piemērot tiesību aktus vai būtu pretrunā sabiedrības interesēm. Gadījumā, ja tiek liegta pilnīga piekļuve informācijai, līgumslēdzējai iestādei ir jāpiešķir minētajam pretendentam piekļuve šīs informācijas kopsavilkumam, lai nodrošinātu tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību ievērošanu.

86

Piektais jautājums ir balstīts uz faktisku premisu, ka iesniedzējtiesas dalībvalstī līgumslēdzējas iestādes sistemātiski apmierina pretendentu pieprasījumus atzīt par konfidenciālu piedāvājumos ietverto informāciju, kam ir izšķiroša nozīme, ņemot vērā līgumslēdzējas iestādes izvēlētos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus. No tā izrietot, ka neviens pretendents nevar paust viedokli par tā konkurentu piedāvājumu kvalitāti. Šādos apstākļos neviens pretendents nevarot zināt, vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ir balstīta uz objektīvu vai patvaļīgu salīdzinājumu.

87

Lai gan Tiesai prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā nav jāpārbauda, vai šī faktiskā premisa patiešām atbilst šajā dalībvalstī īstenotajai līgumslēdzēju iestāžu praksei, jānorāda, ka no šī sprieduma 71.–85. punkta izriet, ka piedāvājumos ietverto informāciju, kas ir būtiska šo piedāvājumu izvērtēšanai un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, pamatojoties uz paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras specifikācijās ietvertajiem kritērijiem, nevar sistemātiski un pilnībā kvalificēt kā konfidenciālu. No tā izriet, ka Direktīvai 2014/24 ir pretrunā tāda prakse, kāda, pamatojoties uz tajā norādīto faktisko premisu, aprakstīta piektajā jautājumā. Tāpēc uz šo jautājumu, kas attiecas uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kurus var izmantot, ja tiek īstenota šāda konfidencialitātes prakse, nav jāatbild.

88

Uzdodot sesto jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punkts, lasot to 67. panta 4. punkta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos iekļaut to “projektu izstrādes koncepciju”, kuru īstenošana paredzēta attiecīgajā publiskajā iepirkumā, un šī līguma “izpildes veida aprakstu”.

89

Šajās Direktīvas 2014/24 normās ir noteikts, ka ir jāievēro pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principi, kas ļauj nodrošināt efektīvas konkurences apstākļus.

90

Kā turklāt uzsvērts šīs direktīvas 90. apsvērumā, publisku līgumu slēgšanas tiesības ir jāpiešķir, pamatojoties uz kritērijiem, kas nodrošina atbilstību šiem principiem, nolūkā nodrošināt piedāvājumu relatīvās vērtības objektīvu salīdzināšanu, lai noteiktu, kurš, pamatojoties uz vislabāko kvalitātes un cenas attiecību, ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Šajā nolūkā līgumslēdzējas iestādes var brīvi noteikt atbilstīgus kvalitātes standartus, izmantojot tehniskās specifikācijas vai līguma izpildes nosacījumus. Tāpat minētās direktīvas 92. apsvērumā ir paredzēts, ka līgumslēdzējas iestādes noteiktajiem saimnieciskajiem un kvalitātes kritērijiem ir jāļauj veikt salīdzinošu vērtēšanu par katrā piedāvājumā piedāvāto izpildes līmeni.

91

Tādējādi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji nenodrošina līgumslēdzējai iestādei neierobežotu izvēles brīvību (spriedums, 2018. gada 20. septembris, Montte, C‑546/16, EU:C:2018:752, 31. punkts un tajā minētā judikatūra). Tāpēc, kā izriet no Direktīvas 2014/24 67. panta 4. punkta, šiem kritērijiem ir jāpievieno precizējumi, kas ļauj konkrēti pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju, lai novērtētu, kādā mērā piedāvājumi atbilst minētajiem kritērijiem.

92

Līdz ar to, ja – kā tas ir šajā gadījumā – līgumslēdzēja iestāde ir noteikusi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, lai izsvērtu piedāvājumu kvalitāti, šie kritēriji nevar attiekties tikai uz tādu projektu koncepciju, kuru īstenošana paredzēta attiecīgajā līgumā, vai uz šī līguma izpildes veidu, ko aprakstījis pretendents, bet tiem jāpievieno precizējumi, kas ļauj pietiekami konkrēti salīdzināt piedāvāto pakalpojumu līmeni. Tādā gadījumā kā pamatlietā, kad kvalitātes kritēriji kopumā atbilst 60 % punktu, kurus var piešķirt, lai novērtētu piedāvājumu, vēl jo vairāk ir svarīgi, lai šie kritēriji tiktu precīzi izklāstīti nolūkā nodrošināt objektīvu salīdzinājumu un novērst patvaļīgas attieksmes risku.

93

It īpaši šādi precizējumi var tikt sniegti, nosakot apakškritērijus.

94

Ja pakalpojums, kas ir līguma priekšmets, kā tas ir pamatlietā, attiecas uz projektu izstrādes pakalpojumu, tostarp ir jāņem vērā attiecīgā līguma izpildei piedāvātās grupas locekļu apmācība un profesionālā pieredze (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 26. marts, Ambisig, C‑601/13, EU:C:2015:204, 31.–34. punkts).

95

Šajā gadījumā iesniedzējtiesai jāpārbauda, vai ar “projektu izstrādes koncepciju” un “līguma izpildes veida aprakstu” saistītie apakškritēriji bija pietiekami precīzi, lai ļautu līgumslēdzējai iestādei konkrēti un objektīvi izvērtēt iesniegtos piedāvājumus.

96

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz sesto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punkts, lasot to 67. panta 4. punkta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neliedz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos iekļaut to “projektu izstrādes koncepciju”, kuru īstenošana paredzēta attiecīgajā publiskajā iepirkumā, un šī līguma “izpildes veida aprakstu”, ja šie kritēriji ir papildināti ar precizējumiem, kas ļauj līgumslēdzējai iestādei konkrēti un objektīvi izvērtēt iesniegtos piedāvājumus.

97

Kā izriet no šī sprieduma 25.–27. punktā apkopotās informācijas pamatlietā, Antea vērsās tiesā, lūdzot atcelt lēmumu par publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatojoties tostarp uz to, ka tai pēc šī lēmuma pieņemšanas nebija nodrošināta piekļuve informācijai, ko tās konkurenti, tostarp izraudzītais pretendents, bija iesnieguši līgumslēdzējai iestādei.

98

Uzdodot septīto jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 89/665 1. panta 1. un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja, izskatot pieteikumu, kas iesniegts par lēmumu par publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, tiek konstatēts līgumslēdzējas iestādes pienākums izpaust prasītājam informāciju, kas kļūdaini tikusi uzskatīta par konfidenciālu, šim konstatējumam ir arī jāizraisa tas, ka līgumslēdzējai iestādei jāpieņem jauns lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, lai ļautu prasītājam vēlreiz vērsties tiesā.

99

No Direktīvas 89/665 1. panta 1. punkta izriet, ka ir jābūt iespējai efektīvi un pēc iespējas ātrāk pārskatīt līgumslēdzējas iestādes pieņemtos lēmumus iepirkuma procedūrā, kas ietilpst Savienības tiesību piemērošanos jomā, jo šāda pārskatīšana ļauj apstrīdēt šo lēmumu atbilstību Savienības tiesībām vai valsts tiesību normām, ar kurām transponētas minētās tiesības. Turklāt 1. panta 3. punktā ir precizēts, ka pārskatīšanas procedūrām jābūt pieejamām vismaz ikvienai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ar varbūtējo pārkāpumu ir vai var tikt nodarīts kaitējums.

100

Minētā 1. panta mērķis tādējādi ir aizsargāt ekonomikas dalībniekus pret līgumslēdzējas iestādes patvaļu, nodrošinot visās dalībvalstīs tiesību aizsardzības līdzekļus, kas garantē Savienības noteikumu publiskā iepirkuma jomā efektīvu piemērošanu, it īpaši stadijā, kad pārkāpumus vēl var labot. Tādējādi Direktīvas 89/665 mērķis ir nodrošināt tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, kas paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta pirmajā un otrajā daļā, pilnīgu ievērošanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 7. septembris, Klaipėdos regiono atliekų tvarkymo centras, C‑927/19, EU:C:2021:700, 127. un 128. punkts).

101

Lai šīs tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiktu ievērotas, valsts tiesai, kura izskata saistībā ar publiskā iepirkuma procedūru iesniegtu pārsūdzību, ir jāpārbauda – ņemot vērā līgumslēdzējas iestādes pienākumu sniegt noraidītajam pretendentam pietiekamu informāciju, lai nodrošinātu minētās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, kā arī citu ekonomikas dalībnieku tiesības uz konfidencialitātes aizsardzību –, ka līgumslēdzēja iestāde ir pamatoti uzskatījusi par konfidenciālu informāciju, kuru tā atteicās darīt zināmu prasītājam. Šajā nolūkā minētajai tiesai ir pilnībā jāpārbauda visi atbilstošie faktiskie un tiesību apstākļi. Tai ir arī jābūt pieejamai vajadzīgajai informācijai, tostarp par konfidenciālu atzītajai informācijai, lai tā varētu pieņemt lēmumu, pilnībā pārzinot lietas apstākļus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 7. septembris, Klaipėdos regiono atliekų tvarkymo centras, C‑927/19, EU:C:2021:700, 129. un 130. punkts).

102

Ja šīs pārbaudes noslēgumā valsts tiesa konstatē, ka noteikta informācija ir kļūdaini kvalificēta kā konfidenciāla, šai tiesai jābūt iespējai atcelt līgumslēdzējas iestādes lēmumu atteikt izpaust šo informāciju, kā arī vajadzības gadījumā lēmumu, ar kuru noraidīta administratīvā sūdzība par šo atteikumu. Turklāt, ja valsts tiesības to atļauj, minētajai tiesai jābūt iespējai pašai pieņemt jaunu nolēmumu šajā jautājumā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 7. septembris, Klaipėdos regiono atliekų tvarkymo centras, C‑927/19, EU:C:2021:700, 136. punkts).

103

Runājot par minētās informācijas neizpaušanas ietekmi uz publiskā iepirkuma procedūras tiesiskumu un tādējādi uz lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Direktīvas 89/665 normas neļauj noteikt konkrētos procesuālos noteikumus, ar kādiem valsts tiesai būtu jāizvērtē šī ietekme. Tādējādi katrai dalībvalstij jānosaka šie noteikumi, kuriem saskaņā ar šīs direktīvas 1. panta 3. punktu ir jāļauj ikvienai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ar varbūtējo pārkāpumu ir vai var tikt nodarīts kaitējums, efektīvi un ātri apstrīdēt līgumslēdzēju iestāžu pieņemtos lēmumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 7. septembris, Klaipėdos regiono atliekų tvarkymo centras, C‑927/19, EU:C:2021:700, 136. punkts).

104

Līdz ar to tādā gadījumā, kāds ir pamatlietā, kad prasītāja lūdz atcelt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatojoties it īpaši uz to, ka noteikta informācija ir kļūdaini kvalificēta kā konfidenciāla, tiesai, kas izskata lietu, ir jāpārbauda, vai šī informācija patiešām bija jāizpauž, un apstiprinošas atbildes gadījumā jāizvērtē, vai minētās informācijas neizpaušana ir liegusi prasītājai iespēju efektīvi pārsūdzēt šo lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

105

Pēc tam šai tiesai jānodrošina, lai tiktu novērsta jebkāda iespējami konstatēta tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību neievērošana.

106

Šajā ziņā tai it īpaši ir jāņem vērā Tiesas pastāvīgā judikatūra, saskaņā ar kuru Direktīvas 89/655 1. pantā noteikto mērķi nodrošināt efektīvas pārsūdzības iespējas attiecībā uz tādu noteikumu pārkāpumiem, kas piemērojami publiskā iepirkuma jomā, var sasniegt tikai tad, ja prasības par attiecīgo lēmumu celšanai noteiktais termiņš sākas tikai datumā, kad prasītājs ir uzzinājis vai tam bija jāuzzina par iespējamo minēto noteikumu pārkāpumu (spriedumi, 2010. gada 28. janvāris, Uniplex (UK), C‑406/08, EU:C:2010:45, 32. punkts, un 2014. gada 8. maijs, Idrodinamica Spurgo Velox u.c., C‑161/13, EU:C:2014:307, 37. punkts, kā arī rīkojums, 2019. gada 14. februāris, Cooperativa Animazione Valdocco, C‑54/18, EU:C:2019:118 45. punkts).

107

Līdz ar to gadījumā, ja valsts procesuālajās tiesībās tiesai, kas izskata pieteikumu par lēmumu par publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, nav ļauts tiesvedības laikā veikt pasākumus, kas atjaunotu tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību ievērošanu, šai tiesai gadījumā, ja tiek konstatēts, ka šīs tiesības ir pārkāptas informācijas neizpaušanas dēļ, ir vai nu jāatceļ lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, vai arī jāatzīst, ka prasītājs var tiesā no jauna apstrīdēt jau pieņemto lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, un termiņš šādas darbības veikšanai sākas tikai brīdī, kad šim prasītājam ir radusies iespēja piekļūt visai informācijai, kas kļūdaini tikusi kvalificēta kā konfidenciāla.

108

Tāpēc uz septīto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 89/665 1. panta 1. un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja, izskatot pieteikumu, kas iesniegts par lēmumu par publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, tiek konstatēts līgumslēdzējas iestādes pienākums izpaust prasītājam informāciju, kas kļūdaini tikusi uzskatīta par konfidenciālu, un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību neievērošana šīs informācijas neizpaušanas dēļ, šim konstatējumam nav noteikti jāizraisa tas, ka līgumslēdzējai iestādei ir jāpieņem jauns lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ar nosacījumu, ka valsts procesuālajās tiesībās tiesai, kas izskata lietu, ir ļauts tiesvedības laikā veikt pasākumus, kas atjaunotu tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību ievērošanu vai ļautu tai atzīt, ka prasītājs var tiesā no jauna apstrīdēt jau pieņemto lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Šādas apstrīdēšanas termiņu drīkst sākt skaitīt tikai no brīža, kad šim prasītājam ir radusies iespēja piekļūt visai informācijai, kas kļūdaini tikusi kvalificēta kā konfidenciāla.

109

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež: