1

Ar savu apelācijas sūdzību Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER) lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2020. gada 18. novembra spriedumu lietā Aquind/ACER (T‑735/18, turpmāk tekstā – pārsūdzētais spriedums, EU:T:2020:542), ar ko tā atcēla ACER Apelācijas valdes (turpmāk tekstā – “apelācijas valde”) 2018. gada 17. oktobra Lēmumu A‑001‑2018 (turpmāk tekstā – “strīdīgais lēmums”), ar kuru tika apstiprināts ACER2018. gada 19. jūnija Lēmums Nr. 05/2018, ar ko bija noraidīts lūgums piešķirt atkāpi saistībā ar elektroenerģijas starpsavienojumu, kurš savieno Lielbritānijas un Francijas elektroenerģijas pārvades sistēmas (turpmāk tekstā – “Lēmums Nr. 05/2018”).

2

Ar savu pretapelācijas sūdzību Aquind Ltd lūdz apstiprināt pārsūdzēto spriedumu.

3

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 713/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV 2009, L 211, 1. lpp.), kas bija spēkā līdz 2019. gada 3. jūlijam, 19. apsvērumā bija noteikts:

“Saistībā ar [ACER] lēmumu pieņemšanas pilnvarām procesuālas vienkāršības labad ieinteresētajām pusēm būtu jānodrošina apstrīdēšanas iespējas Apelācijas valdē, kam vajadzētu būt [ACER] sastāvā, bet neatkarīgai no [ACER] administratīvās un regulatīvās struktūras. Lai nodrošinātu nepārtrauktību, ieceļot vai atjaunojot Apelācijas valdes locekļus, būtu jāļauj daļēji mainīt Apelācijas valdes sastāvu. Apelācijas valdes lēmumus var pārsūdzēt Eiropas Kopienu Tiesā.”

4

Regulas (EK) Nr. 713/2009 3. pantā “Sastāvs” bija noteikts:

“[ACER] ir:

[..]

d) Apelācijas valde, kas pilda 19. pantā izklāstītos uzdevumus.”

5

Šīs regulas 18. panta “Apelācijas valde” 1. punktā bija paredzēts:

“Apelācijas valdē ir seši locekļi un seši aizstājēji, kurus ieceļ no pašreizējiem vai bijušajiem valstu regulatīvo iestāžu, konkurences iestāžu vai citu valsts vai Kopienas iestāžu vadošajiem darbiniekiem ar attiecīgu pieredzi enerģētikas nozarē. Apelācijas valde ieceļ priekšsēdētāju. Apelācijas valde lēmumus pieņem ar kvalificētu vairākumu, ko veido vismaz četri no sešiem locekļiem. Apelācijas valde sanāk pēc vajadzības.”

6

Minētās regulas 19. pantā “Apelācijas” bija paredzēts:

“1.   Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp valsts regulatīvās iestādes, var iesniegt apelāciju par lēmumu, kas minēts 7., 8. un/vai 9. pantā un adresēts šai personai, vai lēmumu, kurš, lai gan ir tāda lēmuma formā, kas adresēts citai personai, tieši un personīgi skar minēto personu.

2.   Apelāciju kopā ar tās pamatojumu iesniedz [ACER] rakstiski divos mēnešos no dienas, kad lēmums paziņots attiecīgai personai, vai – ja tas nav iespējams – no dienas, kad [ACER] šo lēmumu publicējusi. Apelācijas valde pieņem lēmumu divu mēnešu laikā pēc apelācijas iesniegšanas.

[..]

4.   Ja apelācija ir pieņemama, Apelācijas valde pārbauda, vai apelācija ir pamatota. Tā tik bieži, cik vajadzīgs, uzaicina apelācijas procesā iesaistītās puses noteiktos termiņos iesniegt komentārus par tās sniegtajiem paziņojumiem vai par pārējo apelācijas procesā iesaistīto pušu ziņojumiem. Apelācijas procesā iesaistītajām pusēm ir tiesības izteikties mutiski.

5.   Apelācijas valde, ievērojot šo pantu, var īstenot visas pilnvaras, kas ir Aģentūras kompetencē, vai nodot lietu Aģentūras kompetentajai struktūrai. Minētajai kompetentajai struktūrai Apelācijas valdes lēmums ir saistošs.

6.   Apelācijas valde pieņem un publicē savu reglamentu.

[..]”

7

Šīs pašas regulas 20. pantā “Prasību celšana Pirmās instances tiesā un Tiesā” bija noteikts:

“1.   Saskaņā ar [EKL] 230. pantu Pirmās instances tiesā vai Tiesā var celt prasību, apstrīdot Apelācijas valdes lēmumu vai – gadījumos, ja Apelācijas valdei nav tiesību, – [ACER] lēmumu.

2.   Ja [ACER] nepieņem lēmumu, saskaņā ar [EKL] 232. pantu Pirmās instances tiesā vai Tiesā var ierosināt lietu par bezdarbību.

3.   [ACER] ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai ievērotu Pirmās instances tiesas vai Tiesas spriedumu.”

8

Regula Nr. 713/2009 tika atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/942 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV 2019, L 158, 22. lpp.). Šīs pēdējās minētās regulas 28. panta 2. punktā ir paredzēts, ka apelācijas valde lemj par apelāciju četru mēnešu laikā no tās iesniegšanas brīža.

9

Tiesvedības priekšvēsturi Vispārējā tiesa ir izklāstījusi pārsūdzētā sprieduma 1.–13. punktā, un šīs tiesvedības vajadzībām to var apkopot šādi.

10

2017. gada 17. maijāAquind, elektrotīklu starpsavienojuma projekta, kas savieno Apvienotās Karalistes un Francijas elektroenerģijas pārvades sistēmas, attīstītāja, iesniedza pieprasījumu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 714/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (OV 2009, L 211, 15. lpp.) 17. pantam, lai saņemtu atbrīvojumu attiecībā uz šo starpsavienojuma projektu.

11

Šis lūgums tika iesniegts Francijas un Apvienotās Karalistes regulatīvajām iestādēm, proti, attiecīgi Commission de régulation de l’énergie (CRE) un Office of Gas and Electricity Markets Authority (OFGEM), kuras, tā kā tās nebija panākušas vienošanos par minēto pieprasījumu, lūgumu nosūtīja ACER saskaņā ar Regulas Nr. 714/2009 17. panta 5. punktu, lai tā pati pieņemtu lēmumu.

12

Ar Lēmumu Nr. 05/2018 ACER noraidīja Aquind pieprasījumu, pamatojoties uz to, ka nav izpildīts viens no nosacījumiem šāda atbrīvojuma saņemšanai – šajā gadījumā šīs regulas 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais nosacījums, ka ar ieguldījumiem saistītais riska līmenis ir tik liels, ka bez atbrīvojuma ieguldījumi netiktu veikti.

13

2018. gada 17. augustāAquind iesniedza apelāciju par šo lēmumu apelācijas valdē, kura ar strīdīgo lēmumu to apstiprināja.

14

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 14. decembrī, Aquind cēla prasību atcelt strīdīgo lēmumu, citastarp pamatojoties uz to, ka apelācijas valde kļūdaini uzskatīja, ka tā var pārbaudīt tikai acīmredzamas kļūdas vērtējumā un ka Aquind vispirms bija jālūdz un jāsaņem lēmums par izmaksu pārrobežu sadali atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 347/2013 (2013. gada 17. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV 2013, L 115, 39. lpp.), 12. pantam, pirms lēmums var tikt pieņemts saskaņā ar Regulas Nr. 714/2009 17. pantu.

15

Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa atcēla apelācijas valdes lēmumu pēc tam, kad tā bija apmierinājusi Aquind prasības devīto pamatu, kas attiecās uz apelācijas valdes veikto Lēmuma Nr. 05/2018 nepietiekamu kontroli, un – pakārtoti – šīs prasības ceturto pamatu, kurš attiecās uz kļūdainu saiknes starp Regulas Nr. 714/2009 17. panta 1. punktu un Regulas Nr. 347/2013 12. pantu interpretāciju. Vispārējā tiesa atcēla strīdīgo lēmumu un pārējā daļā prasību noraidīja.

16

Sava devītā pamata pamatojumam Aquind būtībā pārmeta apelācijas valdei, ka tā savu kontroli, izskatot Aquind apelāciju, ir aprobežojusi ar acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ko ACER pieļāvusi, pieņemdama Lēmumu Nr. 05/2018. Šāda ierobežota kontrole esot pretrunā Regulas Nr. 713/2009 19. panta 5. punktam.

17

Balstoties uz pamatojumu, kam ir četras atsevišķas daļas, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 50.–71. punktā nosprieda – kā to apgalvo Aquind ar devīto pamatu –, ka apelācijas valdes veiktā savas kontroles intensitātes ierobežošana attiecībā uz ACER lēmumu saistībā ar pieteikumu par atbrīvojumu atbilstoši Regulas Nr. 714/2009 17. panta 1. punktam ir juridiski kļūdaina.

18

Pirmām kārtām, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 51. punktā būtībā uzskatīja, ka apelācijas valdes izveide atbilst Eiropas Savienības likumdevēja gribai paredzēt pārsūdzības mehānismu Savienības aģentūrās, ja tām ir piešķirtas būtiskas lēmumu pieņemšanas pilnvaras jautājumos, kas tehniski vai zinātniski ir sarežģīti un kas tieši ietekmē attiecīgo lietas dalībnieku tiesisko stāvokli. Apelācijas institūcijas sistēma esot piemērots līdzeklis pēdējo minēto tiesību aizsardzībai kontekstā, kurā Savienības tiesas kontrolei būtu jāaprobežojas ar kontroli par to, vai aģentūrām piešķirto plašo novērtējuma brīvību attiecībā uz sarežģītiem zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem faktiem īstenošanā nav pieļauta acīmredzama kļūda vai pilnvaru nepareiza izmantošana.

19

Otrām kārtām, pārsūdzētā sprieduma 52.–58. punktā Vispārējā tiesa pārbaudīja noteikumus par apelācijas valdes organizāciju un pilnvarām un šīs analīzes noslēgumā konstatēja, ka šī pārsūdzības institūcija nav izveidota, lai ierobežoti pārbaudītu tikai sarežģītus tehniskus un ekonomiskus vērtējumus.

20

Pirmkārt, pārsūdzētā sprieduma 53. punktā Vispārējā tiesa attiecībā uz apelācijas valdes sastāvu uzsvēra, ka Regulas Nr. 713/2009 18. panta 1. punktā ir paredzēts, ka apelācijas valdē ir seši locekļi un seši aizstājēji, kurus ieceļ no pašreizējiem vai bijušajiem valstu regulatīvo iestāžu, konkurences iestāžu vai citu valsts vai Savienības iestāžu vadošajiem darbiniekiem “ar attiecīgu pieredzi enerģētikas nozarē”. Tādējādi Savienības likumdevējs esot vēlējies ACER apelācijas valdei uzticēt nepieciešamo zināšanu kopumu, lai tā varētu pati veikt izvērtējumu par zinātniskiem faktiskajiem apstākļiem saistībā ar enerģētiku. Vispārējā tiesa norādīja, ka tāds mērķis bija arī veidojot citas Savienības aģentūras, piemēram, Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru (EASA) vai arī Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA), kuru apelācijas padomēs ietilpst eksperti, kuru kvalifikācija atspoguļo attiecīgo jomu specifiku.

21

Otrkārt, attiecībā uz apelācijas valdei piešķirtajām pilnvarām Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 54. punktā nosprieda, ka šīs pilnvaras, kas aprakstītas Regulas Nr. 713/2009 19. panta 5. punktā, arī ietilpst sarežģītu faktisko un ekonomisko apstākļu kontrolē, jo saskaņā ar šo tiesību normu apelācijas valde var vai nu īstenot visas pilnvaras, kas ietilpst ACER kompetencē, vai arī nodot lietu kompetentai aģentūras struktūrai pārsūdzības turpmākai izskatīšanai, kurai arī ir saistošs apelācijas valdes lēmums. Šī norma tādējādi minētajai valdei piešķirot rīcības brīvību, kuras īstenošanas ietvaros tai ir jāizvērtē, vai informācija, kas ir tās rīcībā, izskatot apelāciju, tai ļauj pieņemt pašai savu lēmumu.

22

Pārsūdzētā sprieduma 55. punktā Vispārējā tiesa no tā secināja, ka ne tikai apelācijas valdei ir visas pilnvaras, kas piešķirtas pašai ACER, bet, ja tā izvēlas nodot lietu atpakaļ, tā var virzīt minētās aģentūras pieņemtos lēmumus, ciktāl tai ir saistošs apelācijas valdes pamatojums.

23

Turklāt Vispārējā tiesa uzskata, ka no Regulas Nr. 713/2009 19. panta 1. punkta izriet, ka – atšķirībā no Savienības tiesas – apelācijas valdes kompetencē, veicot pamatotības kontroli, ir atcelt vai aizstāt ACER lēmumus, pamatojoties vienīgi uz tehniskiem un ekonomiskiem apsvērumiem.

24

Treškārt, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 57. un 58. punktā konstatēja, ka attiecībā uz pieprasījumiem par atbrīvojumu atbilstoši Regulas Nr. 714/2009 17. panta 1. punktam celt prasību Vispārējā tiesā var tikai par apelācijas valdes lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas Nr. 713/2009 19. panta 1. punktu un Regulas Nr. 714/2009 17. panta 5. punktu. Ja apelācijas valde varētu veikt tikai ierobežotu ACER lēmumā ietverto sarežģīto tehniska un ekonomiska rakstura vērtējumu kontroli, tas nozīmētu, ka Vispārējā tiesa veiktu ierobežotu kontroli attiecībā uz lēmumu, kas pats par sevi būtu ierobežotas kontroles rezultāts.

25

Šāda sistēma nesniegtu efektīvas tiesību aizsardzības tiesā garantijas, kādas būtu jāpiešķir uzņēmumiem, kuriem šāds atbrīvojums ir atteikts.

26

Trešām kārtām, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 59. un 60. punktā nosprieda, ka organizatoriskos un procesuālos noteikumus, ko ACER pieņēmusi saskaņā ar Regulas Nr. 713/2009 19. panta 6. punktu, dod apelācijas valdei uzdevumu veikt ACER lēmuma kontroli tādā intensitātes pakāpē, kas nevar tikt aprobežota ar ierobežotas kontroles intensitāti.

27

Tādējādi pārsūdzētā sprieduma 60. punktā Vispārējā tiesa uzsvēra, ka apelācijas valdes 2011. gada 1. decembra Lēmums Nr. 1‑2011, ar ko nosaka apelācijas valdes organizatoriskos un procesuālos noteikumus, 2019. gada 5. oktobrī tika grozīts un apelācijas valde ierobežoja savas pilnvaras. Redakcijā, kas bija spēkā strīdīgā lēmuma pieņemšanas brīdī, no minētā lēmuma 20. panta “Kompetence” skaidri izrietēja, ka apelācijas valde var īstenot visas pilnvaras, kas ietilpst ACER kompetencē. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka, pieņemot šo tiesību normu, apelācijas valde tādējādi savos organizatoriskajos un procesuālajos noteikumos bija transponējusi Regulas Nr. 713/2009 19. panta 5. punktā tai piešķirtās kontroles pilnvaras un ka šīs normas grozījums, ar kuru apelācijas valde ierobežoja savas pilnvaras, strīdīgā lēmuma pieņemšanas brīdī vēl nebija piemērojams.

28

Ceturtām kārtām, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 61.–68. punktā būtībā uzskatīja, ka Savienības tiesas ierobežotās kontroles princips, ņemot vērā sarežģītus tehniskus, zinātniskus un ekonomiskus vērtējumus, nav piemērojams Savienības aģentūru pārsūdzības institūciju veiktajai kontrolei. Tādā veidā saistībā ar ECHA apelācijas padomi tostarp jau ir ticis nospriests, ka kontrole, ko šī apelācijas padome ir veikusi attiecībā uz ECHA lēmumā ietvertajiem zinātniska rakstura vērtējumiem, nav ierobežota ar acīmredzamu kļūdu esamības kontroli, bet – gluži pretēji – tās locekļu juridisko un zinātnisko kompetenču dēļ minētajai padomei ir jāpārbauda, vai ar apelācijas iesniedzēja izvirzītajiem argumentiem var pierādīt, ka apsvērumi, uz kuriem ir balstīts minētais ECHA lēmums, ir bijuši kļūdaini.

29

Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 62.–68. punktā nosprieda, ka šī judikatūra ir pilnībā attiecināma uz apelācijas valdi. ECHA apelācijas padomes sastāvs un pilnvaras esot salīdzināmas ar apelācijas valdes sastāvu un pilnvarām.

30

Balstīdamās uz šo pamatojumu, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 69.–71. punktā nolēma, ka apelācijas valdes veiktā sarežģītu tehnisku un ekonomisku vērtējumu kontrole, kas ietverta ACER lēmumā par pieprasījumu piešķirt atbrīvojumu atbilstoši Regulas Nr. 714/2009 17. panta 1. punktam, nevar tikt attiecināta tikai uz acīmredzamas kļūdas vērtējumā ierobežotu kontroli. Līdz ar to apelācijas valde esot pieļāvusi tiesību kļūdu, strīdīgā lēmuma 52. punktā uzskatot, ka attiecībā uz vērtējumiem, kuriem ir tehnisks vai sarežģīts raksturs, tā varēja veikt ierobežotu kontroli un tādējādi vienīgi noteikt, vai ACER ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz šajā tiesību normā paredzētajiem nosacījumiem.

31

Pēc tam, kad Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 72.–89. punktā bija izvērtējusi un noraidījusi dažādos argumentus, kurus ACER bija izvirzījusi, lai pamatotu pretēju tēzi, Vispārējā tiesa šī sprieduma 90. punktā apmierināja devīto pamatu, ko Aquind bija izvirzījusi savas atcelšanas prasības pamatojumam.

32

Visbeidzot, pārsūdzētā sprieduma 92.–113. punktā Vispārējā tiesa pārbaudīja un atzina par pamatotu šīs prasības ceturto pamatu, kurš attiecās uz kļūdaini interpretētu saikni starp Regulas Nr. 714/2009 17. panta 1. punktu un Regulas Nr. 347/2013 12. pantu, un līdz ar to – iespēju starpsavienojuma projektam gūt labumu no izmaksu pārrobežu sadales procedūras, kā arī uz ar šo procedūru saistīto risku neņemšanu vērā.

33

Minētā sprieduma 91. punktā Vispārējā tiesa tomēr precizēja, ka šī kontrole ir pamatota vienīgi ar iemesliem, kas saistīti ar pareizu tiesvedību.

34

Ar savu apelācijas sūdzību ACER lūdz Tiesu:

35

Aquind prasījumi Tiesai ir šādi:

36

Ar savu pretapelācijas sūdzību Aquind lūdz Tiesu gadījumā, ja tā apmierinātu galveno apelācijas sūdzību:

37

Savā atbildes rakstā uz apelācijas sūdzību ACER lūdz Tiesu:

38

Apelācijas sūdzības pamatošanai tās iesniedzēja izvirza divus pamatus. Ar pirmo pamatu tā apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu attiecībā uz apelācijas valdei veicamās kontroles intensitāti, ņemot vērā sarežģītus tehniskus un ekonomiskus vērtējumus, kurus ACER ir veikusi, izskatīdama pieprasījumu par atbrīvojumu atbilstoši Regulas Nr. 714/2009 17. panta 1. punktam.

39

Ar otro pamatu ACER norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu attiecībā uz Regulas Nr. 714/2009 17. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretāciju saistībā ar attiecību starp atbrīvojumu režīmu un reglamentēto sistēmu.

40

Ar pirmo pamatu ACER apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot, ka pretēji tam, ko apelācijas valde esot atzinusi strīdīgā lēmuma 51. un 52. punktā, šīs valdes veiktā sarežģīto tehnisko un ekonomisko novērtējumu kontrole saistībā ar pieprasījumu par atbrīvojumu saskaņā ar Regulas Nr. 714/2009 17. panta 1. punktu nevarēja aprobežoties ar kontroli, vai ACER nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ņemot vērā, ka ACER, pieņemot lēmumu par atbrīvojumu, ir jāpiešķir zināma rīcības brīvība. ACER uzskata, ka, šādi rīkodamās, Vispārējā tiesa nav ievērojusi Savienības likumdevēja mērķi, ar kādu tas izveidojis apelācijas valdi, un kontekstu, kādā tiek īstenota tās veiktā kontrole.

41

Pakārtoti ACER apgalvo, ka katrā ziņā šajā lietā apelācijas valde nav atturējusies kontrolēt sarežģītus tehniskus un ekonomiskus vērtējumus, kurus šī aģentūra ir veikusi, veicot pārbaudi, kuras rezultātā tika pieņemts Lēmums Nr. 05/2018.

42

ACER norāda, ka visām dažādu Savienības aģentūru neatkarīgām pārsūdzības institūcijām nav jākontrolē sarežģīti tehniski un ekonomiski vērtējumi tādā intensitātē, kādā to pārbauda aģentūra, pie kuras tās pieder. Tādējādi apelācijas valde varot arī pārbaudīt lietu ar tādu pašu detalizētības pakāpi, kā to dara ACER.

43

It īpaši attiecībā uz vērtējumu, kas saistīts ar sarežģītiem ekonomiskiem un tehniskiem jautājumiem, apelācijas valdes kontrole, kas, lai arī būtiska, esot aprobežota ar acīmredzamām kļūdām, kuras pieļāvusi ACER. Šai nolūkā apelācijas valde pārbauda ne tikai izvirzīto pierādījumu faktisko pareizību, to ticamību un saskanīgumu, bet arī to, vai šie pierādījumi ir uzskatāmi par visu atbilstošo informāciju, kas var tikt ņemta vērā, lai novērtētu sarežģītu situāciju, un vai tie var pamatot ACER izdarītos secinājumus.

44

Tā kā Regulā Nr. 713/2009 neesot skaidri aprakstīts apelācijas valdei veicamās kontroles intensitātes līmenis, tad, lai noteiktu šo līmeni, esot jāņem vērā apelācijas procedūras mērķis un konteksts, kādā notiek kontrole.

45

ACER uzskata, ka attiecībā uz apelācijas valdes izveides mērķi Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 53. punktā esot kļūdaini uzskatījusi, ka no Regulas Nr. 713/2009 18. panta 1. punkta izriet, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies piešķirt šai valdei nepieciešamās ekspertzināšanas, lai tā pati varētu veikt sarežģītu ar enerģētiku saistītu tehnisku un ekonomisku faktu novērtēšanu, tāpat kā ECHA apelācijas padome savā kompetences jomā. Gluži pretēji – no Regulas Nr. 713/2009 19. apsvēruma izrietot, ka šis mērķis bija panākt, lai ieinteresētajām personām būtu ļoti ātras un vienkāršotas apstrīdēšanas iespējas apelācijas valdē. Šo mērķi apstiprinot fakts, ka apelācijas valdei ir pienākums pieņemt lēmumu divu mēnešu laikā pēc vēršanās tajā.

46

Attiecībā uz kontroles kontekstu ACER apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 52.–82. punktā ir pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot, ka noteikumi par apelāciju valdes organizāciju un pilnvarām pamato secinājumu, ka tās veiktās sarežģītu tehnisku un ekonomisku novērtējumu kontroles intensitāte nevar aprobežoties ar acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Apelācijas valdes organizācija, jo īpaši tās locekļu izvēle, kuriem – pretēji tam, ko Vispārējā tiesa ir atzinusi pārsūdzētā sprieduma 53., 65. un 69. punktā, – atšķirībā no ECHA apelācijas padomes locekļiem, neesot obligāti jābūt ar nepieciešamajām ekspertzināšanām, lai tie paši varētu veikt sarežģītus tehniskus novērtējumus, ārkārtīgi īsais apelācijas procedūras ilgums – divi mēneši –, ierobežotie resursi, kas pieejami šiem locekļiem, un mērķis vienkāršot apelācijas procedūru – tas viss liekot secināt pretējo. No apelācijas valdes locekļiem nevar gaidīt, ka viņi paši ārkārtīgi īsajā divu mēnešu termiņā sniegtu tehniskus un ekonomiskus vērtējumus bez jebkāda atbalsta.

47

Attiecībā uz apelācijas valdes pilnvarām ACER apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 54., 55., 59. un 60. punktā esot kļūdaini atsaukusies uz Regulas Nr. 713/2009 19. panta 5. punktu, saskaņā ar kuru apelācijas valde “[..] var īstenot visas pilnvaras, kas ir [ACER] kompetencē, vai nodot lietu [turpmākai procedūrai ACER kompetentajai struktūrai, kurai] Apelācijas valdes lēmums ir saistošs”, atzīstot, ka apelācijas valdei ir pilnībā jāpārbauda visas iespējamās kļūdas ACER lēmumā ietvertajā sarežģītajā tehniskajā un ekonomiskajā novērtējumā. Patiešām, kā tas izriet no Vispārējās tiesas judikatūras, šādu noteikumu nevar interpretēt kā tādu, kas nosaka apelācijas valdes veicamās kontroles intensitāti.

48

Pārsūdzētā sprieduma 56. punktā Vispārējā tiesa esot pieļāvusi arī tiesību kļūdu, uzskatīdama, ka no Regulas Nr. 713/2009 19. panta 1. punkta izriet, ka atšķirībā no Savienības tiesas apelācijas valde ir kompetenta atcelt vai aizstāt ACER lēmumus, pamatojoties tikai uz tehniskiem un ekonomiskiem apsvērumiem. Šis noteikums nebūt neattaisnojot apelācijas valdes pilnīgas kontroles īstenošanu, bet – pēc prasītājas domām – paredzot tikai iespēju atcelt ACER lēmumus un aizstāt tos ar apelācijas valdes lēmumiem vai nodot lietu atpakaļ ACER, nenosakot, cik intensīva kontrole ir jāveic apelācijas valdei.

49

Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 56. punktā arī esot pieļāvusi tiesību kļūdu, jo tajā esot atsauce uz Regulas Nr. 713/2009 19. panta 1. punktu, kurā ir noteiktas personas, kas var iesniegt apelāciju apelācijas valdē, lai gan šis pants neattiecoties arī uz šīs kontroles intensitāti. Tāpat, pretēji tam, ko Vispārējā tiesa esot uzskatījusi pārsūdzētā sprieduma 57., 58. un 70. punktā, no Regulas Nr. 713/2009 20. panta nevar secināt, ka apelācijas valdei būtu jāveic pilnīga sarežģītu tehniska un ekonomiska rakstura vērtējumu kontrole. Vispārējā tiesa vienmēr varētu veikt apelācijas valdes lēmumu pilnīgu kontroli tiesā, pat ja šie lēmumi izrietētu no šīs valdes veiktās ierobežotās kontroles.

50

Rezumējot – Vispārējā tiesa esot prettiesiski ignorējusi Regulā Nr. 713/2009 noteikto pārsūdzības procedūras apelācijas valdē mērķi un kontekstu un tādējādi esot pārkāpusi kompetences sadales principus attiecībā uz Savienības likumdevēja kā likumdevēja un budžeta lēmējinstitūcijas izvēli. Turklāt Vispārējās tiesas veiktais salīdzinājums ar ECHA apelāciju padomi arī esot juridiski kļūdains.

51

Pakārtoti ACER apgalvo, ka katrā ziņā, pat ja apelācijas valdei būtu jāveic pilnīga šīs aģentūras lēmumu kontrole, ciktāl tajos ir ietverti sarežģīti tehniski un ekonomiski vērtējumi, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 83.–90. punktā kļūdaini ir uzskatījusi, ka apelācijas valde šajā lietā nav veikusi šādu pilnīgu kontroli.

52

Aquind uzskata, ka pirmais apelācijas sūdzības pamats ir jānoraida un ka Vispārējā tiesa ir pamatoti nospriedusi, ka apelācijas valdei bija jāveic Lēmuma Nr. 05/2018 pilnīga kontrole, neaprobežojoties tikai ar acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

53

Ar savu pirmo pamatu ACER būtībā apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu attiecībā uz tās kontroles intensitāti, kas apelācijas valdei ir jāveic pār ACER lēmumiem saskaņā ar Regulas Nr. 713/2009 normām par apelācijas valdes pilnvaru noteikšanu.

54

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tā regulējuma mērķi, kurā šī norma ietilpst (spriedums, 2022. gada 8. septembris, Ministerstvo životního prostředí (Hiacinšu Aras papagaiļi), C‑659/20, EU:C:2022:642, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).

55

Pirmkārt, no Regulas Nr. 713/2009 18. un 19. panta noteikumiem par apelācijas valdes sastāvu, organizāciju un pilnvarām skaidri neizriet, ka tās kontrole pār ACER lēmumiem, kuri ietver sarežģītu ekonomisku un tehnisku jautājumu vērtējumus, noteikti aprobežojas ar acīmredzamas kļūdas vērtējumā kontroli.

56

Otrkārt, attiecībā uz apelācijas valdes izveides mērķiem ir jāatzīmē, kā to dara ģenerāladvokāts secinājumu 44. punktā, ka apelācijas valdes izveide ir daļa no Savienības likumdevēja vispārējās pieejas, kuras mērķis ir nodrošināt Savienības aģentūrām pārsūdzības institūcijas, ja tām ir piešķirtas pilnvaras pieņemt lēmumus tehniski vai zinātniski sarežģītos jautājumos, kas var tieši ietekmēt attiecīgo pušu tiesisko stāvokli.

57

Kā Vispārējā tiesa ir pamatoti norādījusi pārsūdzētā sprieduma 51. punktā, šīs pārsūdzības institūcijas ir atbilstošs līdzeklis, lai aizstāvētu attiecīgo pušu tiesības kontekstā – kā ir teikts pastāvīgajā judikatūrā – ka tad, kad Savienības iestādēm ir plaša rīcības brīvība, it īpaši attiecībā uz ļoti sarežģītiem zinātniskiem un tehniskiem faktiem, lai noteiktu veicamo pasākumu veidu un apmēru, Savienības tiesai vienīgi ir jāpārbauda, vai šīs izvērtēšanas pilnvaras nav īstenotas, acīmredzami kļūdaini vai nepareizi izmantojot pilnvaras, kā arī vai šīs iestādes nav acīmredzami pārsniegušas savas rīcības brīvības robežas (rīkojums, 2014. gada 4. septembris, Rütgers Germany u.c./ECHA, C‑290/13 P, nav publicēts, EU:C:2014:2174, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).

58

Treškārt, kā secinājumu 41. punktā būtībā ir norādījis ģenerāladvokāts, lai gan šīm dažādajām pārsūdzības institūcijām ir zināmas atšķirības to struktūras, darbības un pilnvaru ziņā, tām tomēr ir zināmas kopīgas iezīmes.

59

Vispirms jānorāda, ka tās ir aģentūru iekšējās administratīvās pārskatīšanas struktūras. Tām ir zināma neatkarība, tās pilda kvazi tiesas funkcijas, izmantojot sacīkstes procedūras, un to sastāvā ir gan juristi, gan tehniskie eksperti, kas tām dod plašākas iespējas lemt par pārsūdzībām pret lēmumiem, kuri bieži vien ir tehniski ļoti specifiski. Apelācijas tajās var iesniegt aģentūru, pie kurām tās pieder, lēmumu adresāti, kā arī fiziskas un juridiskas personas, kuras šie lēmumi skar tieši vai individuāli. Turklāt tās kontrolē lēmumus, kas ietekmē trešās personas, attiecībā uz kurām atvasināto tiesību normās, ar ko tās ir izveidotas, tām ir piešķirta kompetence. Visbeidzot – tās ir ātrs, pieejams, specializēts un samērā lēts mehānisms, lai aizsargātu adresātu un personu, kuras skar minētie lēmumi, tiesības.

60

Ceturtkārt, ir jākonstatē, ka uz apelācijas valdē piemērojamo procedūru neattiecas citi noteikumi kā vien tie, kas paredzēti šīs regulas 19. pantā, kura 1. punktā ir noteikts, ka jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp valsts regulatīvās iestādes, var pārsūdzēt lēmumu, kas minēts šīs pašas regulas 7.–9. pantā un kas to skar tieši vai individuāli. Kā Vispārējā tiesa pamatoti norādīja pārsūdzētā sprieduma 56. punktā, no 19. panta neizriet, ka apelācijas iesniegšana valdē būtu pakļauta citiem pieļaujamības nosacījumiem.

61

Šo uzskatu apstiprina Regulas Nr. 713/2009 19. panta 2. punkta teksts, kurā ir noteikts, ka apelācijā ir jānorāda tās pamatojums, nenošķirot tajā juridiskos pamatus un faktiskos pamatus.

62

Piektkārt, ir jānorāda, ka apelācijas valdē saskaņā ar Regulas Nr. 713/2009 18. panta 1. punktu ietilpst seši locekļi un seši aizstājēji, kurus ieceļ no pašreizējiem vai bijušajiem valstu regulatīvo iestāžu, konkurences iestāžu vai citu valsts vai Savienības iestāžu vadošajiem darbiniekiem ar attiecīgu pieredzi enerģētikas nozarē.

63

Apelācijas valdes sastāvs tādējādi atbilst būtiskajām prasībām, lai veiktu ACER lēmumu pilnīgu, nevis ierobežotu kontroli. Tās locekļiem ir jābūt iepriekšējai pieredzei enerģētikas nozarē, jo tiem ir (vai jābūt) nepieciešamajām tehniskajām zināšanām, lai pārsūdzības izskatītu padziļināti.

64

Līdz ar to, kā Vispārējā tiesa pamatoti ir norādījusi pārsūdzētā sprieduma 53. punktā, Savienības likumdevējs ir vēlējies piešķirt apelācijas valdei vajadzīgās ekspertzināšanas, lai tā pati varētu veikt vērtējumus par sarežģītiem tehniskiem un ekonomiskiem faktiem enerģētikas jomā. Tāds bija arī šī likumdevēja mērķis, izveidojot citas Savienības aģentūras, piemēram, EASA vai ECHA, kuru apelāciju padomēs ietilpst eksperti, kuriem ir kvalifikācija, kas atspoguļo attiecīgo jomu specifiku.

65

Tādējādi Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 52. punktā pamatoti ir uzskatījusi, ka no noteikumiem par apelācijas valdes organizāciju un pilnvarām izriet, ka tā nav tikusi izveidota, lai veiktu tikai ierobežotu sarežģītu tehniska un ekonomiska rakstura vērtējumu kontroli.

66

Sestkārt, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 61. punktā arī pamatoti ir norādījusi, ka judikatūra par Savienības tiesas ierobežoto kontroli par sarežģītiem tehniskiem, zinātniskiem un ekonomiskiem vērtējumiem nav piemērojama Savienības aģentūru pārsūdzības instancēm.

67

Kā Vispārējā tiesa ir norādījusi pārsūdzētā sprieduma 58. punktā, ja apelācijas valdes veiktā kontrole par sarežģītiem tehniskiem un ekonomiskiem vērtējumiem būtu tikai ierobežota, tas nozīmētu, ka Vispārējā tiesa īsteno ierobežotu kontroli pār lēmumu, kas pats ir ierobežotas kontroles rezultāts. Tāpēc Vispārējā tiesa no tā ir pamatoti secinājusi, ka šāda sistēma nesniegtu efektīvas tiesību aizsardzības tiesā garantijas, kādas būtu jāgūst uzņēmumiem, kuru pieprasījums par atbrīvojumu atbilstoši Regulas Nr. 714/2009 17. panta 1. punktam ir ticis noraidīts.

68

Septītkārt, lai apstrīdētu pārsūdzētā sprieduma 61.–68. punktā izklāstītos apsvērumus, ACER sava pirmā pamata pamatojumam velti apgalvo, ka pastāv atšķirības starp apelācijas valdi un ECHA apelācijas padomi mērķu, procedūras, termiņu un personāla noteikumu ziņā.

69

Šajā ziņā pārsūdzētā sprieduma 61. punktā Vispārējā tiesa ir norādījusi, ka saistībā ar ECHA apelācijas padomi jau ir ticis nospriests, ka kontrole, ko šī apelāciju padome ir veikusi attiecībā uz ECHA lēmumā ietvertajiem zinātniska rakstura vērtējumiem, nav ierobežota ar acīmredzamu kļūdu esamības kontroli, bet – gluži pretēji – tās locekļu juridisko un zinātnisko kompetenču dēļ minētajai apelāciju padomei ir jāpārbauda, vai ar apelācijas iesniedzēja izvirzītajiem argumentiem var pierādīt, ka apsvērumi, uz kuriem ir balstīts minētais ECHA lēmums, ir bijuši kļūdaini un ka apelāciju padomes veiktās kontroles intensitāte tādējādi ir augstāka par Savienības tiesas veiktās kontroles intensitāti (šajā nozīmē skat. spriedumu 2019. gada 20. septembris, BASF Grenzach/ECHA, T‑125/17, EU:T:2019:638, 87.–89. un 124. punkts).

70

Kā Vispārējā tiesa būtībā pamatoti ir nospriedusi pārsūdzētā sprieduma 64.–67. punktā, pirmkārt, ECHA apelācijas padomes sastāvs un pilnvaras, pretēji tam, ko apgalvo ACER, ir salīdzināmi ar apelācijas valdes sastāvu un pilnvarām, jo abas šīs struktūrvienības veido locekļi, kuriem ir nepieciešamās ekspertzināšanas, lai tie paši varētu veikt vērtējumus par sarežģītiem zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem faktu elementiem. Otrkārt, tas, ka ECHA apelāciju padomes locekļi atšķirībā no apelācijas valdes locekļiem ir nodarbināti pilnu darba laiku, nevar ietekmēt kontroles intensitāti, kas tiem ir jāveic.

71

No ACER argumenta par īso termiņu, kas apelācijas valdei ir dots lēmuma pieņemšanai – Regulas Nr. 713/2009 19. panta 2. punktā tas ir noteikts divus mēnešus ilgs –, nevar secināt, ka Savienības likumdevēja nodoms bija ierobežot apelācijas valdei veicamo kontroli, lai gan šis termiņš, kas Regulas 2019/942 28. panta 2. punktā ir pagarināts līdz četriem mēnešiem, drīzāk liecina par šī likumdevēja rūpēm nodrošināt ātru procedūru.

72

Ņemot vērā visus šos apsvērumus, izrādās, ka Vispārējā tiesa pamatoti ir atzinusi, ka apelācijas valde ir pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriežot, ka par tehniskiem vai sarežģītiem vērtējumiem tā varēja veikt ierobežotu kontroli un pārbaudīt tikai to, vai ACER ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

73

Pakārtoti – ACER argumentē, ka, pat atzīstot, ka apelācijas valdei būtu jāveic pilnīga, nevis tikai attiecībā uz acīmredzamu kļūdu esamību ierobežota tādu ACER lēmumu kontrole, kuros veikti sarežģīti tehniski un ekonomiski vērtējumi, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, apgalvojot, ka šī valde nebija veikusi šādu kontroli attiecīgajā lietā.

74

Šim argumentam nevar piekrist, jo no strīdīgā lēmuma 52. punkta skaidri izriet, ka apelācijas valde ir vēlējusies aprobežot Lēmuma Nr. 05/2018 kontroli tikai ar acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

75

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ACER pirmais apelācijas sūdzības pamats ir jānoraida.

76

Ar otro pamatu ACER norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu attiecībā uz Regulas Nr. 714/2009 17. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretāciju saistībā ar attiecību starp atbrīvojumu režīmu un reglamentēto sistēmu.

77

Kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 91. punkta, Vispārējā tiesa pakārtoti izvērtēja šo jautājumu, kas bija Aquind atcelšanas prasības ceturtā pamata priekšmets, pēc tam, kad tā bija apmierinājusi šīs prasības devīto pamatu, pārsūdzētā sprieduma 43.–90. punktā izklāstīto iemeslu dēļ, kurus ACER veltīgi kritizēja savā pirmajā apelācijas sūdzības pamatā.

78

Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru, ja viens no Vispārējās tiesas izmantotajiem pamatojumiem ir pietiekams, lai pamatotu tās sprieduma rezolutīvo daļu, kļūdas, kas varētu būt citā pamatojumā, kurš arī ir minēts attiecīgajā spriedumā, katrā ziņā neietekmē minēto rezolutīvo daļu, tādējādi pamats, ar ko uz tām atsaucas, ir neefektīvs un ir jānoraida (spriedums, 2019. gada 5. septembris, Eiropas Savienība/Guardian Europe un Guardian Europe/Eiropas Savienība, C‑447/17 P un C‑479/17 P, EU:C:2019:672, 143. punkts un tajā minētā judikatūra).

79

Tādējādi otrais pamats ir jānoraida kā neefektīvs.

80

No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka galvenā apelācijas sūdzība ir pilnībā jānoraida.

81

Tā kā galvenā apelācijas sūdzība ir noraidīta, par pretapelācijas sūdzību nav jālemj.

82

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktam, kas apelācijas tiesvedībā piemērojams saskaņā ar šī paša reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.

83

Tā kā šajā lietā Tiesa ir noraidījusi galveno apelācijas sūdzību un tā kā Aquind ir prasījusi piespriest ACER atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, pēdējai minētajai ir jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar galveno apelācijas tiesvedību, kā arī atlīdzināt Aquind tiesāšanās izdevumus.

84

Reglamenta 142. pantā, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā atbilstoši šī reglamenta 184. panta 1. punktam, ir noteikts, ka tad, ja tiesvedību lietā izbeidz pirms sprieduma taisīšanas, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem pēc saviem ieskatiem.

85

Ir jānolemj, ka ACER un Aquind savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pretapelācijas sūdzību sedz pašas.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež: