TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2022. gada 15. septembrī ( *1 )

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra – Regula Nr. 1896/2006 – 16. panta 2. punkts – Trīsdesmit dienu termiņš, kurā iesniedzams paziņojums par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu – 20. pants – Pārskatīšanas procedūra – 26. pants – Valsts tiesību piemērošana procesuālajiem jautājumiem, kas šajā regulā konkrēti nav reglamentēti – Covid‑19 pandēmija – Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta dažu nedēļu ilga procesuālo termiņu pārtraukšana civillietās

Lietā C‑18/21

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2020. gada 27. novembrī un kas Tiesā reģistrēts 2021. gada 12. janvārī, tiesvedībā

Uniqa Versicherungen AG

pret

VU,

TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja K. Jirimēe [K. Jürimäe] (referente), Tiesas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], kas pilda trešās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši N. Jēskinens [N. Jääskinen], M. Safjans [M. Safjan] un N. Pisarra [N. Piçarra],

ģenerāladvokāts: E. M. Kolinss [A. M. Collins]

sekretāre: M. Krauzenbeka [M. Krausenböck], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2022. gada 19. janvāra tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

Uniqa Versicherungen AG vārdā – S. Holter, Rechtsanwalt, un S. Pechlof, Prozessbevollmächtigter,

VU vārdā – M. Brandt, Rechtsanwalt,

Austrijas valdības vārdā – A. Posch, E. Samoilova, U. Scheuer un J. Schmoll, pārstāvji,

Grieķijas valdības vārdā – S. Charitaki, V. Karra un A. Magrippi, pārstāves,

Eiropas Komisijas vārdā – M. Heller un I. Zaloguin, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2022. gada 31. marta tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1896/2006 (2006. gada 12. decembris), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (OV 2006, L 399, 1. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2421 (2015. gada 16. decembris; OV 2015, L 341, 1. lpp.), 20. un 26. pantu, aplūkotu kopsakarā ar 16. panta 2. punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Austrijas apdrošināšanas sabiedrību Uniqa Versicherungen AG un Vācijas valstspiederīgo VU par pēdējam minētajam izsniegtā Eiropas maksājuma rīkojuma izpildi.

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesības

3

Regulas Nr. 1896/2006 preambulas 8., 9., 18. un 24. apsvērums ir formulēti šādi:

“(8)

“No tā izrietošie šķēršļi efektīvai tiesu pieejamībai pārrobežu lietās un iekšējā tirgus konkurences kropļošana, kas rodas sakarā ar nevienlīdzīgiem apstākļiem, kādos darbojas procesuālie līdzekļi, kas pašreiz pieejami kreditoriem dažādās dalībvalstīs, rada vajadzību pēc Kopienas tiesību aktiem, kas garantētu vienādus noteikumus kreditoriem un debitoriem visā Eiropas Savienībā.

(9)

“Šīs regulas mērķis ir vienkāršot, paātrināt un samazināt tiesāšanās izdevumus pārrobežu lietās attiecībā uz neapstrīdētiem finanšu prasījumiem, izveidojot Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, un atļaut Eiropas maksājumu rīkojumu brīvu apriti dalībvalstīs, nosakot minimālos standartus, kuru ievērošana padara nevajadzīgu jebkādu starpposma procesu pirms atzīšanas un izpildes dalībvalstī, kurā iesniegta izpildes prasība.

[..]

(18)

Eiropas maksājuma rīkojumā būtu atbildētājs jāinformē par iespējām vai nu prasītājam samaksāt piespriesto summu, vai arī 30 dienu termiņā nosūtīt paziņojumu par iebildumu, ja viņš vēlas apstrīdēt prasījumu. Papildus tam, ka atbildētājam ir nodrošināta pilnīga informācija par prasījumu, ko iesniedzis prasītājs, atbildētājs būtu jāinformē par Eiropas maksājuma rīkojuma tiesisko nozīmīgumu un, jo īpaši, par sekām, kādas radīsies, ja prasījumu neapstrīdēs.

[..]

(24)

Ar noteiktā termiņā piereģistrētu paziņojumu par iebildumu būtu jāizbeidz Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra un būtu jānotiek automātiskai pārejai uz parasto civilprocesu, ja vien prasītājs tādā gadījumā nav noteikti pieprasījis tiesas procesu izbeigt. Jēdzienu “parasts civilprocess” šajā regulā nevajadzētu noteikti interpretēt valsts tiesību aktu izpratnē.”

4

Atbilstoši šīs regulas 1. pantam:

“1.   Šīs regulas mērķis ir:

a)

vienkāršot, paātrināt un samazināt tiesāšanās izdevumus pārrobežu lietās attiecībā uz neapstrīdētiem finanšu prasījumiem, izveidojot Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru;

un

b)

atļaut Eiropas maksājumu rīkojumu brīvu apriti dalībvalstīs, nosakot minimālos standartus, kuru ievērošana padara nevajadzīgu jebkādu starpposma procesu pirms atzīšanas un izpildes dalībvalstī, kurā iesniegta izpildes prasība.

2.   Šī regula neliedz prasītājam iesniegt prasību 4. panta nozīmē, izmantojot citu procedūru, kas pieejama saskaņā ar dalībvalsts vai Kopienas tiesību aktiem.”

5

Minētās regulas 12. panta 3. punktā ir noteikts:

“Eiropas maksājuma rīkojumā atbildētājam iesaka šādas iespējas:

a)

samaksāt prasītājam rīkojumā norādīto summu;

vai

b)

iebilst pret rīkojumu, iesniedzot izcelsmes tiesā paziņojumu par iebildumu, kas jānosūta 30 dienu laikā pēc tam, kad rīkojums viņam piegādāts.”

6

Šīs pašas regulas 16. panta “Iebildums pret Eiropas maksājuma rīkojumu” 1. līdz 3. punktā ir paredzēts:

“1.   Atbildētājs var iesniegt paziņojumu par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu izcelsmes tiesā, izmantojot F standarta veidlapu, kā noteikts VI pielikumā, ko viņam piegādā kopā ar Eiropas maksājuma rīkojumu.

2.   Paziņojumu par iebildumu nosūta 30 dienu laikā pēc rīkojuma piegādes atbildētājam.

3.   Atbildētājs paziņojumā par iebildumu norāda, ka viņš apstrīd prasījumu, bez pienākuma izskaidrot iemeslus.”

7

Regulas Nr. 1896/2006 17. pantā “Paziņojuma par iebildumu iesniegšanas sekas” ir noteikts:

“1.   Ja paziņojumu par iebildumu iesniedz 16. panta 2. punktā noteiktajā termiņā, tiesvedība turpinās izcelsmes dalībvalsts kompetentajās tiesās atbilstīgi parasta civilprocesa noteikumiem, ja vien prasītājs nav skaidri lūdzis tādā gadījumā izbeigt tiesvedību. Tiesvedību turpina saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)

Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, kas paredzēta [Eiropas Parlamenta un Padomes] Regulā (EK) Nr. 861/2007 (2007. gada 11. jūlijs), ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (OV 2007, L 199, 1. lpp.)], attiecīgā gadījumā; vai

b)

jebkuru attiecīgo valsts civilprocesa procedūru.

2.   Ja prasītājs nav norādījis, kuru no 1. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitītajām procedūrām viņš lūdz piemērot savai prasībai procesā, kas sākas, ja iesniedz paziņojumu par iebildumu, vai ja prasītājs ir lūdzis, lai viņa prasībai, kas neietilpst Regulas (EK) Nr. 861/2007 darbības jomā, tiktu piemērota minētajā regulā noteiktā Eiropas procedūra maza apmēra prasībām, procesu pārceļ uz attiecīgo valsts civilprocesu, ja vien prasītājs nav skaidri lūdzis neveikt šādu pārcelšanu.

3.   Ja prasītājs ir iesniedzis savu prasību, izmantojot Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, nekas valsts tiesību aktos neskar viņa stāvokli turpmākā civilprocesa procedūrā.

4.   Pārcelšanu uz civilprocesu 1. punkta a) un b) apakšpunkta nozīmē reglamentē izcelsmes dalībvalsts tiesību akti.

5.   Prasītāju informē par to, vai atbildētājs ir iesniedzis paziņojumu par iebildumu un par jebkuru pārcelšanu uz civilprocesu 1. punkta nozīmē.”

8

Regulas Nr. 1896/2006 20. pantā “Pārskatīšana izņēmuma gadījumos” ir noteikts:

“1.   Pēc tam, kad beidzies 16. panta 2. punktā paredzētais termiņš, atbildētājs ir tiesīgs lūgt Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu izcelsmes dalībvalsts kompetentā tiesā, ja:

a)

i)

pavēsti par maksājuma rīkojumu piegādāja, izmantojot vienu no metodēm, kas paredzētas 14. pantā,

un

ii)

pavēstes piegāde nenotika savlaicīgi no atbildētāja neatkarīgu apstākļu dēļ, neļaujot viņam sagatavoties aizstāvībai,

vai

b)

ja atbildētāju no iebilšanas pret prasījumu kavējuši nepārvaramas varas apstākļi vai ārkārtas apstākļi, kas nav radušies viņa vainas dēļ,

visos gadījumos ar noteikumu, ka viņš rīkojas nekavējoties.

2.   Pēc tam, kad beidzies 16. panta 2. punktā paredzētais termiņš, atbildētājs ir tiesīgs arī lūgt Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu izcelsmes dalībvalsts kompetentā tiesā, ja maksājuma rīkojums ir izdots acīmredzami aplami, ņemot vērā šajā regulā noteiktās prasības, vai citu ārkārtas apstākļu dēļ.

3.   Ja tiesa noraida atbildētāja pieteikumu, pamatojoties uz to, ka nav piemērojams neviens no 1. un 2. punktā minētajiem pārskatīšanas iemesliem, Eiropas maksājuma rīkojums paliek spēkā.

Ja tiesa nolemj, ka pārskatīšana ir pamatota saskaņā ar vienu no 1. un 2. punktā norādītajiem iemesliem, Eiropas maksājuma rīkojums nav spēkā.”

9

Atbilstoši šīs regulas 26. pantam “Saistība ar valsts procesuālajiem tiesību aktiem”:

“Visus procesuālos jautājumus, kas nav konkrēti izklāstīti šajā regulā, reglamentē valsts tiesību akti.”

Austrijas tiesības

10

2020. gada 21. martaCOVID‑19‑Justiz‑Begleitgesetz (Federālais likums par pasākumiem tieslietu jomā saistībā ar Covid‑19; BGBl. I Nr. 16/2020) pamatlietas faktiem piemērojamajā redakcijā (turpmāk tekstā – “Austrijas likums par Covid‑19”) 1. panta 1. punktā bija paredzēts, ka tiesvedībā civillietās visi procesuālie termiņi, kuru tecējums sācies pēc 2020. gada 21. marta vai šajā datumā vēl nav beidzies, tiek pārtraukti līdz 2020. gada 30. aprīlim un atsāk tecējumu no 2020. gada 1. maija.

Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

11

2020. gada 6. martāBezirksgericht für Handelssachen Wien (Vīnes rajona komerclietu tiesa, Austrija) pēc Uniqa Versicherungen pieteikuma izdeva Eiropas maksājuma rīkojumu, kas 2020. gada 4. aprīlī tika izsniegts Vācijā dzīvojošai fiziskai personai VU. Šī persona ar 2020. gada 18. maijā pastā nodotu vēstuli nosūtīja paziņojumu par iebildumu. Minētā tiesa noraidīja VU iebildumu, motivējot ar to, ka tas nav ticis iesniegts Regulas Nr. 1896/2006 16. panta 2. punktā noteiktajā trīsdesmit dienu termiņā.

12

Apelācijas instances tiesa Handelsgericht Wien (Vīnes Komerctiesa, Austrija) atcēla šo rīkojumu, pamatojoties uz Austrijas likuma par COVID‑19 1. panta 1. punktu.

13

Uniqa Versicherungen par Handelsgericht Wien (Vīnes Komerctiesa) nolēmumu iesniedza revīzijas sūdzību Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija), kas šajā lietā ir iesniedzējtiesa.

14

Šī tiesa uzsver, ka Austrijas likuma par COVID‑19 1. panta 1. punkts noregulē situāciju, kurā gan tiesu personāla, gan tiesas palīgdarbinieku vai lietas dalībnieku slimības dēļ procesuālo termiņu ievērošana ne vienmēr bija iespējama.

15

Iesniedzējtiesa uzskata, ka Austrijas tiesību doktrīnā ir pausti atšķirīgi viedokļi, vai šis valsts tiesiskais regulējums var tikt piemērots attiecībā uz Regulas Nr. 1896/2006 16. panta 2. punktā noteikto trīsdesmit dienu termiņu paziņojuma par iebildumu iesniegšanai par Eiropas maksājuma rīkojumu vai arī ar šīs regulas 20. pantu ir izslēgta minētā valsts tiesiskā regulējuma piemērošana paziņojuma par iebildumu iesniegšanai paredzētajā termiņā.

16

Daļā no Austrijas tiesību doktrīnas esot pausts viedoklis, ka minētās regulas 20. pantā ir paredzēta Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanas iespēja, kas var būt pamats šī rīkojuma atcelšanai, it īpaši nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos, kāda, piemēram, ir ar COVID‑19 saistītā krīze. Saskaņā ar šo viedokli neesot atļauts atsaukties uz valsts tiesībām, lai ņemtu vērā šādu gadījumu, jo tas ir izsmeļoši reglamentēts šajā pašā regulā.

17

Saskaņā ar citu doktrīnā aizstāvētu viedokli Regulas Nr. 1896/2006 20. pants neliedzot piemērot tādu valsts tiesisko regulējumu kā Austrijas likuma par COVID‑19 1. panta 1. punkts. Proti, šīs regulas 16. panta 2. punktā esot noteikts vienīgi paziņojuma par iebildumu iesniegšanas termiņš, savukārt jautājums par iespējamo šī termiņa pārtraukšanu Savienības tiesībās neesot reglamentēts. Tātad esot jāpiemēro minētās regulas 26. pants, kurā ir atsauce uz valsts tiesībām attiecībā uz visiem procesuālajiem jautājumiem, kas nav konkrēti reglamentēti šajā regulā. No šāda viedokļa raugoties, Regulas Nr. 1896/2006 20. panta vienīgais mērķis esot garantēt taisnīgumu īpašos gadījumos, un tajā neesot ietverti vispārīgi noteikumi, kas reglamentē tādu ārkārtas situāciju kā COVID‑19 krīze.

18

Šajos apstākļos Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [Regulas Nr. 1896/2006] 20. un 26. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šīm tiesību normām ir pretrunā šīs regulas 16. panta 2. punktā paziņojuma par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu iesniegšanai paredzētā 30 dienu termiņa apturēšana, kas ir noteikta [Austrijas likuma par Covid‑19] 1. panta 1. punktā, atbilstoši kuram civillietās visu to procesuālo termiņu skaitīšana, kuru tecējuma sākumu izraisošais notikums iestājās pēc 2020. gada 21. marta vai kuri līdz tam brīdim vēl nebija beigušies, līdz 2020. gada 30. aprīlim (ieskaitot) tika apturēta, to atsākot 2020. gada 1. maijā?”

Par prejudiciālo jautājumu

19

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 1896/2006 16., 20. un 26. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tāda valsts tiesiskā regulējuma piemērošanu, kas pieņemts Covid‑19 pandēmijas rašanās laikā un saskaņā ar kuru aptuveni uz piecām nedēļām tiek pārtraukti procesuālie termiņi civillietās, pārsniedzot šīs regulas 16. panta 2. punktā atbildētājam noteikto trīsdesmit dienu termiņu paziņojuma par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu iesniegšanai.

20

Šajā ziņā, pirmkārt, ir jāatgādina, ka no minētās regulas preambulas 9. apsvēruma un 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta izriet, ka tās mērķis ir vienkāršot, paātrināt un samazināt tiesāšanās izdevumus pārrobežu lietās attiecībā uz neapstrīdētiem finanšu prasījumiem, izveidojot Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru.

21

Šī vienkāršotā un vienotā procedūra nav balstīta uz sacīkstes principu. Atbildētājs uzzina par Eiropas maksājuma rīkojuma izdošanu tikai tad, kad viņam tas tiek piegādāts. Kā izriet no Regulas Nr. 1896/2006 12. panta 3. punkta, tikai no brīža, kad viņš par šo rīkojumu ir informēts, viņam ir iespēja samaksāt prasītājam rīkojumā norādīto summu vai iebilst pret rīkojumu, vēršoties izcelsmes tiesā (spriedums, 2013. gada 13. jūnijs, Goldbet Sportwetten, C‑144/12, EU:C:2013:393, 29. punkts).

22

Šīs regulas 16. panta 1. punktā šajā ziņā ir precizēts, ka atbildētājs var iesniegt paziņojumu par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu izcelsmes tiesā. Šī panta 2. punktā ir piebilde, ka paziņojumu par iebildumu nosūta 30 dienu laikā pēc rīkojuma piegādes atbildētājam.

23

Tāpat, kā norādīts Regulas Nr. 1896/2006 17. pantā, lasot to kopsakarā ar šīs regulas preambulas 24. apsvērumu, atbildētājs, noteiktajā termiņā iesniedzot paziņojumu par iebildumu, var izbeigt Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru un panākt strīda automātisku pāreju uz Regulā Nr. 861/2007 paredzēto Eiropas procedūru maza apmēra prasībām vai jebkuru atbilstošu valsts civilprocesu, ja vien prasītājs šādā gadījumā nav skaidri lūdzis izbeigt tiesvedību.

24

Šīs iespējas iesniegt paziņojumu par iebildumu mērķis ir kompensēt to, ka ar Regulu Nr. 1896/2006 izveidotā sistēma neparedz atbildētāja piedalīšanos Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrā, ļaujot viņam apstrīdēt parādu pēc Eiropas maksājuma rīkojuma piegādes (spriedums, 2013. gada 13. jūnijs, Goldbet Sportwetten, C‑144/12, EU:C:2013:393, 30. punkts). Tātad šis procedūras posms ir būtisks, lai nodrošinātu Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrajā daļā nostiprināto tiesību uz aizstāvību ievērošanu.

25

Iebildumu procesu papildina atbildētāja tiesības lūgt Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu, tiklīdz ir beidzies termiņš paziņojuma par iebildumu iesniegšanai. Tomēr šī pārskatīšana var notikt tikai “izņēmuma gadījumos”, kā tas norādīts pašā minētās regulas 20. panta virsrakstā (spriedums, 2015. gada 22. oktobris, Thomas Cook Belgium, C‑245/14, EU:C:2015:715, 29. punkts).

26

Konkrētāk – runājot par Regulas Nr. 1896/2006 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu, tajā ir paredzēts, ka Eiropas maksājuma rīkojumu var pārskatīt, ja šīs regulas 16. panta 2. punktā paredzētā 30 dienu termiņa, kurā iesniedzams paziņojums par iebildumiem, neievērošana notikusi nepārvaramas varas apstākļu vai ārkārtas apstākļu esamības dēļ, kas traucējuši atbildētājam šajā termiņā iesniegt paziņojumu par iebildumu.

27

Kā izriet no 20. panta 1. punkta b) apakšpunkta formulējuma, lai atbildētājam būtu pamats lūgt Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu saskaņā ar šo tiesību normu, ir jābūt izpildītiem trīs kumulatīviem nosacījumiem, proti, pirmām kārtām, ir jābūt ārkārtas vai nepārvaramas varas apstākļiem, kuri traucēja atbildētājam apstrīdēt prasījumu šim nolūkam paredzētajā termiņā, otrām kārtām, atbildētāja vainas neesamība un, trešām kārtām, nosacījums, ka atbildētājs rīkojas nekavējoties (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 21. marts, Novontech‑Zala, C‑324/12, EU:C:2013:205, 24. punkts).

28

Otrkārt, runājot par Regulas Nr. 1896/2006 sistēmisko kontekstu, no šīs regulas 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta, aplūkojot to kopsakarā ar tās preambulas 9. apsvērumu, izriet, ka minētā regula atbilst “minimāliem standartiem”, kas noteikti, lai nodrošinātu Eiropas maksājuma rīkojumu brīvu apriti. Ar šo pašu regulu ir izveidots vienots piedziņas līdzeklis, kas nodrošina vienādus nosacījumus kreditoriem un debitoriem visā Savienībā, vienlaikus paredzot dalībvalstu procesuālo tiesību piemērošanu procesuālos jautājumos, kuri šajā regulā nav konkrēti reglamentēti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 10. marts, Flight Refund, C‑94/14, EU:C:2016:148, 53. punkts).

29

Šo apsvērumu gaismā ir jāsniedz atbilde uz iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem.

30

Izskatāmajā lietā šī tiesa jautā, vai Regulas Nr. 1896/2006 26. pants atļauj šīs regulas 16. panta 2. punktā paredzētajā 30 dienu termiņā paziņojuma par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu iesniegšanai piemērot valsts tiesisko regulējumu, kas Covid‑19 pandēmijas dēļ uz aptuveni piecām nedēļām ir apturējis procesuālos termiņus civillietās, un vai – gluži pretēji – šīs regulas 20. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā izsmeļoši ir reglamentētas atbildētāja procesuālās tiesības tādu ārkārtas apstākļu gadījumā, kas saistīti ar Covid‑19 pandēmiju, līdz ar to šīs regulas 26. pants nebūtu piemērojams.

31

Šajā ziņā, protams, ir iedomājams, ka atbildētājs Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrā ir ticis traucēts iesniegt paziņojumu par iebildumu ar Covid‑19 pandēmiju saistīto ārkārtas apstākļu dēļ. Šādā gadījumā viņš, ievērojot visus Regulas Nr. 1896/2006 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītos un šī sprieduma 27. punktā atgādinātos nosacījumus, ir tiesīgs lūgt minētā rīkojuma pārskatīšanu izcelsmes valsts kompetentajā tiesā.

32

Ņemot to vērā, Tiesa jau ir nospriedusi, ka, tā kā Savienības likumdevējs ir vēlējies ierobežot pārskatīšanas procedūru, attiecinot to tikai uz ārkārtas situācijām, šī tiesību norma noteikti ir jāinterpretē šauri (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 22. oktobris, Thomas Cook Belgium, C‑245/14, EU:C:2015:715, 31. punkts). Kā izriet no paša minētās tiesību normas formulējuma, it īpaši no tajā izklāstītā nosacījuma par atbildētāja vainas neesamību, šajā pašā tiesību normā paredzētie ārkārtas apstākļi atbilst attiecīgā atbildētāja individuālās situācijas īpašajiem apstākļiem. Covid‑19 pandēmijas kontekstā tā tas ir, piemēram, šī atbildētāja saslimšanas vai hospitalizācijas gadījumā, kas ir saistīts ar koronavīrusu un kas viņam esot traucējis īstenot savas tiesības paziņot par iebildumu šim nolūkam paredzētajā termiņā.

33

Savukārt Regulas Nr. 1896/2006 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu nav domāts piemērot tādiem sistēmiskiem ārkārtas apstākļiem kā tie, kas saistīti ar Covid‑19 pandēmijas iestāšanos, kuri vispārējā veidā ir ietekmējuši to tiesu darbību un pārvaldību, kuru sadarbība atbilstoši šīs regulas 12. panta 3. punkta b) apakšpunktam un 16. panta 1. punktam ir nepieciešama, lai ļautu atbildētājam noteiktajā termiņā lietderīgi izmantot savas tiesības iesniegt paziņojumu par iebildumu pret viņam piegādāto Eiropas maksājuma rīkojumu.

34

Šajā ziņā ir jāatgādina, kā tas uzsvērts šī sprieduma 28. punktā, ka Regulā Nr. 1896/2006 nav pilnībā saskaņoti visi Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras aspekti. Proti, atbilstoši tās 26. pantam tajā paredzēta dalībvalstu procesuālo tiesību piemērošana visiem procesuālajiem jautājumiem, kas šajā regulā nav konkrēti reglamentēti.

35

Taču, ja šīs regulas 16. un 20. pantā ir nostiprinātas atbildētāja tiesības iesniegt paziņojumu par iebildumu pret viņam izsniegto vai nosūtīto Eiropas maksājuma rīkojumu, saskaņojot vairākus konkrētus šo tiesību aspektus, – tādus kā minēto tiesību īstenošanas formalitātes un termiņi, šo termiņu tecējuma sākums, kā arī ārkārtas gadījumi, kuros pēc minētā termiņa beigām atbildētājs var lūgt šī rīkojuma pārskatīšanu, – ne šajos pantos, ne citās minētās regulas tiesību normās turpretim nav reglamentēti citi aspekti – tādi kā šī paša termiņa pārtraukšanas vai apturēšanas gadījumi tā tecējuma laikā. Attiecīgi – un atbilstoši šīs pašas regulas 26. pantam – dalībvalstīm ir tiesības regulēt šos minētos aspektus un tādējādi papildināt tos procesuālos aspektus, kuri nav atrunāti Regulas Nr. 1896/2006 16. un 20. pantā.

36

Ievērojot minēto un atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai, ir jāprecizē, ka, ja attiecīgajā jomā nav Savienības tiesību normu, tās ir jāparedz katras dalībvalsts tiesību sistēmā saskaņā ar procesuālās autonomijas principu, tomēr ar nosacījumu, ka šīs tiesību normas nav mazāk labvēlīgas par tām, kuras regulē līdzīgas situācijas, uz kurām attiecas valsts tiesības (līdzvērtības princips), un ka tās nepadara praktiski neiespējamu vai pārmērīgi neapgrūtina to tiesību īstenošanu, kas piešķirtas Savienības tiesībās (efektivitātes princips) (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 21. decembris, Randstad Italia, C‑497/20, EU:C:2021:1037, 58. punkts un tajā minētā judikatūra).

37

Pirmkārt, attiecībā uz līdzvērtības principa ievērošanu no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Austrijas likuma par Covid‑19 1. panta 1. punkts ir vienādi piemērojams visiem procesuālajiem termiņiem civillietās neatkarīgi no attiecīgās prasības juridiskā pamata. Attiecīgi – ar nosacījumu, ka iesniedzējtiesa to pārbauda, – šķiet, ka šāds tiesiskais regulējums nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret maksājuma rīkojuma procedūrām, kas balstītas uz valsts tiesībām, un līdzīgām procedūrām, kas balstītas uz Regulu Nr. 1896/2006.

38

Otrkārt, runājot par efektivitātes principu, valsts procesuālais regulējums ir uzskatāms par atbilstošu šim principam, ja tas neapdraud līdzsvaru, kas ar Regulu Nr. 1896/2006 ir izveidots starp prasītāja un atbildētāja attiecīgajām tiesībām Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrā. Konkrēti – valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tiek pārtraukts šīs regulas 16. panta 2. punktā noteiktais termiņš paziņojuma par iebildumu iesniegšanai pret šādu rīkojumu, atbilst šim principam, ja to šķietami attaisno mērķis nodrošināt atbildētāja tiesību uz aizstāvību ievērošanu, praksē pārmērīgi neapgrūtinot attiecīgo prasījumu ātru un efektīvu piedziņu. Šim mērķim laikposms, kurā šis termiņš tiek pārtraukts, ir jāierobežo līdz absolūti nepieciešamajam.

39

Šajā gadījumā pamatlietā aplūkotais valsts tiesiskais regulējums nekādi nav apdraudējis šī sprieduma 35. punktā atgādinātos aspektus, kuri ir saskaņoti ar Regulu Nr. 1896/2006. Tajā vienīgi tika paredzēts pārtraukums uz aptuveni piecām nedēļām, kas – kā to tiesas sēdē apstiprināja Austrijas valdība – atbilda laikposmam, kurā Covid‑19 pandēmijas dēļ saistībā ar valstī noteiktajiem stingrajiem ierobežojumiem bija būtiski traucēta tiesu darbība. Kā savos rakstveida apsvērumos ir norādījusi Komisija, ar šo tiesisko regulējumu turklāt netika atjaunoti paziņojuma par iebildumu iesniegšanas termiņi, kas bija beigušies pirms tā stāšanās spēkā.

40

Ar nosacījumu, ka iesniedzējtiesa to pārbauda, tātad šķiet, ka šāds valsts procesuālais regulējums ir ļāvis parādu piedziņu atlikt tikai uz dažām nedēļām, vienlaikus nodrošinot, ka efektīvi tiek saglabātas Regulas Nr. 1896/2006 16. pantā paredzētās tiesības paziņot par iebildumu, kas ir būtiski Savienības likumdevēja iecerētajam līdzsvaram.

41

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1896/2006 16., 20. un 26. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tāda valsts tiesiskā regulējuma piemērošanu, kas pieņemts Covid‑19 pandēmijas rašanās laikā un saskaņā ar kuru aptuveni uz piecām nedēļām tiek pārtraukti procesuālie termiņi civillietās, pārsniedzot šīs regulas 16. panta 2. punktā atbildētājam noteikto trīsdesmit dienu termiņu paziņojuma par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu iesniegšanai.

Par tiesāšanās izdevumiem

42

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav pamatlietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

 

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1896/2006 (2006. gada 12. decembris), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2421 (2015. gada 16. decembris), 16., 20. un 26. pants

 

ir jāinterpretē tādējādi, ka:

 

tie pieļauj tāda valsts tiesiskā regulējuma piemērošanu, kas pieņemts Covid‑19 pandēmijas rašanās laikā un saskaņā ar kuru aptuveni uz piecām nedēļām tiek pārtraukti procesuālie termiņi civillietās, pārsniedzot šīs regulas 16. panta 2. punktā atbildētājam noteikto trīsdesmit dienu termiņu paziņojuma par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu iesniegšanai.

 

[Paraksti]


( *1 ) Tiesvedības valoda – vācu.