1)

Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 30. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, nosakot muitas vērtību saskaņā ar šo tiesību normu, dalībvalsts muitas dienests var aprobežoties ar to, ka tiek izmantota informācija, kas atrodama valsts datubāzē, kurā tas ievada datus un kuru tas pārvalda, un šim dienestam, ja šī informācija šai vajadzībai ir pietiekama, nav jāpiekļūst informācijai, kura ir citu dalībvalstu muitas dienestu vai Eiropas Savienības iestāžu un dienestu rīcībā; taču – gadījumā, ja tas tā nav, – tas neskar minētā muitas dienesta iespēju vērsties šajos dienestos vai šajās iestādēs ar lūgumu, lai saņemtu papildu datus muitas vērtības noteikšanas nolūkos.

2)

Regulas Nr. 2913/92 30. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts muitas dienests, nosakot muitas vērtību, var neņemt vērā citu atmuitošanas pieprasītāja veikto darījumu vērtības, pat ja šis dienests vai citu dalībvalstu muitas dienesti šīs vērtības iepriekš nav apstrīdējuši, ja vien, pirmkārt, attiecībā uz darījumu vērtībām, kuras saistītas ar šajā dalībvalstī importētajām precēm, minētais dienests tās iepriekš ir apstrīdējis saskaņā ar Regulas Nr. 2913/92 78. panta 1. un 2. punktu, ievērojot tās 221. pantā noteiktos termiņus un Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kura grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 3254/94 (1994. gada 19. decembris), 181.a pantā noteikto procedūru, un, otrkārt, attiecībā uz darījumu vērtībām, kas saistītas ar precēm, kuras importētas uz citām dalībvalstīm, šis pats muitas dienests pamato šo neņemšanu vērā atbilstoši Regulas Nr. 2913/92 6. panta 3. punktam, norādot uz informāciju, kas ietekmē attiecīgo darījumu vērtību ticamību.

3)

Regulas Nr. 2913/92 30. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā lietotais tādu preču jēdziens, kuras eksportētas “tajā pašā vai aptuveni tajā pašā laikā”, ir jāinterpretē tādējādi, ka, nosakot muitas vērtību saskaņā ar šo tiesību normu, muitas dienests var izmantot tikai tos datus par darījuma vērtībām, kuri attiecas uz 90 dienu laikposmu, no kurām 45 dienas ir pirms, bet 45 dienas ir pēc novērtējamo preču atmuitošanas, ja vien šajā laikposmā notikušie darījumi tādu preču eksportēšanai uz Eiropas Savienību, kuras ir identiskas vai līdzīgas novērtējamajai precei, sniedz iespēju noteikt pēdējo minēto preču muitas vērtību atbilstoši šai tiesību normai.