1)

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 135. un 137. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā nodokļa maksātāja tiesībām izvēlēties uzlikt pievienotās vērtības nodokli (PVN) nekustamā īpašuma pārdošanai ir izvirzīts nosacījums, ka šī prece tiek nodota nodokļa maksātājam, kurš darījuma noslēgšanas brīdī jau ir reģistrēts kā PVN maksātājs.

2)

Direktīvas 2006/112 normas, kā arī nodokļu neitralitātes, efektivitātes un samērīguma principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tādi valsts tiesību akti un prakse, saskaņā ar kuriem nekustamā īpašuma pārdevējam ir jākoriģē par šo preci samaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa atskaitījums pēc tam, kad viņam ir atteiktas tiesības izvēlēties uzlikt nodokli šai pārdošanai, jo šajā datumā nebija izpildīti nosacījumi, kas paredzēti, lai pārdevējs varētu izmantot šīs tiesības. Kaut arī tam, ka pircējs faktiski izmanto attiecīgo nekustamo īpašumu ar PVN apliekamās darbībās, šajā ziņā nav nozīmes, kompetentajām iestādēm tomēr ir jāpārbauda, vai nodokļa maksātājs, kurš ir vēlējies izmantot savas tiesības izvēlēties nodokļa uzlikšanu attiecīgajam darījumam, iespējams, ir izmantojis krāpšanu vai darījis to ļaunprātīgi.