Lieta T‑24/20

Oriol Junqueras i Vies

pret

Eiropas Parlamentu

Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2020. gada 15. decembra rīkojums

Prasība atcelt tiesību aktu – Institucionālās tiesības – Parlamenta loceklis – Privilēģijas un imunitāte – Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja paziņojums, ka ir konstatēta Eiropas Parlamenta deputāta amata vietas vakance – Pieteikums steidzami uzņemties iniciatīvu apstiprināt Eiropas Parlamenta deputāta imunitāti – Nepārsūdzami tiesību akti – Nepieņemamība

  1. Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada tiesiskās sekas – Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja paziņojums, ka ir konstatēta Eiropas Parlamenta deputāta amata vietas vakance – Tikai informatīva rakstura akts – Izslēgšana

    (LESD 263. pants)

    (skat. 48.–50., 68., 71.–73., 90. punktu)

  2. Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Apgalvojums, ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs ir noraidījis pieteikumu steidzami uzņemties iniciatīvu apstiprināt Eiropas Parlamenta deputāta imunitāti– Izslēgšana

    (LESD 263. pants, Eiropas Parlamenta Reglamenta 7.–9. pants)

    (skat. 52., 107., 108., 110., 111., 113.–115., 137. punktu)

  3. Eiropas Parlaments – Vēlēšanas – Dalībvalstu kompetence – Vēlēšanu procedūra – Valsts iestāžu lēmums, ar kuru konstatēta Eiropas Parlamenta deputāta amata vietas vakance, pamatojoties uz valsts tiesību normām –Parlamenta kompetences pārbaudīt šo lēmumu neesamība

    (LES 5. panta 1. punkts un 13. panta 2. punkts; Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās 7. panta 3. punkts, 8. pants, 12. pants un 13. panta 1. un 3. punkts; Eiropas Parlamenta Reglamenta 3. panta 3. punkts un 4. panta 4. punkta otrā daļa)

    (skat. 59., 60., 63.–67. punktu)

  4. Eiropas Parlaments – Kompetence – Tiesību normu hierarhijas princips – [Eiropas] Parlamenta Reglamenta interpretācija, saskaņā ar kuru iestādei tiek atzīta kompetence, kas nav atzīta ar Ievēlēšanas aktu – Izslēgšana

    (Akts par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās; Eiropas Parlamenta Reglamenta 4. panta 7. punkts)

    (skat. 77.–79. punktu)

  5. Eiropas Parlaments – Kompetence – Valsts iestāžu lēmums, ar kuru konstatēta Eiropas Parlamenta deputāta amata vietas vakance, pamatojoties uz valsts tiesību normām –Parlamenta kompetence paust savu nostāju par amata vietas vakances neprecīzu faktu – Neesamība

    ([Eiropas] Parlamenta Reglamenta 4. panta 2. punkta otrā daļa, 4. panta 4. punkta pirmā un otrā daļa un 7. punkts)

    (skat. 81.–84. punktu)

  6. Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Iestādes klusēšana vai bezdarbība – Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja atbildes uz pieteikumu steidzami uzņemties iniciatīvu apstiprināt Eiropas Parlamenta deputāta imunitāti neesamība – Pielīdzināšana netiešam lēmumam par atteikumu – Izslēgšana

    (LESD 263. pants)

    (skat. 103.–106. punktu)

  7. Privilēģijas un imunitāte Eiropas Savienībā – Eiropas Parlamenta locekļi – Imunitāte – Valsts iestāžu pienākums ievērot Eiropas Parlamenta deputātu imunitāti, kas tieši izriet no šāda statusa iegūšanas –Parlamenta priekšsēdētāja iniciatīva apstiprināt Eiropas Parlamenta deputāta imunitāti – Ietekmes uz šo pienākumu neesamība

    (Akts par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās; Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pants; Eiropas Parlamenta Reglamenta 8. pants)

    (skat. 120. un 121. punktu)

  8. Privilēģijas un imunitāte Eiropas Savienībā – Eiropas Parlamenta locekļi – Imunitāte – [Eiropas] Parlamenta priekšsēdētāja iniciatīva apstiprināt Eiropas Parlamenta deputāta imunitāti – Saistošais raksturs attiecībā uz valstu iestādēm – Neesamība

    (Akts par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās; Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pants; Eiropas Parlamenta Reglamenta 8. un 9. pants)

    (skat. 120.–122., 124., 125. punktu)

Rezumējums

Prasītājs Oriol Junqueras i Vies – Katalonijas politiķis – tika apcietināts Spānijā saistībā ar kriminālprocesu, kas pret viņu tika ierosināts sakarā ar viņa dalību Katalonijas autonomajā kopienā 2017. gadā notikušā pašnoteikšanās referenduma rīkošanā. Šīs tiesvedības iztiesāšanas stadijā viņš tika ievēlēts Eiropas Parlamentā 2019. gada 26. maija vēlēšanās.

Pēc 2019. gada 14. oktobra sprieduma, ar kuru Tribunal Supremo (Augstākā tiesa, Spānija) piesprieda viņam brīvības atņemšanas sodu uz trīspadsmit gadiem, kā arī uz tādu pašu laiku – pilsonisko tiesību atņemšanas sodu, kā rezultātā viņam nav tiesību ieņemt publiskus amatus vai pildīt to pienākumus, [Spānijas] Centrālā vēlēšanu komisija ar 2020. gada 3. janvāra lēmumu paziņoja prasītāja ierobežojumu tikt ievēlētam. Turklāt Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) 2020. gada 9. janvāra rīkojumā konstatēja, ka, ņemot vērā Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedumu Junqueras Vies ( 1 ), nebija jānosūta [Eiropas] Parlamentam pieteikums par imunitātes, kas prasītājam būtu bijusi kā Eiropas Parlamenta deputātam, atcelšanu, pamatojot konkrēti, ka tad, kad prasītājs tika pasludināts par ievēlētu, pret viņu vērstais kriminālprocess bija beidzies un bija uzsākta sprieduma taisīšana. Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) precizēja, ka, tā kā prasītājs ieguva Eiropas Parlamenta deputāta statusu tad, kad kriminālprocess jau bija iztiesāšanas stadijā, viņš nevarēja atsaukties uz imunitāti, lai liktu šķēršļus šīs tiesvedības turpināšanai. Turklāt starplaikā Eiropas Parlamenta deputāte prasītāja vārdā iesniedza Parlamenta priekšsēdētājam pieteikumu steidzami uzņemties iniciatīvu, pamatojoties uz Parlamenta Reglamenta 8. pantu, ar mērķi apstiprināt prasītāja imunitāti un atteikties atzīt prasītāja amata vietu par vakantu.

2020. gada 13. janvāra plenārsēdē Parlamenta priekšsēdētājs – pēc iepriekš minētā Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma un Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) rīkojuma – paziņoja, ka ir konstatēta prasītāja amata vietas vakance.

Ar Vispārējā tiesā celto prasību prasītājs lūdza atcelt gan minēto Parlamenta priekšsēdētāja paziņojumu par viņa amata vietas vakanci, gan apgalvoto pēdējā minētā noraidījumu attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātes pieteikumu steidzami uzņemties iniciatīvu ar mērķi apstiprināt prasītāja imunitāti.

Vispārējā tiesa konstatē, ka nevienu no šiem abiem tiesību aktiem nevar uzskatīt par apstrīdamu aktu, un līdz ar to prasītāja prasību noraida kā nepieņemamu.

Vispārējās tiesas vērtējums

Pirmkārt, attiecībā uz Parlamenta priekšsēdētāja paziņoto konstatāciju par prasītāja amata vietas vakanci Vispārējā tiesa norāda, ka Parlamentam nav nekādu pilnvaru pārbaudīt tās dalībvalsts iestāžu lēmumu, kura atbilstoši valsts tiesībām paziņo par Eiropas Parlamenta deputāta mandāta atsaukšanu un no tā izrietošo lēmumu par amata vietas vakanci, jo valsts iestādes to [Eiropas Parlamentu] tikai informē par šo vakanci. Vispārējā tiesa piebilst, ka Parlamentam nav arī pilnvaru atteikties ņemt vērā valsts iestāžu lēmumu, ar kuru konstatēta minētā vakance.

Tādējādi 2020. gada 13. janvāra plenārsēdē Parlamenta priekšsēdētājs tikai informēja iestādi par iepriekš pastāvošu tiesisko stāvokli, kas izriet vienīgi no Spānijas iestāžu lēmumiem. Ņemot vērā, ka konstatācija ir tikai informatīvs akts, par to nevar celt prasību atcelt tiesību aktu.

Turklāt Vispārējā tiesa atgādina, ka pārbaudes veikšana par to, vai valsts iestādes ir ievērojušas valsts tiesībās un Savienības tiesībās paredzētās procedūras, ir nevis Parlamenta, bet gan Spānijas tiesu un – attiecīgā gadījumā – Tiesas kompetencē, ja Tiesā ir celta prasība sakarā ar pienākumu neizpildi pret dalībvalsti, kurā šīs iestādes atrodas.

Otrkārt, attiecībā uz to, ka Parlamenta priekšsēdētājs, kā tiek apgalvots, ir noraidījis pieteikumu uzņemties iniciatīvu ar mērķi apstiprināt prasītāja imunitāti, Vispārējā tiesa norāda, ka faktiski runa ir par neeksistējošu tiesību aktu, un līdz ar to pret to vērstie prasījumi atcelt tiesību aktu ir jānoraida kā nepieņemami. Proti, Parlamenta priekšsēdētājs minēto pieteikumu nav noraidījis ne tieši, ne netieši. Vispārējā tiesa uzskata, ka skaidras atbildes uz šo pieteikumu neesamība nav uzskatāma par netieši izteiktu lēmumu noraidīt šo lūgumu, jo šajā lietā nepastāv nedz termiņš, kura beigās netieši izteikts lēmums būtu uzskatāms par pieņemtu, nedz izņēmuma apstākļi, kas ļautu uzskatīt, ka šāds lēmums pastāv.

Vispārējā tiesa piebilst, ka jebkurā gadījumā iniciatīvas, ko Parlamenta priekšsēdētājs var uzņemties, pamatojoties uz šīs iestādes Reglamenta 8. pantu, ir atzinumi, kas nav saistoši valsts iestādēm, kurām tie ir adresēti. Turklāt no šī paša panta izriet, ka Parlamenta priekšsēdētājam nekādā ziņā nav pienākuma uzņemties iniciatīvu, lai apstiprinātu Eiropas Parlamenta deputāta imunitāti, un ka viņam šajā ziņā ir rīcības brīvība, pat ja šis deputāts ir aizturēts vai viņam ir liegta pārvietošanās brīvība, acīmredzami pārkāpjot viņa privilēģijas un imunitāti. Šī rīcības brīvība izslēdz prasītāja tiesības pieprasīt, lai Parlamenta priekšsēdētājs steidzami uzņemas iniciatīvu ar mērķi apstiprināt viņa imunitāti. Tādējādi to, ka Parlamenta priekšsēdētājs, kā tiek apgalvots, ir noraidījis pieteikumu uzņemties iniciatīvu, lai apstiprinātu prasītāja imunitāti, nevar uzskatīt par apstrīdamu aktu, par kuru var celt prasību atcelt tiesību aktu.

( 1 ) Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums Junqueras Vies (C‑502/19, EU:C:2019:1115) tika pasludināts, atbildot uz Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas tika iesniegts saistībā ar O. Junqueras i Vies prasību šajā pēdējā minētajā tiesā, kurā viņš atsaucās uz Protokola (Nr. 7) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā (OV 2012, C 326, 266. lpp.) 9. pantā paredzēto imunitāti.