—

atcelt izmeklēšanas Lietā AT.40628 – Facebook prakse saistībā ar datiem – ietvaros 2020. gada 4. maijā, pamatojoties uz Padomes Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punktu, pieņemto Komisijas Lēmumu C(2020) 3011 final, kas prasītājai paziņots 2020. gada 5. maijā;

—

pakārtoti: i) daļēji atcelt pārsūdzētā lēmuma par datiem 1. pantu, ciktāl ar to ir prettiesiski pieprasīti izmeklēšanai nenozīmīgi iekšējie dokumenti; un/vai ii) daļēji atcelt pārsūdzētā lēmuma par datiem 1. pantu, lai ļautu neatkarīgiem, EEZ teritorijā kvalifikāciju ieguvušiem advokātiem pašrocīgi pārbaudīt pārsūdzētajā lēmumā par datiem minētos dokumentus, lai novērstu to, ka ir jāiesniedz izmeklēšanai acīmredzami nenozīmīgi dokumenti un/vai personīgi dokumenti; un/vai iii) daļēji atcelt pārsūdzētā lēmuma par datiem 1. pantu, ciktāl ar to ir prettiesiski pieprasīts iesniegt nenozīmīgus dokumentus, kuri pēc būtības ir personīgi un/vai privāti;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā lēmumā par datiem nav pietiekoši skaidri vai konsekventi norādīts Komisijas izmeklēšanas priekšmets – tas esot pretrunā Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punkta un Līguma par Eiropas Savienības darbību 296. panta prasībām un tiesiskās noteiktības principam un līdz ar to neesot ievērotas Facebook tiesības uz aizstāvību un tiesības uz labu pārvaldību.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā lēmumā par datiem ar to, ka ir pieprasīts iesniegt dokumentus, kuru absolūtais vairākums ir pilnīgi nenozīmīgi un/vai personīgi dokumenti, nav ievērots Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punktā atspoguļotais nepieciešamības princips un/vai Facebook tiesības uz aizstāvību un/vai ka tas ir uzskatāms par pilnvaru nepareizu izmantošanu.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā lēmumā par datiem ar to, ka ir pieprasīts iesniegt tik daudzus pilnīgi nenozīmīgus un personīgus dokumentus (piemēram, saraksti saistībā ar medicīnas jautājumiem attiecībā uz darbiniekiem un viņu ģimenēm; saraksti saistībā ar apbedīšanu; dokumentus saistībā ar testamentiem, aizbildnību, bērnu aprūpi un personiskiem finansiāliem ieguldījumiem; pieteikumus pieņemšanai darbā un atsauksmes; iekšējos novērtējumus un dokumentus, kuros novērtēti drošības riski attiecībā uz Facebook mītni un darbiniekiem), nav ievērotas pamattiesības, proti, tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un tiesības uz labu pārvaldību, kā arī samērīguma princips. Tādējādi pārsūdzētajā lēmumā par datiem neesot ievērotas pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kuras ir aizsargātas Pamattiesību hartas 7. pantā. Pārsūdzētajā lēmumā par datiem neesot ievērots arī samērīguma princips, jo tam esot pārmērīgi plašs tvērums un tas neesot pietiekoši orientēts uz Komisijas izmeklēšanas priekšmetu.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā lēmumā par datiem nav paskaidrots, kādēļ tā meklēšanas indikatoros ir norādīti tikai dokumenti, kas nepieciešami un nozīmīgi Komisijas izmeklēšanai, kādēļ ārējiem, EEZ teritorijā kvalifikāciju ieguvušiem advokātiem nav atļauts pārbaudīt to nozīmīgumu un kādēļ nav nodrošināta juridiski saistoši izmantojama datu telpa personīgiem un/vai pilnīgi nenozīmīgiem dokumentiem, un ka līdz ar to šis lēmums esot balstīts uz nepietiekamu argumentāciju, kas esot pretrunā Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punktam un LESD 296. pantam.