22.6.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 209/33 |
Prasība, kas celta 2020. gada 27. aprīlī – PNB Banka/ECB
(Lieta T-230/20)
(2020/C 209/45)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: PNB Banka AS (Rīga, Latvija) (pārstāvis: O. Behrends, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt ECB 2020. gada 17. februāra lēmumu par PNB Banka AS bankas licences anulēšanu; |
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīspadsmit pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā lēmuma formulējumā esot ietverta nepietiekama un maldinoša procesuālā informācija. |
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ECB apstrīdētajā lēmumā esot nelikumīgi pielietojusi divu posmu procedūru (iesaistot kompetentās valsts iestādes priekšlikumu) atbilstoši Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 (1) 14. panta 5. punktam un Regulas (ES) Nr. 468/2014 (2) 83. pantam, neraugoties uz ECB 2019. gada 1. marta pārkvalificēšanas lēmumu, ar ko ECB pārņēma prasītājas tiešu uzraudzību. |
3. |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots procedūras valsts kompetentajā iestādē, proti, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (turpmāk tekstā – “FKTK”), pārkāpums. |
4. |
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ECB esot bijis procesuāli neiespējami pieņemt lēmuma par licences atsaukšanu projektu 2019. gada 12. septembrī Regulas (ES) Nr. 468/2014 83. panta 1. punkta procesuālā noteikuma dēļ. |
5. |
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums esot prettiesisks gan procesuālā ziņa, gan pēc būtības, jo ECB 2019. gada 15. augusta lēmums, ar ko konstatēts tas, ka banka “kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga”, esot licences de facto atsaukšana. |
6. |
Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums esot prettiesisks, jo tas esot balstīts uz prettiesisku iejaukšanos prasītajās pārstāvības tiesībās, kas tai pilnībā atņemot tās procesuālās tiesības. |
7. |
Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums esot prettiesisks, jo tas nav pietiekami pamatots. |
8. |
Ar astoto pamatu tiek apgalvots prasītājas tiesību tikt uzklausītai pārkāpums. |
9. |
Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka ECB nevarēja paļauties uz Latvijas tiesas 2019. gada 12. septembra nolēmumu par maksātnespēju, jo šis nolēmums esot prettiesisks un balstīts vienīgi uz ECB kļūdainu vērtējumu attiecībā uz to, vai banka kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. |
10. |
Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ECB apstrīdētajā lēmumā esot kļūdaini pamatojusies uz citiem iemesliem, proti, apgalvotajiem liela riska darījumu limitu un reglamentējošu kapitāla prasību pārkāpumiem, kas neesot pamatoti un uz kuriem FKTK nav pamatojusies savā lēmuma projektā. |
11. |
Ar vienpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums esot pēc būtības prettiesisks, jo prasītāja esot bijusi vienīgi FKTK kontrolē un tātad netieši ECB kontrolē kopš 2019. gada 12. septembra. |
12. |
Ar divpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums neesot samērīgs. |
13. |
Ar trīspadsmito pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums esot balstīts uz visām kļūdām, kas pieļautas lēmumā, kurā konstatēts tas, ka banka kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. |
(1) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV 2013 L 287, 63. lpp.).
(2) Eiropas Centrālās Bankas Regula (ES) Nr. 468/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula) (OV 2014 L 141, 1. lpp.).