Prasība, kas celta 2020. gada 2. martā – PT Ciliandra Perkasa/Komisija

(Lieta T-138/20)

(2020/C 129/32)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: PT Ciliandra Perkasa (Rietumdžakarta, Indonēzija) (pārstāvji: F. Graafsma, J. Cornelis un E. Rogiest, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2019/2092 (2019. gada 28. novembris), ar ko nosaka galīgu kompensācijas maksājumu Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, Komisija, cenas samazinājuma noskaidrošanā nepārbaudīdama visus nozīmīgos pierādījumus un nekonstatēdama cenas samazinājumu ražojumam kopumā, esot pārkāpusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (turpmāk tekstā – “pamatregula”) 8. panta 1. un 2. punktu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, savu izvērtējumu par cēloņsakarību balstīdama uz kļūdainu konstatējumu par cenas samazinājumu, esot pārkāpusi arī pamatregulas 8. panta 5. punktu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, Komisija, konstatēdama, ka, pirmkārt, no Eļļas palmu audzēšanas fonda (OPPF) saņemtie maksājumi ir uzskatāmi par subsīdiju, nevis par maksājumiem par iepirktu biodīzeļdegvielu un, otrkārt, OPPF veiktie maksājumi rada ieguvumu biodīzeļdegvielas ražotājiem, esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pārkāpusi pamatregulas 3. pantu, jo Komisija i) bija balstījusies uz acīmredzami kļūdainu hipotētisko scenāriju un ii) nebija konstatējusi, ka ieguvums (ja tāds vispār būtu) tika nodots tālāk biodīzeļdegvielas maisījumu izgatavotājiem.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, aprēķinot ieguvumu no OPPF shēmas, esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pārkāpusi pamatregulas 7. pantu.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, kaitējuma riska noskaidrošanā nebalstīdamās uz apliecinošiem pierādījumiem un objektīvu pārbaudi par visiem nozīmīgajiem faktoriem, esot pārkāpusi pamatregulas 8. panta 1. un 8. punktu.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, strīdīgajā īstenošanas regulā iekļaudama tikai dažus būtiskus apsvērumus attiecībā uz cenas samazinājuma izvērtējumu, un tādējādi liegdama prasītājai iespēju sniegt paskaidrojumus par šo jautājumu, neesot ievērojusi prasītājas tiesības uz aizstāvību.