—

atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

atcelt apstrīdētos lēmumus;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauts labas pārvaldības principa pārkāpums un neesot ievērots pienākums norādīt pamatojumu. Prasītājs šajā ziņā apgalvo, ka Komisija neesot pret viņu izturējusies taisnīgi, jo neesot ievērojusi pietiekamas rūpības pienākumu, kā arī neesot izpildījusi Komisijas pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses. Prasītājs uzskata, ka Komisijai esot vajadzējis iepazīties ar iznākumu kriminālprocesā, kurš ir noslēdzies ar lietas izbeigšanu, un šo iznākumu nosūtīt didisciplinārkolēģijai, lai tā to ņemtu vērā, pieņemot lēmumu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā lēmuma pamatā esošie dokumenti esot prettiesiski, un Komisija esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā. Prasītāja ieskatā, tā kā apstrīdētā lēmuma pamatā esošie dokumenti esot prettiesiski, par prettiesisku esot jāuzskata arī pats apstrīdētais lēmums.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauts Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu X pielikuma 10. panta pārkāpums, jo, pirmkārt, neesot tikuši pārbaudīti visi prasītāja lietā esošie apstākļi un, otrkārt, sods esot ticis piemērots, balstoties uz nepareizi izvērtētiem un nesamērīgiem kritērijiem.