Lieta T‑443/20

Sanford LP

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju

Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2021. gada 10. novembra spriedums

Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kas attēlo etiķeti – Agrāks dizainparaugs – Nodošanas atklātībā pierādījums – Regulas (EK) Nr. 6/2002 7. panta 1. punkts – Pierādījumi, kas iesniegti pēc noteiktā termiņa beigām – Apelācijas padomes rīcības brīvība – Regulas Nr. 6/2002 63. panta 2. punkts – Spēkā neesamības pamats – Individuāla rakstura neesamība – Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts

  1. Kopienas dizainparaugi – Procesuālie noteikumi – Faktu pārbaude pēc savas iniciatīvas – Laicīgi neiesniegti fakti un pierādījumi – Ņemšana vērā – Biroja rīcības brīvība

    (Padomes Regulas Nr. 6/2002 63. panta 2. punkts)

    (skat. 15.–17. un 22. punktu)

  2. Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Individuāla rakstura neesamība – Dizainparaugs, kas informētam lietotājam nerada no agrāka dizainparauga atšķirīgu kopiespaidu – Etiķetes attēlojums

    (Padomes Regulas Nr. 6/2002 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

    (skat. 63., 67., 70., 71. un 99. punktu)

  3. Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Individuāla rakstura neesamība – Dizainparaugs, kas informētam lietotājam nerada no agrāka dizainparauga atšķirīgu kopiespaidu – Visaptverošs visu agrākā dizainparaugu elementu vērtējums – Tvērums – Uz izstrādājuma izvietoto atšķirīgo preču zīmju un apzīmējumu ņemšana vērā – Izslēgšana

    (Padomes Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkts un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

    (skat. 68., 69. un 80.–82. punktu)

Rezumējums

Sanford LP bija tāda Kopienas dizainparauga īpašniece, kurš reģistrēts ar aprakstu “etiķete” un kurā attēloti etiķešu ruļļi printeriem. Avery Zweckform GmbH Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) iesniedza pieteikumu par šī dizainparauga spēkā neesamības atzīšanu, tostarp pamatojoties uz to, ka tam nav individuāla rakstura ( 1 ).

EUIPO Anulēšanas nodaļa noraidīja pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, jo pierādījumi, kas iesniegti, lai pierādītu agrāka dizainparauga nodošanu atklātībā, nebija pietiekami. EUIPO Apelācijas padome atcēla šo lēmumu un uzskatīja, ka daži tai iesniegtie papildu pierādījumu elementi ir jāņem vērā, ka ir pierādīta agrāka dizainparauga nodošana atklātībā un ka apstrīdētajam dizainparaugam nav individuāla rakstura.

Vispārējā tiesa noraida Sanford celto prasību un papildus tam, ka attiecībā uz dizainparaugiem piemēro novēloti iesniegtu pierādījumu pieņemamības principus, it īpaši uzsver, ka, salīdzinot kopiespaidus, lai noteiktu apstrīdētā dizainparauga individuālo raksturu, nav nozīmes uz dizainparaugiem izvietotām atšķirtspējīgām preču zīmēm vai apzīmējumiem.

Vispārējās tiesas vērtējums

Pirmkārt, attiecībā uz novēloti iesniegtiem pierādījumiem Vispārējā tiesa norāda, ka šajā ziņā EUIPO piešķirta plaša rīcības brīvība, jo tas var neņemt vērā pierādījumus, ko attiecīgās puses nav iesniegušas laicīgi ( 2 ). Vispārējā tiesa atgādina – ja EUIPO ir jālemj spēkā neesamības atzīšanas procesā, novēloti iesniegtu pierādījumu ņemšana vērā var būt attaisnota, ja tiem var būt nozīme saistībā ar pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iznākumu, ja lietas apstākļi neliedz tos ņemt vērā un ja tie ir iesniegti, papildinot noteiktajā termiņā iesniegtos pierādījumu elementus.

Šajā lietā Vispārējā tiesa uzskata, ka Apelācijas padome ir pienācīgi izmantojusi savu rīcības brīvību. Proti, pierādījumi, kas pirmoreiz iesniegti procesā Apelācijas padomē, bija vērsti uz to, lai pierādītu agrāka dizainparauga nodošanas atklātībā esamību. Turklāt šie pierādījumi papildina procesā Anulēšanas nodaļā jau iesniegtos pierādījumus, kas tika uzskatīti par nepietiekamiem, lai pierādītu nodošanu atklātībā. Līdz ar to šiem pierādījumiem bija nozīme saistībā ar strīda risinājumu un tie varēja likumīgi papildināt jau iesniegtos pierādījumus.

Turklāt attiecīgo pierādījumu elementu pieņemamība nepārkāpj prasītājas tiesības tikt uzklausītai, jo tā varēja izklāstīt savus apsvērumus šajā ziņā procesā Apelācijas padomē.

Otrkārt, Vispārējā tiesa nospriež, ka agrākais dizainparaugs ir darīts pieejams sabiedrībai [nodots atklātībā] Regulas Nr. 6/2002 7. panta 1. punkta izpratnē.

Treškārt, attiecībā uz individuālā rakstura vērtējumu Vispārējā tiesa konstatē, ka atšķirības starp konfliktējošajiem dizainparaugiem, kas atspoguļojas vienīgi kā etiķetes izmērs, ruļļa augstums un melnas krāsas drukas zīmju skaits, novietojums un izmērs, nav pietiekamas, lai informēta lietotāja uztverē radītu atšķirīgu kopiespaidu.

Turklāt tā norāda, ka uz konfliktējošajiem dizainparaugiem izvietotie vārdiskie un grafiskie elementi ir uz izstrādājuma izvietotas atšķirtspējīgas preču zīmes vai apzīmējumi, lai norādītu uz šī izstrādājuma izcelsmi. Šie elementi nav tādas izstrādājuma iezīmes, kas attiecīgajiem izstrādājumiem piešķir to veidolu, un tātad tiem nav nozīmes kopiespaidu salīdzinājumā. Vispārējā tiesa piebilst, ka, pat ja šos elementus varētu uzskatīt par tādiem, kuriem ir nozīme lietā, informētam lietotājam būs skaidrs, ka tie norāda uz izstrādājumu izcelsmi, līdz ar to šis lietotājs kopiespaidā tiem nepiešķirs nozīmi.

Līdz ar to Vispārējā tiesa nospriež, ka konfliktējošie dizainparaugi informētam lietotājam rada vienādu kopiespaidu un tādējādi apstrīdētajam dizainparaugam nav individuāla rakstura.

( 1 ) Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.) 6. panta izpratnē.

( 2 ) Saskaņā ar Regulas 6/2002 63. panta 2. punktu.