1

Prasītājs Abdelkader Sabra ir uzņēmējs, kam ir Sīrijas un Libānas pilsonība.

2

Eiropas Savienības Padome, stingri nosodīdama miermīlīgu protestu vardarbīgo apspiešanu Sīrijā un aicinot Sīrijas iestādes atturēties no spēka pielietošanas, pamatojoties uz LES 29. pantu, pieņēma Lēmumu Nr. 2011/273/KĀDP (2011. gada 9. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2011, L 121, 11. lpp.). Ņemot vērā situācijas nopietnību, Padome noteica ieroču embargo, iekšējām represijām izmantojama materiāla eksporta aizliegumu, ierobežojumus ieceļošanai Eiropas Savienībā, kā arī līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu noteiktām personām un vienībām, kuras ir atbildīgas par vardarbīgām represijām pret Sīrijas civiliedzīvotājiem.

3

Par vardarbīgām represijām pret Sīrijas civiliedzīvotājiem atbildīgās personas, kā arī ar tām saistītās fiziskās un juridiskās personas un vienības ir uzskaitītas Lēmuma 2011/273 pielikumā. Saskaņā ar minētā lēmuma 5. panta 1. punktu pēc priekšlikuma, kas saņemts no dalībvalsts vai Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padome var grozīt minēto pielikumu. Kad tika pieņemts attiecīgais lēmums, prasītāja vārds tajā nebija iekļauts.

4

Tā kā daži pret Sīrijas Arābu Republiku noteiktie ierobežojošie pasākumi ietilpst LESD piemērošanas jomā, Padome, pamatojoties uz LESD 215. panta 2. punktu, pieņēma Regulu (ES) Nr. 442/2011 (2011. gada 9. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV 2011, L 121, 1. lpp.). Šīs regulas formulējums būtībā ir identisks Lēmuma 2011/273 formulējumam. To personu, vienību un struktūru saraksts, kuras vai nu ir atzītas par atbildīgām saistībā ar attiecīgajām represijām, vai ir saistītas ar atbildīgajām personām, kas ir atrodams minētās regulas II pielikumā, ir identisks Lēmuma 2011/273 pielikumā esošajam sarakstam. Saskaņā ar Regulas Nr. 442/2011 14. panta 1. un 4. punktu, ja Padome fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai nolemj piemērot tajā minētos ierobežojošos pasākumus, tā attiecīgi groza II pielikumu, turklāt regulāri un vismaz reizi 12 mēnešos tā pārskata minētajā pielikumā iekļauto sarakstu.

5

Ar Lēmumu 2011/782/KĀDP (2011. gada 1. decembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju un ar ko atceļ Lēmumu 2011/273 (OV 2011, L 319, 56. lpp.) Padome, ņemot vērā situācijas nopietnību Sīrijā, uzskatīja, ka ir jāpiemēro papildu ierobežojošie pasākumi. Skaidrības labad ar Lēmumu 2011/273 noteiktie pasākumi un papildu pasākumi tika iekļauti vienā tiesību aktā. Lēmuma 2011/782 18. pantā ir paredzēti ierobežojumi ieceļošanai Savienības teritorijā personām, kuru vārdi ir minēti I pielikumā, un 19. pantā ir paredzēta I pielikumā un II pielikumā uzskaitīto personu un vienību līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

6

Regula Nr. 442/2011 tika aizstāta ar Padomes Regulu (ES) Nr. 36/2012 (2012. gada 18. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā un ar ko atceļ Regulu Nr. 442/2011 (OV 2012, L 16, 1. lpp.).

7

Lēmums 2011/782 tika aizstāts ar Padomes Lēmumu Nr. 2012/739/KĀDP (2012. gada 29. novembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju un ar ko atceļ Lēmumu 2011/782 (OV 2012, L 330, 21. lpp.), kas savukārt ir aizstāts ar Padomes Lēmumu 2013/255/KĀDP (2013. gada 31. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2013, L 147, 14. lpp.).

8

Padome 2015. gada 12. oktobrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/1836, ar kuru groza Lēmumu 2013/255 (OV 2015, L 266, 75. lpp.). Tajā pašā dienā tā pieņēma Regulu (ES) 2015/1828, ar ko groza Regulu Nr. 36/2012 (OV 2015, L 266, 1. lpp.).

9

Lēmuma 2015/1836 6. apsvērumā ir noteikts: “Padome ir izvērtējusi, ka Sīrijas režīma īstenotās stingrās ekonomikas kontroles dēļ centrālās tādu vadošo uzņēmēju aprindas, kas darbojas Sīrijā, savu statusu spēj saglabāt vienīgi cieši sadarbojoties ar režīmu un saņemot tā atbalstu, kā arī to ietekmējot”, un “Padome uzskata, ka tai būtu jāparedz ierobežojošie pasākumi – noteikt ieceļošanas ierobežojumus un visu to līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu, kas ir minēto vadošo uzņēmēju, kuri darbojas Sīrijā, īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē un kurus Padome ir apzinājusi un iekļāvusi I pielikumā sniegtajā sarakstā, lai tiem neļautu sniegt materiālu vai finansiālu atbalstu režīmam un lai, izmantojot viņu ietekmi, palielinātu spiedienu uz pašu režīmu, liekot tam [mainīt] represiju politiku”.

10

Lēmuma 2013/255 27. un 28. panta redakcija tika grozīta ar Lēmumu 2015/1836. Kopš tā laika šajos pantos ir paredzēti ierobežojumi ieceļošanai vai ceļošanai tranzītā dalībvalstu teritorijā, kā arī “vadošo uzņēmēju, kuri darbojas Sīrijā”, līdzekļu iesaldēšana, izņemot, ja “ir pietiekama informācija, ka [šīs personas] nav vai vairs nav saistītas ar režīmu vai to vairs neietekmē, vai nerada reālu apiešanas risku”.

11

Ar Regulu 2015/1828 tika grozīta Regulas Nr. 36/2012 15. panta redakcija, lai tajā iekļautu jaunus iekļaušanas sarakstā kritērijus, kas ir definēti Lēmumā 2015/1836 un iekļauti Lēmumā 2013/255.

12

Ar Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2020/212 (2020. gada 17. februāris), ar ko īsteno Lēmumu 2013/255 (OV 2020, L 43 I, 6. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/211 (2020. gada 17. februāris), ar ko īsteno Regulu Nr. 36/2012 (OV 2020, L 43 I, 1. lpp.) (turpmāk tekstā kopā – “sākotnējie akti”), prasītāja vārds tika iekļauts Lēmuma 2013/255 I pielikuma A iedaļas (Personas) saraksta 293. rindā un iekļauts Regulas Nr. 36/2012 II pielikuma A iedaļas (Personas) saraksta 293. rindā (turpmāk tekstā – “attiecīgie saraksti”).

13

Pirmkārt, attiecīgajos sarakstos ietvertajā “identifikācijas informācijā” ir minēts, ka prasītājs ir vīrietis, Sīrijas un Libānas pilsonis, dzimis 1955. gada 14. septembrī. Turklāt norādīts, ka viņa amats ir “Sabra Maritime Agency īpašnieks; Sīrijas un Turcijas Uzņēmēju padomes priekšsēdētājs; Phoenicia Tourism Company dibinātājs; [un] Sīrijas Jūras navigācijas palātas priekšsēdētājs”. Visbeidzot Phoenicia Tourism Company [LLC] un Sabra Maritime Agency ir minētas ar norādi – prasītāja “[r]adinieki/darījumu partneri/subjekti vai partneri/saistība ar”.

14

Otrkārt, prasītāja vārds attiecīgajos sarakstos ir iekļauts ar šādu pamatojumu:

“Vadošs uzņēmējs, kas darbojas Sīrijā un kam ir daudzas ekonomiskās intereses, īpaši jūrlietu un tūrisma nozarēs. Abdelkader Sabra kā augsta ranga kuģniecības magnāts un ciešs Rami Makhlouf (režīma atbalstītājs un prezidenta Bashar Al‑Assad brālēns) darījumu partneris sniedz Sīrijas režīmam finansiālu un ekonomisku atbalstu, tostarp ar ārzonas uzņēmumu starpniecību. Abdelkader Sabra gūst labumu arī no savas saistības ar režīmu, kas viņam devis iespēju izvērst darbības nekustamā īpašuma nozarē. Viņš ir arī iesaistīts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un komercdarbībās, kas atbalsta Sīrijas režīmu un tā sabiedrotos.”

15

2020. gada 16. marta vēstulē prasītājs lūdza Padomi viņam nosūtīt tostarp visas informācijas un pierādījumu kopijas, kas pamato viņa vārda iekļaušanu attiecīgajos sarakstos.

16

Atbildot uz šā sprieduma 15. punktā minēto prasītāja vēstuli, 2020. gada 6. aprīlī Padome nosūtīja viņam 2020. gada 12. februāra dokumentu WK 1755/2020 INIT, kurā bija ietverti pierādījumi, kas pamato iemeslus viņa vārda iekļaušanai attiecīgajos sarakstos.

17

Ar 2020. gada 4. maija vēstuli prasītājs iesniedza apsvērumus par lēmumu iekļaut viņa vārdu attiecīgajos sarakstos, piemērojot sākotnējos aktus, un lūdza Padomei svītrot viņa vārdu no minētajiem sarakstiem.

18

2020. gada 28. maijā Padome pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2020/719, ar ko groza Lēmumu 2013/255 (OV 2020, L 168, 66. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/716, ar ko īsteno Regulu Nr. 36/2012 (OV 2020, L 168, 1. lpp.) (turpmāk tekstā kopā – “saglabāšanas akti”). Saskaņā ar Lēmumu 2020/719 Lēmuma 2013/255 piemērošana tika pagarināta līdz 2021. gada 1. jūnijam. Prasītāja vārds tika atstāts attiecīgo sarakstu 293. rindā ar pamatojumu, kas identisks sākotnējos aktos norādītajam.

19

Ar 2020. gada 2. jūnija vēstuli Padome informēja prasītāju par savu lēmumu saglabāt viņa vārdu attiecīgajos sarakstos saskaņā ar saglabāšanas aktiem. Turklāt tā informēja viņu, ka izskata apsvērumus un dokumentus, kurus prasītājs tai bija iesniedzis 2020. gada 4. maija vēstulē (skat. šā sprieduma 17. punktu), un tas, Padomes ieskatā, prasīs vairākas nedēļas darba, ņemot vērā daudzos argumentus, kas izvirzīti, lai pamatotu viņa lūgumu, un lielo skaitu tam pievienoto dokumentu.

20

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 28. aprīlī, prasītājs cēla šo prasību, lūdzot atcelt sākotnējos aktus, ciktāl tie attiecas uz viņu.

21

Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 10. jūnijā, prasītājs, pamatojoties uz Reglamenta 86. pantu, grozīja prasības pieteikumu tādējādi, ka iekļāva tajā arī prasību atcelt saglabāšanas aktus, ciktāl tie attiecas uz viņu.

22

2020. gada 23. jūlijā Padome Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza iebildumu rakstu, kurā arī tika atbildēts uz prasījumu grozījumu rakstu.

23

Replikas raksts un atbildes raksts uz repliku tika iesniegti attiecīgi 2020. gada 6. oktobrī un 19. novembrī.

24

Tiesvedības rakstveida daļa tika pabeigta 2020. gada 19. novembrī.

25

Reglamenta 89. panta 3. punkta d) apakšpunktā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros Vispārējā tiesa 2021. gada 9. jūnijā lūdza lietas dalībniekiem iesniegt noteiktus dokumentus. Lietas dalībnieki izpildīja lūgumu iesniegt dokumentus noteiktajā termiņā.

26

Prasītājs 2021. gada 6. septembrī saskaņā ar Reglamenta 66. pantu iesniedza motivētu pieteikumu, lūdzot, lai dažu prasības pieteikumam pievienoto dokumentu saturs, kā arī daži prasības pieteikuma un replikas punkti netiktu citēti ar šo lietu saistītajos dokumentos, kas ir publiski pieejami. Tiesas sēdē prasītājs apstiprināja, ka viņa lūgums nepubliskot noteiktus datus attiecās tikai uz 2021. gada 6. septembra vēstulē minētajiem dokumentiem un punktiem, un par to tika izdarīta atzīme tiesas sēdes protokolā.

27

Tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz jautājumiem, ko Vispārējā tiesa uzdeva 2021. gada 16. septembra tiesas sēdē.

28

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

29

Padomes prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

30

Ar 2021. gada 7. septembra vēstuli prasītājs lūdza Vispārējo tiesu piešķirt viņam papildu laiku mutvārdu paskaidrojumu sniegšanai 2021. gada 16. septembrī paredzētajā tiesas sēdē. Saistībā ar šo lūgumu viņš pievienoja divas Padomei nosūtītās vēstules, no kurām pirmā bija datēta ar 2021. gada 8. martu un otrā ar 2021. gada 9. jūniju.

31

Šo pielikumu sniegšana nav paredzēta Reglamenta 85. panta 3. punktā, kas paredz, ka puses var sniegt papildu pierādījumus vai izteikt pierādījumu piedāvājumus pirms tiesvedības mutvārdu daļas pabeigšanas vai pirms Vispārējās tiesas lēmuma izlemt lietu bez tiesvedības mutvārdu daļas ar nosacījumu, ka kavēšanās šo ziņu iesniegšanā ir attaisnota. Pirmkārt, prasītājs savā 2021. gada 7. septembra vēstulē nenorāda, ka viņam bija nodoms iesniegt 2021. gada 8. marta un 9. jūnija vēstules, piemērojot šo tiesību normu, un, otrkārt, viņš nav izvirzījis nekādu attaisnojumu novēlotai iesniegšanai.

32

Tādējādi 2021. gada 8. marta un 9. jūnija vēstules, kas pievienotas prasītāja lūgumam piešķirt papildu laiku mutvārdu paskaidrojumu sniegšanai, ir jānoraida kā nepieņemamas.

33

Prasības pamatojumam prasītājs izvirza vienu pamatu, ar kuru tiek apgalvots par kļūdām faktu vērtējumā.

34

Prasītājs būtībā apgalvo, ka šobrīd viņš nav vadošs uzņēmējs, kas darbojas Sīrijā, nav saistīts ar Sīrijas režīmu, nav Sīrijā darbojošos vadošo uzņēmēju centrālajās aprindās, kā noteikts Lēmuma 2015/1836 6. apsvērumā, un nesniedz nekādu materiālu vai finansiālu atbalstu Sīrijas režīmam ne ar ārvalstīs reģistrētu sabiedrību starpniecību, ne ar kādiem citiem līdzekļiem.

35

Padome apstrīd prasītāja argumentus un būtībā apgalvo, ka pierādījumi, kas ietverti dokumentā WK 1755/2020 INIT un 2020. gada 23. jūlija dokumentā WK 7118/2020 INIT, liecina, ka prasītājs ir vadošs uzņēmējs, kas darbojas Sīrijā. Šajā saistībā tā apstrīd argumentus, ko prasītājs izvirzījis, lai atspēkotu prezumpciju par viņa saikni ar Sīrijas režīmu. Visbeidzot, Padome apgalvo, ka prasītājs atbalsta Sīrijas režīmu un gūst no tā labumu.

36

Jāatgādina, ka Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā garantētā pārbaudes tiesā efektivitāte tostarp nozīmē, ka Savienības tiesām ir jānodrošina, lai lēmums, ar kuru ir noteikti vai saglabāti ierobežojoši pasākumi un kam attiecībā uz šo personu ir individuāla piemērojamība, būtu balstīts uz pietiekami drošiem faktiem. Tas nozīmē, ka ir jāpārbauda pamatojuma izklāstā norādītie fakti, kas ir minētā lēmuma pamatā, tādēļ pārbaudē tiesā nav jāizvērtē tikai norādīto iemeslu abstrakta ticamība, bet arī tas, vai ir pamatoti šie apsvērumi vai vismaz viens no tiem, kurš tiek uzskatīts par pašu par sevi pietiekamu šā paša lēmuma pamatojumam (spriedums, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 119. punkts).

37

Savienības tiesai ir jāveic šī pārbaude, vajadzības gadījumā pieprasot kompetentajai Savienības iestādei iesniegt atbilstošu – konfidenciālu vai nekonfidenciālu – informāciju vai pierādījumus, lai varētu veikt šādu pārbaudi (skat. spriedumu, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 120. punkts un tajā minētā judikatūra).

38

Kompetentajai Savienības iestādei apstrīdēšanas gadījumā ir jāpierāda pret attiecīgo personu vai vienību vērsto apsvērumu pamatotība, nevis šai personai vai vienībai ir jāiesniedz attaisnojoši pierādījumi par to, ka minētie iemesli nav pamatoti (spriedums, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 121. punkts).

39

Šajā nolūkā minētajai iestādei nav jāiesniedz Savienības tiesā visa informācija un pierādījumi, ar kuriem ir pamatoti apsvērumi, kas norādīti pasākumā, kuru tiek lūgts atcelt. Tomēr ir būtiski, lai iesniegtā informācija un pierādījumi pamatotu apsvērumus, kas vērsti pret attiecīgo personu (spriedums, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 122. punkts).

40

Ja kompetentā Savienības iestāde iesniedz atbilstošo informāciju vai pierādījumus, Savienības tiesai ir jāpārbauda, vai, ņemot vērā šo informāciju vai pierādījumus, norādītie fakti atbilst patiesībai, un atkarībā no attiecīgās lietas apstākļiem un ņemot vērā iespējamos apsvērumus, ko par tiem iesniegusi tostarp attiecīgā persona, jāizvērtē to ticamība (spriedums, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 124. punkts).

41

Saskaņā ar Tiesas judikatūru iekļaušanas sarakstos pamatotība ir jāizvērtē, pārbaudot pierādījumus nevis izolēti, bet gan ņemot vērā to kontekstu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2015. gada 21. aprīlis, Anbouba/Padome, C‑630/13 P, EU:C:2015:247, 51. punkts, un 2015. gada 21. aprīlis, Anbouba/Padome, C‑605/13 P, EU:C:2015:248, 50. punkts).

42

Izvērtējot jautājuma svarīgumu, kas ietilpst attiecīgo ierobežojošo pasākumu samērīguma pārbaudē, var tikt ņemti vērā šo pasākumu konteksts, apstāklis, ka steidzami bija jānosaka šādi pasākumi ar mērķi izdarīt spiedienu uz Sīrijas režīmu, lai tas izbeigtu vardarbīgās represijas pret iedzīvotājiem, un grūtības iegūt precīzākus pierādījumus autoritāra režīma valstī, kurā norisinās pilsoņu karš (spriedums, 2015. gada 21. aprīlis, Anbouba/Padome, C‑605/13 P, EU:C:2015:248, 46. punkts).

43

Jāatgādina, ka vispārējie iekļaušanas kritēriji, kas paredzēti 27. panta 1. punktā un 28. panta 1. punktā Lēmumā 2013/255, kurš grozīts ar Lēmumu 2015/1836, kas saistībā ar līdzekļu iesaldēšanu ir pārņemti 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā Regulā Nr. 36/2012, kura grozīta ar Regulu 2015/1828, paredz, ka personām un vienībām, kas gūst labumu no Sīrijas režīma vai atbalsta to, piemēro ierobežojošus pasākumus. Tāpat arī 27. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 3. punktā un 28. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 3. punktā Lēmumā 2013/255, kas grozīts ar Lēmumu 2015/1836, kuri saistībā ar līdzekļu iesaldēšanu ir pārņemti 15. panta 1.a punkta a) apakšpunktā un 1.b punktā Regulā Nr. 36/2012, kura grozīta ar Regulu 2015/1828, ir noteikts, ka “vadošo uzņēmēju, kas darbojas Sīrijā” kategorijai piemēro ierobežojošus pasākumus, izņemot, ja ir pietiekama informācija, ka tie nav vai vairs nav saistīti ar režīmu vai neietekmē to, vai nerada reālu apiešanas risku.

44

Kā minēts šā sprieduma 14. punktā, prasītāja vārds ir iekļauts attiecīgajos sarakstos, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:

“Vadošs uzņēmējs, kas darbojas Sīrijā un kam ir daudzas ekonomiskās intereses, īpaši jūrlietu un tūrisma nozarēs. Abdelkader Sabra kā augsta ranga kuģniecības magnāts un ciešs Rami Makhlouf (režīma atbalstītājs un prezidenta Bashar Al‑Assad brālēns) darījumu partneris sniedz Sīrijas režīmam finansiālu un ekonomisku atbalstu, tostarp ar ārzonas uzņēmumu starpniecību. Abdelkader Sabra arī gūst labumu no savas saistības ar režīmu, kas viņam devis iespēju izvērst darbības nekustamā īpašuma nozarē. Viņš ir arī iesaistīts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un komercdarbībās, kas atbalsta Sīrijas režīmu un tā sabiedrotos.”

45

No apsvērumiem, kas pamato prasītāja vārda iekļaušanu sarakstos, ir secināms, ka viņa vārds tika iekļauts un saglabāts konkrētajos sarakstos, pirmkārt, viņa kā vadošā uzņēmēja, kas darbojas Sīrijā, statusa dēļ, un, otrkārt, viņa saistības ar Sīrijas režīmu dēļ. Citiem vārdiem sakot, prasītāja vārda iekļaušana ir pamatota, pirmkārt, ar kritēriju, kas ir definēts 27. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 28. panta 2. punkta a) apakšpunktā Lēmumā 2013/255, kurš ir grozīts ar Lēmumu 2015/1836, un 15. panta 1.a punkta a) apakšpunktā Regulā Nr. 36/2012, kas grozīta ar Regulu 2015/1828 (kritērijs “vadošs uzņēmējs, kas darbojas Sīrijā), un, otrkārt, ar kritēriju, kurš ir definēts minētā lēmuma 27. panta 1. punktā un 28. panta 1. punktā un minētās regulas 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā (kritērijs “saistība ar režīmu”).

46

Lai pamatotu prasītāja vārda iekļaušanu attiecīgajos sarakstos, Padome atsaucās uz dokumentu WK 1755/2020 INIT, kurā ietverta publiski pieejama informācija, proti, saites uz tīmekļvietnēm, presē publicēti raksti un ekrānuzņēmumi no šādiem avotiem:

47

Papildus Padome iesniedza 2020. gada 23. jūlija dokumentu WK 7118/2020 INIT, kurā bija ietverta publiski pieejama informācija, lai pamatotu prasītāja vārda iekļaušanu attiecīgajos sarakstos.

48

Jāatgādina, ka sākotnējie akti un saglabāšanas akti tika pieņemti attiecīgi 2020. gada 17. februārī un 28. maijā.

49

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības tiesību akta tiesiskums ir jānovērtē, ņemot vērā faktiskos un tiesiskos apstākļus, kādi pastāvēja tiesību akta pieņemšanas brīdī (skat. spriedumus, 2015. gada 3. septembris, Inuit Tapiriit Kanatami u.c./Komisija, C‑398/13 P, EU:C:2015:535, 22. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2015. gada 4. septembris, NIOC u.c./Padome, T‑577/12, nav publicēts, EU:T:2015:596, 112. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi Padome nevar Vispārējā tiesā atsaukties uz apstākļiem, uz kuriem tā nebija atsaukusies, pieņemot apstrīdētos aktus, lai attaisnotu prasītāja vārda iekļaušanu un saglabāšanu attiecīgajos sarakstos (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 14. aprīlis, Al Tarazi/Padome, T‑260/19, nav publicēts, EU:T:2021:187, 69. punkts un tajā minētā judikatūra).

50

Tā kā dokuments ar atsauces numuru WK 7118/2020 INIT ir vēlāks par apstrīdēto aktu pieņemšanu, to tātad nevar ņemt vērā, izskatot šo prasību. Tādējādi lietas dalībnieku argumentus, kas balstīti uz šo dokumentu, nevar apstiprināt.

51

Turklāt tiesas sēdē prasītājs pirmo reizi apgalvojis, ka 18 pierādījumi, uz kuriem Padome ir atsaukusies, lai pierādītu, ka iemesli viņa iekļaušanai sarakstā ir pamatoti, ir novecojuši, jo datēti pirms 2015. gada vai tajos vispār nebija norādīts datums.

52

Šis jaunais arguments, kas, šķiet, ir jāsaprot tādējādi, ka tā mērķis ir apšaubīt atsevišķu Padomes iesniegto pierādījumu ticamību vai atbilstību, ir jānoraida kā nepieņemams. Proti, prasītājs nav precizējis, kuru pierādījumu uzticamību vai atbilstību viņš centies apstrīdēt, tādēļ Padomei nav bijis iespējas atbildēt uz apgalvojumiem šajā jautājumā, līdz ar to Vispārējai tiesai nav iespējas veikt konstatējumu (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 6. februāris, TN/ENISA, T‑461/17, nav publicēts, EU:T:2019:63, 65. punkts un tajā minētā judikatūra). Katrā ziņā Vispārējai tiesai nav jāmeklē pielikumos un jānosaka, kuri pierādījumi būtu uzskatāmi par tādiem, kurus prasītājs vēlas apstrīdēt (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2020. gada 5. oktobris, Broughton/Eurojust, T‑87/19, nav publicēts, EU:T:2020:464, 58. punkts).

53

Ir jāpārliecinās, vai ar pierādījumiem, kurus iesniegusi Padome, tā ir izpildījusi tai saskaņā ar šā sprieduma 38. punktā minēto judikatūru uzlikto pierādīšanas pienākumu un tādējādi šis pierādījumu kopums ir pietiekami konkrēts, precīzs un saskaņots, lai pamatotu pirmo iemeslu prasītāja vārda iekļaušanai attiecīgajos sarakstos.

54

No šā sprieduma 14. un 44. punktā minētajiem pamatojumiem iekļaušanai sarakstā izriet, ka viņa kā vadoša uzņēmēja, kas darbojas Sīrijā, statuss ir balstīts uz viņa ekonomiskajām interesēm, pirmkārt, kuģniecības nozarē, otrkārt, tūrisma nozarē un, treškārt, citās nozarēs. Šajā kontekstā ir jāpārbauda arī dažādie amati, kurus ieņem prasītājs.

55

Pirmkārt, jānorāda, ka tīmekļvietnes Aliqtisadi un Enab Baladi liecina, ka prasītājs ir Sabra Maritime Agency īpašnieks. Otrkārt, saskaņā ar tīmekļvietnēs Eqstad un al Arabiya News publicēto informāciju prasītājam pieder sabiedrība AKSSA, kas darbojas jūras transporta nozarē un ir specializējusies kuģu pārvaldībā un īpašumtiesībās. Saskaņā ar rakstu, kas publicēts tīmekļvietnē al Arabiya News, šai sabiedrībai ir divas filiāles, kuras reģistrētas Itālijā un Grieķijā. Treškārt, saskaņā ar rakstu, kas publicēts tīmekļvietnē The Syria Report, prasītājs ir Sabra Group rīkotājdirektors, šajā grupā ietilpst Riamar Shipping, kurai pieder astoņi kuģi, kas noenkuroti Tartusas ostā. Visbeidzot, ceturtkārt, saskaņā ar informāciju, kas publicēta ziņu aģentūras Reuters tīmekļvietnē un MEIRSS tīmekļvietnē, prasītājam pieder Yass Marine, kas ir reģistrēta gan Libānā, gan Sīrijā.

56

Tādējādi dokumentā WK 1755/2020 INIT ietvertie pierādījumi drīzāk liecina par to, ka prasītājam ir vairākas ekonomiskās intereses kuģniecības nozarē. Savukārt, jāatzīmē, ka šajos pierādījumos nav minēta ne Navi Wood, ne Abdulkader Sabra & Ahmad Mushir Sharif Shipping Agency, vienības, uz kurām prasītājs atsaucas savos rakstveida apsvērumos. Ņemot vērā Padomei noteikto pierādīšanas pienākumu, kas atgādināts šā sprieduma 38. punktā, un šā sprieduma 49. punktā minēto judikatūru, Padome nevar atsaukties uz prasītāja prasības pieteikumā formulētajiem apgalvojumiem, lai pamatotu apstrīdētos aktus pēc būtības. Tādējādi Navi Wood un Abdulkader Sabra & Ahmad Mushir Sharif Shipping Agency nevar tikt ņemti vērā, lai pierādītu, ka prasītājam ir ekonomiskas intereses kuģniecības nozarē.

57

Attiecībā uz savām daudzajām ekonomiskajām interesēm kuģniecības nozarē prasītājs apgalvo, ka tagad tās ir nenozīmīgas, jo visas viņa sabiedrības esot likvidētas, izņemot AKSSA, tomēr tā radot būtiskus zaudējumus.

58

Pirmkārt, attiecībā uz AKSSA prasītājs ir iesniedzis, pirmkārt, šīs sabiedrības finanšu pārskatus par 2004., 2010., 2017., 2018. un 2019. gadu, kuru revīziju veicis A, un, otrkārt, grafiku, kurā attēlots šīs sabiedrības vārdā nominēto kuģu skaits gadā šajos gados.

59

Visbeidzot replikas raksta pielikumā prasītājs ir iesniedzis tabulu, kurā ir norādīts kuģu nomināciju skaits katrai Sīrijas kuģniecības aģentūrai 2017. gadā. Prasītājs norāda, ka šie dati ir ņemti no Sīrijas Jūras navigācijas palātas. Tie satur sensitīvu komercinformāciju, kas tika sniegta neoficiāli pēc pieprasījuma.

60

Padome būtībā apstrīd prasītāja iesniegto pierādījumu ticamību. Šajā saistībā tā norāda, ka šie pierādījumi nesniedz atbildi uz jautājumu, vai iesniegto finanšu pārskatu revīziju bija veikusi neatkarīga persona, kas iestājusies lietā, vai arī tos ir vienkārši sagatavojis prasītājs vai AKSSA pārstāvis. Tas pats attiecas arī uz grafiku, kurā ir attēlots šīs sabiedrības kuģu nomināciju skaits gadā.

61

Attiecībā uz finanšu pārskatiem Padome savā atbildes rakstā uz repliku piebilst, ka dokuments, ko prasītājs pievienojis replikas pielikumā, proti, Sīrijas Finanšu un grāmatvedības speciālistu asociācijas reģistra kopija, kurā A ir redzams kā neatkarīgs revidents, nepierāda, ka šos finanšu pārskatus ir pārbaudījis neatkarīgs revidents vai ka šajos finanšu pārskatos redzamo zīmogu patiešām ir uzlicis A.

62

Visbeidzot attiecībā uz Sīrijas Jūras navigācijas palātas tabulu Padome norāda, ka minētajā dokumentā nav neviena oficiāla marķējuma, kas ļautu lasītājam uzzināt tā avotu. Vienīgi prasītāja apsvērumos ir norādīts, ka šim dokumentam ir saikne ar Sīrijas Jūras navigācijas palātu.

63

Jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Tiesas un Vispārējās tiesas darbību reglamentē pierādījumu brīvas novērtēšanas princips un ka vienīgais iesniegto pierādījumu vērtības noteikšanas kritērijs ir to ticamība. Turklāt, lai novērtētu dokumenta pierādījuma spēku, ir jāpārbauda tajā ietvertās informācijas ticamība un it īpaši ir jāņem vērā dokumenta izcelsme, kādos apstākļos tas izstrādāts, dokumenta adresāts un vai, vērtējot tā saturu, tas ir šķietami pārliecinošs un uzticams (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 27. septembris, Shell Petroleum u.c./Komisija, T‑343/06, EU:T:2012:478, 161. punkts un tajā minētā judikatūra).

64

Šajā lietā, pirmkārt, attiecībā uz prasītāja iesniegtajiem finanšu pārskatiem ir jānorāda, ka viņš iesniedza Sīrijas Finanšu un grāmatvedības speciālistu asociācijas reģistra kopiju, kurā minēts A. Tātad viņš ir neatkarīgs revidents.

65

Jāatzīst, ka prasītāja iesniegtajos finanšu pārskatos nav norādīts A vārds un uzvārds. Tomēr Vispārējā tiesa nav konstatējusi acīmredzamus pārkāpumus vai konkrētus pierādījumus, kas ļautu apšaubīt faktu, ka šos finanšu pārskatus ir pārbaudījis neatkarīgais revidents A. Turklāt Padome neapgalvo, ka šajos dokumentos ir neatbilstības, kas tos padara par nepārliecinošiem vai neuzticamiem šā sprieduma 63. punktā minētās judikatūras izpratnē.

66

Otrkārt, attiecībā uz iesniegto grafiku prasītājs replikas rakstā atzina, ka to viņš ir sagatavojis pats. Šajā ziņā šis grafiks ir sagatavots, pamatojoties uz finanšu pārskatos ietvertajiem datiem par sabiedrībai AKSSA nominēto kuģu skaitu, tādējādi tas, ka prasītājs to ir sagatavojis pats, nekādi neietekmē tā pārliecinošo un uzticamo raksturu.

67

Visbeidzot, treškārt, attiecībā uz prasītāja iesniegto tabulu jāatzīmē, kā ir konstatējusi Padome, ja tabulā nav informācijas, kas tajā ietvertos datus saistītu ar Sīrijas Jūras navigācijas palātu, šo datu avots nav zināms. Turklāt sabiedrībai AKSSA nominēto kuģu skaits saskaņā ar šo tabulu atšķiras no tā, kas izriet no AKSSA finanšu pārskatiem. Šādos apstākļos tabulu nevar uzskatīt par pietiekami saprātīgu un ticamu saskaņā ar šā sprieduma 63. punktā minēto judikatūru un tā ir jānoraida.

68

Savukārt finanšu pārskatus un grafikus Vispārējā tiesa var ņemt vērā.

69

Šajā ziņā, iepazīstoties ar prasītāja iesniegtajiem AKSSA finanšu pārskatiem, ir redzams, ka šai sabiedrībai ir ievērojami samazinājies gan nominēto kuģu skaits, gan tās tīrie ienākumi. Šai sabiedrībai nominēto kuģu skaits samazinājies no 145 kuģiem 2004. gadā līdz 3 kuģiem 2019. gadā. Tas pats attiecas uz neto ienākumiem, kas samazinājušies no 652831,44 ASV dolāriem (USD) (aptuveni 591654,38 EUR) 2004. gadā līdz 5989,00 USD (aptuveni 5427,77 EUR) 2019. gadā. Tomēr neto ienākumi joprojām ir pozitīvi. Citiem vārdiem, no grāmatvedības viedokļa sabiedrība nav zaudējumus nesoša. Turklāt 2018. gadā sabiedrībai AKSSA nominēto kuģu skaits ir bijis lielāks nekā 2017. gadā, lai gan neto ienākumi ir samazinājušies, salīdzinot šos divus gadus. Turklāt, kā Padome norādīja tiesas sēdē, izdevumi saistībā ar algām laika posmā no 2004. gada līdz 2019. gadam ir mazinājušies nedaudz, kas liecina vismaz par zināmu nodarbināto darbinieku skaita stabilitāti. Tāpat ir palielinājušies ar ūdeni un elektrību saistītie izdevumi, kas liecina vismaz par to, ka AKSSA turpina darbību. Visbeidzot, AKSSA ieņēmumi un izdevumi ir jāskata vispārējā situācijas kontekstā Sīrijas kuģniecības nozarē. Kā izriet no ziņu aģentūras Reuters2013. gada 9. oktobrī publicētā raksta “Syrian’s shipping trade struggles as war risks bite” [“Sīrijas jūras pārvadājumi saskaras ar grūtībām, pieaugot kara draudiem”], ko iesniedzis prasītājs, Sīrijas konflikta dēļ tās ostu dokos novietoto kuģu skaits ir ievērojami samazinājies. Šādos apstākļos sabiedrībai AKSSA nominēto kuģu skaita samazinājums un tās neto ienākumi ne obligāti liecina, ka ir mazinājusies tās nozīmība kuģniecības aģentūru uzņēmējdarbības nozarē.

70

No iepriekš minētā izriet, ka prasītājam nav izdevies pierādīt, ka ekonomiskā interese, ko viņam rada AKSSA īpašumtiesības, ir nenozīmīga.

71

Otrkārt, attiecībā uz Sabra Maritime Agency un konkrētāk attiecībā uz prasītāja apgalvojumu, ka šī sabiedrība tika nacionalizēta, no prasītāja iesniegtā ekrānuzņēmuma, kurā uzņemta Sīrijas Transporta ministrijas tīmekļvietne un kurā ir sniegts kuģniecības nozares apraksts, izriet, ka no 1981. gada 1. janvāra Sīrijas valdības kuģniecības aģentūra kļuva par vienīgo aģentūru, kas pārstāv visas kuģniecības sabiedrības, kuģu īpašniekus un pārvadātājus, kas apkalpo Sīrijas ostas. Izlasot šo aprakstu, var secināt, ka no minētā datuma kuģniecības aģentūru uzņēmējdarbības nozare Sīrijā tika nacionalizēta. Tomēr no 2002. gada Likumdošanas dekrēta Nr. 55 izriet arī tas, ka fiziskām un juridiskām personām ir atļauts attīstīt darbību kuģniecības aģentūru uzņēmējdarbības nozarē, lai nominētu tirdzniecības kuģus, kas apkalpo Sīrijas ostas gan pasažieru, gan preču pārvadājumu jomā. No tā jāsecina, ka no 2002. gada saskaņā ar šo likumdošanas dekrētu kuģniecības aģentūru uzņēmējdarbības nozare tika privatizēta.

72

Attiecībā uz prasītāja argumentu, ka pēc nacionalizācijas Sabra Maritime licence tika atcelta, jo šī sabiedrība kļuva neaktīva un beigu beigās tika izslēgta no komercreģistra, būtu jāatzīmē, ka prasītājs ir iesniedzis Tartusas Iekšējās tirdzniecības un patērētāju aizsardzības direktora 2020. gada 28. septembra vēstuli, kurā ir norādīts, ka Tartusas komercreģistrā nav iekļauti noteiktu sabiedrību nosaukumi. Proti, tās ir šādas sabiedrības: Sabra Group, Sabra Maritime Agency un Yass Marine.

73

Jānorāda, ka Sabra Maritime Agency ir viena no sabiedrībām, kuras nosaukums ir minēts šā sprieduma 72. punktā minētajā vēstulē. Tas nozīmē, ka, lai gan prasītājam nav izdevies pierādīt, ka šī aģentūra tika nacionalizēta, viņš tomēr ir iesniedzis pierādījumus, ka Tartusas komercreģistrā nav reģistrēta neviena sabiedrība ar šādu nosaukumu.

74

Tā kā Padome nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka Sabra Maritime Agency bija reģistrēta Tartusas komercreģistrā ar citu nosaukumu, 73. punktā izklāstīto secinājumu nevar apšaubīt ar Padomes argumentu, ka būtībā attiecīgie sabiedrības nosaukumi, “kā burtiski minēts” Tartusas Iekšējās tirdzniecības un patērētāju aizsardzības direktora 2020. gada 28. septembra vēstulē, nav reģistrēti Tartusas komercreģistrā. Tāpat, tā kā nav konkrētu pierādījumu, ir jānoraida Padomes arguments, ka vienību nosaukumi var zināmā mērā mainīties, it īpaši tulkošanas problēmu dēļ.

75

Treškārt, attiecībā uz Riamar Shipping, kas, kā norāda prasītājs, ir likvidēta, būtu jāatzīmē, ka saskaņā ar Tartusas Iekšējās tirdzniecības un patērētāju tiesību aizsardzības direktora 2018. gada 20. novembra rezolūciju Nr. 77, ko iesniedzis prasītājs, norāde uz Abdulkader Sabra & Co (RIAMAR SHIPPING), kuras priekšmets attiecas uz jūras transportu, tika izņemta no komercreģistra tostarp tāpēc, ka tās dalībnieki ar 2018. gada 27. jūnija nolīgumu vienojās par tās likvidāciju. Turklāt no šīs rezolūcijas izriet, ka Riamar Shipping ir Abdulkader Sabra & Co komercnosaukums. Tātad ir jāsecina, ka Abdulkader Sabra & Co, kuras nosaukums atbilst Riamar Shipping komercnosaukumam, faktiski tika likvidēta.

76

Ceturtkārt, attiecībā uz prasītāja apgalvojumu, ka Sabra Group neeksistē, jānorāda, ka Sabra Group ir viens no šā sprieduma 72. punktā minētajā vēstulē minētajiem sabiedrības nosaukumiem. No tā izriet, ka neviena sabiedrība ar šo nosaukumu nav iekļauta Tartusas komercreģistrā.

77

Padome arī apgalvoja, ka Sabra Group faktiski ir Abdulkader Sabra & Co. Tomēr šis apgalvojums nav pamatots. Katrā ziņā no šā sprieduma 75. punkta izriet, ka Abdulkader Sabra & Co vairs nepastāv.

78

Piektkārt, attiecībā uz Yass Marine, par kuru prasītājs apgalvo, ka to nekad nav dzirdējis, jebkurā gadījumā būtu jānorāda, ka Yass Marine ir viena no sabiedrībām, kuras nosaukums ir norādīts šā sprieduma 72. punktā minētajā vēstulē. No tā izriet, ka neviena sabiedrība ar šo nosaukumu nav iekļauta Tartusas komercreģistrā. Kā tika norādīts šā sprieduma 74. punktā, šo secinājumu nevar atspēkot ar Padomes nepamatoto argumentu, ka vienību nosaukumi būtībā var mainīties tostarp tulkošanas problēmu dēļ.

79

Turklāt no replikas rakstam pievienotās Libānas komercreģistra 2020. gada 29. aprīļa izziņas izriet, ka šajā reģistrā nav reģistrēta neviena sabiedrība ar nosaukumu Yass Marine. Padome apstrīd šo izziņu, jo tajā ir norādīts, ka reģistrs var būt nepilnīgs.

80

Šajā ziņā šā sprieduma 79. punktā minētajā izziņā ir norādīts, ka uzmanība tiek vērsta uz to, ka “[datu] automatizācija ir nepilnīga un [ka] var rasties kļūdas”. Jāuzskata, ka tas ir standartveida un vispārīgs paziņojums, tāpēc, ja nav citu ziņu, šī izziņa ir jāsaprot tādējādi, ka tajā ir sniegta pilnīga informācija attiecībā uz Yass Marine, kas ir redzama šajā reģistrā.

81

No iepriekš minētā izriet, ka prasītājs ir pierādījis, ka Abdelkader Sabra & Co, sabiedrība, kurai atbilst komercnosaukums Riamar Shipping, ir likvidēta un ka Sabra Maritime Agency, Sabra Group un Yass Marine nav reģistrētas Tartusas komercreģistrā. Tomēr tas arī nozīmē, ka AKSSA apstrīdēto aktu pieņemšanas brīdī joprojām darbojās un ka 2019. gadā tā uzrādīja pozitīvus neto ienākumus, kā rezultātā to nevar uzskatīt par zaudējumus nesošu sabiedrību.

82

Šādos apstākļos ir jāsecina – lai gan prasītājs ir pierādījis, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas brīdī viņam vairs nav bijis vairāku ekonomisko interešu kuģniecības nozarē, tomēr fakts ir tāds, ka viņam joprojām pieder AKSSA, kuģniecības aģentūra, kas joprojām darbojas un ko nevar uzskatīt par nenozīmīgu viņa ekonomiskām interesēm.

83

No tīmekļvietnē Aliqtisadi publicētās informācijas izriet, ka prasītājs ir Phoenicia Tourism Company dibinātājs. Turklāt, kā norādīts tīmekļvietnē The Syria Report, Phoenicia Tourism Company, kurā prasītājam pieder 85 % akciju, tika izveidota 2012. gada 5. jūlijā Tartusā viesnīcu attīstības nozarē. Tāpat ir redzams, ka Sīrijas Tūrisma ministrija piešķīra Phoenicia Tourism Company līgumu par četrzvaigžņu viesnīcas ar 150 gultasvietām attīstīšanu un vadību Rouad salā, kuras izmaksas tiek lēstas 700 miljonu SYP apmērā.

84

Jāatzīmē, ka prasītājs neapstrīd ne savu dalību Phoenicia Tourism Company, ne līguma noslēgšanu ar Sīrijas Tūrisma ministriju. Gluži pretēji, prasītāja iesniegtie pierādījumi apstiprina tūrisma projekta nozīmi Rouad salai. Šajā saistībā saskaņā ar prasītāja iesniegto tehnisko specifikāciju 4. pantu un investīciju līguma 4. pantu minētajā projektā tostarp ir jāiekļauj četrzvaigžņu viesnīca ar 150 līdz 200 gultasvietām, restorāni un kafejnīcas, kas var apkalpot no 700 līdz 900 apmeklētāju, tirdzniecības centrs, sporta halle un jahtu piestātne ar karogiem vismaz 20 laivām, jahtām un kruīza kuģiem. Turklāt, kā redzams no prasītāja iesniegtā Sīrijas Tūrisma ministrijas paziņojuma Nr. 3, kurš nav datēts un ar kuru izsludināts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus veikt ieguldījumus vairākos objektos septītā tūrisma ieguldījumu foruma ietvaros, kopējā ieguldījumu izmaksu summa šim projektam ir 700 miljoni SYP.

85

Līdz ar to prasītājam ir ekonomiskas intereses tūrisma nozarē.

86

Tomēr prasītājs būtībā apgalvo, ka Phoenicia Tourism Company kopš 2012. gada ir bijusi neaktīva. Sava apgalvojuma pamatojumam prasītājs iesniedzis šīs sabiedrības nodokļu deklarācijas par 2014.–2019. gadu. Minētajās nodokļu deklarācijās ir norādīts, ka sabiedrība šajā laikā ir bijusi neaktīva.

87

Padome apstrīd šīs nodokļu deklarācijas. Proti, tā norāda, pirmkārt, ka visas deklarācijas par 2014.–2018. gadu Tartusas Finanšu direktorāts apzīmogojis un parakstījis vienā dienā. Otrkārt, 2019. gada deklarāciju ir parakstījis un apzīmogojis tikai grāmatvedis, un tas rada šaubas par to, vai tajā patiešām ir atspoguļota komercdarbība, kāda tā tika parādīta nodokļu iestādēm attiecīgajā gadā.

88

Kā norādījis prasītājs, deklarācijas par 2014.–2018. gadu tika apzīmogotas un parakstītas vienā dienā, jo šajos gados sabiedrība bijusi neaktīva, tāpēc tai nav bijis pienākuma iesniegt nodokļu deklarācijas. Kad 2018. gadā Phoenicia Tourism Company vēlējās atjaunot savu ierakstu komercreģistrā, Sīrijas Iekšējās tirdzniecības direktorāts pieprasījis aktualizēt nodokļu jautājumus attiecībā uz iepriekšējiem pieciem gadiem. Attiecībā uz 2019. gada nodokļu deklarāciju prasītājs iesniedza izziņu par nodokļiem, ko parakstījis un apzīmogojis pilnvarots grāmatvedis Sīrijā un ko parakstījusi Phoenicia Tourism Company. Dokumenta beigās esošais zīmogs apstiprina, ka tas tika iesniegts Finanšu direktorātam Tartusā 2020. gada 17. martā. Nodokļu deklarācija, kuras derīgumu garantē prasītājs, un izziņa par šīs sabiedrības nodokļiem par 2019. gadu apstiprina, ka tā ir bijusi neaktīva.

89

Jānorāda, ka visas Phoenicia Tourism Company nodokļu deklarācijas par 2014.–2018. gadu ir parakstījis Tartusas Finanšu direktorāts 2019. gada 9. jūlijā. Lai gan Padome norāda, ka tas var radīt jautājumus, tas tomēr nerada nekādas sekas attiecībā uz to pārliecinošo un ticamo raksturu šā sprieduma 63. punktā minētās judikatūras izpratnē. Turklāt prasītāja sniegtos skaidrojumus šajā saistībā, kas minēti šā sprieduma 88. punktā, var uzskatīt par ticamiem.

90

Šīs nodokļu deklarācijas parāda, ka Phoenicia Tourism Company līdz 2019. gadam ir bijusi neaktīva. To apstiprina prasītāja iesniegtā Sīrijas Tūrisma ministrijas 2020. gada 25. februāra vēstule par investīciju līgumu (turpmāk tekstā – “2020. gada 25. februāra vēstule”). Minētajā vēstulē ministrija atsaucās uz iepriekšējām 2019. gada 22. jūlija, 2019. gada 1. oktobra un 2020. gada 14. janvāra vēstulēm, kurās tā bija lūgusi prasītāju iesniegt tai detalizētu grafiku, lai īstenotu projektu. Tā kā 2019. gadā projekta īstenošana vēl nebija sākusies, ir pamatoti uzskatīt, ka par projekta īstenošanu atbildīgā sabiedrība bija neaktīva arī pirms 2019. gada, ja Padome nav iesniegusi pierādījumus par pretējo.

91

Tomēr jānorāda, ka prasītājs nav iesniedzis nekādus pierādījumus, kas apliecinātu, ka šī sabiedrība ir bijusi neaktīva apstrīdēto aktu pieņemšanas dienā vai vispārīgi pēc 2019. gada.

92

Pat ja 2019. gada nodokļu deklarācija apstiprina, ka 2019. gadā Phoenicia Tourism Company bija neaktīva, šis fakts ir pretrunā tam, ko var secināt no 2020. gada 25. februāra vēstules. Saskaņā ar šo vēstuli 2019. gada 14. jūlijā tika parakstīts investīciju līguma pielikums. Pēc minētā pielikuma parakstīšanas Sīrijas Tūrisma ministrija ar 2019. gada 22. jūlija un 1. oktobra, kā arī ar 2020. gada 14. janvāra un 25. februāra vēstulēm četras reizes bija lūgusi prasītājam nosūtīt detalizētu projekta īstenošanas grafiku. Tāpat jānorāda, ka minētajā vēstulē Sīrijas Tūrisma ministrija lūdza prasītājam 10 dienu laikā pēc tās saņemšanas iesniegt minēto grafiku un citu informāciju, paturot iespēju uzsākt tiesvedību, ja atbilde netiks sniegta, “saskaņā ar noslēgtā un pienācīgi apliecinātā līguma pielikuma noteikumiem”.

93

Tādējādi un ņemot vērā to, ka Sīrijas administrācija sāka prasīt, lai šī sabiedrība īsteno investīciju līgumu, minētā līguma pielikuma parakstīšana 2019. gada 14. jūlijā ir pierādījums tam, ka Phoenicia Tourism Company šajā datumā ir bijusi aktīva.

94

Šajā ziņā ir jānoraida prasītāja apgalvojums, ka 2020. gada 25. februāra vēstulē sniegtā atsauce uz 2019. gada 14. jūlija pielikumu ir jāsaprot tādējādi, ka tā ir atsauce uz Sīrijas Tūrisma ministrijas iekšējo dokumentu un jebkura cita interpretācija izriet no iespējami maldinošā tulkojuma no arābu valodas angļu valodā. Pirmkārt, prasītājs nav pamatojis šo apgalvojumu. Proti, viņš nav sniedzis sīkāku informāciju par šo iekšējo dokumentu, piemēram, par tā saturu vai mērķi, nav paskaidrojis, no kā sastāv šis maldinošais tulkojums, un nav sniedzis nekādu sīkāku informāciju šajā ziņā. Otrkārt, no 2020. gada 25. februāra vēstules skaidri izriet, ka 2019. gada 14. jūlija pielikums ir saistīts ar līgumu.

95

Šajā kontekstā un tā kā prasītājs nav iesniedzis nekādus pierādījumus par Phoenicia Tourism Company stāvokli 2020. gadā, viņam nav izdevies atspēkot Padomes konstatējumu, ka šī sabiedrība ir darbojusies apstrīdēto aktu pieņemšanas dienā.

96

Šādos apstākļos jāsecina, ka prasītājam nav izdevies atspēkot šā sprieduma 85. punktā minēto konstatējumu, ka no dokumentā WK 1755/2020 INIT ietvertajiem pierādījumiem izriet, ka viņam ir ekonomiskās intereses tūrisma nozarē.

97

No tīmekļvietnē al Arabiya News publicētā raksta izriet, ka sabiedrībai AKSSA pieder OVO, kas eksportē olīveļļu. Turklāt saskaņā ar tīmekļvietnē Al Janoubia publicēto informāciju prasītājs ir Cham Holding akcionārs, un saskaņā ar MEIRSS tīmekļvietnē publicēto informāciju viņš ir šīs sabiedrības valdes loceklis. Visbeidzot, tīmekļvietnēs Eqstad un al Arabiya News ir norādīts, ka prasītājam pieder stikla, plastmasas un metāla taras ražošanas rūpnīca.

98

Pirmkārt, attiecībā uz OVO prasītājs atzīst, ka šī sabiedrība darbojās laikā no 2003. līdz 2006. gadam, kad tā eksportēja olīveļļu uz Itāliju un Spāniju lielai mazumtirdzniecības grupai. Savukārt, viņš apgalvo, ka tad, kad šis eksports tika izbeigts, OVO kļuva neaktīva un vēlāk tika likvidēta. Viņš norāda, ka tā tika dibināta 2002. gada 30. maijā un likvidēta 2018. gada 27. jūnijā. Lai pamatotu šo apgalvojumu, prasītājs iesniedza Tartusas Iekšējās tirdzniecības un patērētāju aizsardzības direktora lēmumu Nr. 78. Jāatzīst, ka šis lēmums, nav datēts, bet no tā skaidri izriet, ka Olive Virgin Oil Company (OVO Co) tika izņemta no komercreģistra pēc šīs sabiedrības likvidēšanas 2018. gada 27. jūnijā. Tā kā Padome nav izvirzījusi pretējus argumentus, ir jāsecina, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas dienā OVO bija likvidēta.

99

Otrkārt, attiecībā uz Cham Holding prasītājs apgalvo, ka 2007. gadā viņam piederēja nenozīmīgs, nomināls akciju daudzums, kas bija 0,00287 % no šīs sabiedrības bilances vērtības, no kurām viņš atbrīvojās 2011. gadā. Lai pamatotu savu apgalvojumu, prasītājs iesniedza 2011. gada 25. augusta vēstuli, kas adresēta Cham Holding valdes priekšsēdētājam, ar kuru viņš atkāpās no šīs sabiedrības valdes locekļa amata.

100

Šajā ziņā Padome apgalvo, ka vēstule par atkāpšanos no amata nav ierasts veids, kā atbrīvoties no akcijām.

101

Replikas rakstā prasītājs apgalvo, ka vienīgais veids, kā viņš 2011. gadā varēja atbrīvoties no savām akcijām šajā sabiedrībā, bija vēstules par atkāpšanos no amata iesniegšana, jo šīs sabiedrības akcijas pēc 2012. gada bija zaudējušas savu vērtību. Turklāt replikas raksta pielikumā prasītājs iesniedzis akciju apliecību un šīs sabiedrības valdes locekļu sarakstu, kurā nav norādīts viņa vārds.

102

Prasītāja vārds patiešām neparādās Cham Holding valdes locekļu sarakstā. Tomēr prasītājs nav pierādījis, ka līdz ar atkāpšanos ipso facto tika nodota viņa Cham Holding akciju pakete. Prasītāja arguments, ka atkāpšanās no amata bija vienīgais veids, kā atbrīvoties no savām akcijām, jo pēc 2012. gada tās zaudēja savu vērtību, nav pārliecinošs, jo jebkurā gadījumā viņš apgalvo, ka ir atbrīvojies no šīm akcijām jau pirms 2012. gada.

103

Turklāt jānorāda – lai gan saskaņā ar ziņu aģentūras Reuters publicēto informāciju prasītājam Cham Holding akcionāra statuss ir piederējis agrāk, tīmekļvietnēs Eqtsad un Al Janoubia publicētajā informācijā ir norādīts vien tas, ka prasītājs izstājies no šīs sabiedrības tikai pēc tam, kad attiecībā uz to tika pieņemtas “sankcijas”, tomēr neprecizējot, ka viņš ir nodevis šīs sabiedrības akcijas, kas viņam ir piederējušas. Ņemot vērā prasītāja sniegtos paskaidrojumus, nevar izslēgt, ka šajos rakstos minētā izstāšanās attiecas uz viņa atkāpšanos no Cham Holding valdes. Turklāt saskaņā ar tīmekļvietnē al Arabiya News publicēto informāciju prasītājs tikai apgalvoja, ka viņam vairs nepieder nekādas akcijas šajā sabiedrībā. Citiem vārdiem sakot, pēdējais minētais avots nenorāda, ka prasītājs vairs nav Cham Holding akcionārs, bet tikai to, ka viņš to apgalvo.

104

Tā kā prasītājs nav iesniedzis nekādus pierādījumus, kas liecinātu, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas brīdī viņš vairs nebija Cham Holding akcionārs, ir jākonstatē, ka viņš joprojām bija akcionārs.

105

Treškārt, attiecībā uz stikla, plastmasas un metāla taras ražošanas rūpnīcu ir jānorāda, ka tīmekļvietnēs Eqstad un al Arabiya News sniegtā informācija par šo rūpnīcu ir īpaši neskaidra, jo nav norādīts ne šīs rūpnīcas nosaukums, ne tās izveides datums. Atbildot uz jautājumiem tiesas sēdē, Padome nesniedza nekādus papildu pierādījumus par šo rūpnīcu. Tādējādi ir jākonstatē, ka nav juridiski pietiekami pierādīts, ka prasītājs patiešām ir šādas rūpnīcas īpašnieks.

106

No visa iepriekš minētā izriet, ka prasītājs ir pierādījis, ka OVO bija jau likvidēta, kad tika pieņemti apstrīdētie akti. Tomēr viņš nav pierādījis, ka vairs nav Cham Holding akcionārs. Turklāt Padome nav pietiekami pamatojusi, ka eksistē stikla, plastmasas un metāla konteineru ražošanas rūpnīca, kas piederētu prasītājam.

107

Šādos apstākļos jāsecina, ka prasītājam ir ne tikai viņa ekonomiskās intereses kuģniecības un tūrisma nozarē, bet arī citas uzņēmējdarbības intereses, kas izriet no līdzdalības Cham Holding.

108

No tīmekļvietnēs Aliqtisadi, Eqtsad, Enab Baladi un al Arabiya News publicētās informācijas izriet, ka prasītājs ir Sīrijas Jūras navigācijas palātas priekšsēdētājs un Sīrijas un Turcijas Uzņēmēju padomes direktors. Sīrijas Jūras navigācijas palātas priekšsēdētāja statuss izriet arī no tīmekļvietnē Syriandays publicētās informācijas. Saskaņā ar tīmekļvietnēs Eqtsad un al Arabiya News publicēto informāciju prasītājs ir arī Sīrijas un Krievijas Uzņēmēju padomes priekšsēdētāja vietnieks. Visbeidzot, tīmekļvietnē al Arabiya News publicētajā rakstā ir norādīts, ka prasītājs bijis Turcijas goda vēstnieks Sīrijā.

109

Pirmkārt, attiecībā uz Sīrijas Jūras navigācijas palātas priekšsēdētāja amatu prasītājs būtībā apgalvo, ka viņš 2019. gada februārī ir atkāpies no šī amata. Lai pamatotu šo apgalvojumu, viņš ir uzrādījis Sīrijas Transporta ministrijas 2019. gada 13. februāra Rezolūciju Nr. 198 (turpmāk tekstā – “Rezolūcija Nr. 198”). Šajā rezolūcijā ir norādīts, ka vēlēšanas notika 2019. gada 4. februāra kopsapulcē. Minētajā rezolūcijā ir arī šīs palātas valdes locekļu saraksts, kurā prasītāja vārds neparādās. Turklāt prasītājs ir iesniedzis 2019. gada 5. aprīlī notikušās šīs palātas gadskārtējās sapulces protokolu (turpmāk tekstā – “protokols”), kurā ir minēti jaunievēlēto valdes locekļu vārdi, tostarp tās priekšsēdētāja vārds. Prasītāja vārds tajā nav minēts.

110

Vispirms ir jāatzīmē, ka pretēji apgalvotajam prasītāja iesniegtie pierādījumi nepierāda, ka viņš atkāpies no Sīrijas Jūras navigācijas priekšsēdētāja amata, tomēr tie apstiprina, ka viņš netika atkārtoti ievēlēts šajā amatā.

111

Turklāt, kā norādīja Padome, Rezolūcijā Nr. 198 un protokolā sniegtā informācija patiešām nav identiska.

112

Tomēr, tiesas sēdē atbildot uz jautājumiem, prasītājs norādīja, un Padome to faktiski nenoliedza, ka Rezolūcija Nr. 198 un protokols attiecas uz atšķirīgiem Sīrijas Jūras navigācijas palātas valdes locekļu iecelšanas procedūras posmiem. Šajā kontekstā protokols attiecas uz šīs procedūras noslēguma posmu, kas izskaidro, kāpēc tajā minēto personu skaits ir lielāks nekā tas, kas norādīts Rezolūcijā Nr. 198.

113

Visbeidzot jāatzīmē, ka vienā no informācijas avotiem, kas norādīts dokumentā WK 1755/2020 INIT, proti, tīmekļvietnē Enab Baladi, ir norādīts, ka prasītājs ir Sīrijas Jūras navigācijas palātas “pirmais” priekšsēdētājs, un tas liek domāt, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas brīdī viņš vairs nebija priekšsēdētājs.

114

No iepriekš minētā izriet, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas dienā prasītājs vairs neieņēma Sīrijas Jūras navigācijas palātas priekšsēdētāja amatu.

115

Otrkārt, attiecībā uz Sīrijas un Turcijas Uzņēmēju padomi prasītājs apgalvo, ka viņš nav tās direktors un ka šī organizācija turklāt tika likvidēta 2013. gadā. Lai pamatotu savu apgalvojumu, prasītājs iesniedzis Sīrijas Ekonomikas un ārējās tirdzniecības ministrijas 2013. gada 23. maija Lēmumu Nr. 247, kurā noteikts likvidēt “Sīrijas uzņēmēju padomes”. Šajā lēmumā arī tika noteikts, ka šīs palātas nākotnē būtu jāpārveido.

116

Protams, ir jānorāda, kā to darījusi Padome, ka Sīrijas Ekonomikas un ārējās tirdzniecības ministrijas Lēmumā Nr. 247 nav konkrēti minēta Sīrijas un Turcijas Uzņēmēju padome. Tomēr minētā lēmuma, kas ir vispārēji piemērojams akts, 1. pantā ir atsauce uz Sīrijas uzņēmēju padomēm, tāpēc ir jāuzskata, ka Sīrijas un Turcijas Uzņēmēju padome ietilpst tā piemērošanas jomā.

117

Turklāt tīmekļvietnes al Arabiya News rakstā ir norādīts, ka prasītājs bija šīs palātas direktors 2012. gadā, un tas liek domāt, ka vēlāk viņš vairs nebija direktors.

118

Ņemot vērā šos divus faktorus un to, ka pārējie pierādījumi, ko Padome iesniedza, lai apliecinātu, ka prasītājs bija Sīrijas un Turcijas Uzņēmēju padomes direktors, nesniedz nekādu informāciju, kas ļautu ar pietiekamu pārliecību secināt, ka Sīrijas un Turcijas Uzņēmēju padome tika atjaunota saskaņā ar Lēmuma Nr. 247 2. pantu un ka prasītājs atkal tika iecelts par direktoru, ir šaubas, vai prasītājs apstrīdēto aktu pieņemšanas dienā patiešām bija Sīrijas un Turcijas Uzņēmēju padomes direktors, tāpēc ir jākonstatē, ka Padome nav juridiski pietiekami pierādījusi, ka prasītājs patiešām ieņēma šādu amatu.

119

Treškārt, attiecībā uz Sīrijas un Krievijas Uzņēmēju padomi prasītājs norāda, ka viņš vairs nav ne šīs organizācijas loceklis, ne priekšsēdētāja vietnieks. Prasītājs norāda, ka šī padome tika likvidēta 2013. gadā. Turklāt pēc 2013. gada tika izveidota jauna komiteja, kurā bija iekļauti tikai Sīrijas režīmam labvēlīgu valstu pārstāvji.

120

Attiecībā uz apgalvoto Sīrijas un Krievijas Uzņēmēju padomes likvidēšanu prasītājs būtībā atsaucas uz Sīrijas Ekonomikas un ārējās tirdzniecības ministrijas 2013. gada 23. maija Lēmumu Nr. 247, kas minēts šā sprieduma 115. punktā.

121

Tomēr replikas rakstā prasītājs atsaucas uz jaunas komitejas izveidi 2013. gadā, un tas liek secināt, ka Sīrijas un Krievijas Uzņēmēju padome tika atjaunota saskaņā ar Lēmuma Nr. 247 2. pantu neilgi pēc tās likvidēšanas.

122

Lai pamatotu savu apgalvojumu, ka viņš vairs neietilpst šajā organizācijā, prasītājs iesniedza ekrānuzņēmumu no Sīrijas un Krievijas Uzņēmēju padomes tīmekļvietnes, kurā ir detalizēti izklāstīts minētās padomes sastāvs. Tomēr ir jākonstatē, ka šajā dokumentā nav norādīts neviens datums un ka prasītājs, atbildot uz jautājumiem tiesas sēdē, nevarēja to norādīt, tāpēc nav iespējams apstiprināt, ka šis dokuments patiešām atspoguļo to uzņēmēju padomes sastāvu, kas pastāvēja apstrīdēto aktu pieņemšanas brīdī. Tādējādi prasītājs nav pietiekami pamatojis savu apgalvojumu, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas brīdī viņš vairs nebija Sīrijas un Krievijas Uzņēmēju padomes sastāvā.

123

Līdz ar to prasītājs nav pamatoti apstrīdējis konstatējumu, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas dienā viņš bija Sīrijas un Krievijas Uzņēmēju padomes priekšsēdētāja vietnieks.

124

Ceturtkārt, prasītājs noliedz, ka viņš ir Turcijas goda vēstnieks Sīrijā, un apgalvo, ka no 2009. gada 1. marta līdz 2020. gadam viņš bija Turcijas goda konsuls Tartusā. Pēc prasītāja domām, šis amats bija tikai goda amats un tam nebija nekādu ekonomisku un komerciālu mērķu. Šajā ziņā prasītājs pēc būtības apraksta goda konsula lomu, proti, sniegt konsulāros pakalpojumus un palīdzību tās valsts pilsoņiem, kura viņu ir iecēlusi, un piedalīties tirdzniecības veicināšanā ar šo valsti.

125

Jāatzīmē, ka vienīgais Padomes sniegtais pierādījums tam, ka prasītājs ir Turcijas goda vēstnieks Sīrijā, ir 2018. gada 8. jūnijā tīmekļvietnē al Arabiya News publicētais raksts. Šis raksts neļauj pietiekami droši noteikt, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas dienā prasītājs joprojām ieņēma šo amatu. Tajā ir tikai norādīts, ka prasītājs “bija” (was) šāds vēstnieks. Salīdzinājumam šajā rakstā ir norādīts, ka prasītājs darbojās Sīrijas un Krievijas Uzņēmēju padomē kopš tās izveidošanas.

126

Tādējādi ir jākonstatē, ka Padome nav juridiski pietiekami pierādījusi, ka prasītājs apstrīdēto aktu pieņemšanas brīdī joprojām bija Turcijas goda vēstnieks Sīrijā.

127

No iepriekš minētā izriet, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas brīdī prasītājs bija Sīrijas un Krievijas Uzņēmēju padomes priekšsēdētāja vietnieks. Turpretim viņam ir izdevies pierādīt, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas brīdī viņš vairs nebija Sīrijas Jūras navigācijas palātas priekšsēdētājs. Turklāt Padome nav pietiekami pamatojusi prasītāja kā Sīrijas un Turcijas Uzņēmēju padomes direktora statusu un prasītāja kā Turcijas goda vēstnieka Sīrijā lomu.

128

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, jāsecina, ka Padome ir iesniegusi pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu pierādījumu kopumu, kas ļauj konstatēt, ka prasītājs ir vadošs uzņēmējs, kurš darbojas Sīrijā, ņemot vērā viņa ekonomiskās intereses, it īpaši kuģniecības un tūrisma nozarē, un ņemot vērā viņa vadošo amatu Sīrijas un Krievijas Uzņēmēju padomē.

129

Prasītājs būtībā apgalvo, ka Padome var iekļaut sarakstos Sīrijā darbojošos vadošo uzņēmēju vārdus tikai tad, ja viņi faktiski ir saistīti ar Sīrijas režīmu, īsteno ietekmi uz to vai rada apiešanas risku. Šajā saistībā prasītājs apgalvo, ka, pat ja viņš būtu uzskatāms par turīgu vai ietekmīgu personu, kas darbojas Sīrijā, viņš nav saistīts ar Sīrijas režīmu un nav Sīrijā darbojošos vadošo uzņēmēju centrālajās aprindās, kā noteikts Lēmuma 2015/1836 6. apsvērumā.

130

Tomēr šajā lietā prasītāja vārds tika iekļauts attiecīgajos sarakstos ar Lēmumu 2015/1836 grozītā Lēmuma 2013/255 tiesiskā regulējuma kontekstā. Šajā saistībā ar Lēmumu 2015/1836 kā objektīvs, autonoms un pietiekams kritērijs, kas jāņem vērā, lai personu iekļautu sarakstā, tostarp tika ieviests kritērijs “vadošs uzņēmējs, kas darbojas Sīrijā”, tāpēc Padomei vairs nav jāpierāda, ka šai personu kategorijai ir kāda saikne ar Sīrijas režīmu, kā tas tika saprasts saskaņā ar Lēmumu 2013/255 pirms tā grozīšanas, vai arī ka šī personu kategorija ir saņēmusi atbalstu vai guvusi labumu no režīma, jo būt par vadošu uzņēmēju, kas darbojas Sīrijā, ir pietiekami, lai šādai personai piemērotu attiecīgos ierobežojošos pasākumus. Tādējādi no Lēmuma 2013/255, kas grozīts ar Lēmumu 2015/1836, nekādā ziņā neizriet, ka Padomei ir jāpierāda, ka gan prasība būt par vadošu uzņēmēju, gan prasība, ka jābūt pietiekamai saiknei ar režīmu, ir kumulatīvi izpildīta (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2020. gada 9. jūlijs, Haswani/Padome, C‑241/19 P, EU:C:2020:545, 71.–74. punkts, un 2019. gada 4. aprīlis, Sharif/Padome, T‑5/17, EU:T:2019:216, 55. un 56. punkts (nav publicēts), un rīkojumu, 2019. gada 11. septembris, Haswani/Padome, T‑231/15 RENV, nav publicēts, EU:T:2019:589, 56. punkts).

131

Šajā nozīmē Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka atspēkojamu prezumpciju par saikni ar Sīrijas režīmu var izsecināt no kritērija, kas attiecināms uz statusu “vadošs uzņēmējs, kas darbojas Sīrijā” (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 4. aprīlis, Sharif/Padome, T‑5/17, EU:T:2019:216, 106. punkts, un rīkojumu, 2019. gada 11. septembris, Haswani/Padome, T‑231/15 RENV, nav publicēts, EU:T:2019:589, 60. punkts). Šī prezumpcija ir piemērojama, ja Padome ir varējusi pierādīt, ka šī persona ir ne tikai uzņēmējs, kas darbojas Sīrijā, bet arī ka to var kvalificēt kā “vadošu” uzņēmēju. Kā izriet no Lēmuma 2015/1836 6. apsvēruma formulējuma, Padomes mērķis ir izmantot minētās personu kategorijas iespējamo ietekmi uz Sīrijas režīmu, ar ierobežojošiem pasākumiem, ko tā pieņem attiecībā uz šīm personām, mudinot tās izdarīt spiedienu uz Sīrijas režīmu, lai tas mainītu savu represīvo politiku. Tādējādi, tiklīdz Padomei ir izdevies pierādīt, ka uzņēmējs var ietekmēt minēto režīmu, tiek prezumēts, ka šai personai ir saikne ar Sīrijas režīmu.

132

Turklāt ir jāatgādina, ka tas, ka Vispārējā tiesa ievēro noteikumus par pierādīšanas pienākumu un pierādījumu izvērtēšanu ierobežojošo pasākumu jomā, nozīmē, ka tā ievēro principu, kas norādīts šā sprieduma 38. punktā minētajā pastāvīgajā judikatūrā un ko Tiesa ir noteikusi 2019. gada 11. septembra spriedumā HX/Padome (C‑540/18 P, nav publicēts, EU:C:2019:707, 48.–50. punkts), saskaņā ar kuru, ja tiek apstrīdēta iekļaušanas sarakstā pamatotība pēc būtības, pierādīšanas pienākums ir iestādei.

133

Līdz ar to prasītājam nevar noteikt pārmērīgu pierādījumu apjomu, lai atspēkotu prezumpciju par saikni ar Sīrijas režīmu. Tādējādi ir jāuzskata, ka attiecīgajai personai ir izdevies atspēkot prezumpciju par saikni ar Sīrijas režīmu, ja tā izvirza argumentus vai elementus, ar ko var nopietni apšaubīt Padomes iesniegto pierādījumu ticamību vai Padomes vērtējumu, it īpaši, ņemot vērā ar Lēmumu 2015/1836 grozītā Lēmuma 2013/255 27. panta 3. punktā un 28. panta 3. punktā paredzētos nosacījumus, vai ja šī persona Savienības tiesā iesniedz pierādījumu kopumu par to, ka tai nav vai ir zudusi saikne ar minēto režīmu, ka nepastāv ietekme uz minēto režīmu vai nepastāv reāls ierobežojošu pasākumu apiešanas risks saskaņā ar šī lēmuma 27. panta 3. punktu un 28. panta 3. punktu (spriedums, 2020. gada 8. jūlijs, Zubedi/Padome, T‑186/19, EU:T:2020:317, 71. punkts).

134

Vispirms ir jānoskaidro, vai Padome, lai pierādītu prasītāja saikni ar Sīrijas režīmu, ņemot vērā prasītāja ekonomiskās darbības, balstās tikai uz prezumpciju par saikni šā sprieduma 130. un 131. punktā minētās judikatūras izpratnē. Šajā saistībā ir jāpārbauda, vai Padomes iesniegtie pierādījumi, kas izklāstīti dokumentā WK 1755/2020 INIT, ļauj nepārprotami konstatēt saikni starp prasītāja ekonomiskajām darbībām un Sīrijas režīmu, vai arī Padome ir paļāvusies tikai uz tikko minēto prezumpciju par šo saikni.

135

Šajā ziņā, pirmkārt, attiecībā uz AKSSA neviens no dokumentā WK 1755/2020 INIT iekļautajiem pierādījumiem nepierāda, ka šai kuģniecības aģentūrai, kas turklāt nav vienīgā Sīrijas kuģniecības aģentūra, ir konkrēta saikne ar Sīrijas režīmu.

136

Otrkārt, attiecībā uz Phoenicia Tourism Company no tīmekļvietnes The Syria Report izriet, ka šī sabiedrība ir noslēgusi līgumu ar Sīrijas Tūrisma ministriju, un to apstiprināja arī prasītājs.

137

Treškārt, no dokumenta WK 1755/2020 INIT, it īpaši no ziņu aģentūras Reuters un tīmekļvietnes Al Janoubia, izriet, ka sabiedrībai Cham Holding, kas pieder Rami Makhlouf, Sīrijas režīma atbalstītājam un Bashar Al‑Assad brālēnam, ir saikne ar Sīrijas režīmu.

138

Visbeidzot, ceturtkārt, attiecībā uz prasītāja ieņemto amatu Sīrijas un Krievijas Uzņēmēju padomē ir jākonstatē, ka Padomes iesniegtie pierādījumi neļauj noteikt šīs Tirdzniecības palātas statusu attiecībā uz Sīrijas režīmu. Turklāt pierādījumi nesniedz nekādu sīkāku informāciju par Sīrijas un Krievijas Uzņēmēju padomes saikni ar Sīrijas režīmu. Tādējādi dokuments WK 1755/2020 INIT neļauj noteikt saikni starp prasītāja ieņemamo amatu un Sīrijas režīmu.

139

Līdz ar to vienīgie faktori, ko Padome papildus prezumpcijai par saikni ar Sīrijas režīmu izvirzīja, lai pierādītu prasītāja saikni ar Sīrijas režīmu, ir saistīti, no vienas puses, ar Phoenicia Tourism Company un, no otras puses, ar Cham Holding.

140

Attiecībā uz Phoenicia Tourism Company, lai gan šis uzņēmums ir parakstījis līgumu ar Sīrijas Tūrisma ministriju, jānorāda, kā tas ir konstatēts šā sprieduma 179. punktā, ka šī līguma noslēgšanas apstākļi, kā arī tūrisma projekta faktiska īstenošana Rouad salā nav skaidri, līdz ar to Padome, kurai ir pierādīšanas pienākums, nevar atsaukties vienīgi uz minēto līgumu, lai pierādītu prasītāja saikni ar Sīrijas režīmu Lēmuma 2015/1836 6. apsvēruma izpratnē (skat. šā sprieduma 9. punktu).

141

Attiecībā uz Cham Holding prasītājs ir pierādījis, ka ir atstājis šīs sabiedrības valdi un vairs nav tās akcionārs. Tomēr Padome nav sniegusi pierādījumus, kas paskaidrotu, kā prasītājs, lai arī viņš ir parādījis, ka ir distancējies, uztur konkrētu saikni ar Cham Holding vai Rami Makhlouf un plašāk – ar Sīrijas režīmu.

142

Tādējādi Padome var balstīties tikai uz prezumpciju par saikni ar Sīrijas režīmu, lai konstatētu prasītāja saikni ar šo režīmu. Līdz ar to ir jāizvērtē, vai prasītāja iesniegtie pierādījumi var atspēkot prezumpciju par saikni ar Sīrijas režīmu.

143

Šajā kontekstā ir jāizvērtē prasītāja argumenti, kas sniegti, lai parādītu, ka viņš nav saistīts ar Sīrijas režīmu, ka viņam nav ietekmes uz šo režīmu un ka viņš nerada apiešanas risku.

144

Pirmkārt, prasītājs būtībā apgalvo, ka viņš pametis Sīriju, lai pārceltos uz Libānu 2012. gadā, Sīrijas režīma rīcības dēļ, jo viņš ir noskaņots pret to. Pēc 2012. gada viņš Sīriju apmeklējis tikai divas reizes.

145

Jāatzīmē, ka lietas dalībnieki ir vienisprātis, ka pieteikuma iesniedzējs kopš 2012. gada dzīvo Libānā. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka prasītājam joprojām nav ekonomisko interešu Sīrijā vai ka viņš neieņem amatus struktūrās un iestādēs, kas ir saistītas ar ekonomisko darbību šajā valstī. Kā izriet no šā sprieduma 128. punkta, Padome ir iesniegusi pierādījumu kopumu, kas būtībā apliecina, ka prasītājam joprojām ir ekonomiskas intereses Sīrijā. Turklāt, pat pieņemot, ka prasītājs bija devies uz Sīriju savas mātes nāves gadījumā, tas nenozīmē, ka viņš to nedarīja arī citos gadījumos. Turklāt nav būtiski, cik reizes viņš bija devies uz Sīriju pēc pārcelšanās uz dzīvi Libānā, jo prasītājam joprojām ir intereses Sīrijā.

146

Otrkārt, kā norāda prasītājs, viņa opozīcija Sīrijas režīmam ir radījusi viņam negatīvas sekas. Proti, Sīrijas slepenie dienesti pēc viņa izceļošanas no Sīrijas izdeva viņa apcietināšanas orderi. Lai pamatotu savu apgalvojumu, prasītājs iesniedz Sīrijas Valsts izlūkošanas departamenta 2014. gada 21. oktobra apkārtrakstu, kurā attiecībā uz 2014. gada 18. oktobra apkārtrakstu par izmeklēšanas uzsākšanu pret konkrētām personām ir norādīts, ka prasītājs ir jāizslēdz no šī apkārtraksta “attaisnojumu pārtraukšanas” dēļ.

147

Tas, ka pret prasītāju tika veikta izmeklēšana 2014. gadā, šīs lietas apstākļos nav pierādījums tam, ka viņam nav saiknes ar Sīrijas režīmu. Jāatzīmē, ka izmeklēšana pret viņu tika izbeigta tikai trīs dienas pēc tam, kad viņš tika tajā iekļauts, un ka no lietas materiāliem neizriet, ka šajā īsajā laika posmā Sīrijas iestādes pret viņu būtu veikušas jebkādas darbības. Turklāt jāatzīmē, kā to ir izdarījusi Padome, ka iemesli, kas pamatoja prasītāja vārda iekļaušanu šajā izmeklēšanā, un ar kādu pamatojumu tika uzskatīts, ka šie iemesli vairs nav būtiski, prasītāja iesniegtajā dokumentā nav izklāstīti. Šajā saistībā prasītājs norāda, ka Sīrijas izlūkdienesti nepamato savus “apcietināšanas orderus” un ka uz šiem dokumentiem attiecas karastāvoklis. Lai gan šie dati šķiet pietiekami ticami, prasītājs tos nav pamatojis un nav sniedzis nekādus paskaidrojumus par iemesliem, kas, viņaprāt, izskaidro šīs izmeklēšanas uzsākšanu, izņemot pieņēmumu par Sīrijas režīma nodomu kaitēt viņam. Visbeidzot ir arī jākonstatē, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas dienā, proti, sešus gadus pēc šī ordera izdošanas, prasītājs nav Sīrijas Valsts izlūkošanas departamenta izmeklēšanas subjekts.

148

Treškārt, prasītājs apgalvo, ka atbalsta humānās palīdzības un pilsoniskās organizācijas, kas ir opozīcijā Sīrijas režīmam un sniedz palīdzību Sīrijas bēgļiem. Turklāt prasītājs būtībā apgalvo, ka viņš ir ticies ar Eiropas valstu pārstāvjiem, lai apspriestu Sīrijas režīma īstenoto apspiešanu.

149

Lai pamatotu savus apgalvojumus, prasītājs, pirmkārt, iesniedza bijušā Francijas Republikas vēstnieka Sīrijā un Suverēnā Maltas ordeņa vēstnieka Libānā 2020. gada 20. aprīļa deklarāciju. Minētajā deklarācijā bijušais vēstnieks norāda, ka savas uzturēšanās laikā Sīrijā viņš ir ticies ar prasītāju un uzturējis ar viņu draudzīgas attiecības. Viņš būtībā paskaidro, ka pēc 2011. gada viņš pēc tam ir ticies ar prasītāju Libānā un ka prasītājs ir izrādījis lielu interesi par humānajām darbībām, ko Suverēnais Maltas ordenis Libānā ir veicis Sīrijas bēgļu labā, kuriem viņš sniedza finansiālu palīdzību. Visbeidzot viņš norāda, ka tikšanās reizēs ar prasītāju prasītājs ir minējis “traģisko situāciju” Sīrijā. Viņš norāda, ka viņš vienmēr ir konstatējis prasītāja paziņojumos spēcīgas iebildes pret pastāvošo režīmu, par kuru viņš bieži formulēja spēcīgu kritiku, labprātīgi šim režīmam piedēvējot atbildību par situācijas pasliktināšanos valstī.

150

Otrkārt, prasītājs iesniedza 2020. gada 27. aprīļa vēstuli no personas, kas strādā humānās palīdzības organizācijā. [konfidenciāli] ( 1 ) Attiecībā uz šīm darbībām papildus minētajā vēstulē ietvertajam aprakstam prasītājs replikas rakstā sniedz sīkāku informāciju. [konfidenciāli]

151

Treškārt, prasītājs iesniedza 2020. gada 27. aprīļa vēstuli no citas personas, kas iesaistīta citā humānās palīdzības organizācijā. [konfidenciāli]

152

Ceturtkārt, prasītājs iesniedza 2020. gada 27. aprīļa vēstuli no trešās personas. [konfidenciāli]

153

Piektkārt, prasītājs apgalvo, ka viņa ģimene bija iesaistīta Phoenicia Maritime Training Centre. Būtībā šis centrs ir mācību iestāde jūrniecības jomā Sīrijā, ko dibinājuši viņa dēli, lai par simbolisku samaksu nodrošinātu apmācību jauniešiem, kas dzīvo uz Rouad salas. Šajā ziņā šī centra darbība ir bezpeļņas darbība. Kā norāda prasītājs, šis centrs sniedz alternatīvu Rouad salas jauniešiem, kuri baidās no iesaukšanas vai aresta. Vispārīgāk runājot, prasītājs apgalvo, ka Rouad salas iedzīvotāji tiek uzskatīti par režīma pretiniekiem, jo viņi pieder pie islāma sunnītu atzara.

154

Vispirms jānorāda, ka prasītāja argumentu, ka būtībā viņa iesaistīšanās Phoenicia Maritime Training Centre ir jāsaprot kā pierādījums viņa opozīcijai pret Sīrijas režīmu, nepamato ne mācību iestādes 2019. gada 23. decembra akreditācijas apliecības saturs, ne arī šīs iestādes 2020. gada 1. jūlija maksu saraksta saturs. Prasītājs sava apgalvojuma pamatojumam nav iesniedzis nevienu citu pierādījumu.

155

Attiecībā uz prasītāja sniegtajiem paziņojumiem jānorāda arī – tā kā nav Savienības tiesiskā regulējuma par pierādījumu jēdzienu, Savienības tiesa ir nostiprinājusi administratīvās brīvības principu vai pierādījumu brīvību, kas ir saprotams kā iespēja atsevišķa fakta pierādīšanai izmantot jebkāda veida pierādījumus, kā, piemēram, liecības, dokumentārus pierādījumus, atzīšanos u.c. Attiecīgi Savienības tiesa ir nostiprinājusi pierādījumu brīvas novērtēšanas principu, saskaņā ar kuru uzticamības vai, citiem vārdiem sakot, pierādījuma spēka noteikšana atsevišķam pierādījumam ir atstāta tiesneša iekšējai pārliecībai (skat. spriedumu, 2018. gada 13. decembris, Iran Insurance/Padome, T‑558/15, EU:T:2018:945, 153. punkts un tajā minētā judikatūra).

156

Turklāt, lai noteiktu dokumenta pierādījuma spēku, ir jāņem vērā vairāki tādi faktori kā dokumenta izcelsme, apstākļi, kādos tas tika sagatavots, tā adresāts, saturs un ir jāapsver, vai saskaņā ar šiem faktoriem tajā ietvertā informācija liekas pārliecinoša un uzticama (skat. spriedumu, 2018. gada 13. decembris, Iran Insurance/Padome, T‑558/15, EU:T:2018:945, 154. punkts un tajā minētā judikatūra).

157

Konkrētāk, attiecībā uz liecībām, to ticamību un pamatotību katrā ziņā apstiprina to vispārējā saskaņotība, turklāt liecībām ir lielāka nozīme gadījumos, kad vairumā būtisku jautājumu tās apstiprina citi lietas materiālos iekļautie objektīvie pierādījumi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 12. maijs, Dalli/Komisija, T‑562/12, EU:T:2015:270, 78. punkts).

158

Šajā lietā, pirmkārt, jānorāda, ka prasītāja iesniegtos paziņojumus ir sniedzis bijušais Francijas Republikas un Suverēnā Maltas ordeņa vēstnieks un humānās palīdzības organizāciju augstākās amatpersonas. Padome šo faktu neapstrīd.

159

Otrkārt, lietas materiālos nekas neliecina, ka šo paziņojumu autori ir personīgi ieinteresēti izskatāmajā lietā vai ka viņi ir savstarpēji saistīti, tāpēc nevar uzskatīt, ka viņi ir rīkojušies saskaņoti, lai sniegtu prasītājam saskaņotus paziņojumus. Turklāt Padome neko tādu nav apgalvojusi.

160

Treškārt, šie paziņojumi tika adresēti Vispārējai tiesai. Tādējādi šo paziņojumu autori, konkrētāk, Francijas Republikas un Suverēnā Maltas ordeņa bijušais vēstnieks, sagatavoja šos dokumentus, pilnībā apzinoties ne tikai Savienības pret Sīriju ieviesto ierobežojošo pasākumu sistēmu un mērķi, kā norādīts šā sprieduma 2., 5. un 9. punktā, bet arī to, cik šie dokumenti ir nozīmīgi prasītājam šīs prasības celšanai.

161

Ceturtkārt, šo četru paziņojumu saturs ir saskanīgs. Visos tajos ir aprakstīts, ka prasītājs ir atklāti kritizējis Sīrijas režīma īstenoto politiku un ir sniedzis finansiālu palīdzību programmām, kas izveidotas, lai palīdzētu Sīrijas bēgļiem.

162

Piektkārt, attiecībā uz lietas materiālos esošajiem objektīvajiem pierādījumiem, kas apstiprina prasītāja iesniegto apgalvojumu saturu, saskaņā ar šā sprieduma 157. punktā minēto judikatūru ir jānorāda, ka prasītājs iesniedza elektroniskā pasta saraksti, no kuras izriet, ka viņš ir sazinājies ar toreizējā Francijas Republikas vēstnieka sekretariātu, kas nebija tā pati persona, kura iesniedza deklarāciju, lai organizētu tikšanos 2016. gadā, un ka viņš 2013. gadā organizēja vakariņas, uz kurām bija uzaicināts toreizējais Spānijas Karalistes vēstnieks, vēl viens Spānijas diplomāts un toreizējā Eiropas Savienības vēstniece Libānā, kura apstiprināja savu klātbūtni vakariņās.

163

Visbeidzot, sestkārt, jānorāda, ka Padome nav izvirzījusi nevienu argumentu, kas liktu apšaubīt prasītāja iesniegto paziņojumu ticamību.

164

Līdz ar to prasītāja sniegtie paziņojumi saskaņā ar šā sprieduma 156. punktā minēto judikatūru ir uzskatāmi par pārliecinošiem un ticamiem.

165

Runājot par šo paziņojumu saturu, tajos visos ir norāde ne tikai uz prasītāja pausto aso kritiku attiecībā uz Sīrijas režīma īstenoto politiku, bet arī uz finansiālo palīdzību, ko viņš sniedzis humānās palīdzības organizācijām, kas atbalsta Sīrijas bēgļus. Turklāt tie apliecina prasītāja attiecības ar Savienības dalībvalstu un pašas Savienības diplomātiskajiem pārstāvjiem.

166

Tiesa, kā norāda Padome, prasītājs nav sniedzis papildu informāciju nedz par darbībām, ko veic humānās palīdzības organizācijas, kurām, kā viņš apgalvo, viņš sniedz atbalstu, nedz par šo organizāciju opozīciju Sīrijas režīmam, izņemot to, kas izriet no iepriekš minētajiem paziņojumiem un viņa procesuālajiem dokumentiem. Tomēr jānorāda, ka Padome neapgalvo, ka humānās palīdzības organizācijas nepastāv. Tādējādi, tā kā Padomei bija pieejami šo organizāciju nosaukumi, tā varēja iesniegt pierādījumus, lai parādītu, ka to veiktās darbības nav tās, ko šajos paziņojumos aprakstīja liecības sniegušās personas vai prasītājs savos rakstveida procesuālajos dokumentos.

167

Turklāt Padome uzskata, ka visticamāk prasītājs centies slēpt savu saikni ar Sīrijas režīmu, lai neapdraudētu savas starptautiskās darbības un kontaktus ar saviem Eiropas un pasaules partneriem. Tādējādi prasītājs gādāja par to, lai tiktu veikti labdarības pasākumi un lai tiktu pausti iebildumi pret režīmu attiecībās ar savām starptautiskajām kontaktpersonām.

168

Tiesas sēdē Padome Vispārējai tiesai norādīja, ka tīmekļvietnes Eqstad raksts ir pierādījums tam, ka prasītāja rīcība bija vērsta uz to, lai slēptu savu saikni ar Sīrijas režīmu.

169

Tomēr šādus pierādījumus nevar uzskatīt par pietiekamiem, lai pamatotu Padomes apgalvojumu. Minētajā rakstā nav aplūkota prasītāja saikne ar humānās palīdzības organizācijām vai ES dalībvalstu pārstāvjiem, bet gan viņa aizbraukšana uz Libānu, un turklāt tā nav pamatota ar citiem pierādījumiem.

170

Visbeidzot, Padome nav iesniegusi nekādus pierādījumus, lai atspēkotu prasītāja sniegto paziņojumu saturu. Atbildot uz jautājumiem tiesas sēdē, Padome tikai norādīja, ka tie ir jāizvērtē, salīdzinot tos ar tās iesniegtajiem pierādījumiem, bet neiesniedza nekādus konkrētus pierādījumus, kas tos apšaubītu.

171

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka prasītāja iesniegtie paziņojumi parāda, ka prasītājs ir distancējies no Sīrijas režīma un ka viņš finansē humānās palīdzības misijas, lai palīdzētu Sīrijas bēgļiem.

172

Ceturtkārt, kā norāda prasītājs, Sīrijas režīms ir īpaši aizkaitināts par to, ka viņš ar Phoenicia Tourism Company starpniecību ir uzvarējis konkursā par tūrisma attīstību Rouad salā un ka pēc tam viņš ir atteicies tur ieguldīt un veikt viesnīcas būvniecības darbus. Prasītājs uzskata, ka viņa uzvara šajā konkursā būtībā ļāva viņam atgūt kontroli pār zemi, kas viņa ģimenei tika atsavināta 1983. gadā. Tomēr viņš neveica nekādus ieguldījumus šajā projektā, kā rezultātā režīms draudēja ar tiesvedību.

173

Lai pamatotu savus apgalvojumus, prasītājs iesniedza, pirmkārt, Sīrijas prezidenta dekrētu Nr. 3053, ko Sīrijas Tūrisma ministrija saņēma 1983. gada 1. janvārī un kura 1. pantā ir paredzēta zemes atsavināšana Rouad salā, lai īstenotu tūrisma projektu, un, otrkārt, trīs dokumentus par zemi, kas piederējusi konkrētām personām ar uzvārdu Sabra. Pirmajos divos dokumentos, kas datēti attiecīgi ar 1962. gada 21. janvāri un 1977. gada 1. martu, prasītāja vārds nav minēts. Trešajā dokumentā, ko nekustamā īpašuma sekretariāts sagatavoja Tartusā 2006. gada 25. maijā, ir minēts prasītāja vārds. Visbeidzot, prasītājs iesniedza nedatētu dokumentu, kurā bija norādīts, ka viņa vectēvam piederošā zeme tika atsavināta saistībā ar tūrisma projektu Rouad salā.

174

Vispirms jāatzīmē, ka replikas rakstā prasītājs norādīja, ka ne visa viņa ģimenei piederošā zeme Rouad salā tika atsavināta, jo daļa no tās neatradās tajā salas daļā, kurā režīms bija plānojis attīstīt savu tūrisma projektu. Šajā ziņā jānorāda, ka prasītājs ir iesniedzis pierādījumus tikai par vienam no viņa ģimenes locekļiem piederošas zemes atsavināšanu.

175

Turklāt prasītājs nenoliedz, ka 2012. gada augustā ir samaksājis naudas summu, kas atbilst izmaksām par dalību konkursa procedūrā, 1 % apmērā no kopējām ar projektu saistītajām paredzamajām izmaksām, proti, saskaņā ar prasītāja pausto, 7 miljonus SYP, kas ir aptuveni 88501 EUR. Šie samaksātie izdevumi nebija atmaksājami. Turklāt prasītājs iesniedza pierādījumus, ka 2013. gada maijā viņš bija samaksājis saistību izpildes garantiju 14316600 SYP (aptuveni 113732 EUR) apmērā.

176

Jāatzīst, ka šo summu samaksa ir sava veida ieguldījums Rouad salas tūrisma projektā, lai gan prasītājs būtībā apgalvo, ka tas nebija ieguldījums, ko no viņa sagaidīja Sīrijas režīms.

177

Savukārt jānorāda, ka Padome nav konstatējusi, ka prasītājs būtu veicis citu maksājumu vai sniedzis citu ieguldījumu tūrisma projektā Rouad salā.

178

Visbeidzot, kā būtībā norādīts šā sprieduma 90. punktā, prasītājs ir pierādījis, ka Phoenicia Tourism Company līdz 2019. gadam bija neaktīva. Protams, kā turklāt tika norādīts šā sprieduma 95. punktā, nevar izslēgt iespēju, ka šis uzņēmums darbojās apstrīdēto aktu pieņemšanas dienā. Tomēr, kā izriet no šā sprieduma 92. un 93. punkta, pierādījums par sabiedrības darbību izriet no 2020. gada 25. februāra vēstules, ar kuru prasītājam tika draudēts celt prasību tiesā līguma ilgstošas neizpildes gadījumā.

179

No iepriekš minētā izriet – lai gan prasītājs patiešām ir iesaistīts tūrisma projektā Rouad salā un kopš 2020. gada 25. februāra vēstules saņemšanas viņam ir pienākums to īstenot, apstākļi, kādos viņš iesaistījies šajā projektā, un tā faktiskā īstenošana nav skaidri. Vispārējā tiesa konstatē, ka nav iespējams droši apgalvot, ka prasītājs vēlējies tikai atgūt atsavināto zemi, kura bija piederējusi viņa ģimenei, kas būtu varējis būt elements, lai atspēkotu prezumpciju par saikni ar Sīrijas režīmu, bet nav arī iespējams droši apgalvot, ka viņš ir darījis visu iespējamo, lai nodrošinātu tūrisma projekta attīstību Rouad salā, kā to vēlējās Sīrijas režīms. Šajā ziņā Padomes apgalvojums, ka prasītājs nav uzsācis darbu šajā attīstības projektā no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ, nav pamatots. Tātad, pārbaudot argumentus, ko prasītājs izvirzījis, lai atspēkotu prezumpciju par saikni, ir jāsecina, ka prasītājs nevar atsaukties uz iemesliem, kas viņu pamudināja noslēgt līgumu par tūrisma projektu Rouad salā, lai atspēkotu šo prezumpciju.

180

Visbeidzot, piektkārt, prasītājs būtībā noliedz, ka viņš ir Sīrijas režīma atbalstītāja un Bashar Al‑Assad brālēna Rami Makhlouf, ar kuru viņam neesot bijuši kontakti 12 gadus, tuvs darījumu partneris. Konkrētāk, prasītājs apgalvo, ka dokumentā WK 1755/2020 INIT ietvertā informācija, saskaņā ar kuru viņš esot saistīts ar Rami Makhlouf pārtikas nozarē, ir nepatiesa. Šajā saistībā viņš nekad nav veicis darbības šajā nozarē, izņemot darbību OVO. Turklāt prasītājs apgalvo, ka viņš nav sniedzis pakalpojumus kuģiem, kas nodarbojas ar pārtikas produktu pārvadāšanu. Turklāt, kā norāda prasītājs, ar Rami Makhlouf viņam ir kopīgs tikai tas, ka abiem piederējušas Cham Holding akcijas.

181

No šā sprieduma 106. punkta izriet, ka prasītājs ir pierādījis, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas datumā OVO bija likvidēta. Savukārt šo pasākumu pieņemšanas dienā prasītājam joprojām piederēja Cham Holding akcijas, kas, kā izriet no ziņu aģentūras Reuters tīmekļvietnē un tīmekļvietnēs Eqstad, al Arabiya News, Enab Baladi un Al Janoubia publicētās informācijas, piederēja Rami Makhlouf. Tomēr jāatzīmē, ka prasītājs atkāpās no amata Cham Holding valdē (skat. šā sprieduma 102. punktu), tādējādi norādot uz savu vēlmi distancēties no šīs sabiedrības darbībām. Turklāt prasītāja nodomu distancēties no Cham Holding, uz kuru attiecas Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu noteiktie ierobežojošie pasākumi, apstiprina raksti tīmekļvietnēs Eqstad, al Arabiya News un Enab Baladi.

182

Līdz ar to, pierādot, ka viņš nav darbojies pārtikas nozarē un ka viņš ir distancējies no Cham Holding, prasītājam ir izdevies atspēkot pierādījumus, uz kuriem Padome balstījās, lai atzītu viņu par tuvu Rami Makhlouf darījumu partneri.

183

Ņemot vērā iepriekš minēto, jākonstatē – lai atspēkotu prezumpciju par saikni ar Sīrijas režīmu, prasītājs var atsaukties uz to, ka ir pierādījis, ka viņš atklāti kritizējis Sīrijas režīmu un sniedzis finansiālu palīdzību humānās palīdzības organizācijām, kas darbojas Sīrijas bēgļu labā. Turklāt viņš apšaubīja apgalvojumu, ka ir tuvs Sīrijas režīma atbalstītāja un Bashar Al‑Assad brālēna Rami Makhlouf darījumu partneris.

184

Kā izriet no šā sprieduma 133. punkta, viena no iespējām, kā prasītājam atspēkot prezumpciju par saikni ar Sīrijas režīmu, ir iesniegt pierādījumu kopumu par to, ka viņš neietekmē Sīrijas režīmu.

185

Šajā lietā, ņemot vērā prasītāja politisko sensitivitāti, palīdzības sniegšanu humānās palīdzības organizācijām, kas atbalsta Sīrijas bēgļus, un distancēšanos no Rami Makhlouf, saikne ar Sīrijas režīmu, šķiet, ir maz ticama. Tāpēc nevar droši apgalvot, ka prasītājam pret viņu pieņemto ierobežojošo pasākumu rezultātā ir spēja ietekmēt Sīrijas režīmu, kas nepieciešama, lai palielinātu spiedienu uz šo režīmu, lai tas mainītu savu represiju politiku.

186

Tāpēc, lai gan no Padomes sniegtajiem pierādījumiem patiešām izriet, ka prasītājam ir ekonomiskas intereses, tostarp kuģniecības un tūrisma nozarē, un ka viņš ieņem vadošu amatu Sīrijas un Krievijas Uzņēmēju padomē, tomēr viņam ir izdevies atspēkot prezumpciju par viņa saikni ar Sīrijas režīmu.

187

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, jāsecina – lai gan ir pamatojums tam, ka prasītājs ir uzņēmējs, kas darbojas Sīrijā, nevar apgalvot, ka viņš ir ietekmīgs uzņēmējs šajā valstī.

188

Līdz ar to ir uzskatāms, ka pirmais iemesls prasītāja vārda iekļaušanai attiecīgajos sarakstos, proti, ka viņš ir ietekmīgs uzņēmējs, kurš darbojas Sīrijā, nav juridiski pietiekami pierādīts.

189

Ir jāpārbauda, vai prasītāja situācija ir pietiekams pierādījums tam, ka viņš sniedz atbalstu Sīrijas režīmam vai gūst labumu no šā režīma īstenotās politikas. Šāds vērtējums jāveic, pārbaudot pierādījumus nevis izolēti, bet gan kontekstā, kurā tie iekļaujas. Padome ir izpildījusi savu pierādīšanas pienākumu, ja Savienības tiesā tā iesniedz pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu pierādījumu kopumu, kas ļauj konstatēt, ka personai, uz kuru attiecas līdzekļu iesaldēšanas pasākums, ir pietiekama saikne ar attiecīgo režīmu (skat. spriedumu, 2016. gada 9. septembris, Tri‑Ocean Trading/Padome, T‑709/14, nav publicēts, EU:T:2016:459, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

190

Saskaņā ar šā sprieduma 14. un 44. punktā minētajiem pamatojumiem prasītāja iekļaušanai sarakstā prasītājs sniedz finansiālu un ekonomisku atbalstu Sīrijas režīmam, it īpaši ar ārzonu uzņēmumu starpniecību un savu komercdarbību, kā arī nodarbojas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un gūst no tā labumu saistībā ar savu darbību nekustamā īpašuma nozarē.

191

Tādējādi jākonstatē, ka iemesli, pamatojoties uz kuriem Padome uzskata, ka prasītājs atbalsta Sīrijas režīmu un izmanto tā priekšrocības, pārklājas ar iemesliem, pamatojoties uz kuriem tā uzskatīja viņu par vadošu uzņēmēju, kas darbojas Sīrijā.

192

Šajā ziņā nevar izslēgt, ka attiecībā uz konkrētu personu motīvi iekļaušanai sarakstā var zināmā mērā pārklāties, jo personu var kvalificēt kā vadošu uzņēmēju, kas darbojas Sīrijā, un var uzskatīt, ka tā savas darbības laikā gūst labumu no Sīrijas režīma vai ar šīm darbībām to atbalsta. Tas tā ir tieši tāpēc, ka cieša saikne ar Sīrijas režīmu un atbalsts šim režīmam, ko sniedz šī personu kategorija, kā norādīts Lēmuma 2015/1836 6. apsvērumā, ir viens no iemesliem, kāpēc Padome nolēma izveidot šo kategoriju. No tā tomēr izriet, ka pat šajā gadījumā runa ir par atšķirīgiem kritērijiem (spriedums, 2020. gada 23. septembris, Kaddour/Padome, T‑510/18, EU:T:2020:436, 77. punkts).

193

No pamatojuma prasītāja vārda iekļaušanai attiecīgajos sarakstos izriet, ka prasītājs sniedz finansiālu un ekonomisku atbalstu Sīrijas režīmam, pirmkārt, ar savu uzņēmējdarbību un, otrkārt, ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

194

Pirmkārt, attiecībā uz prasītāja komercdarbību, pirmām kārtām, pamatojumā ir minēts viņa kā “kuģniecības magnāta” statuss. Šajā ziņā šā sprieduma 81. punktā tika konstatēts, ka prasītājam pieder tikai sabiedrība AKSSA. Tomēr, pat ja šis uzņēmums nav nenozīmīgs kuģniecības aģentūru uzņēmējdarbības nozarē (skat. šā sprieduma 69. punktu), šīs sabiedrības īpašumtiesības nav pietiekams iemesls, lai pamatotu secinājumu, ka prasītājs ir “kuģniecības magnāts”. Kopumā lasot pamatojumu iekļaušanai sarakstā, ir acīmredzams, ka prasītāja daudzās ekonomiskās intereses kuģniecības nozarē bija iemesls, kāpēc Padome viņu tā raksturoja. Tomēr, pat ja prasītājs tiktu uzskatīts par “kuģniecības magnātu” tikai saistībā ar ekonomiskajām interesēm, ko pārstāv AKSSA, jāatzīmē, ka Padome nepaskaidro savu apgalvojumu, kā viņš ar AKSSA starpniecību ir atbalstījis Sīrijas režīmu. Katrā ziņā šādu konstatējumu neapstiprina dokumentā WK 1755/2020 INIT ietvertie pierādījumi.

195

Otrām kārtām, pamatojumā ir norādīts, ka prasītājs atbalsta Sīrijas režīmu, jo ir tuvs Rami Makhlouf darījumu partneris. Šajā ziņā sākotnēji no Le Monde publicētā raksta un no World Crunch, Eqstad, al Arabiya News un MEIRSS tīmekļvietnēs iegūtās informācijas pēc būtības izriet, ka prasītājs, kas kopā ar Rami Makhlouf bija iesaistīts pārtikas produktu tirdzniecībā, deva iespēju Sīrijas režīmam apiet ierobežojošos pasākumus, jo Eiropas embargo neattiecas uz pārtikas produktiem.

196

Pirmkārt, kā izriet no šā sprieduma 98. punkta, prasītāja vienība, kas darbojās pārtikas nozarē, proti, OVO, vairs nepastāv.

197

Turklāt attiecībā uz Cham Holding, kuras īpašnieks ir Rami Makhlouf un kuras akcionārs ir prasītājs, izlasot Padomes iesniegtos pierādījumus, nešķiet, ka šis uzņēmums darbojas pārtikas nozarē.

198

Visbeidzot, dokumentā WK 1755/2020 INIT nav arī sīkāk precizēts, kādā veidā prasītājs ir saistīts ar Rami Makhlouf pārtikas nozarē.

199

Savukārt attiecībā uz atbalstu, kas sniegts Sīrijas režīmam, izmantojot Cham Holding, kuras īpašnieks ir Rami Makhlouf un kuras akcionārs ir prasītājs, no ziņu aģentūras Reuters un tīmekļvietnēs al Arabiya News, Enab Baladi un Al Janoubia publicētā raksta izriet, ka Cham Holding ir saistīta ar Sīrijas režīmu. Tomēr šajos rakstos nav paskaidrots, kādā veidā šī sabiedrība sniedz finansiālu vai ekonomisku atbalstu Sīrijas režīmam.

200

Visbeidzot, kā tika konstatēts šā sprieduma 182. punktā, prasītājs ir pamatoti apstrīdējis savu kā tuva Rami Makhlouf darījumu partnera statusu.

201

Līdz ar to jākonstatē, ka Padome nav juridiski pietiekami pierādījusi, ka prasītājs atbalsta Sīrijas režīmu, jo ir cieši saistīts ar Rami Makhlouf.

202

Trešām kārtām, iekļaušanas sarakstā pamatojumā ir norādīts, ka prasītājs sniedz ekonomisku un finansiālu atbalstu Sīrijas režīmam, it īpaši ar savu ārvalstīs reģistrēto uzņēmumu starpniecību. Šajā ziņā no šā sprieduma 81., 96. un 106. punkta izriet, ka prasītājam ir ekonomiskas intereses Sīrijā sakarā ar AKSSA, Phoenicia Tourism Company un Cham Holding. Vienīgā vienība, kas atrodas ārvalstīs, precīzāk – Libānā, kurā, kā uzskata Padome, prasītājam bija intereses, ir Yass Marine. Kā tika noteikts šā sprieduma 78. punktā, prasītājs ir pierādījis, ka minētais uzņēmums nepastāv. Turklāt no tīmekļvietnē al Arabiya News publicētā raksta patiešām izriet, ka AKSSA ir divas filiāles, viena Grieķijā un otra Itālijā, taču to neapstiprina citi pierādījumi, un jebkurā gadījumā Padome atsaucas tikai uz darbībām, ko prasītājs veic no Libānas, lai apgalvotu, ka viņš sniedz atbalstu Sīrijas režīmam ar ārvalstīs veiktajām darbībām. No tā izriet, ka iekļaušanas sarakstā pamatojuma daļa, kurā norādīts, ka prasītājs atbalsta Sīrijas režīmu, it īpaši ar ārvalstīs reģistrētu sabiedrību starpniecību, nav juridiski pietiekami pamatota.

203

Visbeidzot, ceturtām kārtām, tā kā pamatojumi iekļaušanai sarakstā attiecas uz citām prasītāja uzņēmējdarbībām, jo ar tām prasītājs spēj sniegt finansiālu un ekonomisku atbalstu Sīrijas režīmam, ir jāpārbauda Phoenicia Tourism Company gadījums. Šajā ziņā, lai gan ir konstatēts, un tas netiek apstrīdēts, ka prasītājs ir noslēdzis līgumu ar Sīrijas Tūrisma ministriju par viesnīcas vadību Rouad salā, Padome nepaskaidro, kādā mērā, noslēdzot šādu līgumu, tiek sniegts atbalsts Sīrijas režīmam. Proti, 2012. un 2013. gadā veiktos naudas maksājumus saistībā ar izmaksām par dalību iepirkuma procedūrā un par saistību izpildes nodrošinājumu nevar uzskatīt par tādiem, kas ļautu secināt, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas dienā, proti, vairāk nekā septiņus gadus pēc minētā maksājuma, Padome ir pierādījusi, ka prasītājs ir sniedzis finansiālu atbalstu. Turklāt dokumentā WK 1755/2020 INIT ietvertie pierādījumi neļauj noskaidrot, kādā citā veidā Phoenicia Tourism Company atbalsta Sīrijas režīmu.

204

Tā kā amats, ko prasītājs ieņēma Sīrijas un Krievijas Uzņēmēju padomē, ir jāuzskata par uzņēmējdarbību, ir jānorāda, ka dokumentā WK 1755/2020 INIT nav ietverta nekāda informācija par finansiālo un ekonomisko atbalstu Sīrijas režīmam, kas varētu tikt sniegts, izmantojot šo amatu.

205

Otrkārt, attiecībā uz atbalstu, ko prasītājs sniedz Sīrijas režīmam ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbībām, ir jānorāda, ka no Eqstad, al Arabiya News un Enab Baladi tīmekļvietnēs sniegtās informācijas būtībā izriet, ka Sīrijas uzņēmēji, tādi kā prasītājs, ir ieguvuši Libānas pilsonību, lai atvērtu bankas kontus Libānā un varētu palīdzēt Sīrijas režīmam pārskaitīt līdzekļus.

206

Šajā ziņā prasītājs vispirms norāda, ka šie apgalvojumi esot kļūdaini, jo būtībā vairumam Sīrijas uzņēmēju, kas ieguvuši Libānas pilsonību, tā nebija nepieciešama, jo viņi jau bija citu valstu pilsoņi. Citiem vārdiem sakot, viņš nav ieguvis Libānas pilsonību, lai palīdzētu Sīrijas režīmam apiet ierobežojošos pasākumus. Tomēr jāuzskata, ka šis prasītāja arguments ir vispārīgs un nepamatots apgalvojums, un tādēļ to nevar apmierināt.

207

Turklāt prasītājs atsaucas uz apgalvojumiem par kontrabandu, kurus safabricējis Sīrijas režīms, lai pierādītu, ka šis režīms nav gribējis, lai viņš izbrauktu no Sīrijas uz Libānu. Šis arguments ir jāsaprot kā mēģinājums pierādīt, ka prasītājs, pieņemot Libānas pilsonību, nav varējis darboties Sīrijas režīma labā. Tomēr ir jākonstatē, tāpat kā to norāda Padome, ka prasītājam nav izdevies sniegt pierādījumus par šo apsūdzību maldīgo raksturu. No prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem neizriet, ka Sīrijas Finanšu ministrijas 2013. gada 6. janvāra Lēmums Nr. 932 par pagaidu konfiskāciju attiektos uz lietotu automašīnu importu, kas tika veikts pirms vairākiem gadiem. Šajā ziņā nevar konstatēt, ka šim lēmumam ir kāda saikne ar 2004. gada 18. februāra deklarāciju par kuģa, kas pārvadā lietotas automašīnas, ierašanos. Arī citi pierādījumi, ko iesniedzis prasītājs, proti, 2004. gada 25. februāra apstiprinājums par konosamenta Nr. 259 iesniegšanu ostas pārvaldei un Almahaba Transit & Clearance Company2004. gada 6. marta deklarācija, nesatur nekādu informāciju par to.

208

Tālab jānorāda, kā tas ir konstatēts šā sprieduma 171. punktā, ka prasītājs ir pierādījis, ka viņš bija distancējies no Sīrijas režīma. Šādos apstākļos Vispārējā tiesa uzskata, ka prasītājs ir paudis nopietnas šaubas par to, kādu iemeslu dēļ viņš vēlējies iegūt Libānas pilsonību. Tā kā apgalvojumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā izklāstīts šā sprieduma 205. punktā, nav pamatoti ar citiem konkrētiem pierādījumiem, ir jāuzskata, ka Padome nav pietiekami juridiski pierādījusi, ka prasītājs ar šādām darbībām ir atbalstījis Sīrijas režīmu.

209

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, jākonstatē, ka Padome nav juridiski pietiekami pierādījusi, ka prasītājs ir sniedzis atbalstu Sīrijas režīmam.

210

No pamatojuma prasītāja vārda iekļaušanai attiecīgajos sarakstos izriet, ka viņš ir guvis labumu no saiknes ar Sīrijas režīmu, kas viņam ļāva paplašināt savu darbību nekustamā īpašuma nozarē.

211

Lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka šī iekļaušanas sarakstā pamatojuma daļa ir saistīta galvenokārt ar to, ka prasītājs ar Phoenicia Tourism Company starpniecību ir noslēdzis līgumu ar Sīrijas Tūrisma ministriju par zemes izmantošanu, lai Rouad salā izveidotu un pārvaldītu viesnīcu.

212

Turklāt, kā izriet no šā sprieduma 83. punkta, Padome ir juridiski pietiekami pamatojusi faktu, ka prasītājs ar Phoenicia Tourism Company starpniecību ir noslēdzis līgumu ar Sīrijas tūrisma ministriju, kas viņam ļāva attīstīt un vadīt viesnīcu Rouad salā. Arī prasītājs to neapstrīd.

213

Tomēr viņš noliedz, ka būtu guvis priekšrocības no līguma, kas noslēgts ar Sīrijas Tūrisma ministriju, un būtībā apgalvo, ka ar šo līgumu viņš vēlējies atjaunot kontroli pār atsavināto zemi, kas bija piederējusi viņa ģimenei, un ka viņš galu galā nav veicis ieguldījumus viesnīcas būvniecības projektā Rouad salā.

214

Šajā ziņā jānorāda, ka, ņemot vērā šā sprieduma 14. un 44. punktā izklāstīto pamatojumu formulējumu, kas bija pamatā prasītāja vārda iekļaušanai attiecīgajos sarakstos, Padomei ir juridiski pietiekami jāpierāda, ka prasītājs līgumu ar Sīrijas Tūrisma ministriju patiešām ir ieguvis, ņemot vērā viņa saikni ar Sīrijas režīmu.

215

Lai gan lietas dalībnieki ir vienisprātis, ka prasītājam līgums tika piešķirts konkursa rezultātā, no raksta Ministry of Tourism Awards New Contract to Manage Arwad Hotel, kas 2012. gada 26. novembrī publicēts tīmekļvietnē The Syria Report, vai citiem dokumentā WK 1755/2020 INIT ietvertajiem pierādījumiem neizriet, ka prasītājs ir uzvarējis šajā konkursā, jo viņam ir īpaša saikne ar Sīrijas režīmu. Citiem vārdiem, lai gan Padome ir pierādījusi, ka līgums tika noslēgts, tā nav pamatojusi konstatējumu, ka prasītājs šajā konkursa procedūrā ir izmantojis savu saikni ar Sīrijas režīmu, lai uzvarētu šajā konkursā. Šajā ziņā nevar piekrist tam, ka tikai tas vien, ka persona ir uzvarējusi konkursā, pat ja tā rezultātā ir noslēgts līgums ar kādu Sīrijas režīma ministriju, ļauj secināt, ka pastāv saikne, kas ļauj attiecīgajai personai izmantot Sīrijas režīma priekšrocības ar Lēmumu 2015/1836 grozītā Lēmuma 2013/255 27. panta 1. punkta un 28. panta 1. punkta izpratnē.

216

Līdz ar to Padome nav pietiekami pierādījusi, ka prasītājs ir izmantojis priekšrocības, ko viņam sniedz saikne ar Sīrijas režīmu, lai saņemtu līgumu saistībā ar tūrisma projekta attīstību Rouad salā un tādējādi turpinātu savu darbību tūrisma nozarē.

217

Turklāt jākonstatē, ka Padomes iesniegtie pierādījumi neļauj noskaidrot, vai prasītājs ir guvis labumu no šādi noslēgtā līguma, izņemot to, ka šis līgums ir faktiski noslēgts.

218

Tomēr šādi pierādījumi bija nepieciešami, jo, kā izriet no 2020. gada 25. februāra vēstules, līgums vēl nebija pilnībā izpildīts un nebija izpildāms vēl vairākus mēnešus, un tas neļauj secināt, ka prasītājs gūst labumu no Sīrijas režīma īstenotās politikas Rouad salā tūrisma jomā.

219

Turklāt, kā tika konstatēts šā sprieduma 179. punktā, lai gan nav iespējams droši apgalvot, ka prasītājs bija paredzējis tikai atgūt atsavināto zemi, kas bija piederējusi viņa ģimenei, nav arī iespējams apgalvot, ka viņam bijis stingrs nodoms attīstīt tūrisma projektu Rouad salā, neraugoties uz 2020. gada 25. februāra vēstuli.

220

Lai arī vēstulē norādīts, ka prasītājam ir jāiesniedz līguma izpildei paredzēto darbu veikšanas žurnāls, un, ja tas netiks darīts, pret viņu var tikt ierosināta tiesvedība, pats par sevi šis fakts nav pietiekams, lai pierādītu, ka prasītājs faktiski bija plānojis īstenot tūrisma projektu Rouad salā.

221

Līdz ar to Padome, kurai ir pierādīšanas pienākums, nevar apliecināt, ka prasītājs ir centies gūt labumu no Sīrijas režīma un faktiski guvis labumu no līguma, kas noslēgts ar Phoenicia Tourism Company.

222

Turklāt jānorāda, ka Padome atsaucas arī uz priekšrocībām, ko Sīrijas režīms ir piešķīris prasītājam, kā tas izriet no tīmekļvietnē Eqstad publicētā raksta. Tomēr jānorāda, ka šajā rakstā ir parādīta prasītāja atšķirīgā situācija pirms un pēc 2011. gada. Tādējādi, lai gan šajā rakstā patiešām ir norādīts, ka prasītājs ir guvis priekšrocības pirms 2011. gada, tas tā nav attiecībā uz laikposmu pēc 2011. gada. Gluži pretēji, lai gan raksts ir piesardzīgs attiecībā uz prasītāja un Sīrijas režīma saiknes raksturu, tajā norādīts, ka prasītājs ir izstājies no Cham Holding un ir aizbraucis uz Libānu. Tādējādi nevar uzskatīt, ka tīmekļvietnes Eqstad rakstā tiek apgalvots, ka prasītājs apstrīdēto aktu pieņemšanas brīdī ir guvis labumu no Sīrijas režīma.

223

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, jākonstatē, ka Padome nav juridiski pietiekami pierādījusi, ka prasītājs ir guvis labumu no Sīrijas režīma.

224

No visa iepriekš minētā izriet, ka Padome nav pietiekami juridiski pierādījusi, ka pamatojums iekļaušanai sarakstā, pamatojoties uz to, ka prasītājs ir vadošs uzņēmējs, kas darbojas Sīrijā, vai pamatojums iekļaušanai sarakstā, pamatojoties uz viņa saistību ar Sīrijas režīmu, ir pamatots.

225

Līdz ar to prasītāja vienīgais pamats ir jāapmierina.

226

Tā kā vienīgais pamats ir apmierināts, apstrīdētie akti ir jāatceļ, ciktāl tie attiecas uz prasītāju.

227

Šajā ziņā Padome sava prasījuma trešajā daļā lūdza, lai gadījumā, ja Vispārējā tiesa atceltu apstrīdētos aktus, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, tā uzdotu Lēmuma 2020/719 sekas attiecībā uz prasītāju atstāt spēkā līdz brīdim, kad stāsies spēkā Īstenošanas regulas 2020/716 daļēja atcelšana.

228

Vispirms saistībā ar Īstenošanas regulu 2020/716 jānorāda, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 60. panta otro daļu, atkāpjoties no LESD 280. panta, Vispārējās tiesas nolēmumi, kas pasludina regulas par spēkā neesošām, stājas spēkā tikai pēc tam, kad beidzies šo Statūtu 56. panta pirmajā daļā minētais termiņš, vai, ja šajā termiņā iesniegta apelācija, tad pēc tam, kad apelācija noraidīta.

229

Šādos apstākļos, ja nav iesniegta apelācijas sūdzība, Padomei ir divu mēnešu termiņš, kuram, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, ir jāpieskaita 10 dienas, sākot no šī sprieduma paziņošanas, lai novērstu konstatētos pārkāpumus, vajadzības gadījumā pieņemot jaunus ierobežojošus pasākumus attiecībā uz prasītāju.

230

Turklāt attiecībā uz Lēmumu 2020/719 jānorāda, ka ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/855 (2021. gada 27. maijs), ar ko groza Lēmumu 2013/255 (OV 2021, L 188, 90. lpp.), no 2021. gada 29. maija tika aizstāts Lēmuma 2013/255 I pielikumā iekļautais saraksts un ierobežojošo pasākumu piemērošana attiecībā uz prasītāju tika pagarināta līdz 2022. gada 1. jūnijam.

231

Tātad pašlaik pret prasītāju ir noteikti jauni ierobežojošie pasākumi. No tā izriet, ka, atceļot Lēmumu 2020/719, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, viņa vārds netiek svītrots no Lēmuma 2013/255 I pielikuma saraksta.

232

Līdz ar to Lēmuma 2020/719 sekas nav jāatstāj spēkā.

233

Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

234

Šajā lietā, tā kā Padomei spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar prasītāja prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)

nospriež:

I. Tiesvedības priekšvēsture un fakti pēc prasības iesniegšanas

II. Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

III. Juridiskais pamatojums

A. Par prasītāja lūgumam piešķirt papildu laiku mutvārdu paskaidrojumu sniegšanai pievienoto pielikumu pieņemamību

B. Par lietas būtību

1. Ievada apsvērumi

2. Par iekļaušanas pamatojumu un iekļaušanas sarakstā kritēriju noteikšanu

3. Pierādījumi

4. Par vadoša uzņēmēja, kas darbojas Sīrijā, statusu

a) Par prasītāja ekonomiskajām interesēm kuģniecības nozarē

b) Par prasītāja ekonomiskajām interesēm tūrisma nozarē

c) Par citām prasītāja uzņēmējdarbības interesēm

d) Par prasītāja amatiem vairākās iestādēs un struktūrās

e) Secinājums par prasītāja kā vadoša uzņēmēja, kas darbojas Sīrijā, statusu

f) Par saikni ar Sīrijas režīmu

5. Par saistību ar Sīrijas režīmu

a) Par Sīrijas režīmam sniegto ekonomisko un finansiālo atbalstu

b) Par labumu, kas gūts no Sīrijas režīma

6. Secinājumi

C. Secinājums par apstrīdēto aktu atcelšanas prasību un iedarbību laikā

Par tiesāšanās izdevumiem