Lieta T‑143/20

PT Pelita Agung Agrindustri
un
PT Permata Hijau Palm Oleo

pret

Eiropas Komisiju

Vispārējās tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 14. decembra spriedums

Subsīdijas – Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas imports – Īstenošanas regula (ES) 2019/2092 – Galīgais kompensācijas maksājums – Regulas (ES) 2016/1037 8. panta 1. un 2. punkts – Cenu samazinājums – Spiediens uz cenām – Regulas 2016/1037 8. panta 5. punkts – Cēloņsakarība – Regulas 2016/1037 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkts un 2. punkts – Finansiāla ieguldījuma veikšanas “uzticēšana” privātai organizācijai vai tās “norīkošana” to veikt – Neatbilstoši zema atlīdzība – Cenu vai ienākumu atbalsts – Regulas 2016/1037 3. panta 2. punkts un 6. panta d) punkts – Ieguvums – Regulas 2016/1037 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts un 2. punkts – Tieša naudas līdzekļu nodošana – Regulas 2016/1037 7. pants – Ieguvuma apjoma aprēķināšana – Regulas 2016/1037 8. panta 1. un 8. punkts – Būtiska kaitējuma draudi – Tiesības uz aizstāvību

  1. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret subsīdiju praksi, ko īsteno trešās valstis – Kaitējums – Iestāžu novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1037 8. pants)

    (skat. 24.–26. un 87. punktu)

  2. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret subsīdiju praksi, ko īsteno trešās valstis – Kaitējums – Vērā ņemamie faktori – Subsidētā importa apjoms un subsidētā importa ietekme uz līdzīgu izstrādājumu cenām Savienības tirgū – Cenu samazinājuma starpības aprēķins – Aprēķina metode – Komisijas novērtējuma brīvība – Pienākums taisnīgi salīdzināt attiecīgā izstrādājuma cenu ar līdzīga Savienības ražošanas nozares izstrādājuma cenu – Pārbaude tiesā – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Pierādīšanas pienākums

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1037 8. panta 1. un 2. punkts)

    (skat. 27.–31., 39., 40. un 58.–63. punktu)

  3. Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Metodes – Interpretācija Savienības noslēgto starptautisko nolīgumu kontekstā – Regulas 2016/1037 interpretācija, ņemot vērā 1994. gada GATT antidempinga nolīgumu – Strīdu noregulēšanas institūcijā pieņemtās interpretācijas ņemšana vērā

    (Nolīgums par Vispārējā nolīguma par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (GATT) (1994. gada Antidempinga nolīgums); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2016/1037)

    (skat. 47. un 56. punktu)

  4. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret subsīdiju praksi, ko īsteno trešās valstis – Kaitējums – Vērā ņemamie faktori – Subsidētā importa apjoms un subsidētā importa ietekme uz līdzīgu izstrādājumu cenām Savienības tirgū – Cenu samazinājuma starpības aprēķināšana – Aprēķina metode – Komisijas novērtējuma brīvība – Komisijas pienākums noteikt cenu samazinājumu līdzīgiem Savienības ražošanas nozares izstrādājumiem kopumā – Neesamība

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1037 1. panta 1. punkts, 2. panta c) punkts un 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 2. punkts)

    (skat. 72.–76. punktu)

  5. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret subsīdiju praksi, ko īsteno trešās valstis – Subsīdija – Jēdziens – Izcelsmes vai eksportētājas valsts valdības finansiāls ieguldījums – Sistēma, ar ko nosaka neapstrādātas palmu eļļas eksporta ierobežojumus, padarot tās eksportu par komerciāli nepievilcīgu – Iekļaušana

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1037 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkts)

    (skat. 94.–129., 144. un 145. punktu)

  6. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret subsīdiju praksi, ko īsteno trešās valstis – Izmeklēšanas norise – Pieejamo datu izmantošana gadījumā, ja ieinteresētās puses atsakās sadarboties – Novērtējuma brīvība – Iestāžu pienākums izmantot pilnīgākos pieejamos datus – Neesamība

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1037 28. pants)

    (skat. 133.–138. punktu)

  7. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret subsīdiju praksi, ko īsteno trešās valstis – Subsīdija – Jēdziens – Ienākumu vai cenu atbalsts 1994. gada GATT XVI panta izpratnē – Pasākumi, kas ļauj biodīzeļdegvielas ražotājiem piekļūt galvenajai izejvielai par cenu, kas ir zemāka par cenu pasaules tirgū – Iekļaušana

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1037 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

    (skat. 154.–160. punktu)

  8. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret subsīdiju praksi, ko īsteno trešās valstis – Subsīdija – Jēdziens – Saņēmējam piešķirtais ieguvums – Ieguvuma aprēķināšana – Komisijas novērtējuma brīvība – Komisijas Pamatnostādņu subsīdiju apjoma aprēķināšanai pieņemšana – Sekas – Savas novērtējuma brīvības pašierobežošana

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1037 3. panta 1. un 2. punkts, 6. panta d) punkts un 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

    (skat. 163.–172., 196.–201. un 215.–220. punktu)

  9. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret subsīdiju praksi, ko īsteno trešās valstis – Subsīdija – Jēdziens – Izcelsmes vai eksportētājas valsts valdības finansiāls ieguldījums – Atsauces cenas noteikšana – Starpības starp dīzeļdegvielas atsauces cenu un biodīzeļdegvielas atsauces cenu maksājums, ko publisko tiesību subjekts veicis biodīzeļdegvielas ražotājam – Iekļaušana

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1037 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts)

    (skat. 176.–191. punktu)

  10. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret subsīdiju praksi, ko īsteno trešās valstis – Kaitējums – Būtiska kaitējuma draudi – Pierādījumi – Vērā ņemamo faktoru vērtējums – Tādas informācijas ņemšana vērā, kas attiecas uz laiku pēc izmeklēšanas laikposma – Pārbaude tiesā – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Pierādīšanas pienākums

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2016/1037 2. panta d) punkts un 8. panta 1., 4. un 8. punkts)

    (skat. 238.–245., 268.–272. un 285.–297. punktu)

  11. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret subsīdiju praksi, ko īsteno trešās valstis – Kaitējums – Vērā ņemami faktori – Subsīdijas ietekme uz Savienības ražošanu – Tādu faktoru un norāžu esamība, kas pierāda pozitīvu tendenci – Apstāklis, kas neizslēdz Savienības ražošanas nozarei nodarīta būtiska kaitējuma konstatējumu

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2016/1037 8. panta 5. punkts)

    (skat. 258. punktu)

  12. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret subsīdiju praksi, ko īsteno trešās valstis – Izmeklēšanas norise – Iestāžu pienākums sniegt attiecīgajām ieinteresētajām pusēm informāciju – Apjoms – Tiesības uz aizstāvību – Pārkāpums – Nosacījumi – Attiecīgā uzņēmuma iespēja labāk nodrošināt savu aizstāvību procesuāla pārkāpuma neesamības gadījumā

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1037 30. pants)

    (skat. 302.–311. punktu)

Rezumējums

2018. gadā uzsāktās antisubsidēšanas izmeklēšanas noslēgumā Eiropas Komisija pieņēma Īstenošanas regulu 2019/2092, ar ko nosaka galīgu kompensācijas maksājumu Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam ( 1 ) (turpmāk tekstā – “attiecīgais izstrādājums”).

Indonēzijas sabiedrības PT Pelita Agung Agrindustri un PT Permata Hijau Palm Oleo, kas ražo un eksportē biodīzeļdegvielu uz Eiropas Savienību, cēla prasību par šīs īstenošanas regulas atcelšanu.

Vispārējā tiesa, noraidot šo sabiedrību prasību, sniedz precizējumus vērtējumam par antisubsidēšanas izmeklēšanā aplūkotā importa cenu samazinājumu. Turklāt tā precizē vairāku antisubsidēšanas pamatregulā 2016/1037 ( 2 ) iekļauto jēdzienu tvērumu.

Vispārējās tiesas vērtējums

Pirmām kārtām, izskatot jautājumu par to, vai Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam tika būtiski samazinātas cenas salīdzinājumā ar Eiropas Savienības izcelsmes biodīzeļdegvielas cenām, Vispārējā tiesa noraida iebildumu, ka Komisija neesot pienācīgi salīdzinājusi šīs abas cenas. Šajā ziņā prasītājas it īpaši apgalvoja, ka Komisija, salīdzinot visu Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importu ar visiem Savienības biodīzeļdegvielas pārdošanas apjomiem, vienā no trim izmantotajām aprēķina metodēm neesot ievērojusi Indonēzijas biodīzeļdegvielas un Savienības ražotāju pārdotās biodīzeļdegvielas atšķirīgos zemākās filtrējamības temperatūras (turpmāk tekstā – “CFPP”) līmeņus.

Šajā ziņā Vispārējā tiesa, pirmkārt, norāda, ka Komisijas lēmums neveikt cenu korekcijas atbilstoši dažādiem CFPP līmeņiem ir balstīts uz objektīviem faktiem, proti, konkurences attiecību sarežģītību un tirgus apstākļu atšķirībām biodīzeļdegvielām ar dažādiem CFPP līmeņiem, kā arī tiešas saiknes neesamību starp dažādiem CFPP līmeņiem un cenu. Otrkārt, prasītājas nav pierādījušas, ka pieprasītā korekcija bija jāveic, lai attiecīgās cenas varētu salīdzināt.

Attiecībā uz prasītāju argumentu, ka Komisijas pienākums noteikt izstrādājuma cenas samazinājumu kopumā izskatāmajā lietā var tikt balstīts uz sprieduma Changshu City Standard Parts Factory un Ningbo Jinding Fastener/Padome (C‑376/15 P un C‑377/15 P) ( 3 ) piemērošanu pēc analoģijas, Vispārējā tiesa norāda, ka no šā sprieduma gūtās atziņas par dempinga starpības noteikšanu nav piemērojamas, vērtējot importa par dempinga cenām un subsīdijas ietekmi uz Savienības ražošanas nozares cenām. Proti, pēdējā minētajā vērtējumā tiek salīdzināti nevis viena un tā paša uzņēmuma pārdošanas apjomi, kā tas ir dempinga starpības noteikšanas gadījumā, ko aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā ražotāja eksportētāja datubāzi, bet daudzu uzņēmumu, proti, izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju un izlasē iekļauto Savienības ražošanas nozares uzņēmumu, pārdošanas apjomi. Pēc šā precizējuma Vispārējā tiesa konstatē, ka jebkurā gadījumā Komisija vispirms ir aprēķinājusi cenu samazinājumu 20 %, pēc tam 55 % no pārdošanas apjoma un visbeidzot visam Savienības ražotāju pārdošanas apjomam.

Otrām kārtām, Vispārējā tiesa noraida iebildumu par acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ciktāl Komisija ir uzskatījusi, ka ar neapstrādātas palmu eļļas (turpmāk tekstā – “NPE”) eksporta ierobežojumiem, kurus ieviesa Indonēzijas valdība, nosakot ievedmuitas nodokli un eksporta nodevu ( 4 ) un ļaujot NPE ražotājam, kas pieder Indonēzijas valdībai, noteikt cenas, Indonēzijas valdība mēģināja panākt, ka NPE ražotāji šo izstrādājumu Indonēzijas tirgū piegādā par neatbilstoši zemu atlīdzību. Pēc prasītāju ieskata, nevarēja uzskatīt, ka Indonēzijas valdība ar šiem pasākumiem NPE piegādātājiem ir “uzticējusi” vai tos “norīkojusi” antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta otrā ievilkuma izpratnē ( 5 ) piegādāt savus izstrādājums par neatbilstoši zemu atlīdzību.

Šajā ziņā Vispārējā tiesa norāda, ka antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta otrais ievilkums ir pretapiešanas pasākums un, lai nodrošinātu tā pilnīgi lietderīgu iedarbību, ar “uzticēšanu” ir jāsaprot jebkāda valdības rīcība, ar kuru tieši vai netieši privātai struktūrai tiek uzticēta atbildība pildīt tāda veida funkcijas, kādas paredzētas minētās regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i)–iii) punktā, un ar “norīkošanu” – jebkāda valdības rīcība, kas tieši vai netieši ietver tās pilnvaru īstenošanu ar privātas organizācijas starpniecību, lai tā veiktu šādu funkciju. Tas tā ir izskatāmajā lietā, ciktāl Indonēzijas valdība attiecīgos eksporta ierobežojumus nepārprotami bija noteikusi, lai nodrošinātu ieguvumu Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražošanas nozarei, NPE iekšzemes cenas saglabājot mākslīgi zemas.

Turklāt šos eksporta ierobežojumus var kvalificēt arī kā subsīdijas “ienākumu vai cenu atbalsta veidā 1994. gada GATT XVI panta izpratnē” antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ciktāl tās palīdz biodīzeļdegvielas ražotājiem gūt ienākumus, ļaujot tiem piekļūt galvenajai izejvielai un galvenajam izmaksu elementam par cenu, kas ir zemāka par cenu pasaules tirgū. Proti, “ienākumu vai cenu atbalsts” šīs tiesību normas izpratnē ietver jebkādu valdības darbību, kas tieši vai netieši nodrošina ienākumu vai cenu stabilitātes saglabāšanu vai palielināšanos, un atsauce uz GATT XVI pantu nozīmē, ka ir jāņem vērā arī šīs darbības ietekme uz eksportu un importu.

Trešām kārtām, Vispārējā tiesa nospriež, ka atbilstoši antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktam Eļļas palmu audzēšanas fonda – publisko tiesību subjekta – maksājumi biodīzeļdegvielas ražotājiem ir “finansiāls ieguldījums valdības īstenotas naudas līdzekļu tiešas nodošanas veidā”. No šīs tiesību normas izriet, ka jēdziens “finansiāls ieguldījums” ietver visus finanšu līdzekļus, kurus valdība var faktiski izmantot. Turklāt, lai novērtētu, vai tieša naudas līdzekļu nodošana var pamatot kompensācijas maksājuma ieviešanu, jāņem vērā, vai uzņēmums, kas tos saņem, nemaksā atlīdzību vai maksā līdzvērtīgu atlīdzību. Šajos apstākļos, tā kā prasītājas nav pierādījušas, ka maksājumi bija jāveic, lai izpildītu starp Indonēzijas valdību un biodīzeļdegvielas ražotājiem noslēgto pirkšanas līgumu, Komisija pamatoti varēja atzīt, ka pastāv finansiāls ieguldījums tiešas naudas līdzekļu nodošanas veidā.

Vispārējā tiesa noraida arī iebildumus par to, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu, aprēķinot ieguvumu, kas Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotājiem tika piešķirts ar Eļļas palmu audzēšanas fonda veiktajiem maksājumiem. Pēc prasītāju ieskata, biodīzeļdegvielas ražotājiem piešķirtais ieguvums Komisijai esot jānosaka, saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu no kompensējamās subsīdijas apjoma atskaitot transporta izmaksas par biodīzeļdegvielas piegādi. Šajā ziņā Vispārējā tiesa norāda – lai aprēķinātu subsīdijas apjomu, Komisija pamatoti ir balstījusies uz Paziņojumu par subsīdiju apjoma aprēķināšanu antisubsidēšanas izmeklēšanas gadījumos ( 6 ). Saskaņā ar šajā paziņojumā paredzētajām pamatnostādnēm maksu un izmaksu atskaitīšana it īpaši ir pakārtota tādiem nosacījumiem, ka izmeklēšanas laikposmā tās ir tieši samaksātas valdībai un ka ir jāpierāda, ka šāds maksājums ir obligāts, lai saņemtu subsīdiju. Tā kā šie nosacījumi ir saderīgi ar antisubsidēšanas pamatregulu, prasītājas nav pierādījušas, ka attiecīgās transporta izmaksas tika tieši samaksātas Indonēzijas valdībai un ka tās bija obligātas.

Visbeidzot, atsaucoties uz pastāvīgo judikatūru antidempinga jomā, Vispārējā tiesa apstiprina Komisijas secinājumu, ka saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 8 punktu Indonēzijas izcelsmes imports izmeklēšanas laikposmā radīja būtiska kaitējuma draudus Savienības ražošanas nozarei.


( 1 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2092 (2019. gada 28. novembris), ar ko nosaka galīgu kompensācijas maksājumu Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV 2019, L 317, 42. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 55. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu (ES) 2018/825 (OV 2018, L 143, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “antisubsidēšanas pamatregula”).

( 3 ) Spriedums, 2017. gada 5. aprīlis, Changshu City Standard Parts Factory un Ningbo Jinding Fastener/Padome (C‑376/15 P un C‑377/15 P, EU:C:2017:269).

( 4 ) Indonēzijas biodīzeļdegviela tiek ražota no neapstrādātas palmu eļļas.

( 5 ) Saskaņā ar šo tiesību normu subsīdija pastāv, ja valdība “uztic privātai organizācijai” vai “norīko privātu organizāciju pildīt vienu vai vairākas funkcijas, kas minētas i), ii) un iii) punktā, kam parasti vajadzētu atrasties valdības kompetencē, un minētā darbība pēc būtības neatšķiras no darbības, ko parasti veic valdības”.

( 6 ) Komisijas Paziņojums par subsīdiju apjoma aprēķināšanu antisubsidēšanas izmeklēšanas gadījumos (OV 1998, C 394, 6. lpp.).