Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 28. decembrīMaria Teresa Coppo Gavazzi u.c. iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2020. gada 15. oktobra spriedumu apvienotajās lietās no T-389/19 līdz T-394/19, T-397/19, T-398/19, T-403/19, T-404/19, T-406/19, T-407/19, no T-409/19 līdz T-414/19, no T-416/19 līdz T-418/19, no T-420/19 līdz T-422/19, no T-425/19 līdz T-427/19, no T-429/19 līdz T-432/19, T-435/19, T-436/19, no T-438/19 līdz T-442/19, no T-444/19 līdz T-446/19, T-448/19, no T-450/19 līdz T-454/19, T-463/19 un T-465/19 Maria Teresa Coppo Gavazzi u.c./Parlaments

(Lieta C-725/20 P)

(2021/C 62/25)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Maria Teresa Coppo Gavazzi, Cristiana Muscardini, Luigi Vinci, Agostino Mantovani, Anna Catasta, Vanda Novati, Francesco Enrico Speroni, Maria Di Meo, Giuseppe Di Lello Finuoli, Raffaele Lombardo, Olivier Dupuis, Leda Frittelli, Livio Filippi, Vincenzo Viola, Antonio Mussa, Mauro Nobilia, Sergio Camillo Segre, Stefano De Luca, Riccardo Ventre, Mirella Musoni, Francesco Iacono, Vito Bonsignore, Claudio Azzolini, Vincenzo Aita, Mario Mantovani, Vincenzo Mattina, Romano Maria La Russa, Giorgio Carollo, Fiammetta Cucurnia savā vārdā un kā Giulietto Chiesa mantiniece, Roberto Costanzo, Giorgio Gallenzi kā Giulio Cesare Gallenzi mantinieks, Vitaliano Gemelli, Pasqualina Napoletano un Ida Panusa (pārstāvis: M. Merola, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Prasījumi

—	Atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	nosūtīt lietu T-453/19 Panusa/Parlaments atpakaļ Vispārējai tiesai tās izskatīšanai pēc būtības;

—	atcelt apstrīdētos lēmumus, kas attiecas uz pārējiem apelācijas sūdzības iesniedzējiem;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās tiesvedības instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda uz tiesību kļūdu, ko veido tas, ka apstrīdētie lēmumi Vispārējā tiesā tika uzskatīti par tādiem, kuri nav saistīti ar tiesībām uz pensiju, un tādiem, kas tās neietekmē, tādējādi atzīstot tos par atbilstīgiem vispārējiem principiem un Pamattiesību hartai. Kļūda izriet no tā, ka tiesības uz pensiju abstrakti un patvaļīgi tika nošķirtas no tiesībām saņemt pensiju. Ar apstrīdētajiem lēmumiem esot tikušas pārkāptas šīs tiesības uz pensiju, tādējādi pārkāpjot ne tikai Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumos ietvertās tiesību normas, bet arī īpašuma tiesības, kā arī nonākot pretrunā samērīguma, tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principiem.

Ar otro apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda uz vairākām tiesību kļūdām, ko Vispārējā tiesa esot pieļāvusi, novērtēdama procesuāla rakstura atcelšanas pamatus, kurus apelācijas sūdzības iesniedzēji bija izvirzījuši pirmajā instancē, it īpaši atsaucoties uz pareiza apstrīdēto lēmumu juridiskā pamata identifikāciju, uz nodaļas vadītāja, kas pieņēma aktu, kompetenci un uz pamatojuma nenorādīšanu. Vispārējai tiesai esot bijis jānorāda, ka apstrīdētie lēmumi ir pamatoti ar tiesību normu, kas tobrīd jau bija atcelta, un, tā kā tie ir kvalificējami kā īpaši pārvaldes akti, tie būtu bijuši jāpieņem Eiropas Parlamenta Prezidijam. Turklāt Vispārējā tiesa pārmērīgi esot paplašinājusi iespēju norādīt pamatojumu per relationem. Faktiski pamatojums esot ietverts nevis apstrīdētajos lēmumos, bet gan tikai Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta atzinumā, uz kuru nav skaidras atsauces apstrīdētajos lēmumos un iepriekšējos aktos.

Ar trešo apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs lietā T-453/19 norāda uz tiesību kļūdu, kas ir pieļauta, par nepieņemamu atzīstot prasību intereses celt prasību neesamības dēļ. Vispārējā tiesa faktiski nav ņēmusi vērā iespēju, ka pensija, ko saņem apelācijas sūdzības iesniedzējs, ir balstīta uz citu juridisko pamatu, lai gan šis jautājums tika apspriests tiesas sēdē. Tā kā šis cits juridiskais pamats apelācijas sūdzības iesniedzējam garantējot lielāku pensijas apmēru, intereses celt prasību esamība nevar tikt noliegta.