1)

Vai gaisa pārvadātāja darbinieku streiks, uz kuru aicinājusi arodbiedrība, lai panāktu, ka tiek izpildītas prasības attiecībā uz darba samaksu un/vai sociālajiem pabalstiem, ir uzskatāms par “ārkārtēju apstākli” Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 5. panta 3. punkta izpratnē?

2)

Vai tas tā ir vismaz tad,

3)

Vai, lai apkalpojošais gaisa pārvadātājs varētu pierādīt ārkārtēja apstākļa esamību, pietiek ar apgalvojumu, ka, lai gan koncerna mātessabiedrība ir izpildījusi prasības, arodbiedrība bez pamatota iemesla uztur spēkā aicinājumu streikot un galu galā pat pagarina streika norises laiku, un kuram ir pierādīšanas pienākums, ja trūkst detalizēta šīs situācijas faktisko apstākļu izklāsta?

4)

Vai 2019. gada 18. oktobrī paziņots streiks, kura norise atbildētājas meitasuzņēmumā bija plānota 2019. gada 20. oktobrī no plkst. 5,00 līdz plkst. 11,00, bet kas galu galā vēl 2019. gada 20. oktobrī plkst. 5,30 spontāni tika pagarināts līdz plkst. 24,00, ir uzskatāms par faktiski vairs nekontrolējamu apstākli?

5)

Vai kompensējoši pasākumi, kas ietver alternatīva lidojumu grafika sagatavošanu un salona apkalpes personāla nepietiekamības dēļ nenotikušu lidojumu aizstāšanu, izmantojot apakščārtera reisus, īpašu uzmanību pievēršot galamērķiem ūdenskrātuvju apvidos, kā arī Vācijas iekšzemes lidojumu un Eiropas mēroga lidojumu nošķiršana ir uzskatāmi par pasākumiem, kas konkrētajā situācijā ir samērīgi, ja turklāt ņem vērā, ka šajā dienā nācās atcelt tikai 158 lidojumus no kopumā paredzētajiem 712 lidojumiem?

6)

Kādas prasības ir jāizvirza attiecībā uz apkalpojošā gaisa pārvadātāja pienākumu pierādīt, ka tika veikti visi tehniskā un saimnieciskā ziņā iespējamie, saprātīgie pasākumi?