1)

Vai valsts administratīvās iestādes pieņemts lēmums par patvēruma meklētāja obligātās reģistrācijas vietas nomainīšanu Uzņemšanas centrā, kura galvenais uzdevums ir atvieglot viņa pārsūtīšanu uz valsti, kurai ir kompetence izskatīt viņa aizsardzības pieteikumu, kas tiek interpretēts kā faktiskās pārsūtīšanas sagatavošanas pasākums, lai gan viņš valsts tiesā ir cēlis prasību par šāda rīkojuma par izraidīšanu atcelšanu un izpildes apturēšanu, jau ir uzskatāms par rīkojuma par izraidīšanu izpildi Dublinas III regulas (1) izpratnē?

2)

Apstiprinošas atbildes gadījumā, tā kā patvēruma meklētājam, kam ir izteikts uzaicinājums iesniegt savu starptautiskās aizsardzības pieteikumu citā dalībvalstī un kas ir saistīts ar nenovēršamu rīkojuma par izraidīšanu izpildi, vai vienīgais pieejamais tiesiskās aizsardzības līdzeklis ar apturošu iedarbību, proti, prasība par tiesību akta izpildes apturēšanu ārkārtējas steidzamības kārtībā, kas ir paredzēta Loi du 15/12/1980 sur l’accès au territoire, le séjour, l’établissement et l’éloignement des étrangers [1980. gada 15. decembra Likuma par ārvalstnieku ieceļošanu, uzturēšanos, apmešanos uz dzīvi un atgriešanu] 39/82. panta 4. punktā, ir uzskatāms par efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli Dublinas III regulas 27. panta izpratnē?