Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 29. maijāEurofer, Association Européenne de l'Acier, AISBL iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2020. gada 12. marta spriedumu lietā T-835/17 Eurofer/Komisija

(Lieta C-226/20 P)

(2020/C 313/10)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eurofer, Association Européenne de l'Acier, AISBL (pārstāvji: J. Killick, G. Forwood, advokāti),

piedaloties: Eiropas Komisijai, HBIS Group Serbia Iron & Steel LLC Belgrade

Juridiskais pamatojums

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	atcelt apstrīdētās regulas (1) 2. pantu;

—	pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, un

—	piespriest Komisijai un personai, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas instancē un procesā Vispārējā tiesā.

Prasījumi un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus.

1.	Tiesību kļūda, interpretējot Pamatregulas (2) 3. panta 4. punktu tādējādi, ka Komisijai ir novērtējuma brīvība uzskatīt, ka imports, kura tirgus daļa pārsniedz 1 %, ir “nenozīmīgs”.

Kļūdas vērtējumā, ka “importa apjoms” no Serbijas ir “nenozīmīgs” atbilstoši Pamatregulas 3. panta 4. punktam. Vispārējā tiesa it īpaši esot pieļāvusi:

2.1.	tiesību kļūdu, cenas elementus ietverot nenozīmīguma vērtējumā, kas ir vienīgi kvantitatīvs apjoma vērtējums;

2.2.	pakārtoti, tiesību kļūdu, neņemot vērā citus faktorus (ievērojami ierobežojot datus), kas (precīzāk) varētu parādīt iespējamās sekas, kādas varētu būt importētajam apjomam; un

2.3.	turpinājumā, acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pierādījumu sagrozīšanu, uzskatot, ka vidējās cenas, kas piesaistītas apjomiem, kuri veido nenozīmīgu tirgus daļu, var, ja ne vairāk, pamatot secinājumu, ka šajā īpašajā gadījumā apjoms ir “nenozīmīgs”.

Kļūdas attiecībā uz secinājumu, ka “aizsardzības pasākumi nav nepieciešami” atbilstoši Pamatregulas 9. panta 2. punktam. Vispārējā tiesa it īpaši esot pieļāvusi:

3.1.	tiesību kļūdu, uzskatot, ka Komisija var pabeigt izmeklēšanu, neanalizējot iespējamo kaitējumu; un

3.2.	tiesību kļūdu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka Komisija nav pārkāpusi savu novērtējuma brīvību, piemērojot Pamatregulas 9. panta 2. punktu.

Tiesību kļūda, secinot, ka Komisijai nebija jāizpauž dati par samazināšanu attiecībā uz Serbijas eksportētāju. Vispārējā tiesa it īpaši esot pieļāvusi:

4.1.	tiesību kļūdu, uzskatot, ka Eurofer tiesību uz aizstāvību ievērošanai nav vajadzīgs izpaust datus par samazināšanu;

4.2.	tiesību kļūdu, uzskatot, ka sūdzības iesniedzējs antidempinga izmeklēšanā nevar pamatoties uz prasībām, kas izriet no tiesību uz aizstāvību ievērošanas; un

4.3.	tiesību kļūdu, uzskatot, ka apstrīdētajā regulā ir ievērots labas pārvaldības princips, kas ir nostiprināts Pamattiesību hartas 41. pantā.

(1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1795 (2017. gada 5. oktobris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam un ar ko izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Serbijas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu (OV 2017, L 258, 24. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 21. lpp.).