3.8.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 28. aprīlī iesniedza Landgericht Ravensburg (Vācija) – JL//BMW Bank GmbH un DT/Volkswagen Bank GmbH

(Lieta C-187/20)

(2020/C 255/14)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Ravensburg

Pamatlietas puses

Prasītāji: JL, DT

Atbildētājas: BMW Bank GmbH, Volkswagen Bank GmbH

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK (1) (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (turpmāk tekstā – “Direktīva 2008/48/EK”) 10. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka saistībā ar kredīta veidu vajadzības gadījumā ir jānorāda, ka runa ir par saistītu kredītlīgumu un/vai ka runa ir par terminētu kredītlīgumu?

2)

Vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kredīta izņemšanas noteikumos pirkuma priekšmeta finansēšanai paredzētu saistītu kredītlīgumu gadījumā, ja kredīta summa tiek atmaksāta pārdevējam, ir jānorāda, ka kredītņēmējs atmaksātās summas apmērā ir atbrīvots no sava pienākuma samaksāt pirkuma cenu un ka pārdevējam, ja pirkuma cena ir samaksāta pilnībā, ir jāizsniedz nopirktais priekšmets?

3)

Vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta l) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka:

a)

absolūtos skaitļos ir jānorāda kredītlīguma noslēgšanas brīdī spēkā esošā nokavējuma procentu likme vai vismaz spēkā esošā atsauces procentu likme (šajā gadījumā – procentu pamatlikme atbilstoši BGB 247. pantam), uz kuras pamata aprēķina spēkā esošo nokavējuma procentu likmi kopā ar piemaksu (šajā gadījumā – piecus procentpunktus atbilstoši BGB 288. panta 1. punkta otrajam teikumam)?

b)

ir konkrēti jāizklāsta nokavējuma procentu likmes koriģēšanas mehānisms vai vismaz jānorāda uz valsts tiesību normām, no kurām var secināt nokavējuma procentu likmes koriģēšanu (BGB 247. pants un 288. panta 1. punkta otrais teikums)?

4.

a)

Vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta r) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kredītlīgumā ir jānorāda konkrēta patērētājam saprotama aprēķināšanas metode, lai kredīta pirmstermiņa atmaksas gadījumā noteiktu piemērojamo pirmstermiņa atmaksas kompensāciju, tādējādi, ka patērētājs vismaz aptuveni var aprēķināt pirmstermiņa kredītlīguma izbeigšanas gadījumā maksājamās kompensācijas apmēru?

b)

(ja uz iepriekšējo a) jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši):

Vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta r) apakšpunktam un 14. panta 1. punkta otrajam teikumam ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram nepilnīgas informācijas gadījumā Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta r) apakšpunkta izpratnē atteikuma tiesību termiņu tomēr sāk skaitīt no līguma noslēgšanas brīža un zūd tikai kreditora tiesības uz kompensāciju par priekšlaicīgu kredīta atmaksu?

5)

Vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta s) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka:

a)

kredītlīgumā ir jānorāda arī valsts tiesībās reglamentētās kredītlīguma pušu tiesības to izbeigt, it īpaši arī kredītņēmēja tiesības izbeigt kredītlīgumu svarīgu iemeslu dēļ atbilstoši BGB 314. pantam terminētu kredītlīgumu gadījumā, un ka uz pantu, kurā ir reglamentētas šīs tiesības izbeigt līgumu, ir jānorāda expressis verbis?

b)

(ja uz iepriekšējo a) jautājumu tiek atbildēts noliedzoši):

tam nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram valsts tiesībās paredzētu īpašu tiesību izbeigt kredītlīgumu minēšana ir obligāti norādāma informācija Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta s) apakšpunkta izpratnē?

c)

kredītlīgumā attiecībā uz visām kredītlīguma pušu tiesībām izbeigt kredītlīgumu ir jānorāda tiesību izbeigt kredītlīgumu izmantošanas gadījumā attiecīgi reglamentētais paziņojumam par izbeigšanu piemērojamais termiņš un forma?

6)

Vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta t) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kredītlīgumā ir jāsniedz informācija par būtiskajiem formālajiem priekšnoteikumiem, iesniedzot sūdzību un/vai tiesību aizsardzības līdzekli ārpustiesas sūdzību un/vai pārsūdzību procedūrā? Vai nepietiek ar to, ja šajā ziņā tiek norādīts uz internetā pieejamu procedūru, kas ir jāievēro ārpustiesas sūdzību un/vai pārsūdzību procedūrā?

7)

Vai patēriņa kredītlīguma gadījumā kreditora atsaukšanās uz iebildumu par tiesību zaudēšanu, argumentējot pret patērētāja atteikuma tiesību izmantošanu atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 14. panta 1. punkta pirmajam teikumam, ir izslēgta:

a)

ja kāda no Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punktā reglamentētajām obligāti norādāmajām ziņām nav pienācīgā kārtā nedz norādīta kredītlīgumā, nedz sniegta vēlāk, un tāpēc atteikuma termiņš atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 14. panta 1. punktam nav sācies?

b)

(ja uz iepriekšējo a) jautājumu tiek atbildēts noliedzoši):

ja tiesību zaudēšana galvenokārt ir balstīta uz laiku, kas ir pagājis kopš līguma noslēgšanas, un/vai pilnīgu līguma izpildi no abu līgumslēdzēju pušu puses, un/vai kreditora tiesībām izlemt par atpakaļ saņemto kredīta summu vai kredīta galvojumu atdošanu, un/vai (ar kredītlīgumu saistīta pirkuma līguma gadījumā) finansētā priekšmeta izmantošanu vai pārdošanu, ko veic patērētājs, taču patērētājs attiecīgajā periodā, iestājoties attiecīgajiem apstākļiem, nezināja par viņa atteikuma tiesību turpināšanos un viņam šī nezināšana arī nav jāpamato, un kreditors arī nevarēja pieņemt, ka patērētājam ir attiecīga informācija?

8)

Vai patēriņa kredītlīguma gadījumā kreditora atsaukšanās uz iebildumu par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, argumentējot pret patērētāja atteikuma tiesību izmantošanu atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 14. panta 1. punkta pirmajam teikumam, ir izslēgta:

a)

ja kāda no Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punktā reglamentētajām obligāti norādāmajām ziņām nav pienācīgā kārtā nedz norādīta kredītlīgumā, nedz sniegta vēlāk, un tāpēc atteikuma termiņš atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 14. panta 1. punktam nav sācies?

b)

(ja uz iepriekšējo a) jautājumu tiek atbildēts noliedzoši):

ja tiesību zaudēšana galvenokārt ir balstīta uz laiku, kas ir pagājis kopš līguma noslēgšanas, un/vai pilnīgu līguma izpildi no abu līgumslēdzēju pušu puses, un/vai kreditora tiesībām izlemt par atpakaļ saņemto kredīta summu vai kredīta galvojumu atdošanu, un/vai (ar kredītlīgumu saistīta pirkuma līguma gadījumā) finansētā priekšmeta izmantošanu vai pārdošanu, ko veic patērētājs, taču patērētājs attiecīgajā periodā, iestājoties attiecīgajiem apstākļiem, nezināja par viņa atteikuma tiesību turpināšanos un viņam šī nezināšana arī nav jāpamato, un kreditors arī nevarēja pieņemt, ka patērētājam ir attiecīga informācija?

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV 2008, L 133, 66. lpp.).