–

Advania Sverige AB vārdā – T. Wanselius,

–

Kammarkollegiet vārdā – A. Ekberg un A. Thomsen, pārstāvji,

–

Dustin Sverige AB vārdā – C. Bokwall un L. Håkansson Kjellén, advokater,

–

Austrijas valdības vārdā – J. Schmoll, pārstāve,

–

Eiropas Komisijas vārdā – P. Ondrůšek un K. Simonsson, kā arī G. Tolstoy, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.), 72. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Advania Sverige AB (turpmāk tekstā – “Advania”) un Kammarkollegiet (Valsts aģentūra, kas sniedz juridiskus, finanšu un administratīvus pakalpojumus, Zviedrija) (turpmāk tekstā – “Valsts juridisko pakalpojumu aģentūra”) un Dustin Sverige AB (turpmāk tekstā – “Dustin”) par šīs aģentūras lēmumu apstiprināt četru pamatnolīgumu pārņemšanu bez jaunas iepirkuma procedūras rīkošanas atbilstoši Direktīvai 2014/24.

3

Direktīvas 2014/24 107. un 110. apsvērumā ir minēts:

[..]

4

Direktīvas 2014/24 72. pantā “Līgumu izmaiņas to darbības laikā” ir noteikts:

“1.   Līgumus un pamatnolīgumus bez jaunas iepirkuma procedūras saskaņā ar šo direktīvu var grozīt šādos gadījumos:

[..]

[..]

4.   Līguma vai pamatnolīguma izmaiņas tā darbības laikā uzskata par būtiskām 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē, ja to dēļ līguma vai pamatnolīguma raksturs kļūst materiāli atšķirīgs no sākotnēji noslēgtā. Jebkurā gadījumā, neskarot 1. un 2. punktu, izmaiņas uzskata par būtiskām, ja tās atbilst vienam vai vairākiem šādiem nosacījumiem:

[..]”

5

Lagen (2016:1145) om offentlig upphandling (2016. gada Likums Nr. 1145 par publisko iepirkumu) 17. nodaļas 13. panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka izmaiņas līgumā vai pamatnolīgumā, mainoties ekonomikas dalībniekiem, bez jaunas publiska iepirkuma procedūras rīkošanas, ir pieļaujamas, ja:

“1)   jaunais ekonomikas dalībnieks pilnībā vai daļēji stājas sākotnējā ekonomikas dalībnieka vietā uzņēmuma pārstrukturēšanas – ieskaitot pārņemšanu, apvienošanu un iegādi – rezultātā, un

2)   situācija, kurā jaunais ekonomikas dalībnieks pilnībā vai daļēji stājas sākotnējā ekonomikas dalībnieka vietā, nerada citas būtiskas līguma vai pamatnolīguma izmaiņas.”

6

Iesniedzējtiesa precizē, ka no šī likuma 17. nodaļas 13. panta otrās daļas izriet, ka šāda ekonomikas dalībnieka nomaiņa nozīmē to, ka jaunais ekonomikas dalībnieks netiek izslēgts kāda no šajā likumā paredzētajiem izslēgšanas iemesliem dēļ un ka tas atbilst kvalificējošajiem kritērijiem, kuri ir izvirzīti sākotnējā iepirkuma procedūrā.

7

Valsts juridisko pakalpojumu aģentūra piešķīra četrus pamatnolīgumus ar atkārtotu konkursu dažādu informātikas materiālu iegādei slēgtā procedūrā saskaņā ar lagen (2007:1091) om offentlig upphandling (2007. gada Likums Nr. 1091 par publisko iepirkumu), kas tostarp ir zaudējis spēku. Šajā procedūrā septiņpadsmit pretendenti kvalificējās iepirkumam, tostarp Advania, Dustin un Misco AB. Dustin un Misco bija to deviņu pretendentu skaitā, kuri tika uzaicināti iesniegt piedāvājumu, kas savukārt tā nebija Advania gadījumā. Šīs procedūras noslēgumā Misco tika piešķirti pamatnolīgumi četrās attiecīgajās jomās un Dustin tika piešķirti pamatnolīgumi divās jomās.

8

Ar 2017. gada 4. decembra vēstuli Misco lūdza Valsts juridisko pakalpojumu aģentūrai atļaut nodot Advania četrus Misco piešķirtos pamatnolīgumus. 2017. gada 12. decembrīMisco tika atzīta par bankrotējušu, un 2018. gada 18. janvārī tās maksātnespējas administrators noslēdza vienošanos ar Advania, paredzot šo pamatnolīgumu nodošanu. Valsts juridisko pakalpojumu aģentūra šai nodošanai piekrita 2018. gada februārī.

9

Dustin tādējādi vērsās Förvaltningsrätten i Stockholm (Administratīvā tiesa Stokholmā, Zviedrija) ar prasību atzīt pamatnolīgumus starp Advania un Valsts juridisko pakalpojumu aģentūru par spēkā neesošiem.

10

Förvaltningsrätten i Stockholm (Administratīvā tiesa Stokholmā) šo prasību noraidīja. Tā uzskatīja, ka Valsts juridisko pakalpojumu aģentūra ir pareizi konstatējusi, ka attiecīgā nodošana notika Misco pārstrukturēšanas rezultātā un ka Advania ir saņēmusi aplūkotos pamatnolīgumus un ieguvusi darbības jomas, kas ļauj tos izpildīt, Likuma par publisko iepirkumu 17. nodaļas 13. pantā paredzētajos apstākļos, ar kuru Zviedrijas tiesībās ir transponēts Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punkts.

11

Dustin par Förvaltningsrätten i Stockholm (Administratīvā tiesa Stokholmā) spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Kammarrätten i Stockholm (Administratīvā apelācijas tiesa Stokholmā, Zviedrija), kura šo apelācijas sūdzību apmierināja, atzīstot par spēkā neesošiem četrus pamatnolīgumus starp Advania un Valsts juridisko pakalpojumu aģentūru. Šī tiesa uzskatīja, kaAdvania nevar tikt uzskatīta par tādu, kas ir pilnībā vai daļēji stājusies Misco vietā Likuma par publisko iepirkumu 17. nodaļas 13. panta izpratnē, jo, izņemot attiecīgos pamatnolīgumus, Misco praktiski nav nodevusi Advania savu darbību. Šī secinājuma pamatojumam Kammarrätten i Stockholm (Administratīvā apelācijas tiesa Stokholmā) norādīja, ka tikai viens Misco darbinieks vēlāk pievienojās Advania, ka Misco klientu datubāzes nebija pilnībā atjauninātas vai nozīmīgas, ka Misco klienti jau bija nomainījuši piegādātāju un ka nekas neliecināja par to, ka Advania būtu pārņēmusi dažu Misco apakšuzņēmēju saistības vai ka kāds cits pamatnolīgums būtu nodots Advania, lai gan Misco ir bijusi vismaz viena cita pamatnolīguma slēdzēja puse.

12

Advania un Valsts juridisko pakalpojumu aģentūra pārsūdzēja Kammarrätten i Stockholm (Administratīvā apelācijas tiesa Stokholmā) spriedumu Högsta förvaltningsdomstolen (Augstākā administratīvā tiesa, Zviedrija). Savās kasācijas sūdzībās tās neapstrīd apelācijas tiesas vērtējumu par to elementu raksturu un apmēru, uz kuriem attiecas aplūkotā nodošana. Tomēr tās norāda, ka šāda nodošana atbilst nosacījumam par pilnīgu vai daļēju [jauna līgumslēdzēja] stāšanos vietā saskaņā ar Likuma par publisko iepirkumu 17. nodaļas 13. pantu.

13

Iesniedzējtiesā Advania apgalvo, ka Direktīvā 2014/24 nav prasīts, lai papildus pamatnolīgumiem tiktu nodota zināma veida vai konkrēta apmēra darbība jaunajam līgumslēdzējam, kurš aizstāj to, kuram līgumslēdzēja iestāde sākotnēji ir piešķīrusi līgumslēgšanas tiesības.

14

Valsts juridisko pakalpojumu aģentūra savā prasībā iesniedzējtiesā apgalvo, ka jēdziens “pilnīga vai daļēja [jauna līgumslēdzēja] stāšanās vietā”, kas ir viens no attiecīgajos Likuma par publisko iepirkumu un Direktīvas 2014/24 aplūkotajos noteikumos paredzētajiem pārņemšanas veidiem, esot jāinterpretē tādējādi, ka pārņēmējai līgumslēdzējai pusei ir vienīgi pienākums aizstāt sākotnējo līgumslēdzēju ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no attiecīgā līguma vai pamatnolīguma. Šo tiesību normu piemērojamība būtu ievērojami ierobežota, ja papildus šai aizstāšanai tiktu izvirzīta prasība par darbības vai īpašuma nodošanu. Galvenais esot tas, ka jaunais līgumslēdzējs var izpildīt attiecīgo līgumu vai pamatnolīgumu saskaņā ar sākotnēji izvirzītajiem nosacījumiem un prasībām.

15

Savukārt Dustin šajā tiesā apgalvo, ka Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punktā paredzētais nosacījums par pilnīgu vai daļēju stāšanos sākotnējā līgumslēdzēja vietā pēc uzņēmuma pārstrukturēšanas aktivitātēm attiecas uz situācijām, kurās darbības jomas, uz ko attiecas konkrētais līgums vai pamatnolīgums, tiek nodotas jaunajam līgumslēdzējam. Attiecīgā līguma vai pamatnolīguma nodošana ir tikai papildinoša salīdzinājumā ar darbības pāreju. Tādu līgumu vai pamatnolīgumu nodošana, par kuriem ir izsludināti uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus, vienlaikus nenododot attiecīgās darbības jomas, izraisītu ne tikai šādu līgumu vai pamatnolīgumu plūsmu, bet arī ļautu daļēji nodot no šiem līgumiem vai pamatnolīgumiem izrietošās tiesības un pienākumus.

16

Šādos apstākļos Högsta förvaltningsdomstolen (Augstākā administratīvā tiesa, Zviedrija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālo jautājumu:

“Vai fakts, ka jaunais ekonomikas dalībnieks ir pārņēmis no pamatnolīguma izrietošās tiesības un pienākumus pēc tam, kad sākotnējais ekonomikas dalībnieks ir bankrotējis un maksātnespējas administrators jaunajam ekonomikas dalībniekam ir nodevis publiskā iepirkuma līgumu, nozīmē to, ka jaunais ekonomikas dalībnieks ir stājies sākotnējā ekonomikas dalībnieka vietā publiskā iepirkuma Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punkta izpratnē?”

17

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ekonomikas dalībnieks, kas, bankrotējot sākotnējam līgumslēdzējam, kura rezultātā tas ir ticis likvidēts, ir pārņēmis tikai tos šī pēdējā minētā tiesības un pienākumus, kas izriet no pamatnolīguma, kurš ir noslēgts ar līgumslēdzēju, ir jāuzskata par tādu, kas ir stājies sākotnējā līgumslēdzēja vietā ar šajā tiesību normā paredzētajiem nosacījumiem.

18

Vispirms jāatgādina, ka, vispārīgi, jauna līgumslēdzēja aizstāšana ar to, kuram līgumslēdzēja iestāde sākotnēji bija piešķīrusi līgumslēgšanas tiesības, ir jāuzskata par izmaiņām vienā no attiecīgā publiskā iepirkuma līguma būtiskiem noteikumiem un līdz ar to par būtisku līguma grozījumu, kas ir iemesls rīkot jaunu līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru attiecībā uz šādi grozītu līgumu, atbilstoši pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principiem, kuri ir pamatā konkurences pienākumam starp iespējami ieinteresētiem kandidātiem no dažādām dalībvalstīm (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 19. jūnijs, pressetext Nachrichtenagentur, C‑454/06, EU:C:2008:351, 40. un 47. punkts). Šis princips ir sistematizēts Direktīvas 2014/24 72. panta 4. punkta d) apakšpunktā.

19

No Tiesas judikatūras izriet, ka vienlīdzīgas attieksmes princips un no tā izrietošais pārskatāmības pienākums rada šķērsli tam, ka pēc tiesību piešķiršanas slēgt publisku līgumu līgumslēdzēja iestāde un izraudzītais pretendents šī līguma noteikumos izdara grozījumus tā, ka šie noteikumi būtiski atšķiras no sākotnējā līguma noteikumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 7. septembris, Finn Frogne, C‑549/14, EU:C:2016:634, 28. punkts).

20

Izņēmuma kārtā minētās direktīvas 72. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punktā ir paredzēts, ka jauns līgumslēdzējs bez jaunas iepirkuma procedūras rīkošanas saskaņā ar šo pašu direktīvu var aizstāt to, kuram līgumslēdzēja iestāde sākotnēji ir piešķīrusi līgumslēgšanas tiesības, pilnībā vai daļēji stājoties tā vietā pēc uzņēmuma pārstrukturēšanas, tostarp pēc pārņemšanas, apvienošanas, iegādes vai maksātnespējas, un tas ir cits ekonomikas dalībnieks, kas atbilst sākotnēji noteiktajiem kvalifikācijas atlases kritērijiem, ar noteikumu, ka tas nerada citas būtiskas līguma izmaiņas un nav iecerēts nolūkā apiet šīs direktīvas piemērošanu.

21

Tādējādi no šī panta formulējuma izriet, ka tajā aplūkotā izņēmuma piemērošanai ir izvirzīts nosacījums, saskaņā ar kuru iepriekšējais līgumslēdzējs tiek aizstāts, tā vietā pilnībā vai daļēji stājoties citam, kas notiek pēc uzņēmuma pārstrukturēšanas, tostarp maksātnespējas.

22

Šajā gadījumā iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai ir izpildīts nosacījums par pilnīgu vai daļēju stāšanos sākotnējā līgumslēdzēja vietā pēc maksātnespējas, ja jaunais līgumslēdzējs pārņem tikai tiesības un pienākumus, kas izriet no pamatnolīguma, kurš ir noslēgts ar līgumslēdzēju iestādi, bet nepārņem visu vai daļu no sākotnējā līgumslēdzēja darbības, kas ietilpst šī pamatnolīguma piemērošanas jomā.

23

Šajā ziņā attiecībā uz Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punkta formulējumu ir jānorāda, pirmkārt, ka līgumslēdzēja, kuram līgumslēdzēja iestāde sākotnēji ir piešķīrusi līgumslēgšanas tiesības, aizstāšana ir atļauta tikai pēc tam, kad “sākotnējā darbuzņēmēja vietā pilnībā vai daļēji stājas cits ekonomikas dalībnieks”. No tā izriet, ka šī aizstāšana var nozīmēt, ka jaunais līgumslēdzējs pārņem visu vai tikai daļu no sākotnējā līgumslēdzēja mantas, un līdz ar to, kā secinājumu 43. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, tas var nozīmēt tikai publiska iepirkuma vai pamatnolīguma nodošanu, kas ietilpst sākotnējā līgumslēdzēja mantā.

24

Turklāt jānorāda – kā ģenerāladvokāts to ir darījis secinājumu 95. punktā –, ka, lai izvairītos no piešķiršanas noteikumu apiešanas, nav jābūt mantas pārejai, jo publiskā līguma vai pamatnolīguma nodošana katrā gadījumā ir pakārtota Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punktā iekļautajam nosacījumam pa to, ka tā nevar būt līdzeklis, lai izvairītos no šīs direktīvas piemērošanas.

25

Turklāt, lai gan ir taisnība, ka šāda Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punktā ietvertā jēdziena “pilnīga vai daļēja stāšanās [sākotnējā līgumslēdzēja] vietā” interpretācija pati par sevi nav pietiekama, lai nodrošinātu, ka jaunais līgumslēdzējs izpilda attiecīgo publisko līgumu vai pamatnolīgumu ar sākotnējam līgumslēdzējam līdzvērtīgu kapacitāti, kā to apgalvo Dustin, tomēr šajā tiesību normā ir paredzēts, ka šāda stāšanās [sākotnējā līgumslēdzēja] vietā ir pakļauta nosacījumam, ka jaunais līgumslēdzējs izpilda sākotnēji noteiktos kvalitātes kritērijus.

26

Līdz ar to no Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punkta formulējuma izriet, ka jēdziens “maksātnespēja”, kas ietilpst jēdzienā “pārstrukturēšana”, aptver sākotnējā līgumslēdzēja strukturālās izmaiņas, tostarp maksātnespēju, kas ietver bankrotu, kura rezultātā uzņēmums tiek likvidēts.

27

Otrkārt, runājot par jēdziena “maksātnespēja” tvērumu, kas ietilpst “pārstrukturēšanas” jēdzienā, ir jāpārbauda, vai tas nozīmē, ka jaunais līgumslēdzējs pārņem visu vai daļu no darbības, kas ietilpst aplūkotā pamatnolīguma piemērošanas jomā.

28

Lai gan trīs pirmās situācijas, kas Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punktā ir uzskaitītas kā “pārstrukturēšanas” piemēri, proti, pārņemšana, apvienošana un iegāde, var nozīmēt, ka tiek saglabāta vismaz daļa no sākotnējā līgumslēdzēja darbības, tomēr šajā tiesību normā kā pārstrukturēšanas piemērs ir minēta arī maksātnespēja, kas – kā to secinājumu 47. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts – var novest pie maksātnespējīga uzņēmuma likvidēšanas. Tomēr šīs tiesību normas formulējumā šajā ziņā nav nekādas norādes par to, ka jēdziens “maksātnespēja” būtu jāsaprot nevis tā iepriekš minētajā ierastajā nozīmē, bet gan kā tāds, kas attiecas tikai uz situācijām, kurās vismaz daļēji tiek turpināta sākotnējā līgumslēdzēja darbība, kas ļauj izpildīt publiskā iepirkuma līgumu.

29

Šāda norāde nav ietverta arī šīs direktīvas 110. apsvērumā, kurā maksātnespēja ir minēta kopā ar tīri iekšēju reorganizāciju, pārņemšanu, apvienošanu un iegādi kā situāciju, kas nozīmē izraudzītā pretendenta “dažas strukturālas izmaiņas”.

30

Šajā ziņā, protams, ir jānorāda, ka Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punkts un līdz ar to arī jēdziens “maksātnespēja” ir jāinterpretē šauri, ciktāl, kā izriet no šī sprieduma 20. un 21. punkta, šajā pantā ir paredzēts izņēmums. Tomēr, kā secinājumu 62. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, šī interpretācija nevar atņemt šim izņēmumam tā lietderīgo iedarbību. Tā tas būtu gadījumā, ja jēdziens “maksātnespēja” attiektos tikai uz situācijām, kurās sākotnējā līgumslēdzēja darbību, kas ietilpst aplūkotā pamatnolīguma piemērošanas jomā, vismaz daļēji ir pārņēmis jaunais līgumslēdzējs, un ja šis jēdziens netiktu saprasts tā parastajā plašākā nozīmē.

31

Līdz ar to no Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punkta formulējuma izriet, ka “pārstrukturēšanas” jēdziens aptver sākotnējā līgumslēdzēja strukturālās izmaiņas, tostarp maksātnespēju, kas ietver bankrotu, kura rezultātā uzņēmums tiek likvidēts.

32

Šāda Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punkta tekstuāla interpretācija ir saderīga arī ar šīs direktīvas galveno mērķi, kam kalpo 72. pants, kā tas ir minēts tās 107. un 110. apsvērumā. Saskaņā ar šiem apsvērumiem, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principu jomā, Direktīvas 2014/24 mērķis ir precizēt nosacījumus, saskaņā ar kādiem, grozot publisko līgumu tā izpildes laikā, ir vajadzīga jauna iepirkuma procedūra.

33

Šajā ziņā ir jānorāda, pirmkārt, ka šī Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punkta interpretācija ir balstīta uz šajā tiesību normā ietverto jēdzienu parasto nozīmi, un atšķirībā no Dustin un Komisijas piedāvātās interpretācijas tai nav nepieciešami papildu kritēriji.

34

Otrkārt, minētajā interpretācijā ir ņemta vērā Tiesas judikatūra, it īpaši 2008. gada 19. jūnija spriedums pressetext Nachrichtenagentur (C‑454/06, EU:C:2008:351), no kura izriet, ka sākotnējā līgumslēdzēja iekšējā reorganizācija var būt tāda, kas rada nebūtiskus attiecīgā publiskā iepirkuma līguma noteikumu grozījumus un kas neprasa uzsākt jaunu publiskā iepirkuma procedūru.

35

Proti, Direktīvas 2014/24 110. apsvērumā maksātnespēja bez atrunām ir minēta kā piemērs sākotnējā līgumslēdzēja strukturālajām izmaiņām, kas nav pretrunā pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principiem, kuri ir šīs judikatūras pamatā. Kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 84. un 85. punktā, sākotnējā līgumslēdzēja maksātnespēja, ieskaitot bankrotu, kura rezultātā uzņēmums tiek likvidēts, ir ārkārtējs apstāklis, pirms kura iestāšanās attiecīgais līgums vai pamatnolīgums jau ir bijis priekšmets konkursā, kas ir ticis izsludināts atbilstoši Direktīvai 2014/24, un saskaņā ar šīs direktīvas 72. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punktu nevar ne radīt citus būtiskus grozījumus, proti, tādus, kas ir saistīti ar sākotnēji noteiktajiem kvalitātes kritērijiem, ne arī izraisīt minētās direktīvas noteikumu piemērošanas apiešanu.

36

Tomēr šī sprieduma 34. punktā minētā judikatūra neattiecas ne uz sākotnējā līgumslēdzēja maksātnespēju, ne arī vispārīgi uz situācijām, kad, būtiski mainoties sākotnējam līgumslēdzējam, nav nepieciešams atkārtots konkurss. Līdz ar to šī judikatūra pieļauj interpretāciju, kas izriet no šī sprieduma 31. punkta.

37

Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punkta interpretāciju šī sprieduma 31. punktā izklāstītajā izpratnē apstiprina arī šajā tiesību normā paredzētā izņēmuma īpašais mērķis, kas – kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 82. un 83. punktā – ir ieviest zināmu elastīgumu noteikumu piemērošanā, lai pragmatiski reaģētu uz tādu ārkārtas situāciju kopumu kā publiskā iepirkuma līgumslēgšanas tiesību saņēmēja maksātnespēja, kas ir kavējusi izpildīt attiecīgo publisko iepirkumu. Taču, kā ģenerāladvokāts norādījis secinājumu 83. punktā, ar maksātnespēju saistītā problēma, uz kuru Savienības likumdevējs ir centies reaģēt, nerodas atšķirīgā veidā atkarībā no tā, vai izraudzītā pretendenta, kurš ir kļuvis maksātnespējīgs, darbība tiek vismaz daļēji turpināta vai tiek pilnībā apturēta.

38

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ekonomikas dalībnieks, kurš pēc sākotnējā līgumslēdzēja bankrota, kā rezultātā sākotnējais līgumslēdzējs ir ticis likvidēts, ir pārņēmis tikai tā tiesības un pienākumus, kas izriet no pamatnolīguma, kurš ir noslēgts ar līgumslēdzēju iestādi, šīs tiesību normas izpratnē ir jāuzskata par tādu, kurš ir daļēji aizstājis šo sākotnējo līgumslēdzēju pēc šī uzņēmuma pārstrukturēšanas.

39

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, 72. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ekonomikas dalībnieks, kurš pēc sākotnējā līgumslēdzēja bankrota, kā rezultātā sākotnējais līgumslēdzējs ir ticis likvidēts, ir pārņēmis tikai tā tiesības un pienākumus, kas izriet no pamatnolīguma, kurš ir noslēgts ar līgumslēdzēju iestādi, šīs tiesību normas izpratnē ir jāuzskata par tādu, kurš ir daļēji aizstājis šo sākotnējo līgumslēdzēju pēc šī uzņēmuma pārstrukturēšanas.