Lieta C‑177/20

“Grossmania” Mezőgazdasági Termelő és Szolgáltató Kft.

pret

Vas Megyei Kormányhivatal

(Győri Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

 Tiesas (trešā palāta) 2022. gada 10. marta spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Savienības tiesību principi – Pārākums – Tieša iedarbība – Lojāla sadarbība – LES 4. panta 3. punkts – LESD 63. pants – No prejudiciāla nolēmuma izrietoši dalībvalsts pienākumi – Tiesas veikta Savienības tiesību noteikuma interpretācija prejudiciālā nolēmumā – Pienākums nodrošināt Savienības tiesību pilnīgu iedarbību – Valsts tiesas pienākums nepiemērot valsts tiesību aktus, kas ir pretrunā Savienības tiesībām, kā tās interpretējusi Tiesa – Administratīvs lēmums, kas ir kļuvis galīgs, jo nav celta prasība tiesā – Līdzvērtības un efektivitātes principi – Dalībvalsts atbildība

Dalībvalstis – Pienākumi – Pienākums lojāli sadarboties – Valsts tiesu pienākumi – Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta “ususfructus” lietojuma tiesību “ex lege” izbeigšanās un to dzēšana no zemesgrāmatas – Valsts tiesiskais regulējums, kas ir pretrunā Savienības tiesībām, kā tās interpretējusi Tiesa – Pienākums nepiemērot šādu valsts tiesisko regulējumu – “Ususfructus” lietojuma tiesības dzēšana, jo nav celta prasība tiesā – Pienākums labot Savienības tiesību pārkāpuma nelikumīgās sekas – Pienākums lūgt, lai kompetentā iestāde atkārtoti ierakstītu šīs tiesības – Neiespējama atkārtota ierakstīšana – Tiesības uz kompensāciju

(LES 4. panta 3. punkts, LESD 63. un 267. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punkts)

(skat. 45., 57., 58., 62., 64.–68., 75. punktu un rezolutīvo daļu)

Rezumējums

“Grossmania” Mezőgazdasági Termelő és Szolgáltató Kft (turpmāk tekstā – “Grossmania”), sabiedrībai, kuras juridiskā adrese ir Ungārijā, bet kuras dalībnieki ir citu dalībvalstu pilsoņi, Ungārijā bija ususfructus lietojuma tiesības uz lauksaimniecības zemi. 2014. gada 1. maijā tās tiesības tika dzēstas no zemesgrāmatas saskaņā ar Ungārijas tiesību aktiem, kuros bija paredzēts šajā datumā pilnībā izbeigt lauksaimniecības zemes ususfructus lietojuma tiesības, kas iepriekš noteiktas starp personām, kuras nav tuvi radinieki. 2018. gadā spriedumā SEGRO un Horváth (1) Tiesa nosprieda, ka šāds valsts tiesiskais regulējums ir pretrunā kapitāla brīvai apritei LESD 63. panta izpratnē. Pēc šī sprieduma Grossmania lūdza kompetentās iestādes atkārtoti ierakstīt tās usufructus lietojuma tiesības. Tomēr tās lūgums tika noraidīts.

Aicināta izvērtēt šī atteikuma par atkārtotu ierakstīšanu tiesiskumu, Győri Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ģēras Administratīvo un darba lietu tiesa, Ungārija) nolēma uzdot Tiesai jautājumu par spriedumu, kas pasludināti par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, saistošo seku apmēru. Šī tiesa uzskata, ka no Tiesas sprieduma SEGRO un Horváth izriet, ka Ungārijas tiesību akti, ar kuriem Grossmania pieteikums tika noraidīts, ir pretrunā Savienības tiesībām. Pretēji situācijām, kurās tika taisīts šis spriedums, Grossmania nebija tiesā apstrīdējusi savu ususfructus lietojuma tiesību dzēšanu. Līdz ar to minētā tiesa jautā, vai, ņemot vērā spriedumu SEGRO un Horváth, tā tomēr var nepiemērot aplūkotos valsts tiesību aktus tādēļ, ka tie ir pretrunā Savienības tiesībām, un uzdot kompetentajām iestādēm atkārtoti ierakstīt dzēstās ususfructus lietojuma tiesības.

Savā spriedumā Tiesa precizē dalībvalstu, it īpaši valsts tiesu, pienākumus, kas izriet no prejudiciāla nolēmuma saistībā ar valsts tiesisko regulējumu, kas ir pretrunā Savienības tiesībām, ja ir pieņemts galīgs lēmums, ar kuru tiek īstenots šis tiesiskais regulējums, kā arī pasākumus, kas tām ir jāveic, lai novērstu šī paša tiesiskā regulējuma radītās prettiesiskās sekas.

Tiesas vērtējums

Vispirms Tiesa atgādina, ka, ja Tiesas judikatūrā ir sniegta skaidra atbilde uz jautājumu par Savienības tiesību interpretāciju, šai tiesai ir jādara viss nepieciešamais, lai šī interpretācija tiktu īstenota. Saskaņā ar Savienības tiesību pārākuma principu valsts tiesai ir jāatstāj nepiemērots jebkāds valsts tiesiskais regulējums, kas ir pretrunā Savienības tiesību normai, kurai ir tieša iedarbība, ja to nav iespējams to interpretēt atbilstoši šīm tiesībām. Šī tiešā iedarbība tostarp ir piešķirta LESD 63. pantam, kurā ir paredzēta kapitāla brīva aprite. Līdz ar to, tā kā no sprieduma SEGRO un Horváth izriet, ka aplūkotais Ungārijas tiesiskais regulējums nav saderīgs ar LESD 63. pantu, iesniedzējtiesai, kurā ir celta prasība atcelt lēmumu, kas ir pamatots ar šo tiesisko regulējumu, ir jānodrošina minētā panta pilnīga iedarbība, nepiemērojot minēto valsts tiesisko regulējumu.

Turpinājumā Tiesa uzsver, ka saskaņā ar efektivitātes un lojālas sadarbības principiem, kas izriet no LES 4. panta 3. punkta, īpašie apstākļi var likt valsts pārvaldes iestādei pārskatīt administratīvu lēmumu, kas ir kļuvis galīgs. Šajā kontekstā ir svarīgi panākt līdzsvaru starp tiesiskās drošības prasību un tiesiskuma prasību, ņemot vērā Savienības tiesības. Šai pēdējai prasībai šajā lietā ir liela nozīme, ņemot vērā no attiecīgā valsts tiesiskā regulējuma izrietošās lielās negatīvās sekas un ususfructus lietojuma tiesību dzēšanu, kas notiek, īstenojot šo regulējumu. Kā izriet arī no sprieduma Komisija/Ungārija (Lauksaimniecības zemes ususfructus lietojuma tiesības) (2), šis tiesiskais regulējums ir acīmredzams un būtisks LESD 63. pantā paredzētās pamatbrīvības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punktā garantēto tiesību uz īpašumu pārkāpums, jo šis pārkāpums ir skāris vairāk nekā 5000 citu dalībvalstu, kas nav Ungārija, valstspiederīgos.

Līdz ar to, ciktāl valsts tiesiskais regulējums turklāt var radīt neskaidrību attiecībā uz nepieciešamību apstrīdēt lēmumus par dzēšanu, kas pieņemti, piemērojot šo tiesisko regulējumu, tiesiskās noteiktības prasība nevar pamatot neiespējamību, kas attiecīgajā gadījumā Ungārijas tiesībās ir paredzēta saistībā ar prasību, kura vērsta pret atteikumu atkārtoti ierakstīt ususfructus lietojuma tiesības, apstrīdēt šo tiesību dzēšanu no reģistra, kas pa to laiku ir kļuvusi galīga. Tādējādi valsts tiesai, kas izskata lietu, šī neiespējamība būtu jānoraida kā tāda, kas ir pretrunā efektivitātes un lojālas sadarbības principiem.

Visbeidzot, Tiesa uzskata, ka, tā kā Savienības tiesībās nav īpašu noteikumu par kārtību, kādā novērš LESD 63. panta pārkāpuma prettiesiskās sekas tādos apstākļos kā šajā lietā, pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt Savienības tiesību ievērošanu, var būt tostarp prettiesiski izbeigtu ususfructus lietojuma tiesību atkārtota ierakstīšana zemesgrāmatā. Tomēr iesniedzējtiesai, ņemot vērā juridisko un faktisko situāciju, kāda pastāvēja lēmuma pieņemšanas brīdī, ir jāpārbauda, vai ir jāizdod rīkojums par šādu atkārtotu iekļaušanu kompetentajai iestādei vai arī pastāv objektīvi un likumīgi šķēršļi, piemēram, zemes, uz kuru attiecas šīs ususfructus lietojuma tiesības, iegūšana labticīgi, ko veic jaunais īpašnieks. Tikai tad, ja šāda atkārtota ierakstīšana izrādās faktiski neiespējama, lai novērstu Savienības tiesību pārkāpuma prettiesiskās sekas, ir nepieciešams piešķirt bijušajiem atcelto ususfructus lietojuma tiesību īpašniekiem kompensāciju, lai finansiāli kompensētu ekonomisko zaudējumu, kas radies šo tiesību atcelšanas rezultātā.

Turklāt neatkarīgi no iepriekš minētajiem pasākumiem Savienības tiesību pilnīga efektivitāte nozīmē, ka privātpersonām, kuras ir cietušas no šo tiesību pārkāpuma, saskaņā ar principu par valsts atbildību par kaitējumu, kas nodarīts šāda pārkāpuma rezultātā, arī ir tiesības uz kompensāciju atbilstoši Tiesas judikatūrā paredzētajiem nosacījumiem, kuri šajā lietā, šķiet, ir izpildīti.

1      Spriedums, 2018. gada 6. marts, SEGRO un Horváth (C‑52/16 un C‑113/16, EU:C:2018:157).

2      Spriedums, 2019. gada 21. maijs, Komisija/Ungārija (Lauksaimniecības zemes ususfructus lietojuma tiesības) (C‑235/17, EU:C:2019:432).