–

Ferrari SpA vārdā – R. Pansch un A. Sabellek, Rechtsanwälte,

–

Mansory Design & Holding GmbH, kā arī WH vārdā – B. Ackermann, Rechtsanwältin,

–

Čehijas valdības vārdā – M. Smolek un J. Vláčil, kā arī T. Machovičová, pārstāvji,

–

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz S. Fiorentino, avvocato dello Stato,

–

Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, pārstāvis,

–

Eiropas Komisijas vārdā – É. Gippini Fournier un T. Scharf, kā arī J. Samnadda, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.) 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 6. panta 1. punktu, kā arī 11. panta 1. punktu un 2. punkta pirmo teikumu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Ferrari SpA un Mansory Design & Holding GmbH (turpmāk tekstā – “Mansory Design”), kā arī WH, kas ir šīs pēdējās minētās vadītājs, par prasību par pārkāpumu un saistītām prasībām sakarā ar apgalvotu nereģistrēta Kopienas dizainparauga piešķirto tiesību pārkāpumu.

3

Regulas Nr. 6/2002 6., 7., 16., 17., 21. un 25. apsvērumā ir noteikts:

[..]

[..]

[..]

4

Šīs regulas 1. panta “Kopienas dizainparaugs” 2. punkta a) apakšpunktā ir noteikts:

“Dizainparaugu aizsargā:

5

Minētās regulas 3. pantā “Definīcijas” ir paredzēts:

“Šajā regulā:

6

Šīs pašas regulas 4. panta “Aizsardzības iegūšanas nosacījumi” 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.   Dizainparaugs ir aizsargāts kā Kopienas dizainparaugs, ja tas ir jauns un tam ir individuāla būtība [individuāls raksturs].

2.   Dizainparaugu, ko izmanto vai iekļauj ražojumā, kurš ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa, uzskata par jaunu un par tādu, kam ir individuāla būtība [individuāls raksturs], ja:

7

Regulas Nr. 6/2002 5. panta “Novitāte” 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts:

“Dizainparaugu uzskata par jaunu, ja sabiedrībai nav darīts pieejams identisks dizainparaugs, šādos gadījumos:

8

Šīs regulas 6. panta “Individuālā būtība [Individuālais raksturs]” 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts:

“Uzskata, ka dizainparaugam ir individuāla būtība [individuāls raksturs], ja vispārējais iespaids, ko tas rada informētam lietotājam, atšķiras no vispārējā iespaida, ko šādam lietotājam rada jebkurš dizainparaugs, kas ir darīts pieejams sabiedrībai, šādos gadījumos:

9

Minētās regulas 7. panta “Nodošana atklātībā” 1. punktā ir paredzēts:

“Lai piemērotu regulas 5. un 6. pantu, uzskata, ka dizainparaugs ir darīts pieejams sabiedrībai, ja tas ir publicēts pēc reģistrācijas vai citādi, vai izstādīts, izmantots tirdzniecībā vai citādi nodots atklātībai līdz, attiecīgi, 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajam datumam, izņemot, ja par šiem notikumiem parastā uzņēmējdarbības gaitā praktiski nav varējis uzzināt to personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē un darbojas [Savienībā]. Dizainparaugu tomēr neuzskata par darītu pieejamu sabiedrībai tikai tādēļ, ka tas ir atklāts trešajai personai ar tieši vai netieši izteiktu konfidencialitātes nosacījumu.”

10

Šīs pašas regulas 11. pantā “Nereģistrēta Kopienas dizainparauga aizsardzības sākšanās un ilgums” ir paredzēts:

“1.   Dizainparaugu, kas atbilst 1. iedaļā izstrādātajiem noteikumiem, aizsargā kā nereģistrētu Kopienas dizainparaugu trīs gadus ilgi pēc datuma, kad tas ir pirmo reizi darīts pieejams sabiedrībai [Savienībā].

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā dizainparaugu uzskata par darītu pieejamu sabiedrībai [Savienībā], ja tas ir bijis publicēts, izstādīts, izmantots tirdzniecībā vai citādi atklāts tādā veidā, ka parastā uzņēmējdarbības gaitā par šiem notikumiem ir varējis uzzināt to personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē un darbojas [Savienībā]. Dizainparaugu tomēr neuzskata par darītu pieejamu sabiedrībai tikai tādēļ, ka tas ir atklāts trešajai personai ar tieši vai netieši izteiktu konfidencialitātes nosacījumu.”

11

Saskaņā Regulas Nr. 6/2002 19. pantu “Kopienas dizainparauga piešķirtās tiesības”:

“1.   Reģistrēts Kopienas dizainparaugs piešķir tā īpašniekam ekskluzīvas tiesības to izmantot un neļaut trešām personām to izmantot bez viņa piekrišanas. Minētā izmantošana attiecas, jo īpaši, uz tāda ražojuma, kurā dizainparaugs ir iekļauts vai kuram tas ir izmantots, izgatavošanu, piedāvāšanu, laišanu tirgū, importu, eksportu vai izmantošanu, vai šāda ražojuma glabāšanu šiem mērķiem.

2.   Tomēr nereģistrēts Kopienas dizainparaugs piešķir tā īpašniekam tiesības novērst 1. punktā minētās darbības tikai tad, ja apstrīdēto izmantošanu rada aizsargātā dizainparauga kopēšana.

Apstrīdēto izmantošanu neuzskata par aizsargātā dizainparauga kopēšanas rezultātu, ja tā rodas tāda modelētāja neatkarīgā radošā darbā, par kuru var uzskatīt, ka tam nav bijis zināms dizainparaugs, ko tā īpašnieks darījis pieejamu sabiedrībai.

[..]”

12

Ferrari ir Itālijā reģistrēts sacīkšu un sporta automobiļu ražotājs. Tā augstākās klases modelis “FXX K”, kas ražots ļoti ierobežotā daudzumā, ir paredzēts tikai braukšanai pa sacīkšu trasēm.

13

Ferrari pirmo reizi iepazīstināja sabiedrību ar dizainparaugu “FXX K”2014. gada 2. decembra paziņojumā presei. Šajā paziņojumā bija ietvertas šīs divas fotogrāfijas, kurās redzams attiecīgi transportlīdzekļa sānskats un pretskats:

14

“Ferrari FXX K” ir pieejams divās versijās, kuras atšķiras vienīgi ar uz priekšējā pārsega izvietotā “V” krāsu. Pirmajā versijā šis “V” ir melnā krāsā, izņemot apakšējo smaili, kura ir tajā pašā krāsā kā attiecīgā transportlīdzekļa pamatkrāsa. Otrajā versijā minētais “V” ir pilnībā melnā krāsā.

15

Mansory Design, kuras vadītājs ir WH, ir augstas klases automobiļu personalizācijas uzņēmums. Abu mītnes vieta ir Vācijā. Kopš 2016. gada Mansory Design ražo un izplata personalizācijas detaļu komplektus, sauktus par tūninga komplektiem (tuning kits), kas paredzēti “Ferrari 488 GTB”, ielas modelis, kas tiek ražots sērijveidā un ir pieejams kopš 2015. gada, izskata pārbūvei tā, lai tas līdzinātos “Ferrari FXX K”.

16

Mansory Design piedāvā vairākus komplektus, kas paredzēti “Ferrari 488 GTB” izskata pārbūvei, kuru vidū ir divas “priekšas komplekta” versijas, kas atveido abas “Ferrari FXX K” versijas: pirmajā versijā “V” uz priekšējā pārsega ir melnā krāsā, izņemot apakšējo smaili, savukārt otrajā versijā tas ir pilnībā melnā krāsā. “Ferrari 488 GTB” pilnīga pārveide ietver lielākās daļas redzamās virsbūves apdares nomaiņu. 2016. gada martā Ženēvas (Šveice) Starptautiskajā autosalonā Mansory Design prezentēja šādi pārbūvētu transportlīdzekli ar nosaukumu “Mansory Siracusa 4XX”.

17

Ferrari uzskata, ka, pārdodot šīs sastāvdaļas, Mansory Design pārkāpj tiesības, ko Ferrari piešķir viens vai vairāki nereģistrēti Kopienas dizainparaugi, kuri tai pieder.

18

Galvenokārt Ferrari apgalvoja, ka ar “priekšas komplekta” pārdošanu tiek pārkāpts pirmais nereģistrētais Kopienas dizainparaugs, kurš tai pieder un kas attiecas uz tās modeļa “FXX K” daļu, kuru veido “V” formas elements uz priekšējā pārsega, spuras formas elements, kas ir izvirzīts un garenvirzienā izvietots šī pirmā elementa centrā, proti, strake, buferī iebūvēts divu līmeņu priekšējais “spoileris” un centrālais vertikālais savienojuma stienis, kas savieno priekšējo “spoileri” un priekšējo pārsegu. Šī daļa tiekot uztverta kā vienots veselums, kurš veidojot šī transportlīdzekļa īpašos “individuālos vaibstus” un vienlaikus atgādinot lidmašīnu vai “Formula 1” automobili. Ferrari uzskata, ka šis nereģistrētais Kopienas dizainparaugs esot radies brīdī, kad tika publicēts 2014. gada 2. decembra paziņojums presei.

19

Pakārtoti Ferrari apgalvoja, ka tai pieder otrs nereģistrēts Kopienas dizainparaugs attiecībā uz divu līmeņu priekšējo “spoileri”, kas radies brīdī, kad tika publicēts 2014. gada 2. decembra paziņojums presei vai vēlākais brīdī, kad 2015. gada 3. aprīlī tika publiskota filma ar nosaukumu Ferrari FXX K – The Making Of, un ka Mansory Design ar “priekšas komplekta” pārdošanu esot pārkāpusi arī to.

20

Vēl vairāk pakārtoti Ferrari pamatoja savu prasību ar trešo nereģistrēto Kopienas dizainparaugu attiecībā uz visu “Ferrari FXX K” apdari, kas tika atklāta citā transportlīdzekļa fotogrāfijā, kurā tas parādīts slīpā rakursā un kura arī bija ietverta 2014. gada 2. decembra paziņojumā presei.

21

Attiecībā uz sastāvdaļām, kas tiek piedāvātas tirgū Vācijas Federatīvajā Republikā, Ferrari atsaucas arī uz tiesībām, kas izriet no aizsardzības pret viltojumiem saskaņā ar tiesību normām par negodīgu konkurenci.

22

Pirmajā instancē, balstoties uz šiem dažādajiem pamatiem, Ferrari lūdza izbeigt visā Eiropas Savienībā strīdīgo detaļu izgatavošanu, piedāvāšanu tirdzniecībā, laišanu tirgū, importu, eksportu, izmantošanu vai glabāšanu, kā arī izvirzīja vairākus papildu prasījumus, proti, grāmatvedības dokumentu iesniegšana, attiecīgo produktu atsaukšana un iznīcināšana, finansiālas kompensācijas piešķiršana. Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas apgabaltiesa, Vācija) šos prasījumus pilnībā noraidīja.

23

Par šo nolēmumu Ferrari iesniedza apelācijas saudzību Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesa Diseldorfā, Vācija), norādot, ka tās prasījumiem par izbeigšanu, kā arī prasījumiem par attiecīgo produktu atsaukšanu un iznīcināšanu, ciktāl tie bija balstīti uz minēto Kopienas dizainparaugu piešķirtajām tiesībām, vairs nebija priekšmeta, jo 2017. gada 3. decembrī šīs tiesības bija beigušās. Taču Ferrari uzturēja it īpaši prasījumus par finansiālas kompensācijas piešķiršanu.

24

Apelācijas tiesa noraidīja Ferrari prasību, atzīstot par nepamatotiem tās prasījumus, kas iesniegti saistībā ar minētajiem nereģistrētajiem Kopienas dizainparaugiem. Šīs tiesas ieskatā pirmais izvirzītais Kopienas dizainparaugs attiecībā uz daļu “Ferrari FXX K”, kas aprakstīts šī sprieduma 18. punktā, nekad nesot pastāvējis, jo Ferrari nav pierādījusi, ka zināmas patstāvības un zināmas formas viengabalainības minimālā prasība būtu tikusi izpildīta. Arī otrais Ferrari izvirzītais Kopienas dizainparaugs attiecībā uz priekšējā divu līmeņu “spoilera” izskatu nepastāvot, jo arī tas neatbilst “formas viengabalainības” nosacījumam. Runājot par trešo dizainparaugu attiecībā uz “Ferrari FXX K” apdari kopumā, tas gan esot spēkā, taču Mansory Design to neesot pārkāpis.

25

Līdz ar to Ferrari iesniedza revīzijas sūdzību Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija). Šī tiesa, kas šo sūdzību atzina par pieļaujamu, uzskata, ka tās iznākums ir atkarīgs no Regulas Nr. 6/2002 interpretācijas, it īpaši no tā, kādos apstākļos preces daļas izskats, šajā gadījumā tās daļas izskats, uz kuru Ferrari pretendē saistībā ar “FXX K” dizainparauga daļu, atbilstoši šai regulai var tikt aizsargāts kā nereģistrēts Kopienas dizainparaugs.

26

Šajā ziņā iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, pirmkārt, vai ražojuma kopējā attēla nodošana atklātībā Regulas Nr. 6/2002 11. panta 2. punkta izpratnē attiecas arī uz šī ražojuma daļu dizainparaugu nodošanu atklātībā.

27

Pieņemot, ka tas tā ir, šī tiesa jautā, otrkārt, vai ražojuma daļas izskatam, lai tas varētu veidot atsevišķu dizainparaugu, kas atšķiras no šī ražojuma dizainparauga, ir jāpiemīt, kā nosprieda apelācijas instances tiesa, zināmai patstāvībai un zināmai formas viengabalainībai, kas ļauj secināt, ka šīs daļas izskats pilnībā nesaplūst ar attiecīgā ražojuma izskatu, bet, tieši pretēji, sniedz patstāvīgu kopējo iespaidu attiecībā pret visa [ražojuma] formu.

28

Šādos apstākļos Bundesgerichtshof (Federālā Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

29

Ar šiem diviem jautājumiem, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 6/2002 11. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ražojuma attēlu nodošana atklātībā, piemēram, automobiļa fotogrāfiju publicēšana, var izraisīt dizainparauga nodošanu atklātībā attiecībā uz kādu šī ražojuma daļu vai sastāvdaļu, un, ja tas tā ir, kādā mērā ražojuma daļas izskatam šīs regulas 3. panta a) punkta izpratnē vai kompleksa ražojuma sastāvdaļas izskatam minētās regulas 3. panta c) punkta un 4. panta 2. punkta izpratnē ir jābūt patstāvīgam, salīdzinājumā ar ražojumu kopumā, lai varētu pārbaudīt, vai šim izskatam ir individuāls raksturs šīs pašas regulas 6. panta 1. punkta izpratnē.

30

Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 3. panta a) punktu dizainparaugs ir definēts kā “visa ražojuma vai tā daļas izskats, kas radies no paša ražojuma un/vai tā rotājumu iezīmēm, jo īpaši līnijām, kontūrām, krāsām, formas, virsmas struktūras un/vai materiāla”. No tā izriet, ka Regulā Nr. 6/2002 paredzētās sistēmas ietvaros izskatam dizainparaugā ir izšķiroša nozīme (spriedumi, 2017. gada 21. septembris, Easy Sanitary Solutions un EUIPO/Group Nivelles, C‑361/15 P un C‑405/15 P, EU:C:2017:720, 62. punkts, kā arī 2018. gada 8. marts, DOCERAM, C‑395/16, EU:C:2018:172, 25. punkts).

31

Saistībā ar Regulas Nr. 6/2002 mērķi ir jānorāda, ka saskaņā ar tās 6. un 7. apsvērumu tajā ir noteikta dizainparaugu aizsardzība vienotā teritorijā, kas aptver visas dalībvalstis, proti, uzlabota rūpnieciskā dizainparauga aizsardzība, kura tostarp sekmē jauninājumus, jaunu produktu izstrādi un investīcijas to ražošanā. Tiesa ir arī precizējusi, ka šīs regulas mērķis ir nodrošināt Kopienas dizainparaugu efektīvu aizsardzību (spriedums, 2017. gada 27. septembris, Nintendo, C‑24/16 un C‑25/16, EU:C:2017:724, 73. punkts un tajā minētā judikatūra).

32

Turklāt no Regulas Nr. 6/2002 16. un 25. apsvēruma izriet, ka, izveidojot nereģistrētu Kopienas dizainparaugu tiesisko regulējumu, Savienības likumdevējs, lai sekmētu inovācijas, ir vēlējies aizsargāt ražojumos izmantotus vai iekļautus dizainparaugus, kam ir īss ekonomiskās dzīves cikls un kuriem autori vēlējušies iegūt ātru un efektīvu aizsardzību bez reģistrācijas formalitāšu kārtošanas un attiecībā uz kuriem aizsardzības ilgums ir mazāk svarīgs.

33

Kopienas dizainparauga aizsardzības, neatkarīgi no tā, vai tas ir reģistrēts vai nereģistrēts, materiālie nosacījumi, proti, novitāte un individuālais raksturs Regulas Nr. 6/2002 4.–6. panta izpratnē, ir tie paši gan attiecībā uz ražojumu, gan ražojuma daļām. Tomēr, runājot par kompleksā ražojuma sastāvdaļas izskata aizsardzību, ir jāņem vērā šīs regulas 4. panta 2. punktā ietvertās prasības.

34

Šajā gadījumā iesniedzējtiesai ir jānosaka, vai pamatlietā aplūkotā automobiļa virsbūves daļas ir “ražojuma daļas” Regulas Nr. 6/2002 3. panta a) punkta izpratnē vai “kompleksa ražojuma sastāvdaļas” šīs regulas 3. panta c) punkta un 4. panta 2. punkta izpratnē. Šādos apstākļos Tiesai ir jāsniedz šai tiesai visas norādes, kas ir lietderīgas tās izskatīšanā esošās lietas atrisināšanai (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 4. jūlijs, Tronex, C‑624/17, EU:C:2019:564, 25. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

35

Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot tostarp, vai ražojuma kopējā attēla nodošana atklātībā Regulas Nr. 6/2002 11. panta 2. punkta izpratnē attiecas arī uz šī ražojuma daļu dizainparaugu nodošanu atklātībā.

36

Šajā ziņā ir jānorāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ja ir izpildīti materiālie aizsardzības iegūšanas nosacījumi, formālais nosacījums nereģistrēta Kopienas dizainparauga iegūšanai ir nodošana atklātībā saskaņā ar šīs regulas 11. panta 2. punktā paredzētajiem noteikumiem. Saskaņā ar šo pēdējo minēto tiesību normu dizainparaugu uzskata par darītu pieejamu sabiedrībai [Savienībā], “ja tas ir bijis publicēts, izstādīts, izmantots tirdzniecībā vai citādi atklāts tādā veidā, ka parastā uzņēmējdarbības gaitā par šiem notikumiem ir varējis uzzināt to personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē un darbojas [Savienībā]”.

37

Kā izriet no šīs tiesību normas, nereģistrēts Kopienas dizainparaugs rodas dienā, kad tas pirmo reizi ir darīts pieejams sabiedrībai Savienībā. Proti, saskaņā ar šo tiesību normu dizainparaugs ir “darīts pieejams” sabiedrībai, ja tas ticis atklāts tādā veidā, ka parastā uzņēmējdarbības gaitā par šiem notikumiem ir “varējis uzzināt to personu loks, kuras ir specializējušās” attiecīgajā nozarē un darbojas Savienībā. Šis kritērijs var tikt izpildīts gadījumā, ja attiecīgā dizainparauga attēli ir tikuši izplatīti komersantiem, kas darbojas šajā nozarē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 13. februāris, H. Gautzsch Großhandel, C‑479/12, EU:C:2014:75, 30. punkts).

38

Tātad, kā secinājumu 64. punktā norādīja ģenerāladvokāts, lai visa ražojuma dizainparauga darīšana par pieejamu sabiedrībai nozīmētu arī šī ražojuma daļas dizainparauga nodošanu atklātībā, šīs daļas izskatam obligāti ir jābūt skaidri identificējamam šīs nodošanas atklātībā brīdī. Proti, pretējā gadījumā speciālistu aprindas attiecībā uz konkrētā ražojuma daļu nevar saprātīgi iegūt Regulas Nr. 6/2002 11. panta 2. punktā prasītās zināšanas.

39

Šajā ziņā Tiesa attiecībā uz reģistrētajiem Kopienas dizainparaugiem jau ir norādījusi, ka no Regulas Nr. 6/2002 izrietošā Kopienas dizainparaugu sistēma prasa, lai dizainparauga attēlojums ļautu to skaidri identificēt tā, lai saimnieciskās darbības subjektu rīcībā būtu būtiska informācija par trešo personu tiesībām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 5. jūlijs, Mast‑Jägermeister/EUIPO, C‑217/17 P, EU:C:2018:534, 54., 55. un 60. punkts). Šiem apsvērumiem ir nozīme arī attiecībā uz nereģistrētiem Kopienas dizainparaugiem, jo attiecīgā dizainparauga autora pašreizējiem un potenciālajiem konkurentiem šajā gadījumā tāpat ir vajadzīga skaidra un precīza informācija.

40

Tomēr prasība attiecībā uz spēju identificēt aizsardzības priekšmetu, kas veicina noteiktu tiesiskās drošības līmeni nereģistrētu Kopienas dizainparaugu aizsardzības tiesiskā regulējuma ietvaros, nerada pienākumu autoriem atsevišķi izpaust katru savu ražojumu daļu, attiecībā uz kurām tie vēlas saņemt nereģistrēta Kopienas dizainparauga aizsardzību. Kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 70. punktā, šāds pienākums būtu pretrunā vienkāršības un ātruma mērķim, kas, kā ir norādījusi Tiesa, ir pamatojis nereģistrēta Kopienas dizainparauga ieviešanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 19. jūnijs, Karen Millen Fashions, C‑345/13, EU:C:2014:2013, 42. punkts).

41

Turklāt, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 76. punktā, nosakot kāda ražojuma daļas dizainparauga autoram atsevišķas nodošanas atklātībā pienākumu trešo personu tiesiskās drošības vārdā, netiktu ievērots Savienības likumdevēja iecerētais līdzsvars nereģistrētu Kopienas dizainparaugu tiesiskajā regulējumā, kas pēc tā rakstura paredz šīs drošības līmeņa samazināšanu attiecībā pret to, ko rada reģistrēti Kopienas dizainparaugi.

42

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka tiek samazināts arī nereģistrēta Kopienas dizainparauga īpašnieka aizsardzības līmenis. Pirmkārt, saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 19. panta 2. punktu īpašnieks ir aizsargāts tikai pret tā nereģistrēta Kopienas dizainparauga kopiju. Otrkārt, nereģistrētu Kopienas dizainparaugu īpašniekiem piešķirtās aizsardzības ilgums saskaņā ar šīs regulas 11. panta 1. punktu ir trīs gadi, sākot no brīža, kad tas ir pirmo reizi darīts pieejams sabiedrībai.

43

No šāda viedokļa raugoties, tā kā Savienības likumdevējs nav izteicis atšķirīgu vēlmi, Regulas Nr. 6/2002 11. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā autoriem nav noteikts pienākums atsevišķi nodot atklātībā katru savu ražojumu daļu, attiecībā uz kurām tie vēlas saņemt nereģistrēta Kopienas dizainparauga aizsardzību.

44

Tomēr kritērijs par nodošanu atklātībā veidojošo faktu zināšanu speciālistu aprindās paredz, ka ražojuma daļas vai sastāvdaļas dizainparaugam ir jābūt skaidri identificējamam. Ja, kā tas ir šajā gadījumā, nodošanas atklātībā darbība ir ražojuma attēlu publicēšana, šī ražojuma daļas vai sastāvdaļas, attiecībā uz kuru attiecīgais dizainparaugs izvirzīts, īpašībām tādējādi ir jābūt skaidri redzamām.

45

Šajā ziņā ir jāatgādina, kā Tiesa jau ir nospriedusi saistībā ar Regulas Nr. 6/2002 6. pantā ietvertajiem vārdiem “jebkurš dizainparaugs”, ka, lai novērtētu pieprasītā dizainparauga individuālo raksturu, ir jāvar to salīdzināt ar vienu vai vairākiem konkrētiem dizainparaugiem, kas individualizēti, noteikti un identificēti starp visiem dizainparaugiem, kas darīti pieejami sabiedrībai agrāk (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 19. jūnijs, Karen Millen Fashions, C‑345/13, EU:C:2014:2013, 25. punkts). Šajā nolūkā ir būtiski iegūt attēlu, kas ļauj precīzi un droši vizualizēt šo pieprasīto dizainparaugu.

46

Konfliktējošo dizainparaugu radītā kopējā iespaida salīdzinājums ir jāveic, ņemot vērā katra no šiem dizainparaugiem izskatu kopumā. Šajā ziņā Tiesa ir nospriedusi, ka Regulas Nr. 6/2002 6. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai kāds dizainparaugs varētu tikt uzskatīts par apveltītu ar individuālu raksturu, kopējam iespaidam, ko šis dizainparaugs rada informētam lietotājam, ir jāatšķiras no kopējā iespaida, ko šādam lietotājam rada nevis vairāku agrāku dizainparaugu atsevišķu iezīmju apvienojums, bet gan viens vai vairāki agrāki dizainparaugi atsevišķi (spriedums, 2014. gada 19. jūnijs, Karen Millen Fashions, C‑345/13, EU:C:2014:2013, 35. punkts).

47

No tā izriet, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 104. punktā, ka jēdziens “individuāls raksturs” Regulas Nr. 6/2002 6. panta izpratnē reglamentē nevis attiecības starp ražojuma dizainparaugu un to veidojošo daļu dizainparaugiem, bet attiecības starp šiem dizainparaugiem un citiem agrākiem dizainparaugiem.

48

Lai novērtētu šo individuālo raksturu, ņemot vērā kopējo iespaidu, ko informētam lietotājam rada pieprasītais dizainparaugs, ir jābalstās uz pašu Regulas Nr. 6/2002 3. panta a) punktā paredzētā jēdziena “dizainparaugs” definīciju, it īpaši ņemot vērā līniju, kontūru, krāsu, formu, virsmu struktūras un/vai materiālu īpašības.

49

Tā kā Regulā Nr. 6/2002 nav definēta vārdkopa “ražojuma daļa”, tā ir jāsaprot atbilstoši tā ierastajai nozīmei ikdienas valodā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2017. gada 20. decembris, Acacia un D’Amato, C‑397/16 un C‑435/16, EU:C:2017:992, 64. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra). Kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 107. punktā, runa ir par “veseluma”, ko veido ražojums, detaļu. Lai šīs detaļas izskats varētu tikt aizsargāts kā Kopienas dizainparaugs, tai pēc definīcijas ir jābūt redzamai. Kā izriet no šīs regulas 4. panta 2. punkta formulējuma, tas pats attiecas uz gadījumu, kad izvirzītais dizainparaugs sastāv no kompleksa ražojuma sastāvdaļas.

50

No tā izriet, ka, lai varētu novērtēt Kopienas dizainparauga aizsardzības iegūšanas nosacījumus, attiecīgā ražojuma daļai vai kompleksa ražojuma sastāvdaļai ir jābūt redzamai un norobežotai ar iezīmēm, kas veido tās īpašo izskatu, proti, līnijām, kontūrām, krāsām, formām vai īpašu virsmas struktūru. Tas nozīmē, ka šīs ražojuma daļas vai šīs kompleksā ražojuma sastāvdaļas izskats pats par sevi var radīt kopējo iespaidu un nevar pilnībā saplūst ar ražojumu kopumā.

51

Līdz ar to pamatlietā iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai Ferrari izvirzīto dizainparaugu iezīmes attiecībā uz daļām, kas veido attiecīgā automobiļa virsbūvi, atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, lai iegūtu nereģistrēta Kopienas dizainparauga aizsardzību.

52

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Regulas Nr. 6/2002 11. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ražojuma attēlu nodošana atklātībā, piemēram, transportlīdzekļa fotogrāfiju publicēšana, nozīmē dizainparauga nodošanu atklātībā attiecībā uz šī ražojuma daļu šīs regulas 3. panta a) punkta izpratnē vai minētā ražojuma sastāvdaļu minētās regulas 3. panta c) punkta un 4. panta 2. punkta izpratnē, ar nosacījumu, ka šīs daļas vai sastāvdaļas izskats ir skaidri identificējams šīs nodošanas atklātībā brīdī. Lai varētu pārbaudīt, vai šis izskats atbilst šīs pašas regulas 6. panta 1. punktā paredzētajam individuālā rakstura nosacījumam, ir nepieciešams, lai attiecīgā daļa vai sastāvdaļa būtu redzama ražojuma vai kompleksa ražojuma detaļa, kas ir skaidri norobežota ar līnijām, kontūrām, krāsām, formām vai īpašu virsmas struktūru.

53

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:

Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugiem 11. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ražojuma attēlu nodošana atklātībā, piemēram, automobiļa fotogrāfiju publicēšana, nozīmē dizainparauga nodošanu atklātībā attiecībā uz šī ražojuma daļu šīs regulas 3. panta a) punkta izpratnē vai minētā ražojuma sastāvdaļu minētās regulas 3. panta c) punkta un 4. panta 2. punkta izpratnē, ar nosacījumu, ka šīs daļas vai sastāvdaļas izskats ir skaidri identificējams šīs nodošanas atklātībā brīdī.

Lai varētu pārbaudīt, vai šis izskats atbilst šīs pašas regulas 6. panta 1. punktā paredzētajam individuālā rakstura nosacījumam, ir nepieciešams, lai attiecīgā daļa vai sastāvdaļa būtu redzama ražojuma vai kompleksa ražojuma detaļa, kas ir skaidri norobežota ar līnijām, kontūrām, krāsām, formām vai īpašu virsmas struktūru.