TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)

2021. gada 2. septembrī ( *1 )

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Elektroniskie sakari – Regula (ES) 2015/2120 – 3. pants – Piekļuve atvērtam internetam – 3. panta 1. punkts – Tiešo lietotāju tiesības – 3. panta 2. punkts – Tādu vienošanos un komercprakses aizliegums, kas ierobežo tiešo lietotāju tiesību īstenošanu – 3. panta 3. punkts – Vienlīdzīgas un nediskriminējošas attieksmes pret datplūsmu pienākums – Iespēja īstenot saprātīgus datplūsmas pārvaldības pasākumus – Tā dēvēto “nulles tarifu” papildinošs izvēles tarifs – Joslas platuma ierobežošana

Lietā C‑34/20

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Verwaltungsgericht Köln (Ķelnes administratīvā tiesa, Vācija) iesniedza ar 2020. gada 20. janvāra lēmumu, kas Tiesā reģistrēts 2020. gada 24. janvārī, tiesvedībā

Telekom Deutschland GmbH

pret

Bundesrepublik Deutschland , ko pārstāv Bundesnetzagentur für Elektrizität, Gas, Telekommunikation, Post und Eisenbahnen,

TIESA (astotā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs N. Vāls [N. Wahl] (referents), tiesneši F. Biltšens [F. Biltgen] un J. Pasers [J. Passer],

ģenerāladvokāts: J. Tančevs [E. Tanchev],

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–	Telekom Deutschland GmbH vārdā – T. Bosch, Rechtsanwalt, un C. Koenig, Universitätsprofessor,

–	Bundesnetzagentur für Elektrizität Gas, Telekommunikation, Post und Eisenbahnen vārdā – C. Mögelin un F. Groß, pārstāvji,

–	Vācijas valdības vārdā – J. Möller un D. Klebs, pārstāvji,

–	Čehijas valdības vārdā – M. Smolek un J. Vláčil, kā arī A. Pagáčová, pārstāvji,

–	Grieķijas valdības vārdā – M. Tassopoulou, O. Patsopoulou un D. Tsangaraki, pārstāves,

–	Nīderlandes valdības vārdā – M. Bulterman un J. Langer, pārstāvji,

–	Austrijas valdības vārdā – A. Posch un G. Kunnert, kā arī J. Schmoll, pārstāvji,

–	Somijas valdības vārdā – M. Pere, pārstāve,

–	Eiropas Komisijas vārdā – G. Braun, kā arī L. Nicolae un D. Schaffrin, pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 3. panta 1.–3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/2120 (2015. gada 25. novembris), ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV 2015, L 310, 1. lpp.).

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Telekom Deutschland GmbH (turpmāk tekstā – “Telekom”) un Bundesrepublik Deutschland (Vācijas Federatīvā Republika), ko pārstāv Bundesnetzagentur für Elektrizität, Gas, Telekommunikation, Post und Eisenbahnen (Federālā elektroenerģijas, gāzes, telekomunikāciju, pasta un dzelzceļa tīklu aģentūra, Vācija;turpmāk tekstā – “Bundesnetzagentur”) par lēmumu, ar kuru pēdējā minētā konstatēja, ka izvēles tarifs ir pretrunā no Savienības tiesību aktiem izrietošajiem pienākumiem, un aizliedza saglabāt spēkā vai ieviest noteikumus par joslas platuma ierobežošanu.

Atbilstošās tiesību normas

Regulas 2015/2120 preambulas 6., 8. un 9. apsvērumā ir noteikts:

“(6)	Tiešajiem lietotājiem, izmantojot savu interneta piekļuves pakalpojumu, vajadzētu būt tiesībām bez diskriminācijas piekļūt informācijai un saturam un izplatīt to un izmantot un nodrošināt lietojumprogrammas un pakalpojumus. [..]

[..]

(8)

Sniedzot interneta piekļuves pakalpojumus, minēto pakalpojumu sniedzējiem pret visu datplūsmu būtu jāattiecas vienlīdzīgi, bez diskriminācijas, ierobežojumiem vai iejaukšanās, neatkarīgi no tās sūtītāja vai saņēmēja, satura, lietojumprogrammas vai pakalpojuma, vai galiekārtas. Atbilstīgi Savienības tiesību vispārējiem principiem un iedibinātajai judikatūrai pret salīdzināmām situācijām nebūtu jāattiecas atšķirīgi, savukārt pret atšķirīgām situācijām nebūtu jāattiecas vienādi, ja vien šādai attieksmei nav objektīva pamatojuma.

(9)

Datplūsmas saprātīgas pārvaldības mērķis ir sekmēt tīklu resursu efektīvu izmantošanu un pārraides vispārējās kvalitātes optimizēšanu, reaģējot uz konkrētu datplūsmas kategoriju – un tādējādi pārraidītā satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu – objektīvi atšķirīgajām pakalpojumu tehniskās kvalitātes prasībām. Saprātīgiem datplūsmas pārvaldības pasākumiem, ko piemēro interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji, vajadzētu būt pārredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem, un tiem nevajadzētu būt balstītiem uz komerciāliem apsvērumiem. Prasība, lai datplūsmas pārvaldības pasākumi būtu nediskriminējoši, interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem neliedz īstenot tādus datplūsmas pārvaldības pasākumus, ar kuriem tiek diferencētas objektīvi atšķirīgas datplūsmas kategorijas, lai tādējādi optimizētu pārraides vispārējo kvalitāti. Lai optimizētu vispārējo kvalitāti un lietotāju pieredzi, jebkāda šāda diferenciācija būtu jāatļauj, tikai pamatojoties uz konkrētu datplūsmas kategoriju objektīvi atšķirīgām pakalpojumu tehniskās kvalitātes prasībām (piemēram, saistībā ar latentumu, trīci, pakešu zudumiem un joslas platumu), un nevis uz komerciālu apsvērumu pamata. Šādiem diferencējošiem pasākumiem vajadzētu bū[t] samērīgiem attiecībā uz vispārējās kvalitātes optimizēšanas mērķi, un ar tiem pret līdzvērtīgu datplūsmu būtu jāattiecas vienādi. Šādus pasākumus nevajadzētu izmantot ilgāk, nekā tas ir nepieciešams.”

4	Šīs regulas 1. panta “Priekšmets un darbības joma” 1. punktā ir paredzēts: “Ar šo regulu izveido kopējus noteikumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret datplūsmu interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanā un ar to saistītās tiešo lietotāju tiesības.”

Minētās regulas 3. panta “Piekļuves atvērtam internetam nodrošināšana” 1.–3. punktā ir paredzēts:

“1. Tiešajiem lietotājiem, izmantojot savu interneta piekļuves pakalpojumu, ir tiesības piekļūt informācijai un saturam un izplatīt to, lietot un nodrošināt lietojumprogrammas un pakalpojumus un lietot pašu izvēlētas galiekārtas neatkarīgi no tiešā lietotāja vai nodrošinātāja atrašanās vietas vai informācijas, satura, lietojumprogrammas vai pakalpojuma atrašanās vietas, izcelsmes vai galamērķa.

[..]

2. Vienošanās starp interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem un tiešajiem lietotājiem par interneta piekļuves pakalpojumu komerciāliem un tehniskiem nosacījumiem un raksturlielumiem, piemēram, cenu, datu apjomiem vai ātrumu, un jebkādas komercdarbības prakses, ko veic interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji, neierobežo 1. punktā noteikto tiešo lietotāju tiesību īstenošanu.

3. Interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji, sniedzot interneta piekļuves pakalpojumus, visu datplūsmu apstrādā vienādi – bez diskriminācijas, ierobežojumiem vai traucējumiem – un neatkarīgi no sūtītāja vai saņēmēja, satura, kam piekļūts vai kas tiek izplatīts, lietojumprogrammām vai pakalpojumiem, kas tiek izmantoti vai sniegti, vai izmantotās galiekārtas.

Ar pirmo daļu interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem neliedz īstenot saprātīgus datplūsmas pārvaldības pasākumus. Lai šādus pasākumus uzskatītu par saprātīgiem, tie ir pārredzami, nediskriminējoši, samērīgi un netiek balstīti uz komerciāliem apsvērumiem, bet gan uz konkrētu datplūsmas kategoriju objektīvi atšķirīgām pakalpojumu tehniskās kvalitātes prasībām. Šādi pasākumi nepārrauga konkrētu saturu un netiek veikti ilgāk nekā nepieciešams.

Interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji neiesaistās datplūsmas pārvaldības pasākumos, kas pārsniedz pasākumus, kas paredzēti otrajā daļā, un jo īpaši nebloķē, nepalēnina, nepārveido, neierobežo, netraucē, nepasliktina vai nediskriminē konkrētu saturu, lietojumprogrammas vai pakalpojumus vai to konkrētas kategorijas, izņemot, ja nepieciešams, un tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai:

nodrošinātu atbilstību Savienības leģislatīviem aktiem vai valsts tiesību aktiem, kas atbilst Savienības tiesībām, kuri attiecas uz interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēju, vai pasākumiem, kas atbilst Savienības tiesībām, un ar ko īsteno šādus Savienības leģislatīvus aktus vai valsts tiesību aktus, tostarp to tiesu vai publisko iestāžu nolēmumiem, kam ir piešķirtas attiecīgas pilnvaras;

b)	saglabātu tīkla, minētajā tīklā sniegto pakalpojumu un tiešo lietotāju galiekārtu integritāti un drošību;

c)	novērstu gaidāmu tīkla pārblīvi un mazinātu sekas, ko rada ārkārtas vai pagaidu tīkla pārblīve, ar noteikumu, ka pret līdzvērtīgām datplūsmas kategorijām attiecas vienādi.”

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

Telekom ir uzņēmums, kas darbojas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē. Kopš 2017. gada 19. aprīļa tas piedāvā tiešajiem klientiem attiecībā uz dažiem saviem tarifiem papildu izvēli (kvalificēta arī kā Add‑on option), kas izpaužas kā “nulles tarifa” bezmaksas izvēles tarifs, saukts par Stream On (sākotnēji variantos StreamOn Music, StreamOn Music&Video, MagentaEINS StreamOn Music un MagentaEINS StreamOn Music&Video). Šīs izvēles aktivizēšanas gadījumā datu apjoms, kurš izmantots audio un video straumēšanai, ko izplata Telekom satura partneri, netiek atskaitīts no pamattarifā ietvertā datu apjoma, un pēc tā iztērēšanas parasti tiek samazināts datu pārraides ātrums.

7	Aktivizējot izvēles tarifu StreamOn, tiešais klients piekrīt joslas platuma ierobežošanai līdz maksimālajam ātrumam 1,7 Mbit/s attiecībā uz video straumēšanu neatkarīgi no tā, vai video izplata satura partneri vai citi [satura] sniedzēji.

8	Tiešais lietotājs jebkurā brīdī var atslēgt un pieslēgt šo izvēles tarifu. Ja tas minēto izvēli nepieslēdz 24 stundu laikā, automātiski tiek atjaunoti ar to saistītie standarta iestatījumi, proti, neieskaitīšana pamattarifā ietvertā datu apjomā, kā arī joslas platuma ierobežošana.

9	Telekom neprasa nekādu atlīdzību no satura partneriem, taču partnerība ar tiem ir atkarīga gan no tā, vai ir ievēroti tehniskie nosacījumi, ko individuāli noteikusi Telekom, gan no līguma noslēgšanas.

Lai īstenotu attiecīgo izvēles tarifu, Telekom veic divkāršu tiešā klienta patērētā satura identificēšanu, lai pārbaudītu, pirmkārt, vai tie ir nepārtraukti straumēti video un, otrkārt, vai šim klientam nodotais saturs ietilpst šī izvēles tarifa piemērošanas jomā. Šī identificēšana tiek veikta, pamatojoties uz IP adresēm (interneta protokols) un URL (vienotais resursu vietrādis), protokoliem, SNI (servera nosaukums), kā arī izmantojot filtrēšanu pēc šablona (dēvēts arī par pattern‑matching).

Ar 2017. gada 15. decembra lēmumu Bundesnetzagentur konstatēja, ka ar attiecīgo izvēles tarifu netiek ievēroti pienākumi, kas izriet no Regulas 2015/2120 3. panta 3. punkta, jo tas ir saistīts ar datu pārraides ātruma samazinājumu video straumēšanai līdz maksimālajam ātrumam 1,7 Mbit/s. Papildus, ar datplūsmas pasākumu īstenošanu saistītie nosacījumi, kas paredzēti Regulas 2015/2120 3. panta 3. punkta otrajā daļā vai trešās daļas a)–c) apakšpunktā, šajā gadījumā neesot tikuši izpildīti.

12	Bundesnetzagentur aizliedza Telekom, pirmkārt, ierobežot joslas platumu video straumēšanai, uz kuru attiecas minētais izvēles tarifs, un, otrkārt, izmantot noteikumus, kas paredz joslas platuma ierobežošanu, gan ar satura sniedzējiem, gan ar tiešajiem klientiem noslēgtajos līgumos.

13	Ar 2018. gada 8. jūnija lēmumu Bundesnetzagentur noraidīja Telekom iesniegto sūdzību kā nepamatotu. Tad pēdējā minētā cēla prasību atcelt tiesību aktu iesniedzējtiesā, Verwaltungsgericht Köln (Ķelnes administratīvā tiesa, Vācija).

14	Šai tiesai ir šaubas par Telekom piedāvātā izvēles tarifa izmantošanas nosacījumu saderību ar Regulas 2015/2120 3. pantu.

Šādos apstākļos Verwaltungsgericht Köln (Ķelnes administratīvā tiesa, Vācija), uzskatot, ka pamatlietas atrisināšanai ir nepieciešama Savienības tiesību interpretācija, nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)

Vai Regulas 2015/2120 3. panta 2. punkts gadījumā, kad mobilo sakaru tarifam, kas saistībā ar mobilo datplūsmu paredz ikmēneša iekļautu konkrētu datu apjomu, pēc kura izmantošanas pārraides ātrums tiek samazināts, var tikt pieslēgta bezmaksas tarifa opcija, pamatojoties uz kuru var tikt izmantoti konkrēti telesakaru uzņēmuma, t.s. contentpartner, pakalpojumi, neieskaitot datu apjomu, kas ir ticis izmantots ar šiem pakalpojumiem, mobilo sakaru tarifa ikmēneša iekļautajā konkrētajā datu apjomā, taču tiešais klients šajā ziņā piekrīt joslas platuma ierobežošanai līdz maksimāli 1,7 Mbit/s video straumēšanas gadījumā neatkarīgi no tā, vai runa ir par video straumēšanu no contentpartner vai citiem pakalpojumu sniedzējiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka, noslēdzot vienošanās par interneta piekļuves pakalpojumu raksturlielumiem Regulas 2015/2120 3. panta 2. punkta izpratnē, tām ir jāatbilst Regulas 2015/2120 3. panta 3. punkta prasībām?

b)	Ja uz pirmā jautājuma a) daļu ir jāatbild apstiprinoši: vai Regulas 2015/2120 3. panta 3. punkta trešā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā, kāda ir aplūkota šajā lietā, joslas platuma ierobežošana ir jāuzskata par pakalpojumu kategorijas palēnināšanu?

c)	Ja uz pirmā jautājuma b) daļu ir jāatbild apstiprinoši: vai gaidāmas tīkla pārblīves jēdziens Regulas 2015/2120 3. panta 3. punkta trešās daļas c) apakšpunkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas tikai uz [..] ārkārtēju vai pagaidu tīkla pārblīvi?

Ja uz pirmā jautājuma b) daļu ir jāatbild apstiprinoši: vai Regulas 2015/2120 3. panta 3. punkta trešās daļas c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā, kāda ir aplūkota šajā lietā, prasībai par vienlīdzīgu attieksmi pret līdzvērtīgām datplūsmas kategorijām ir pretrunā joslas platuma ierobežošana, kas tiek piemērota tikai papildu abonēšanas opcijas, bet ne pārējo mobilo sakaru tarifu gadījumā, un turklāt attiecas tikai uz video straumēšanu?

Ja uz pirmā jautājuma b) daļu ir jāatbild apstiprinoši: vai Regulas 2015/2120 3. panta 3. punkta trešā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā, kāda ir aplūkota šajā lietā, joslas platuma ierobežošana, kura ir atkarīga no papildu abonēšanas opcijas pieslēgšanas un kuru tiešais klients jebkurā brīdī turklāt var atslēgt uz ne vairāk kā [divdesmit četrām] stundām, atbilst prasībai, ka pakalpojumu kategorija var tikt palēnināta tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai sasniegtu Regulas 2015/2120 3. panta 3. punkta trešās daļas a)–c) apakšpunktā izvirzītos mērķus?

Ja uz pirmā jautājuma b) daļu ir jāatbild noliedzoši: vai Regulas 2015/2120 3. panta 3. punkta otrās daļas otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā, kāda ir aplūkota šajā lietā, joslas platuma ierobežošana tikai video straumēšanas gadījumā balstās uz konkrētu datplūsmas kategoriju objektīvi atšķirīgām pakalpojumu tehniskās kvalitātes prasībām?

Ja uz otrā jautājuma a) daļu ir jāatbild apstiprinoši: vai Regulas 2015/2120 3. panta 3. punkta otrās daļas trešais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka video straumēšanā izmantotās datplūsmas identificēšana, izmantojot IP adreses, protokolus, URL un SNI, kā arī t.s. pattern‑matching, kuras gadījumā konkrēta header informācija tiek salīdzināta ar video straumēšanai tipiskām vērtībām, ir datplūsmas konkrētā satura pārraudzība?

Ja uz pirmā jautājuma a) daļu ir jāatbild noliedzoši: vai Regulas 2015/2120 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā, kāda ir aplūkota šajā lietā, joslas platuma ierobežošana tikai video straumēšanas gadījumā ierobežo tiešo lietotāju tiesības Regulas 2015/2120 3. panta 1. punkta izpratnē?”

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Ar jautājumiem, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas 2015/2120 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka joslas platuma ierobežošana tā dēvētā “nulles tarifa” izvēles tarifa aktivizēšanas dēļ, kuru piemēro video straumēšanai, ko izplata partneroperatori vai citi satura sniedzēji, nav saderīga ar pienākumiem, kas izriet no šī panta 3. punkta.

Vispirms ir jāprecizē, ka tā dēvētā “nulles tarifa” izvēles tarifs ir komercprakse, ar kuru interneta piekļuves sniedzējs piemēro “nulles tarifu” vai izdevīgāku tarifu visai vai daļai no datu plūsmas, kas saistīta ar lietojumprogrammu vai konkrētu lietojumprogrammu kategoriju, ko piedāvā minētā piekļuves sniedzēja partneri. Tādējādi šie dati netiek atskaitīti no pamattarifa ietvaros nopirkto datu apjoma. Šāda izvēle, kas tiek piedāvāta ierobežota tarifa ietvaros, līdz ar to ļauj interneta piekļuves sniedzējiem paaugstināt sava piedāvājuma pievilcību.

Tādējādi Tiesai uzdotie jautājumi, kuru mērķis ir ļaut iesniedzējtiesai lemt par tādu izmantošanas nosacījumu likumību, kas saistīti ar tā dēvēto “nulles tarifa” izvēles tarifu, ir balstīti uz pieņēmumu, ka šāds izvēles tarifs pats par sevi būtu saderīgs ar Savienības tiesībām, it īpaši ar Regulas 2015/2120 3. pantu, ar kuru likumdevējs ir vēlējies nostiprināt atvērta interneta un tīkla neitralitātes principus.

Regulas 2015/2120 3. panta 1. punktā, lasot to kopā ar šīs regulas preambulas 6. apsvērumu, ir noteiktas tiešo lietotāju tiesības ne tikai piekļūt informācijai un saturam, izmantot lietojumprogrammas un pakalpojumus, izplatīt informāciju un saturu, bet arī nodrošināt lietojumprogrammas un pakalpojumus.

Saskaņā ar Regulas 2015/2120 3. panta 2. punktu, pirmkārt, vienošanās, kas noslēgtas starp interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem un tiešajiem lietotājiem, un, otrkārt, komercdarbības prakses, ko veic šie pakalpojumu sniedzēji, nedrīkst ierobežot šā panta 1. punktā noteikto tiešo lietotāju tiesību īstenošanu.

21	Regulas 2015/2120 3. panta 3. punktā – tā pirmajā daļā – vispirms ir paredzēts, ka interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji visu datplūsmu apstrādā vienādi – bez diskriminācijas, ierobežojumiem vai traucējumiem – un tostarp neatkarīgi no lietojumprogrammām vai pakalpojumiem, kas tiek izmantoti.

Tālāk, 3. panta 3. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka ar pirmo šīs normas daļu interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem netiek liegts īstenot saprātīgus datplūsmas pārvaldības pasākumus, un ir precizēts, ka, lai šādi pasākumi varētu tikt uzskatīti par saprātīgiem, tiem, pirmkārt, ir jābūt pārredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem, otrkārt, tiem ir jābalstās nevis uz komerciāliem apsvērumiem, bet gan uz objektīvām tehniskām atšķirībām starp noteiktām datplūsmas kategorijām un, treškārt, tie nevar attiekties uz satura pārraudzīšanu un nevar tikt veikti ilgāk nekā nepieciešams.

Visbeidzot, minētā 3. panta 3. punkta trešajā daļā ir paredzēts, ka interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem nav jāpiemēro datplūsmas pārvaldības pasākumi, kas pārsniegtu otrajā daļā paredzētos pasākumus, un it īpaši tie nedrīkst bloķēt, palēnināt, pārveidot, ierobežot, traucēt, pasliktināt vai diskriminēt konkrētas lietojumprogrammas vai to kategorijas un konkrētus pakalpojumus vai to kategorijas, izņemot, ja tas ir nepieciešams uz noteiktu laiku, vai nu lai nodrošinātu atbilstību Savienības leģislatīviem aktiem, valsts tiesību aktiem, kas atbilst Savienības tiesībām, vai pasākumiem, ar ko īsteno šādus [Savienības] leģislatīvus aktus vai valsts tiesību aktus, vai lai saglabātu tīkla, minētajā tīklā sniegto pakalpojumu un tiešo lietotāju galiekārtu integritāti un drošību, vai arī lai novērstu tīkla pārblīvi vai mazinātu tās sekas.

Šo dažādo noteikumu mērķis, kā tas izriet no Regulas 2015/2120 1. panta, ir nodrošināt interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanā vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret datplūsmu un ar to saistītās tiešo lietotāju tiesības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 15. septembris, Telenor Magyarország, C‑807/18 un C‑39/19, EU:C:2020:708, 23.–27. punkts).

Pirmām kārtām, ir jāatgādina, ka Tiesai ir bijusi iespēja precizēt, ka tad, ja interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēja rīcība nav saderīga ar Regulas 2015/2120 3. panta 3. punktu, var nolemt nenoskaidrot, vai šī rīcība atbilst no minētās regulas 3. panta 2. punkta izrietošajiem pienākumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 15. septembris, Telenor Magyarország, C‑807/18 un C‑39/19, EU:C:2020:708, 28. punkts).

26	Līdz ar to pienākuma nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visu datplūsmu neizpilde nevar tikt pamatota ar līgumslēgšanas brīvības principu, kas ir atzīts šīs pašas regulas 3. panta 2. punktā.

27	Otrām kārtām, Tiesa ir arī uzsvērusi, ka Regulas 2015/2120 3. panta 3. punkts nepieļauj tādus pasākumus, kas ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes pret datplūsmu pienākumam, ja šādi pasākumi ir balstīti uz komerciāliem apsvērumiem.

Vispirms ir jānorāda – kā tas izriet no šī sprieduma 21. punkta – ar Regulas 2015/2120 3. panta 3. punkta pirmo daļu, lasot to kopā ar šīs regulas 8. apsvērumu, interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem ir noteikts vispārējs pienākums nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret datplūsmu bez diskriminācijas, ierobežojumiem vai traucējumiem un no šī pienākuma nekādā gadījumā nevar atkāpties, izmantojot šo pakalpojumu sniedzēju īstenoto komercpraksi vai vienošanās, ko tie noslēdz ar tiešajiem lietotājiem (spriedums, 2020. gada 15. septembris, Telenor Magyarország, C‑807/18 un C‑39/19, EU:C:2020:708, 47. punkts).

Turpinot, no Regulas 2015/2120 3. panta 3. punkta otrās daļas, kā arī no šīs regulas 9. apsvēruma, saskaņā ar kuru šī daļa ir jāinterpretē, izriet, ka, lai gan interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums ievērot šo vispārējo pienākumu, tiem tomēr saglabājas iespēja veikt saprātīgus datplūsmas pārvaldības pasākumus. Taču šī iespēja ir pakļauta nosacījumam tostarp par to, ka šādi pasākumi ir balstīti uz “konkrētu datplūsmas kategoriju objektīvi atšķirīgām pakalpojumu tehniskās kvalitātes prasībām”, nevis uz “komerciāliem apsvērumiem”. Par tādu, kas ir balstīts uz šādiem “komerciāliem apsvērumiem”, it īpaši ir jāuzskata ikviens interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēja pasākums, kurš ir vērsts pret jebkuru tiešo lietotāju un kura rezultātā, nebalstoties uz šādām objektīvām atšķirībām, netiek nodrošināta vienāda un nediskriminējoša attieksme pret saturu, lietojumprogrammām vai pakalpojumiem, kurus piedāvā dažādi satura, lietojumprogrammu vai pakalpojumu sniedzēji (spriedums, 2020. gada 15. septembris, Telenor Magyarország, C‑807/18 un C‑39/19, EU:C:2020:708, 48. punkts).

Tāds tā dēvētā “nulles tarifa” izvēles tarifs, kāds ir aplūkots pamatlietā, īsteno, balstoties uz komerciāliem apsvērumiem, interneta datplūsmā nošķiršanu, no pamattarifa neatskaitot datplūsmu, kas paredzēta partneru lietojumprogrammām. Līdz ar to šāda komercprakse neatbilst Regulas 2015/2120 3. panta 3. punkta pirmajā daļā noteiktajam vispārējam pienākumam par vienlīdzīgu attieksmi pret datplūsmu bez diskriminācijas vai traucējumiem.

Ir jāuzsver, ka šī pienākumu neizpilde, kas izriet no šāda izvēles tarifa rakstura, ņemot vērā no tās izrietošo pamudinājumu, turpina pastāvēt neatkarīgi no tā, vai pēc pamattarifa iztērēšanas joprojām ir iespējams brīvi piekļūt saturam, ko nodrošina interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēja partneri.

32	Turklāt nav nozīmes tam, ka uz šādu izvēli attiecas vienošanās Regulas 2015/2120 3. panta 2. punkta izpratnē, kā tas ir atgādināts šī sprieduma 26. punktā, vai ka tās mērķis ir apmierināt klienta vai satura nodrošinātā faktisko pieprasījumu.

33	Visbeidzot, pārvaldības pasākumiem paredzētos izņēmumus nevar ņemt vērā, jo saskaņā ar Regulas 2015/2120 3. panta 3. punkta otro daļu šādus pasākumus nevar pamatot ar interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēja komercstratēģijām.

34	No iesniedzējtiesas sniegtās informācijas izriet, ka joslas platuma ierobežošana, uz kuru attiecas visi iesniedzējtiesas uzdotie jautājumi, ir piemērojama vienīgi tā dēvētā “nulles tarifa” izvēles tarifa aktivizēšanas dēļ.

35	Tā kā šāds izvēles tarifs ir pretrunā pienākumiem, kas izriet no Regulas 2015/2120 3. panta 3. punkta, šī pretruna pastāv neatkarīgi no izmantošanas nosacījumu, kas saistīti ar piedāvātajiem izvēles tarifiem, veida vai rakstura, kā, piemēram, pamatlietā aplūkotā joslas platuma ierobežošana.

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Regulas 2015/2120 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tā dēvētā “nulles tarifa” izvēles tarifa aktivizēšanu saistīta joslas platuma ierobežošana, kuru piemēro video straumēšanai, ko izplata partneroperatori vai citi satura sniedzēji, nav saderīga ar pienākumiem, kas izriet no šī panta 3. punkta.

Par tiesāšanās izdevumiem

37	Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2120 (2015. gada 25. novembris), ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tā dēvētā “nulles tarifa” izvēles tarifa aktivizēšanu saistīta joslas platuma ierobežošana, kuru piemēro video straumēšanai, ko izplata partneroperatori vai citi satura sniedzēji, nav saderīga ar pienākumiem, kas izriet no šī panta 3. punkta.

[Paraksti]

( *1 ) Tiesvedības valoda – vācu.