1.

Padomes Direktīva 2001/86/EK (2001. gada 8. oktobris), ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā ( 2 ) (turpmāk tekstā – “SE direktīva”), ir vairāk nekā 30 gadus ilgušu sarunu rezultāts, jo pirmo projektu par Eiropas uzņēmējsabiedrības (turpmāk tekstā – “SE”) izveidi ar regulu Eiropas Komisija iesniedza 1970. gadā. Sarunas ilgu laiku atdūrās pret diviem jautājumiem: uzņēmējsabiedrības divlīmeņu vai vienlīmeņa struktūru un darbinieku iesaistīšanu. Pēc tam, kad 1989. gadā projekts tika sadalīts divos priekšlikumos – vienā par regulu par Eiropas uzņēmuma statūtiem ( 3 ) un otrā par direktīvu, ar ko papildina Eiropas uzņēmuma statūtus attiecībā uz darbinieku stāvokli ( 4 ) –, beigās tika panākts kompromiss. No tā izriet iespēja izveidot SE, pārveidojot akciju sabiedrību, kas dibināta saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesībām, ja tai vismaz divus gadus ir bijis meitasuzņēmums, uz kuru attiecas citas dalībvalsts tiesības ( 5 ). Šī jaunā, ceturtā SE izveides iespēja līdzās uzņēmumu apvienošanai, holdinga SE izveidei, kā arī meitas SE izveidei izraisīja to, ka SE direktīva tika papildināta ar normām, lai nodrošinātu, ka šādas uzņēmējsabiedrības pārveidošana netiek izmantota, lai apietu pastāvošo valsts mehānismu darbinieku iesaistīšanai pārveidojamajā uzņēmējsabiedrībā. Viena no šīm normām ir SE direktīvas 4. panta 4. punkts, kura interpretācija tiek lūgta ar šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Tas neapšaubāmi ir viens no sāpīgajiem tā kompromisa punktiem, kas tika vienbalsīgi pieņemts pēc direktīvas juridiskā pamata maiņas, jo šis pants ir paredzēts, lai nodrošinātu “vismaz tādu pašu līmeni jebkurai darbinieku iesaistīšanai, kāds jau ir uzņēmējsabiedrībā, kas ir pārveidojama par SE”.

2.

Tā kā Vācijas tiesībās ir paredzēts īpašs balsojums, ievēlot arodbiedrību pārstāvjus no darbinieku pārstāvju vidus “Aktiengesellschaft” (akciju sabiedrība) uzraudzības padomē, – vai šī īpatnība ir daļa no elementiem, kas jāsaglabā šīs “Aktiengesellschaft” (akciju sabiedrība) pārveidošanas par SE gadījumā, vai arī tā var būt sarunu priekšmets starp pārveidojamās sabiedrības kompetentajām struktūrām un īpašo pārrunu grupu (turpmāk tekstā – “ĪPG”), kas ir instruments, kurš ar SE direktīvu izveidots, lai izstrādātu darbinieku iesaistīšanas topošajā SE noteikumus, ņemot vērā valstu tiesību aktus un praksi, jo Eiropas Savienības likumdevējs nav izvēlējies šos režīmus unificēt?

3.

Es ierosināšu atbildēt, ka ĪPG sarunu autonomija nevar apdraudēt nošķirta balsojuma esamību, lai darba ņēmēju pārstāvju amatos uzraudzības padomē ievēlētu zināmu daļu no arodbiedrību izvirzītajiem kandidātiem, ja šī īpatnība pastāv un ir imperatīva pārveidojamai uzņēmējsabiedrībai piemērojamās valsts tiesībās.

4.

SE direktīvas 3., 5., 7., 8., 10., 18. un 19. apsvērumā ir lasāms:

[..]

[..]

[..]

[..]

5.

SE direktīvas 1. pantā “Mērķis” ir paredzēts:

“1.   Šī direktīva reglamentē darbinieku iesaistīšanu Eiropas akciju sabiedrību (Societas Europaea, še turpmāk – “SE”) lietās, kā minēts [Regulā Nr. 2157/2001].

2.   Šim nolūkam katrā SE nosaka darbinieku iesaistīšanas pasākumus saskaņā ar 3. līdz 6. pantā minēto sarunu procedūru vai ievērojot 7. pantā norādītos apstākļus, saskaņā ar pielikumu.”

6.

Saskaņā ar SE direktīvas 2. pantu “Definīcijas”:

Šajā direktīvā:

[..]

[..]

7.

SE direktīvas II iedaļas “Sarunu procedūra” 3. pantā ir noteikts:

“1.   Ja dibinātāju uzņēmējsabiedrību vadības vai pārvaldes struktūrvienības izstrādā SE dibināšanas plānu, tās iespējami īsā laikā [..] pēc [tam, kad ir panākta vienošanās] pārveidot [meitasuzņēmumu] par SE, veic attiecīgus pasākumus [..], lai uzsāktu sarunas ar uzņēmējsabiedrību darbinieku pārstāvjiem par darbinieku iesaistīšanas pasākumiem SE.

2.   Šim nolūkam izveido īpašu pārrunu grupu, kurā pārstāvēti dibinātāju uzņēmējsabiedrību un attiecīgo meitasuzņēmumu vai filiāļu darbinieki, saskaņā ar šādiem noteikumiem:

[..]

[..]

3.   Īpašā pārrunu grupa un dibinātāju uzņēmējsabiedrību kompetentās struktūrvienības, rakstiski vienojoties, nosaka darbinieku iesaistīšanas pasākumus SE iekšienē.

[..]

4.   Saskaņā ar 6. punktu īpašā pārrunu grupa pieņem lēmumus ar tās locekļu absolūto balsu vairākumu, ja vien šāds balsu vairākums atbilst darbinieku absolūtajam vairākumam. Katram loceklim ir viena balss. Tomēr, ja sarunu rezultātā notiek līdzdalības tiesību ierobežošana, pieņemot lēmumu, kas apstiprina šādu vienošanos, ir vajadzīgs tāds balsu vairākums, kad par to nobalso divas trešdaļas īpašās pārrunu grupas locekļu, kuri pārstāv vismaz divas trešdaļas darbinieku, ieskaitot to locekļu balsis, kas pārstāv darbiniekus vismaz no divām dalībvalstīm, proti:

Līdzdalības tiesību ierobežošana nozīmē, ka SE struktūrvienību locekļu īpatsvars 2. panta k) punkta nozīmē ir mazāks nekā lielākais īpatsvars, kas pastāv dibinātāju uzņēmējsabiedrību iekšienē.

[..]”

8.

SE direktīvas 4. pants par vienošanās par darbinieku iesaistīšanas noteikumiem SE saturu ir šāds:

“1.   Dibinātāju uzņēmējsabiedrību struktūrvienības un īpašā pārrunu grupa risina sarunas sadarbības garā, lai panāktu vienošanos par darbinieku iesaistīšanas pasākumiem SE iekšienē.

2.   Neskarot pušu autonomiju un ievērojot 4. punktu, 1. punktā minētā vienošanās starp dibinātāju uzņēmējsabiedrību kompetentajām struktūrvienībām un īpašo pārrunu grupu nosaka:

[..]

[..].

3.   Ja tā neparedz citādi, uz vienošanos neattiecas pielikumā minētie pamatnoteikumi.

4.   Neskarot 13. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ja SE dibina pārveidošanas ceļā, vienošanās paredz vismaz tādu pašu līmeni jebkurai darbinieku iesaistīšanai, kāds jau ir uzņēmējsabiedrībā, kas ir pārveidojama par SE.”

9.

SE direktīvas 7. panta “Pamatnoteikumi” 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.   Lai sasniegtu 1. pantā norādīto mērķi, dalībvalstis, neskarot turpmāk norādīto 3. punktu, pieņem darbinieku iesaistīšanas pamatnoteikumus, kam ir jāatbilst pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

Pamatnoteikumus, ko paredz tās dalībvalsts tiesību akti, kurā būs SE juridiskā adrese, piemēro no SE reģistrācijas dienas, ja:

2.   Turklāt pamatnoteikumus, kas ir ietverti reģistrācijas dalībvalsts tiesību aktos saskaņā ar pielikuma 3. daļu, piemēro tikai:

[..].

Ja dažādās dibinātājās uzņēmējsabiedrībās bijuši vairāki līdzdalības veidi, īpašā pārrunu grupa nolemj, kurš no tiem ir jāievieš SE. Dalībvalstis var apstiprināt noteikumus, kas ir piemērojami, ja šajā sakarā nav pieņemts neviens lēmums par SE, kura reģistrēta to teritorijā. Īpašā pārrunu grupa informē dibinātāju uzņēmējsabiedrību kompetentās struktūrvienības par visiem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu.

[..]”

10.

Saskaņā ar SE direktīvas 11. pantu par procedūras ļaunprātīgu izmantošanu:

“Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus saskaņā ar [Savienības] tiesībām, lai novērstu SE ļaunprātīgu izmantošanu ar mērķi atņemt darbiniekiem viņu iesaistīšanās tiesības vai nepiešķirt tās.”

11.

SE direktīvas 13. panta 3. un 4. punktā ir paredzēts:

“3.   Šī direktīva neskar:

4.   Lai pasargātu 3. punktā minētās tiesības, dalībvalstis var veikt vajadzīgos pasākumus, kas nodrošina to, ka darbinieku pārstāvniecības struktūras dibinātājās uzņēmējsabiedrībās, kuras turpmāk nepastāvēs kā atsevišķas juridiskas personas, pēc SE reģistrācijas saglabā.”

12.

SE direktīvas pielikumā ir ietverti tās 7. pantā minētie pamatnoteikumi. Šī pielikuma 3. daļā “Līdzdalības pamatnoteikumi” ir lasāms:

“Darbinieku līdzdalību SE reglamentē šādi noteikumi:

Ja pirms SE reģistrācijas nevienā no dibinātājām uzņēmējsabiedrībām nav līdzdalības noteikumu, SE darbinieku līdzdalības noteikumi nav jāievieš.

Pārstāvniecības struktūra pieņem lēmumu par vietu sadalījumu pārvaldes vai uzraudzības struktūrvienībā starp tās locekļiem, kas pārstāv darbiniekus no dažādām dalībvalstīm, vai par to, kā SE darbinieki var ieteikt vai noraidīt šo struktūrvienību locekļu iecelšanu atbilstīgi SE darbinieku īpatsvaram katrā dalībvalstī. Ja uz darbiniekiem vienā vai vairākās dalībvalstīs neattiecas šis proporcionalitātes kritērijs, pārstāvniecības struktūra ieceļ pārstāvi no vienas no šīm dalībvalstīm, jo īpaši no dalībvalsts, kurā ir SE juridiskā adrese, ja tas ir lietderīgi. Katra dalībvalsts var noteikt to vietu sadalījumu, kuras tai piešķirtas pārvaldes vai uzraudzības struktūrvienībā.

[..]”

13.

1976. gada 4. maijaGesetz über die Mitbestimmung der Arbeitnehmer (Likums par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā) ( 6 ), ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2015. gada 24. aprīļa likumu ( 7 ), 7. pantā ir noteikts:

“(1)   Uzraudzības padomē uzņēmumā,

[..]

(2)   No uzraudzības padomes locekļiem, kas pārstāv darbiniekus:

[..]

(5)   2. punktā minētajām arodbiedrībām jābūt pārstāvētām pašā uzņēmumā vai citā uzņēmumā, kura darbinieki saskaņā ar šī likuma normām piedalās uzņēmuma uzraudzības padomes locekļu vēlēšanās.”

14.

MitbestG 16. pantā attiecībā uz arodbiedrību pārstāvju ievēlēšanu uzraudzības padomē ir paredzēts:

“(1)   Par arodbiedrību pārstāvību atbildīgos uzraudzības padomes locekļus saskaņā ar 7. panta 2. punktu delegāti ievēlē aizklātā balsojumā un saskaņā ar proporcionālā balsojuma principiem.

(2)   Arodbiedrības pārstāvjus ievēlē, pamatojoties uz to kandidātu sarakstu, ko ir izvirzījušas arodbiedrības, kas ir pārstāvētas pašā uzņēmumā vai citā uzņēmumā, kura darbinieki saskaņā ar šī likuma normām piedalās uzņēmuma uzraudzības padomes locekļu vēlēšanās. [..]”

15.

2004. gada 22. decembraGesetz über die Beteiligung der Arbeitnehmer in einer Europäischen Gesellschaft (Likums par darbinieku iesaistīšanas pasākumiem Eiropas uzņēmējsabiedrībā) ( 8 ), ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2020. gada 20. maija likumu ( 9 ), redakcijā, kas ir spēkā no 2020. gada 1. marta, 2. panta 8. un 12. punktā ir sniegtas šādas definīcijas:

“(8)   Darbinieku iesaistīšana ir jebkurš paņēmiens, tostarp informēšana, konsultēšana un līdzdalība, kā darbinieku pārstāvji var ietekmēt lēmumus, ko pieņem uzņēmējsabiedrībā.

[..]

(12)   Līdzdalība ir darbinieku ietekme uz norisēm uzņēmējsabiedrībā, izmantojot:

16.

SEBG 21. pantā “Vienošanās saturs” ir paredzēts:

“(1)   Citādā ziņā neskarot pušu autonomiju un ievērojot 6. punktu, rakstiskā vienošanās starp vadību un īpašo pārrunu grupu nosaka:

[..]

(3)   Gadījumā, ja puses vienojas par līdzdalību, ir jānosaka tās apjoms. It īpaši ir jānosaka:

[..]

(6)   Neskarot šī likuma saikni ar citiem noteikumiem par darbinieku līdzdalību uzņēmumā, ja SE dibina pārveidošanas ceļā, vienošanās paredz vismaz tādu pašu līmeni jebkurai darbinieku iesaistīšanai, kāds jau ir uzņēmējsabiedrībā, kas ir pārveidojama par SE. [..]”

17.

2014. gadā akciju sabiedrība saskaņā ar Vācijas tiesībām pārveidojās par SE ar divlīmeņu sistēmu, ar nosaukumu SAP SE, pēc tam, kad ar ĪPG bija noslēgta vienošanās par darbinieku iesaistīšanu šajā uzņēmējsabiedrībā (turpmāk tekstā – “vienošanās par darbinieku iesaistīšanu”).

18.

Pirms pārveidošanas uzņēmējsabiedrības uzraudzības padomes sastāvā saskaņā ar MitbestG 7. panta 1. un 2. punktu bija astoņi locekļi, kas pārstāvēja akcionārus, un astoņi locekļi, kas pārstāvēja darbiniekus. No darbinieku pārstāvjiem divi bija arodbiedrību pārstāvji, kuri bija ievēlēti no pārējo sešu darbinieku pārstāvju ievēlēšanas nošķirtā balsojumā.

19.

Pēc pārveidošanas, saskaņā ar vienošanos par darbinieku iesaistīšanu SAP SE ir izveidota Uzraudzības padome, kurā ir astoņpadsmit locekļi, no kuriem deviņi ir darbinieku pārstāvji. Vienošanās par darbinieku iesaistīšanu II daļas 3.1. punktā ir paredzēts, ka par darbinieku pārstāvjiem Uzraudzības padomē var tikt izvirzīti vai iecelti tikai SAP grupas darbinieki vai šajā grupā pārstāvēto arodbiedrību pārstāvji. Vienošanās minētās daļas 3.3. punktā ir paredzētas ekskluzīvas tiesības daļu no Vācijai paredzētajiem darbinieku pārstāvjiem izvirzīt par labu arodbiedrībām, un šie arodbiedrību pārstāvji tiek ievēlēti nošķirtā balsojumā.

20.

Lai gan SAP SE plānoja samazināt savas Uzraudzības padomes locekļu skaitu līdz 12, arodbiedrības apstrīdēja šīs vienošanās daļas 3.4. punkta noteikumus, kuros bija paredzēts, ka gadījumā, ja uzraudzības padomē ir 12 locekļi, pirmajās četrās Vācijai paredzētajās padomes locekļu vietās darbinieku pārstāvjus ievēlē Vācijā strādājoši darbinieki un ka šajā grupā pārstāvētās arodbiedrības var izvirzīt kandidātus uz daļu no Vācijai paredzētajām vietām, taču tās nevar izmantot nošķirtu balsojumu savu kandidātu ievēlēšanai. Šīs arodbiedrības uzskata, ka minētie noteikumi ir pretrunā SEBG 21. panta 6. punktam, jo tajos arodbiedrībām nav paredzētas darbinieku pārstāvju ekskluzīvas tiesības izvirzīt kandidātus uzraudzības padomē, ko garantētu nošķirts balsojums. Savukārt SAP SE uzskata, ka minēto arodbiedrību ekskluzīvās tiesības izvirzīt kandidātus, kas paredzētas MitbestG 7. panta 2. punktā kopsakarā ar tā 16. panta 2. punktu, nav aizsargātas ar SEBG 21. panta 6. punktu.

21.

Saņēmusi apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas nolēmumu, ar kuru noraidīta arodbiedrību, tostarp Industriegewerkschaft Metall (turpmāk tekstā – “IG Metall”) un Vereinte Dienstleistungsgewerkschaft (turpmāk tekstā – “ver.di”), prasība, iesniedzējtiesa šaubās par vienošanās par darbinieku iesaistīšanu noteikumu par darbinieku pārstāvju iecelšanu uzraudzības padomē, kuras locekļu skaits samazināts līdz 12 locekļiem, spēkā esamību, ņemot vērā SEBG 21. panta 6. punktu un SE direktīvas 4. panta 4. punktu.

22.

Pirmām kārtām, tā norāda, ka apstrīdētās vienošanās par darbinieku iesaistīšanu normas nav saderīgas ar SEBG 21. panta 6. punkta, ar kuru transponēts SE direktīvas 4. panta 4. punkts, interpretāciju saskaņā ar atbilstīgajām valsts tiesību interpretācijas metodēm.

23.

Proti, iesniedzējtiesa uzskata, ka autonomijai, kāda pusēm atzīta, lai panāktu vienošanos par darbinieku iesaistīšanu, gadījumā, ja SE tiek izveidota, pārveidojot akciju sabiedrību, ir izvirzīts nosacījums, ka attiecībā uz jebkuru darbinieku iesaistīšanu tiek ievērots līmenis, kurš ir vismaz līdzvērtīgs līmenim, kāds pastāv pārveidojamā uzņēmējsabiedrībā. Tā piebilst, ka šāda darbinieku iesaistīšana ir jānosaka, pamatojoties uz attiecīgajām valsts tiesībām saskaņā ar iesaistīšanas procedūrām pārveidojamā uzņēmējsabiedrībā. Tā uzskata, ka procesuālajiem elementiem, kas ir raksturīgi darbinieku iesaistīšanas paņēmieni, lai darbiniekiem būtu ietekme pārveidojamā uzņēmējsabiedrībā, ir kvalitatīvā ziņā līdzvērtīgi jānodrošina SE piemērojamos vienošanās par darbinieku iesaistīšanu noteikumos. Šī tiesa precizē, ka nošķirtas balsošanas procedūra darbinieku pārstāvjiem, kuri var būt ārpus uzņēmējsabiedrības, kurus izvirzījušas arodbiedrības un kuri ir pārstāvēti pārveidojamā uzņēmējsabiedrībā vai citā uzņēmumā, kura darbinieki piedalās Uzraudzības padomes locekļu ievēlēšanā, ir viens no procesuālajiem elementiem, kas raksturo darbinieku ietekmi, un ka tādēļ tas ar kvalitatīvā ziņā līdzvērtīgu pasākumu ir jāgarantē vienošanās par darbinieku iesaistīšanu noteikumos. Minētā tiesa norāda, ka garantija saglabāt līdzvērtīgu iesaistīšanu attiecas arī uz to arodbiedrību pārstāvju skaitu, kuri jāievēlē nošķirtā balsojumā, un ka šīm ekskluzīvajām izvirzīšanas tiesībām ir jābūt pieejamām visām arodbiedrībām, nevis tikai Vācijas arodbiedrībām. Tā piebilst, ka šis nošķirtais balsojums ļauj ievēlēt personas, kuras labi pārzina uzņēmuma apstākļus un vajadzības, un kurām vienlaikus ir ārējā pieredze un neatkarība. Tā pati tiesa no tā secina, ka vienošanās par darbinieku iesaistīšanu noteikumos paredzētais mehānisms gadījumam, ja uzraudzības padomē ir 12 locekļu, tā kā tas neparedz īpašu balsošanu arodbiedrību izvirzīto kandidātu ievēlēšanai, pietiekami negarantē arodbiedrību kandidāta klātbūtni uzraudzības padomē un tādējādi neatbilst SEBG 21. panta 6. punktam.

24.

Otrām kārtām, iesniedzējtiesa šaubās par to, vai šāda tās valsts tiesību interpretācija atbilst SE direktīvas 4. panta 4. punkta prasībām.

25.

Proti, šī tiesa uzskata, ka gadījumā, ja šis SE direktīvas pants būtu jāuztver citādi, paredzot Savienības līmenī vienveidīgu un zemāku aizsardzības līmeni, tai nāktos interpretēt SEBG 21. panta 6. punktu atbilstoši Savienības tiesībām.

26.

Šādos apstākļos Bundesarbeitsgericht (Federālā darba lietu tiesa, Vācija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [SEBG] 21. panta 6. punkts, no kura izriet, ka gadījumā, ja Vācijā reģistrētu SE dibina pārveidošanas ceļā, attiecībā uz noteiktu skaitu uzraudzības padomes locekļu, ko ievēlē no darbinieku vidus, ir jānodrošina īpaša atlases procedūra arodbiedrību izvirzītiem kandidātiem, ir saderīgs ar [SE direktīvas] 4. panta 4. punktu?”

27.

IG Metall, ver.di, SAP SE, Konzernbetriebsrat der SAP SE (SAP SE grupas uzņēmumu padome), Vācijas valdība, kā arī Eiropas Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus. Šie lietas dalībnieki – izņemot SAP SE grupas uzņēmuma padomi – tāpat kā Luksemburgas valdība sniedza mutvārdu apsvērumus tiesas sēdē, kura notika 2022. gada 7. februārī.

28.

Pirms pievēršos iesniedzējtiesas uzdotajam jautājumam, ir jāsniedz apsvērumi par SE direktīvas 4. panta 4. punkta spēkā esamību saskaņā ar primārajām tiesībām un, precīzāk, saskaņā ar LESD 49. pantu par brīvību veikt uzņēmējdarbību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16., 17. un 20. pantu. SAP SE apgalvo, ka SE direktīvas 4. panta 4. punkts ierobežo šīs brīvības un tiesības tādā veidā, kas nav nepieciešams, lai sasniegtu Regulas Nr. 2157/2001 un SE direktīvas mērķus – izveidot iekšējo tirgu un veicināt Kopienas mērķu sasniegšanu sociālajā jomā –, jo šos mērķus tādā pašā veidā varētu sasniegt ar pārējiem noteikumiem, kuri skar vienošanās par darbinieku iesaistīšanu sarunu procedūru, kā arī ar to, ka pastāvētu pamatnoteikumi, kuri būtu piemērojami sarunu neizdošanās gadījumā.

29.

Attiecībā uz šiem jautājumiem atgādinu, ka Tiesa ir nospriedusi, pirmkārt, ka vienīgi iesniedzējtiesai ir jānosaka jautājumu, kurus tā ir nodomājusi uzdot, priekšmets un, otrkārt, ka LESD 267. pantā nav paredzēti tiesību aizsardzības līdzekļi valsts tiesā izskatāmas lietas dalībniekiem, tādējādi Tiesai nevar būt pienākums izvērtēt Savienības tiesību spēkā esamību tikai tādēļ, ka šo jautājumu tai savos rakstveida apsvērumos ir uzdevis kāds no lietas dalībniekiem ( 10 ).

30.

Šajā lietā prejudiciālais jautājums ir par SE direktīvas 4. panta 4. punkta interpretāciju, un iesniedzējtiesa nav norādījusi, ka tai būtu šaubas par šīs tiesību normas spēkā esamību vai ka tai būtu ticis uzdots jautājums par tās spēkā esamību. Tādēļ Tiesai nav jālemj par minēto spēkā esamību.

31.

Pamatā šī tiesa būtībā šaubās, vai atbilstoši SE direktīvas 4. panta 4. punktam ir jāsaglabā īpašais balsojums arodbiedrību pārstāvju ievēlēšanai uzraudzības padomē tādā SE, kura izveidota, pārveidojot saskaņā ar Vācijas tiesībām reģistrētu akciju sabiedrību, vai arī no tā var atkāpties, apspriežot SE direktīvas 4. panta 1. punktā minēto vienošanos par darbinieku iesaistīšanu.

32.

Atcerēsimies, ka vienbalsība, kas bija nepieciešama SE direktīvas pieņemšanai, neļāva saskaņot vai pat vienādot darbinieku iesaistīšanas praksi uzņēmējsabiedrībās, kas izveidotas saskaņā ar dalībvalstu tiesībām. SE direktīvā tomēr ir definēta darbinieku iesaistīšana, kurai ir trīs galvenās sastāvdaļas: “jebkurš paņēmiens, tostarp informēšana, konsultēšana un līdzdalība, kā darbinieku pārstāvji var ietekmēt lēmumus, ko pieņem uzņēmējsabiedrībā” ( 11 ). Tāpat SE direktīvā līdzdalība ir kvalificēta kā “darbinieku pārstāvniecības struktūras un/vai darbinieku pārstāvju ietekme uz norisēm uzņēmējsabiedrībā, izmantojot tiesības ievēlēt [..] uzņēmējsabiedrības uzraudzības [..] struktūrvienības locekļus [..]” ( 12 ).

33.

Tā kā nav saskaņoti iesaistīšanas veidi, tiek sekmētas sarunas starp uzņēmējsabiedrības kompetentajām struktūrām un ĪPG, kura pārstāv saimnieciskās darbības subjektu, uz kuriem attiecas SE izveide, darbiniekus, lai panāktu vienošanos par darbinieku iesaistīšanu, kurā būtu jāiekļauj vairāki elementi, tostarp, ja darbinieku līdzdalība izpaužas kā šo darbinieku pārstāvju ievēlēšana uzraudzības padomē – kā tas ir šajā lietā –, šo pārstāvju skaits padomē un procedūras, kādas jāievēro, lai tos ievēlētu ( 13 ). Tomēr šīs sarunas notiek, ievērojot SE direktīvas 18. apsvērumā noteikto “pirms un pēc” principu, šādi: “darbinieku iesaistīšanās tiesībām SE būtu jābalstās uz darbinieku tiesībām, kas ir spēkā pirms SE dibināšanas”. Minētajā apsvērumā turklāt ir paredzēts princips, kas garantē darbinieku iegūtās tiesības attiecībā uz iesaistīšanos.

34.

Ja vienošanās nav, SE ir piemērojami pamatnoteikumi, kas paredzēti tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā [SE] ir reģistrēta ( 14 ), un kas atbilst SE direktīvas pielikumā noteiktajiem principiem. Šo principu vidū gadījumā, ja SE ir dibināta pārveidošanas ceļā, ir noteikums, ka, “dalībvalsts noteikumus par darbinieku līdzdalību [..] uzraudzības struktūrvienībā, ko piemēro pirms reģistrācijas, turpina pilnā mērā piemērot arī SE attiecībā uz darbinieku līdzdalību. Šim nolūkam mutatis mutandis piemēro b) punktu” ( 15 ). SE direktīvas pielikuma 3. daļas b) punktā ir noteikts, ka “pārējos SE dibināšanas gadījumos SE, tās meitasuzņēmumu un filiāļu darbiniekiem [..] ir tiesības ievēlēt [..] vairāk[us] SE [..] uzraudzības struktūrvienības locekļ[us], [kuru skaits] atbilst augstākajam pārstāvības līmenim, kurš ir spēkā attiecīgajās dibinātājās uzņēmējsabiedrībās pirms SE reģistrācijas”.

35.

Turklāt ir svarīgi norādīt, ka SE izveide pārveidošanas ceļā ir saistīta ar papildu aizsardzības pasākumiem salīdzinājumā ar pārējo triju izveidošanas iespēju noteikumiem. Tā, pirmām kārtām, pārveidošanas gadījumā nav iespējams nedz atteikties uzsākt sarunas ĪPG, nedz tās pārtraukt, nepiemērojot pamatnoteikumus ( 16 ). Tādējādi uzņēmējsabiedrības pārveidošanas gadījumā, uz kuru attiecas līdzdalība, vai nu sarunu rezultātā tiek noslēgta vienošanās par darbinieku iesaistīšanu, ievērojot SE direktīvas 4. panta 4. punkta prasības, vai arī ir piemērojami īpašie pamatnoteikumi par pārveidošanu. Otrām kārtām, pārveidošanas gadījumā ĪPG nav iespējams balsot par līdzdalības tiesību ierobežošanu, ko saprot tādējādi, ka “SE struktūrvienību locekļu īpatsvars 2. panta k) punkta nozīmē ir mazāks nekā lielākais īpatsvars, kas pastāv dibinātāju uzņēmējsabiedrību iekšienē” ( 17 ). Trešām kārtām, Regulā Nr. 2157/2001 ir paredzēti arī divi aizsardzības [pasākumi] izveides pārveidošanas ceļā gadījumos: pirmkārt, aizliegums pārveidošanas gadījumā pārcelt juridisko adresi (šīs regulas 37. panta 3. punkts) un, otrkārt, dalībvalstu iespēja paredzēt, ka pārveidošanu var veikt tikai tad, ja to ar kvalificētu balsu vairākumu vai vienbalsīgi atbalsta tāda pārveidojamās uzņēmējsabiedrības struktūrvienība, kurā ir nodrošināta darbinieku līdzdalība (minētās direktīvas 37. panta 8. punkts).

36.

SE direktīvas 4. panta 4. punkts ir jāinterpretē, ņemot vērā šo vidi. Šī interpretācija attiecas uz diviem nošķirtiem elementiem: pirmkārt, “jebkuru darbinieku iesaistīšanu” un, otrkārt, “vismaz tādu pašu līmeni [..], kāds jau ir uzņēmējsabiedrībā, kas ir pārveidojama par SE”. Savu vērtējumu sākšu ar otro elementu.

37.

Pirmām kārtām, šis otrais elements neapšaubāmi attiecas uz valsts tiesībām, kas piemērojamas darbinieku iesaistīšanai pārveidojamā uzņēmējsabiedrībā.

38.

Taču tas nenozīmē, ka visi noteikumi, kas piemērojami šai uzņēmējsabiedrībai, turpinās attiekties uz SE. Proti, tikai pamatnoteikumu piemērošana sarunu neizdošanās gadījumā ļaus bez izmaiņām saglabāt pārveidojamai uzņēmējsabiedrībai iepriekš piemērojamos noteikumus, jo saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem SE direktīvas pielikuma 3. daļas pamatnoteikumiem pārveidošanas gadījumā visus noteikumus par darbinieku līdzdalību, ko piemēro pirms reģistrācijas, saskaņā ar šīs 3. daļas a) punktu turpina pilnā mērā piemērot, it īpaši darbinieku augstāko pārstāvības īpatsvaru uzraudzības padomē atbilstoši minētās 3. daļas b) apakšpunktam, kas ir piemērojams mutatis mutandis. Tādējādi pretēji tam, ko apgalvo SAP SE, pastāv atalgojums par sarunām, jo ĪPG varēs atkāpties no valsts tiesībām, ciktāl to atļauj SE direktīvas 4. panta 4. punkta otrā elementa interpretācija.

39.

Otrām kārtām, tāds pats pamatojums jāsniedz attiecībā uz garantiju, ka nezudīs un nesamazināsies darbinieku iesaistīšanas prakse, kā arī darbinieku iegūtās tiesības attiecībā uz iesaistīšanos, un ka tiks piemērots “pirms un pēc” princips, kā noteikts SE direktīvas 3. un 18. apsvērumā.

40.

Varētu būt vilinoši piekrist SAP SE pamatojumam. Šī uzņēmējsabiedrība ierosina Savienības līmenī šos “elementus” interpretēt vienveidīgi, – tādējādi, ka līdzdalības ziņā tie attiecas tikai uz darbinieku pārstāvju īpatsvaru un ietekmi uzraudzības padomē, neprasot īpašu balsojumu par arodbiedrību pārstāvjiem. Šī interpretācija var būt balstīta uz dažādiem elementiem.

41.

Pirmkārt, šaurā nozīmē ar SE direktīvu tiek aizsargātas nevis arodbiedrību tiesības, bet gan darbinieku tiesības, jo arodbiedrības SE direktīvā ir tieši minētas tikai attiecībā uz ĪPG izveidi ( 18 ). Tomēr tas, ka tās ir minētas tikai vienreiz, var būt izskaidrojums ar to, ka par minēto [ĪPG] izveidi hipotētiski nav valsts noteikumu un ka bija jāparedz tieša arodbiedrību līdzdalība, kuru loma ir paredzēta dažās valstu tiesībās.

42.

Otrkārt, līdzdalības tiesību ierobežošana, minot to SE direktīvā, ir paredzēta kā darbinieku pārstāvju īpatsvara samazināšanās dibinātāju uzņēmējsabiedrību iekšienē ( 19 ). Līdzīgi Direktīvā (ES) 2017/1132 ( 20 ) ir paredzēts, ka pārrobežu pārveidošanas gadījumā galamērķa dalībvalsts noteikumus darbinieku līdzdalības jomā nepiemēro, ja galamērķa dalībvalsts tiesības neparedz “vismaz tādu pašu darbinieku līdzdalības līmeni, kāds ir sabiedrībā pirms pārrobežu reorganizācijas, šo līmeni izvērtējot pēc pārvaldes vai uzraudzības struktūras [..] proporcionālā darbinieku pārstāvju skaita starp dalībniekiem” ( 21 ). Tāds pats formulējums ir izmantots attiecībā uz pārrobežu sadalīšanu ( 22 ) un pārrobežu apvienošanos ( 23 ).

43.

Tādējādi šādos gadījumos līdzdalības līmeni vērtē, ņemot vērā darbinieku pārstāvju īpatsvaru attiecīgajā struktūrvienībā. Lai gan no tā var secināt, ka īpatsvars ir viens no aizsargājamiem līdzdalības elementiem, ar to tomēr nepietiek, lai izslēgtu, ka citi šīs līdzdalības elementi var tikt aizsargāti tādā pašā veidā, ar nosacījumu, ka tie iespaido darbinieku ietekmi uzņēmējsabiedrības darbībā.

44.

Direktīvā 2017/1132 paredzētajos gadījumos šī norāde uz īpatsvaru tiek sniegta tajā procesa brīdī, kad ir jānosaka, pirmām kārtām, darījumam piemērojamās tiesības attiecībā uz līdzdalības tiesībām un, otrām kārtām, tas, vai ir jāuzsāk sarunas ar ĪPG starpniecību, lai noteiktu šīs tiesības, kam ir nepieciešams objektīvs kritērijs, kurš nevar tikt apspriests.

45.

Runājot par norādi uz šo īpatsvaru SE direktīvas 3. panta 4. punkta beigu daļā, tā arī nav pietiekama, lai izslēgtu to, ka var tikt aizsargāti citi līdzdalības elementi, jo šis pants attiecas uz pārējiem SE dibināšanas veidiem. Tas pilnībā atbilst faktam, ka pamatnoteikumi attiecībā uz šiem dibināšanas veidiem aizsargā tikai īpatsvaru ( 24 ).

46.

Turklāt, tā kā pats formulējums ir īpaši plašs, proti, “jebkura darbinieku iesaistīšana”, tas nevar likt uzskatīt, ka būtu aizsargāta tikai daļa no uzraudzības padomes, lai gan vienošanās par darbinieku iesaistīšanu saturā ir jābūt ietvertam ne tikai darbinieku pārstāvju skaitam šajā padomē, bet arī procedūrām, kuras jāievēro to ievēlēšanā ( 25 ).

47.

Lai arī dažiem procesuālajiem elementiem ir jānodrošina tāda pati aizsardzība kā īpatsvaram, es neesmu pārliecināts, ka visiem procesuālajiem elementiem būtu vienāda vērtība; vēl ir nepieciešams, lai tiem būtu ietekme uz uzņēmuma darbību.

48.

Arodbiedrības, kas ir prasītājas pamatlietā, piekrīt šim viedoklim, jo ir skaidrs, ka tās nav apstrīdējušas Uzraudzības padomes locekļu skaita samazināšanu līdz 12 locekļiem, lai gan saskaņā ar Vācijas tiesībām uzraudzības padomes locekļu skaits ir atkarīgs no uzņēmējsabiedrības lieluma, nepastāvot nekādām atkāpēm. Tādēļ tās ir atzinušas, ka par minētās padomes locekļu skaitu var notikt sarunas, tāpat kā tiesas sēdē tās ir atzinušas, ka var pastāvēt vairāki veidi, kā sadalīt darbinieku pārstāvju vietas, ar nosacījumu, ka tiek ievērots nošķirts balsojums arodbiedrību kandidātu ievēlēšanai (īpatsvars, kas piemērojams tikai Vācijai paredzētajām vietām ( 26 ), vai kopējais īpatsvars, kas ļauj visām attiecīgo saimnieciskās darbības subjektu arodbiedrībām sadalīt tām rezervētās vietas ( 27 )).

49.

Tādēļ procesuālajam elementam būtu jāietekmē lēmumu pieņemšana attiecīgajā struktūrvienībā, jo, kā redzējām, darbinieku līdzdalība ir definēta kā darbinieku pārstāvju ietekme uz norisēm uzņēmējsabiedrībā ( 28 ). Tādējādi šis ietekmes kritērijs ļautu saprast, ka par kopējo uzraudzības padomes locekļu skaitu var notikt sarunas, ja tiek ievērots īpatsvars.

50.

Tomēr minētais kritērijs ir smalkāks, ja runa ir par arodbiedrību īpašā balsojuma aizsargāšanu vai neaizsargāšanu, jo tas nozīmē vērtēt arodbiedrību pārstāvju ieguldījumu salīdzinājumā ar pārējiem darbinieku pārstāvjiem uzraudzības padomē. Gan iesniedzējtiesa, gan IG Metall un ver.di norāda uz Vācijas doktrīnu šajā jautājumā, lai gan visas trīs secina, ka arodbiedrību pārstāvju līdzdalība uzlabo darbinieku līdzdalību. Tādējādi to nav iespējams novērtēt katrā atsevišķā gadījumā, un vienīgais veids, kā izvairīties no šāda vērtējuma, ir paļauties uz valsts tiesībās veikto vērtējumu.

51.

Turklāt arodbiedrības un Vācijas valdība ierosina elementa, kas raksturīgs valsts līmeņa procedūrai, kritēriju attiecībā uz darbinieku līdzdalību, lai varētu nošķirt elementus, par kuriem nevar risināt sarunas. Man šķiet, ka šis kritērijs ilustrē domu, ka ietekmi, ja tā ir saistīta ar kvalitatīviem elementiem, nevar novērtēt vai apspriest katrā atsevišķā gadījumā, bet tā ir jāvērtē, ņemot vērā valstu tiesību aktos izdarīto izvēli, kamēr nav panākta saskaņošana Savienības līmenī. Proti, ir nepieciešams, lai ĪPG būtu skaidras norādes par to, kas ietilpst tās sarunu brīvībā un kas ir jāsaglabā valstu tiesību normās.

52.

Tāpēc nav noliedzams, ka arodbiedrību pārstāvju īpašais balsojums ir raksturīgs Vācijas līdzdalības sistēmas elements, un par to nevar risināt sarunas.

53.

Man šķiet, ka SE direktīvas 4. panta 4. punkta interpretācija, ņemot vērā to pašu terminu lietojumu, tiks piemērota Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām ( 29 ) un, atsaucoties uz šo normu, pārrobežu sadalīšanai ( 30 ) un pārveidošanai ( 31 ).

54.

Pat ja iesniedzējtiesa nav Tiesai tieši uzdevusi jautājumus par šo tiesību uz nošķirtu balsošanu attiecināšanu uz visiem darbiniekiem, kurus skar pārveidošana, par šo balsošanu pieejamību arī citām arodbiedrībām, nevis Vācijas arodbiedrībām, un par iespēju izvirzīt kandidātus no arodbiedrībām neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav nodarbināti attiecīgajā saimnieciskās darbības subjektā, šie jautājumi ir pamats, jo tie ir ietverti iesniedzējtiesas nolēmuma pamatojumā. Tādēļ man šķiet interesanti īsumā atbildēt uz šo jautājumu, it īpaši tāpēc, ka atbildes var tikt izsecinātas no SE direktīvas un Tiesas judikatūras.

55.

Vispirms, Tiesa jau ir atzinusi, ka “no SE direktīvas [izriet], ka iegūto tiesību garantēšana, ko Savienības likumdevējs ir gribējis, nozīmē ne tikai darbinieku iegūto tiesību saglabāšanu sabiedrībās, kas piedalās apvienošanās procesā, bet arī šo tiesību paplašināšanu uz visiem attiecīgajiem darbiniekiem” ( 32 ). Tādējādi man šķiet skaidrs, ka visiem darbiniekiem vajadzētu spēt izmantot šo īpašo balsošanu, pat ja valsts tiesībās pati šī balsošana nav atļauta ( 33 ). Turklāt vienošanās par darbinieku iesaistīšanu var paredzēt precīzus darbinieku pārstāvju ievēlēšanas noteikumus. Tas varētu likt ĪPG sarunās pieņemt, ka citas arodbiedrības, nevis Vācijas arodbiedrības, var izvirzīt kandidātus, un tas neizriet nedz no SE direktīvā paredzēta pienākuma, nedz hipotētiski no valsts tiesībām. Visbeidzot, ņemot vērā SE direktīvā pausto nostāju, kas ļauj ĪPG piedalīties arodbiedrības pārstāvjiem, kuri nav nodarbināti saimnieciskās darbības subjektā, kuru skar pārveidošana ( 34 ), un ciktāl tas tā ir pārveidojamās uzņēmējsabiedrības valsts tiesībās, arodbiedrību kandidāti varētu būt kandidāti, kuri nav nodarbināti šādā saimnieciskās darbības subjektā.

56.

Tātad SE direktīvas 4. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka vienošanās noteikumos par darbinieku iesaistīšanu SE, kura dibināta pārveidošanas ceļā, ir jāparedz nošķirts balsojums, lai darba ņēmēju pārstāvju amatos uzraudzības padomē ievēlētu zināmu daļu no arodbiedrību izvirzītajiem kandidātiem, ja šī īpatnība pastāv un ir imperatīva pārveidojamai uzņēmējsabiedrībai piemērojamās valsts tiesībās.

57.

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Bundesarbeitsgericht (Federālā darba lietu tiesa, Vācija) uzdoto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:

Padomes Direktīvas 2001/86/EK (2001. gada 8. oktobris), ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā, 4. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka vienošanās noteikumos par darbinieku iesaistīšanu Eiropas uzņēmējsabiedrībā, kura dibināta pārveidošanas ceļā, ir jāparedz nošķirts balsojums, lai darba ņēmēju pārstāvju amatos uzraudzības padomē ievēlētu zināmu daļu no arodbiedrību izvirzītajiem kandidātiem, ja šī īpatnība pastāv un ir imperatīva pārveidojamai uzņēmējsabiedrībai piemērojamās valsts tiesībās.