1)

Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 5. pants un prasība par līguma noteikumu pārskatāmību hipotekārā aizdevuma līguma kontekstā ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ļauj pārdevējam vai piegādātājam šādā līgumā neietvert pilnīgu tāda atsauces indeksa definīciju, kas tiek izmantots mainīgas procentu likmes aprēķināšanai, vai pirms šī līguma noslēgšanas neizsniegt patērētājam informatīvos materiālus, kuros būtu norādītas šī indeksa iepriekšējās izmaiņas, tāpēc ka informācija attiecībā uz šo indeksu tiek oficiāli publicēta, ar nosacījumu, ka, ņemot vērā publiski pieejamus un piekļuvei atvērtus informācijas elementus, kā arī attiecīgā gadījumā pārdevēja vai piegādātāja sniegtu informāciju, samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs ir spējis saprast konkrētu atsauces indeksa darbības veidu un tādējādi, balstoties uz precīziem un saprotamiem kritērijiem, izvērtēt šāda noteikuma ekonomiskās – varbūtēji būtiskās – sekas attiecībā uz savām finanšu saistībām.

2)

Direktīvas 93/13 3. panta 1. punkts, 4. panta 2. punkts un 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja valsts tiesa uzskata, ka līguma noteikums, saskaņā ar kuru hipotekārā aizdevuma līgumā ir nosakāms mainīgas procentu likmes aprēķināšanas veids, nav formulēts vienkāršā, skaidri saprotamā valodā šī direktīvas 4. panta 2. punkta vai 5. panta izpratnē, tai ir jāizvērtē, vai šis noteikums ir “negodīgs” minētās direktīvas 3. panta 1. punkta izpratnē.

3)

Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas uzliek pienākumu valsts tiesai ļaut patērētājam izvēlēties vai nu, pirmkārt, līguma pārskatīšanu, aizstājot par negodīgu atzītu līgumu noteikumu, saskaņā ar kuru nosaka mainīgo procentu likmi, ar līguma noteikumu, kurā ietverta atsauce uz likumā dispozitīvi paredzētu indeksu, vai arī, otrkārt, pilnīgu hipotekārā aizdevuma līguma atcelšanu tad, kad tas nevar turpināt pastāvēt bez šī noteikuma.

4)

Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts, aplūkoti šīs direktīvas 1. panta 2. punkta gaismā, ir interpretējami tādējādi, ka tie negodīga līguma noteikuma, saskaņā ar kuru nosaka atsauces indeksu aizdevuma mainīgās procentu likmes aprēķināšanai, spēkā neesamības gadījumā pieļauj, ka valsts tiesa – ievērojot 2020. gada 3. marta sprieduma Gómez del Moral Guasch (C-125/18, EU:C:2020:138) 67. punktā paredzētos nosacījumus, aizstāj šo indeksu ar likumā noteikto indeksu, kas ir piemērojams tad, ja nav līguma pušu pretējas vienošanās –, gadījumā, kad abi šie indeksi tiek noteikti ar līdzvērtīgi sarežģītu aprēķina metodi un valsts tiesību normas paredz šo aizstāšanu gadījumos, kad nepastāv strīds un mērķis ir pienākumu līdzsvara saglabāšana starp pusēm, ar nosacījumu, ka aizstājošais indekss patiešām atspoguļo dispozitīvu valsts tiesību normu.

5)

Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka situācijā, kurā starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju noslēgts līgums pēc negodīga noteikuma atcelšanas vairs nevar pastāvēt un pilnīga līguma atcelšana izraisa patērētājam īpaši nelabvēlīgas sekas, valsts tiesa var novērst šī noteikuma spēkā neesamību, aizstājot to ar dispozitīvu valsts tiesību normu, un likmes, kas veidojas, balstoties uz aizstājošo indeksu, piemērošana ir jāveic līguma noslēgšanas datumā.