1)

Padomes Direktīvas 2001/23/EK (2001. gada 12. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā 5. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais nosacījums, saskaņā ar kuru šīs direktīvas 3. un 4. pants nav piemērojams uzņēmuma nodošanai, ja par īpašumtiesības nododošo personu ir sākta bankrota procedūra vai līdzīgs process, kurš sākts, lai “realizētu minētās personas aktīvus”, ir izpildīts, ja uzņēmuma vai tā daļas īpašumtiesību nodošana ir tikusi sagatavota pirms bankrota procedūras sākšanas – kuras mērķis ir realizēt īpašumtiesību nododošās personas mantu un kurā minētais uzņēmums tiek atsavināts – pre-pack darījumā, kura galvenais mērķis savukārt ir ļaut bankrota procedūras gaitā atsavināt vēl funkcionējošu uzņēmumu, lai pēc iespējas efektīvāk norēķinātos ar visiem kreditoriem un saglabātu pēc iespējas vairāk darba vietu, ar nosacījumu, ka pre-pack darījums ir reglamentēts tiesību vai reglamentējošajos aktos.

2)

Direktīvas 2001/23 5. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais nosacījums, saskaņā ar kuru šīs direktīvas 3. un 4. pants nav piemērojams uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības vai uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības daļas īpašumtiesību nodošanai, ja par īpašumtiesību nododošo personu sāktā bankrota procedūra vai līdzīgs process ir “kompetentas valsts iestādes uzraudzībā”, ir izpildīts, ja uzņēmuma vai tā daļas īpašumtiesību pārņemšanu sagatavo pre-pack darījumā pirms bankrota procedūras “plānotais maksātnespējas procesa administrators”, kuru kontrolē “plānotais bankrota lietu tiesnesis”, un līgums par šo nodošanu tiek noslēgts un paziņots pēc bankrota pasludināšanas ar mērķi realizēt īpašumtiesības nododošās personas mantu, turklāt ar nosacījumu, ka pre-pack darījums ir reglamentēts tiesību vai reglamentējošajos aktos.