1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu 32. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tas, ka dalībvalsts noteiktiem elektroenerģijas ražotājiem, kuru iekārtās tiek izmantoti vietējie primārās enerģijas kurināmā avoti, piešķir pārvades tīkliem garantētas piekļuves tiesības, lai garantētu elektroapgādes drošību, ciktāl šīs piekļuves tiesības ir pamatotas ar objektīviem un saprātīgiem kritērijiem un ir samērīgas ar izvirzīto leģitīmo mērķi, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

2)

LESD 107. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka virkni pasākumu – kas ieviesti ar valdības lēmumu, kas ietver tīkla operatora, kura kapitāls galvenokārt pieder valstij, sniegto prioritāro dispečervadību atsevišķu elektroenerģijas ražotāju, kuru iekārtās izmanto vietējos primārās enerģijas kurināmā avotus, saražotajai elektroenerģijai, šo ražotāju iekārtās saražotai elektroenerģijai sniegto garantēto piekļuvi pārvades tīkliem un minēto ražotāju pienākumu sniegt papildpakalpojumus attiecībā uz noteiktu daudzumu megavatu tīkla operatoram, kurš sniedz viņiem tiesības piegādāt šo daudzumu par iepriekš noteiktām cenām, kas pārsniedz no šī tirgus izrietošās cenas, – var kvalificēt par “valsts atbalstu” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Apstiprinošas atbildes gadījumā šāda pasākumu virkne ir jāuzskata par jaunu atbalstu un tādēļ uz to attiecas iepriekšējas paziņošanas Eiropas Komisijai pienākums atbilstoši LESD 108. panta 3. punktam.