27.1.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/71

Prasība, kas celta 2019. gada 3. decembrī – Asoliva un Anierac/Komisija

(Lieta T-822/19)

(2020/C 27/72)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Asociación Española de la Industria y Comercio Exportador de Aceite de Oliva (Asoliva) (Madride, Spānija) un Asociación Nacional de Industriales Envasadores y Refinadores de Aceites Comestibles (Anierac) (Madride) (pārstāvis: V. Rodríguez Fuentes, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas lūdz Vispārējo tiesu atcelt 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/1604 (2019. gada 27. septembris), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2568/91 par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm (OV 2019, L 250, 14. lpp.).

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus.

1.

Pirmais pamats – Līgumu pārkāpums

—

Prasītājas uzskata, ka apstrīdētais tiesību akts – nosakot neatspēkojamu (iuris et de iure) prezumpciju par olīveļļas kvalitātes neatbilstību, no kuras izriet sankcijas – ir pretrunā nevainīguma prezumpcijas principam, kas nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. pantā.

2.

Otrais pamats – tiesiskās drošības principa pārkāpums

—

Prasītājas uzskata, ka apstrīdētajā tiesību aktā noteiktā neatspēkojamā (iuris et de iure) prezumpcija par neatbilstību ir pretrunā tiesiskās drošības principam, jo tā ir balstīta uz metodi, kura precizitātes trūkuma dēļ neļauj pietiekami droši paredzēt atbilstību prasītajam standartam.

3.

Trešais pamats – samērīguma principa pārkāpums saistībā ar darījumdarbības brīvību

—

Prasītājas uzskata, ka apstrīdētajā tiesību aktā noteiktā neatspēkojamā (iuris et de iure) prezumpcija par neatbilstību nesamērīgi ierobežo darījumdarbības brīvību, jo tās rezultātā šai brīvībai tiek noteikts ierobežojums, izmantojot neprecīzu metodi, no kuras savukārt tiek secinātas absolūtas sekas, neņemot vērā citas esošās metodes vai pierādīšanas līdzekļus.