Prasība, kas celta 2019. gada 14. novembrī – Moerenhout u.c./Komisija

(Lieta T-789/19)

(2020/C 45/61)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Tom Moerenhout (Humbeek, Beļģija) un seši citi prasītāji (pārstāvis: G. Devers, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu prasību, kas celta par Komisijas Lēmumu C(2019) 6390 final (2019. gada 4. septembris), ar kuru atteikts reģistrēt Eiropas pilsoņu iniciatīvas priekšlikumu “Kopējās tirdzniecības politikas atbilstības nodrošināšana ES Līgumiem un starptautiskajām tiesībām” (OV 2019, L 241, 12. lpp.), prasītāji izvirza četrus pamatus.

1.	Pirmais pamats ir balstīts uz Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 211/2011 (2011. gada 16. februāris) par pilsoņu iniciatīvu (OV 2011, L 65, 1. lpp.) 4. panta 1. un 2. punkta pārkāpumu, jo Komisija esot sagrozījusi pilsoņu iniciatīvas priekšlikumu.

2.	Otrais pamats ir balstīts uz Regulas Nr. 211/2011 4. panta 3. punkta otrās daļas pārkāpumu, ciktāl Komisija neesot izpildījusi pienākumu pamatot apstrīdēto lēmumu.

Trešais pamats ir balstīts uz Regulas Nr. 211/2011 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, jo Komisija uzskatīja, ka rīcību, kas paredzēta pilsoņu iniciatīvas priekšlikumā, var veikt, tikai pamatojoties uz LESD 215. pantu, savukārt minētā rīcība nepārprotami ietilpa kopējā tirdzniecības politikā.

4.	Ceturtais pamats ir balstīts uz Regulas Nr. 211/2011 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, jo Komisija neesot ņēmusi vērā citus juridiskos pamatus, uz kuriem skaidri attiecas EPI priekšlikums, proti, LESD 43. panta 2. punktu un 114. pantu.