Prasība, kas celta 2019. gada 1. augustā – Shindler u.c./Padome

(Lieta T-541/19)

(2019/C 337/11)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Harry Shindler (Porto d’Ascoli, Itālija) un pieci citi prasītāji (pārstāvis: J. Fouchet, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Savienības Padomes 2019. gada 3. jūlijā netieši izteikto atteikumu atzīt kā bezdarbību neatbildēšanu uz 2019. gada 3. maija lūgumu atlikt 2019. gada maija beigās paredzētās Eiropas Parlamenta vēlēšanas;

—

atzīt un nospriest, ka Eiropas Savienības Padome ir prettiesiski atturējusies atlikt Eiropas Parlamenta vēlēšanas un tādējādi veikt izmaiņas Padomes 2018. gada 22. maija Lēmumā (ES, Euratom) 2018/767 paredzētajos termiņos, lai prasītājiem no Lielbritānijas dotu iespēju aktīvi piedalīties balsošanā 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas ir būtiski eventuāla Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes izstāšanās līguma ratifikācijas kontekstā;

līdz ar to:

—	konstatēt šo bezdarbību;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei samaksāt katram no prasītājiem naudas summu 1 500 euro apmērā viņu tiesāšanās izdevumu segšanai.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērotas prasītāju tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kuras aizsargātas Savienības tiesību aktos. Konkrētāk, šis prasītāju izvirzītais pamats ietver šādus aspektus:

—	ir pārkāpts LES 9. pants, LESD 20. un 21. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 7. pants;

—	Padome nav ievērojusi tiesiskās drošības principu un tiesiskās paļāvības principu;

—	Padome nav ievērojusi ar Eiropas Savienības pilsonību cieši saistīto vienlīdzīgas attieksmes principu, kas izriet no Hartas 20. un 39. panta, kā arī ir pārkāpts 1976. gada akta 1. panta 3. punkts kopsakarā ar LES 14. panta 3. punktu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome ar savu prettiesisko atturēšanos ir trīskārši liegusi tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Konkrētāk, šā pamata ietvaros prasītāji pauž uzskatu, ka:

—

Padome esot pārkāpusi britu personu tiesības, jo Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā tā nav apšaubījusi principa “15 year-rule” piemērošanu, ar ko lielā mērā netiek ievērota pārvietošanās brīvība un uzturēšanās brīvība, neesot ievērojusi labas pārvaldības principu, kā arī vienlīdzības principu attiecībā pret Hartā atzītajām balsošanas tiesībām, kā arī esot pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantu un tās 1. protokola 3. pantu;

—

esot uzskatāms, ka ar Brexit īstenošanas novēloto atlikšanu 2019. gada 11. aprīlī, kas notika pēc vēlētāju sarakstu slēgšanas attiecīgajā valstī, nav ievērota pārvietošanās brīvība un uzturēšanās brīvība, kā arī ir pārkāpts LES 50. pants, labas pārvaldības princips, kā arī vienlīdzības princips attiecībā pret Hartā atzītajām balsošanas tiesībām, kā arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pants un tās 1. protokola 3. pants;

—	balsošanā Apvienotajā Karalistē esot pieļauti pārkāpumi – pārsteidzīga Brexit īstenošanas atlikšana un pārmērīgs formālisms attiecībā pret ES pilsoņiem, kuri nav briti un kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē.

Ar trešo pamatu tiek pausta iebilde par prettiesiskumu attiecībā uz Eiropas Savienības Padomes atteikumu konstatēt bezdarbību un atlikt Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Šis atteikums ir pamatots ar Padomes 2017. gada 22. maija Lēmumu (ES, Euratom), ar ko pilnvaro sākt sarunas ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par līgumu, kurā nosaka tās izstāšanās kārtību no Eiropas Savienības (dokuments XT 21016/17), tai skaitā šā lēmuma pielikumu, kurā izklāstīti norādījumi sarunām par minēto līgumu (dokuments XT 21016/17 ADD 1 REV 2), ko prasītāji uzskata par prettiesisku.