Prasība, kas celta 2019. gada 12. jūlijā — DE/Parlaments

(Lieta T-505/19)

(2019/C 305/73)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: DE (pārstāvis: T. Oeyen, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Parlamenta 2018. gada 30. oktobra lēmumu, ar kuru prasītājam tika atteikts piešķirt pienācīgu īpašo atvaļinājumu viņa jaundzimušo dvīņu, kurus ir iznēsājusi surogātmāte, aprūpei;

—	piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju.

—

Tā kā prasītājam nav piešķirtas tiesības uz tādu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas, kas ir līdzvērtīgs grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam un/vai adopcijas atvaļinājumam, ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāptas prasītāja pamattiesības uz vienlīdzīgu aizsardzību un nediskrimināciju, kuras ir nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. panta 1. punktā, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECPAK) 14. pantā un Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 1. panta d) punktā. Tā kā homoseksuālas personas ir dominējošā to vecāku grupa, kas izmanto bērna iznēsāšanu, kuru veic surogātmāte, tās nesamērīgi negatīvi ietekmē Parlamenta sniegtā Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu normu attiecībā uz atvaļinājumiem saistībā ar bērna piedzimšanu interpretācija, kas ir atspoguļota apstrīdētajā lēmumā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas prasītāja tiesības uz ģimenes dzīves aizsardzību.

—

Tā kā prasītājam nav piešķirts tāds pienācīgs īpašais atvaļinājums viņa jaundzimušo bērnu aprūpei, kas ir līdzvērtīgs grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam un/vai adopcijas atvaļinājumam, ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts ECPAK 8. pants, ar kuru tiek aizsargātas prasītāja tiesības uz ģimenes dzīvi, lasot to kopsakarā ar ECPAK 14. pantu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir pieņemts, pārkāpjot labas pārvaldības principu.

—	Konkrēti tiek apgalvots, ka atbildētājs i) ir liedzis prasītājam tiesības tikt uzklausītam un ii) nav norādījis pienācīgus iemeslus savam lēmumam.

Ar ceturto pamatu tiek izvirzīta iebilde par prettiesiskumu attiecībā uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu normām par īpašo atvaļinājumu, kā tās apstrīdētajā lēmumā interpretē atbildētājs.

—

To pašu iemeslu dēļ, kas ir izklāstīti iepriekš pirmajā līdz trešajā pamatā, tiek apgalvots, ka ir prettiesiska Parlamenta sniegtā Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 57. panta, lasot to kopsakarā ar šo noteikumu V pielikuma 6. pantu, interpretācija, kura ir atspoguļota apstrīdētajā lēmumā un saskaņā ar kuru Eiropas Parlamenta ierēdņiem vai citiem darbiniekiem, kas kļūst par vecākiem, izmantojot bērna iznēsāšanu, kuru veic surogātmāte, nav tiesību uz tādu īpašo atvaļinājumu, kas ir līdzvērtīgs grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam un/vai adopcijas atvaļinājumam.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta tiesību kļūda un nav pareizi piemērots Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 2. pielikuma 6. pants un Eiropas Parlamenta Iekšējie noteikumi, kuros ir regulēts atvaļinājums.

—

Gadījumā, ja Vispārējā tiesa uzskatītu, ka prasītājam nav tiesību uz tādu bērna piedzimšanas atvaļinājumu, kas ir līdzvērtīgs tam, kuru piešķir kā grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu vai adopcijas atvaļinājumu, prasītājs norāda, ka viņam kā dvīņu tēvam ir tiesības uz 20 dienu ilgu atvaļinājumu. Šīs tiesības ir piemērojamas neatkarīgi no tiesiskā mehānisma, saskaņā ar kuru prasītājs ir ieguvis vecāku atbildību.