—

atzīt, ka nav bijis prettiesiska valsts atbalsta un (i) atcelt Komisijas Lēmuma C(2019) 2526 final (2019. gada 2. aprīlis) par valsts atbalstu SA.44896, ko īstenojusi Apvienotā Karaliste attiecībā uz CFC grupas finansēšanas atvieglojumu, 1. pantu, ciktāl tajā ir konstatēts, ka pastāv prettiesisks valsts atbalsts; un (ii) noraidīt prasību, lai AK atgūtu no prasītāja apgalvoti prettiesisko valsts atbalstu, kas ir izmaksāts šajā kontekstā (apstrīdētā lēmuma 2. un 3. punkts);

—

pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 2. un 3. punktu, ciktāl tajos tiek pieprasīts, lai AK atgūtu apgalvoto valsts atbalstu no prasītājiem;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā esot pieļautas acīmredzamas kļūdas atbilstošo faktu un piemērojamo tiesību aktu vērtējumā.

2.

Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot kļūdījusies, secinot, ka CFC normas ir valsts atbalsta pasākums LESD 107. panta 1. punkta izpratnē un kā tādas šīs normas piešķir selektīvu priekšrocību konkrētiem tirgus dalībniekiem.

3.

Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots, ka pat pieņemot, ka aplūkojamie CFC pasākumi ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, apstrīdētajā lēmumā esot kļūdaini secināts, ka nepastāv attaisnojums, kuru varētu piemērot, lai aizstāvētu konkrēto pasākumu saderību ar Eiropas Savienības noteikumiem par valsts atbalstu. Turklāt apstrīdētais lēmums esot neracionāls un nekonsekvents, jo Komisija esot pareizi piekritusi, ka AK 2010. gada Nodokļu politikas (starptautisko un citu noteikumu) [UK’s Taxation (International and Other Provisions) Act] likuma 9.A sadaļas 9. nodaļas normas ir attaisnojamas gadījumos, kad vienīgais iemesls piemērot CFC maksājumu ir “AK saistītā kapitāla” pārbaude, pamatojoties uz to, ka šī pārbaude var būt pārmērīgi grūti īstenojama praksē, bet vienlaikus, un nesniedzot pienācīgu pamatojumu, Komisija apgalvo, ka minētā 9. nodaļa nekad nav attaisnojama gadījumos, ja CFC maksājums ir jāpiemēro būtisku personāla funkciju (SPF) pārbaudes rezultātā. Proti, tā kā SPF pārbaudi ir pārmērīgi grūti piemērot praksē, Komisijai bija jāsecina, ka minētā 9. nodaļa ir attaisnojama arī saistībā ar šo pārbaudi, un tādējādi jāsecina, ka valsts atbalsts nepastāv.

4.

Ar ceturto prasības pamatu tiek apgalvots, ka, ja apstrīdētais lēmums tiktu saglabāts, tā īstenošana, atgūstot apgalvoto valsts atbalstu no prasītājiem, pārkāps Savienības tiesību pamatprincipus, tostarp uzņēmējdarbības brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, piezīmējot, ka prasītāju gadījumā konkrētie CFC atrodas citās dalībvalstīs.

5.

Ar piekto prasības pamatu tiek apgalvots, ka no apstrīdētā lēmuma izrietošais piedziņas rīkojums neesot pamatots un esot pretrunā Savienības tiesību pamatprincipiem.

6.

Ar sesto prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā neesot norādījusi atbilstošus iemeslus būtiskiem elementiem, tādiem kā secinājumam, ka CFC maksājums atbilstoši AK 2010. gada Nodokļu politikas (starptautisko un citu noteikumu) [UK’s Taxation (International and Other Provisions) Act] likuma 9.A sadaļas 5. nodaļai varētu tikt piemērots, bez grūtībām un bez nesamērīga sloga izmantojot SPF pārbaudi.

7.

Ar septīto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpts arī labas pārvaldības princips, kurš prasa, lai Komisija savās administratīvajās procedūrās atļautu pārskatāmību un paredzamību un pieņemtu savus lēmumus saprātīgā laikā. Nav saprātīgi, ka Komisijai vajadzēja vairāk nekā četrus gadus, lai pieņemtu lēmumu par izmeklēšanas uzsākšanu šajā lietā un pieņemtu galīgo lēmumu vairāk nekā sešus gadus pēc tam, kad apstrīdētais pasākums ir stājies spēkā.