3.6.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 187/86

Prasība, kas celta 2019. gada 10. aprīlī — Spānija/Komisija

(Lieta T-241/19)

(2019/C 187/93)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis: A. Rubio González)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas 2018. gada 19. decembra lēmumu par valsts atbalstu SA.34914 (2013/C), ko īstenojusi Apvienotā Karaliste saistībā ar Gibraltāra uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmu;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.

Pirmais pamats ir par to, ka esot pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts, jo neesot pareizi piemērots teritoriālās selektivitātes kritērijs.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī Komisijas rīcībā bija dati un informācija, kas apliecina teritoriālā ziņā selektīva valsts atbalsta esamību, un šim apstāklim esot vajadzējis Komisijai radīt šaubas par atbalsta selektīvo tvērumu. Ņemdama vērā tikai materiālās selektivitātes kritēriju, Komisija esot izdarījusi kļūdainus secinājumus, jo eksistējot vai varot eksistēt vairāk atbalsta nekā faktiski identificēts apstrīdētajā lēmumā.

2.

Otrais pamats ir par to, ka esot pārkāpts LESD 296. pants, jo apstrīdētais lēmums esot akts, kurā formāli trūkst pamatojuma un vajadzīgā izvērtējuma jautājumā par selektivitāti.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka Komisija nepamato, kāpēc tā noraida argumentus, ko visā procedūras gaitā Spānijas Karaliste klāstījusi jautājumā par selektivitāti. Šis lēmums esot akts, kuram trūkst pamatojuma pēc būtības, jo tajā esot nepareizi interpretēts Pirmās instances tiesas 2008. gada 18. decembra spriedums, Government of Gibraltar/Komisija, T-211/04 un T-215/04, EU:T:2008:595. Tā kā Tiesa ir atcēlusi šo spriedumu (ar 2011. gada 15. novembra spriedumu Komisija un Spānija/Government of Gibraltar un Apvienoto Karalisti, C-106/09 P un C-107/09 P, EU:C:2011:732), tika atjaunots no Komisijas 2004. gada 30. [marta] Lēmuma 2005/261/EK izrietošais kritērijs, šo kritērija maiņu nekādi nepamatojot.