15.4.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/104

Prasība, kas celta 2019. gada 26. februārī — Spadafora/Komisija

(Lieta T-130/19)

(2019/C 139/106)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Sergio Spadafora (Brisele, Beļģija) (pārstāvis: G. Belotti, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt OLAF ģenerāldirektora 2018. gada 26. novembra lēmumu, ar kuru ir noraidīta prasītāja 2018. gada 24. jūlijā iesniegtā sūdzība;

—

atcelt OLAF ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja — darbinieka, kurš rīkojas kā iecēlējinstitūcija — lēmumu par OLAF.C4 (Juridiskās konsultācijas) nodaļas vadītāja iecelšanu amatā no 2018. gada 1. jūnija;

—

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt prasītājam mantisko un nemantisko kaitējumu;

—

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība galvenokārt ir vērsta pret lēmumiem par OLAF direkcijas “Atbalsts izmeklēšanai” nodaļas “Juridiskās konsultācijas” vadītāja iecelšanu amatā no 2018. gada 1. jūnija un par prasītāja sūdzības par minēto iecelšanu amatā, kas tika iesniegta atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam, noraidīšanu.

Prasības pamatojumam prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.

Pirmais pamats ir par Komisijas Lēmuma C(2016) 3288 final 8. panta 1. un 2. punkta pārkāpumu.

—

Šajā ziņā tiek norādīts, ka iecēlējinstitūcija neesot ņēmusi vērā ārējās konsultantu sabiedrības ziņojumā ietvertos novērtējumus, kas savukārt ir paredzēts iepriekš minētā Komisijas lēmuma 8. panta 1. punktā, lai varētu veikt leģitīmu nodaļas vadītāja atlasi.

2.

Otrais pamats ir par objektivitātes pienākuma pārkāpumu.

—

Šajā ziņā tiek norādīts, ka šajā lietā neesot ievērots Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants, jo lēmums par konkrētā nodaļas vadītāja iecelšanu amatā, lai gan tas ir likumīgi pieņemts taisnīgas atlases procedūras rezultātā, bija atbildētājas iepriekš nelikumīgi izvirzīts mērķis. Uz atbildētājas iepriekš izvirzītā mērķa nelikumīgumu norāda divi galvenie elementi: i) favorītisms attiecībā pret prasītāja konkurentu; ii) Vispārējās tiesas (Apelāciju palāta) 2017. gada 5. decembra sprieduma lietā T-250/16 P neņemšana vērā.

3.

Trešais pamats ir par apstākli, ka, lai gan saskaņā ar Komisijas Lēmuma C(2016) 3288 final 8. panta 2. punkta a) apakšpunktu “pirms izlemt par iecelšanu amatā, attiecīgais ģenerāldirektors konsultējas ar komisāru, kurš ir atbildīgs par šo departamentu”, iecēlējinstitūcija šajā lietā neesot ievērojusi šo konsultēšanās procedūru, bet vienojusies ar vienu vai vairākām personām par kandidāta iecelšanu nodaļas vadītāja amatā.