|
1.4.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 122/22 |
Prasība, kas celta 2019. gada 4. februārī — Vlaamse Gemeenschap un Vlaams Gewest/Parlaments un Padome
(Lieta T-66/19)
(2019/C 122/25)
Tiesvedības valoda — holandiešu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Vlaamse Gemeenschap un Vlaams Gewest (pārstāvji: T. Eyskens, N. Bonbled un P. Geysens, advokāti)
Atbildētāji: Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome
Prasījumi
Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
|
— |
atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu; |
|
— |
atcelt Regulu (ES) 2018/1724; |
|
— |
piespriest Eiropas Parlamentam un Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza piecus pamatus.
|
1. |
Pirmais pamats: LES 4. panta 2. punkta pārkāpums Regulā (ES) 2018/1724 (1) noteiktās valodas prasības ir pretrunā valsts tiesību aktiem par valodu lietošanu administratīvos jautājumos, kā noteikts Beļģijas Konstitūcijā. Šis iekšējais valodas režīms ir daļa no Beļģijas valsts politiskās un konstitucionālās struktūras un Beļģijas valsts identitātes. Tāpēc Regula 2018/1724 ir pretrunā LES 4. panta 2. punktam, saskaņā ar kuru Savienība respektē dalībvalstu nacionālo identitāti. |
|
2. |
Otrais pamats: LES 5. panta 1. un 4. punkta un 2. protokola par subsidiaritātes un samērīguma principu piemērošanu pārkāpums Regulā 2018/1724 noteiktās valodas prasības nav saderīgas ar pilnvaru piešķiršanas principu (1) un arī ar samērīguma principu (2).
|
|
3. |
Trešais pamats: LES 3. panta 3. punkta, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 22. panta, vispārējā nediskriminācijas principa valodas dēļ un dalībvalstu līdztiesības principa pārkāpums Regula 2018/1724 pārkāpj LES 3. panta 3. punktu, Hartas 22. pantu, vispārējo nediskriminācijas principu valodas dēļ dalībvalstu līdztiesības principu, tāpēc ka tā attur iedzīvotājus, kas vēlas dzīvot dalībvalstī, kas nav viņu valsts, apgūt šīs valsts oficiālo valodu vai kādu no tās oficiālajām valodām un turklāt tāpēc, ka tā nosaka vispārēju vienotas komunikācijas valodas izmantošanu, kas šādā veidā de facto kļūst par valsts pārvaldes iestāžu un dienestu Eiropas valodu. |
|
4. |
Ceturtais pamats: vispārējo tiesiskās drošības un tiesību aktu skaidrības principu, kā arī Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu I.2. punkta pārkāpums Valodu prasības, kas dalībvalstīm noteiktas ar Regulu 2018/1724, ir nepārprotami pretrunā skaidrības, precizitātes, paredzamības un saskaņotības principiem. Tulkošanas pienākumi, ko nosaka Regula 2018/1724, nav skaidri, precīzi, paredzami un saskaņoti attiecībā uz valodu, kurā nepieciešams tulkot. |
|
5. |
Piektais pamats: LESD 291. panta 2. punkta pārkāpums Regulā 2018/1724 noteikto tulkošanas pienākumu īstenošanai ir nepieciešama konkrēta un oficiāla valodas, kurā nepieciešams tulkot, noteikšana. Tomēr Regulas 2018/1724 institucionālais regulējums šajā ziņā ir ļoti neskaidrs. Tāpēc Regula 2018/1724 neatbilst LESD 291. pantā un Regulā (ES) Nr. 182/2001 (2) (“komitoloģijas regula”) paredzētajam delikātajam institucionālajam līdzsvaram, jo minētais regulējums faktiski ļauj Eiropas Komisijai apiet Regulā Nr. 182/2011 noteikto procedūru un pieņemt neoficiālus noteikumus. |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības- un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV 2018, L 295, 1. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2911 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV 2011, L 55, 13. lpp.).