Prasība, kas celta 2019. gada 5. februārī — AI/ECDC

(Lieta T-65/19)

(2019/C 131/62)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: AI (pārstāvji: L. Levi un A. Champetier, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC)

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt ECDC2018. gada 18. maija lēmumu, ar ko noraidīts prasītāja 2017. gada 20. jūnija lūgums sniegt palīdzību;

—	atcelt ECDC2018. gada 20. jūnija lēmumu, ar ko noraidīts prasītāja 2018. gada 30. maija lūgums piešķirt piekļuvi izmeklēšanas ziņojumam;

—	attiecīgā gadījumā atcelt ECDC2018. gada 26. oktobra lēmumu, ar ko noraidīta prasītāja 2018. gada 2. jūlija sūdzība;

—	uzdot ECDC samaksāt finansiālu atlīdzību, kas pēc ex aequo et bono principa aplēsta 40 000 EUR apmērā, par prasītājam, iespējams, nodarīto morālo kaitējumu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus attiecībā uz apstrīdēto 2018. gada 18. maija lēmumu un vienu pamatu attiecībā uz apstrīdēto 2018. gada 20. jūnija lēmumu.

1.	Pirmajā pamatā attiecībā uz apstrīdēto 2018. gada 18. maija lēmumu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības tikt uzklausītam.

2.	Otrajā pamatā attiecībā uz apstrīdēto 2018. gada 18. maija lēmumu tiek apgalvots, ka nav ievērots pienākums norādīt pamatojumu.

3.	Trešajā pamatā attiecībā uz apstrīdēto 2018. gada 18. maija lēmumu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda novērtējumā un faktu kļūda un ka ir pārkāpts Civildienesta noteikumu 86. pants.

4.	Attiecībā uz apstrīdēto 2018. gada 20. jūnija lēmumu vienīgajā izvirzītajā pamatā tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants un Regulas Nr. 45/2001 (1) 13. pants.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV 2001, L 8, 1. lpp.).