Lieta T‑854/19

Franz Schröder GmbH & Co. KG

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju

Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2021. gada 2. jūnija spriedums

Eiropas Savienības preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “MONTANA” – Absolūts atteikuma pamats – Aprakstošs raksturs – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) – Tiesības tikt uzklausītam – Regulas 2017/1001 94. panta 1. punkts – Faktu pārbaude pēc savas iniciatīvas – Tādu pierādījumu pieņemšana, kuri pirmo reizi iesniegti procesā apelācijas padomē – Regulas 2017/1001 95. panta 1. un 2. punkts

  1. Eiropas Savienības preču zīme – Pārsūdzības process – Apelācijas sūdzība par Biroja Anulēšanas nodaļas lēmumu – Apelācijas padomes veiktā pārbaude – Tvērums – Pierādījumi, kas pirmo reizi iesniegti procesā apelācijas padomē – Ņemšana vērā – Apelācijas padomes rīcības brīvība – Ierobežojumi

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2017/1001 95. panta 2. punkts; Komisijas Regulas 2018/625 27. panta 4. punkts)

    (skat. 24.–26. punktu)

  2. Eiropas Savienības preču zīme – Procesa noteikumi – Faktu pārbaude pēc savas iniciatīvas – Spēkā neesamības atzīšanas process attiecībā uz absolūtiem atteikuma pamatiem – Ierobežota pārbaude, kas attiecināta uz izvirzītajiem pamatiem – Vispārzināmu faktu ņemšana vērā

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2017/1001 7. pants, 59. pants, 62. pants un 95. panta 1. punkts)

    (skat. 38.–41., 48. un 49. punktu)

  3. Eiropas Savienības preču zīme – Pārsūdzības process – Apelācijas sūdzība apelācijas padomēs – Apelācijas padomju kompetence – Jauna izvērtēšana pēc būtības – Tvērums

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2017/1001 71. panta 1. punkts un 95. panta 1. punkts)

    (skat. 42., 45., 50. un 56. punktu)

Rezumējums

Persona, kas iestājusies lietā, RDS Design ApS, ir Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “MONTANA” īpašniece. Prasītāja Franz Schröder GmbH & Co. KG Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) iesniedza šīs preču zīmes spēkā neesamības atzīšanas pieteikumu, pamatojoties uz to, ka tā ir reģistrēta pretēji Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam ( 1 ).

EUIPO Anulēšanas nodaļa apmierināja spēkā neesamības atzīšanas pieteikumu. Pēc personas, kas iestājusies lietā, apelācijas sūdzības EUIPO Apelācijas padome atcēla šo lēmumu un noraidīja spēkā neesamības atzīšanas pieteikumu. Tā pieņēma pierādījumus, kurus lietas dalībnieki pirmo reizi iesniedza procesā šajā padomē, un uzskatīja, ka tā “pēc savas iniciatīvas” var izvērtēt, vai pastāv absolūts [atteikuma] pamats, kas izvirzīts spēkā neesamības atzīšanas pieteikuma pamatojumam. Prasītāja cēla prasību Vispārējā tiesā, lūdzot atcelt Apelācijas padomes lēmumu.

Vispārējā tiesa šo prasību noraida un, pirmkārt, sniedz precizējumus attiecībā uz apelācijas padomes īstenoto rīcības brīvību, ņemot vērā pirmo reizi Apelācijas padomē iesniegtos pierādījumus. Otrkārt, tā attīsta judikatūru attiecībā uz EUIPO pārbaudes ierobežojumu, attiecinot to uz lietas dalībnieku pamatiem un argumentiem, kas izvirzīti spēkā neesamības atzīšanas procesā, balstoties uz absolūtiem spēkā neesamības pamatiem.

Vispārējās tiesas vērtējums

Pirmām kārtām, Vispārējā tiesa atgādina, ka Regulas 2017/1001 ( 2 ) 95. panta 2. punkts piešķir EUIPO plašu rīcības brīvību, lai lemtu par novēloti iesniegtu faktu un pierādījumu ņemšanu vai neņemšanu vērā. Tomēr tā precizē, ka šīs rīcības brīvības īstenošana attiecībā uz faktiem un pierādījumiem, kas pirmoreiz iesniegti procesā Apelācijas padomē, tagad ir ierobežota ar Regulas 2018/625 ( 3 ) 27. panta 4. punktu, saskaņā ar kuru šī padome var tos akceptēt tikai tad, ja tie pirmšķietami ir tādi, kas ir būtiski lietas iznākumam, un tie laikus nav iesniegti pamatotu iemeslu dēļ. Vispārējā tiesa konstatē, ka Apelācijas padome nav pārbaudījusi, vai šīs divas prasības ir izpildītas. Tomēr tas neizraisa apstrīdētā lēmuma atcelšanu, jo nav pierādīts, ka šim lēmumam varētu būt citāds saturs.

Otrām kārtām, Vispārējā tiesa atgādina, ka spēkā neesamības atzīšanas procesos, kas balstīti uz absolūtu atteikuma pamatu, EUIPO atbilstoši Regulas 2017/1001 95. panta 1. punktam savu pārbaudi ierobežoti attiecina uz lietas dalībnieku izvirzītajiem pamatiem un argumentiem. Tomēr Apelācijas padome var īstenot tās instances pilnvaras, kura pieņēmusi apstrīdēto lēmumu, un veikt jaunu un pilnīgu apelācijas sūdzības izvērtējums pēc būtības gan no tiesību, gan no faktu viedokļa ( 4 ). Vispārējā tiesa norāda, ka šajā lietā, neraugoties uz Apelācijas padomes nepārliecinošo apgalvojumu, saskaņā ar kuru tā varēja veikt attiecīgā absolūtā atteikuma pamata esamības pārbaudi “pēc savas iniciatīvas”, tā ir vienīgi pārbaudījusi, vai tieši minētais absolūtais pamats, kuru norāda prasītāja, varēja izraisīt apstrīdētās preču zīmes spēkā neesamību. Proti, Apelācijas padome pēc savas iniciatīvas nav izvērtējusi nozīmīgus faktus, kas tai būtu varējuši likt piemērot citus absolūtus atteikuma pamatus, kuri var likt apšaubīt apstrīdētās preču zīmes spēkā esamību. Turklāt Vispārējā tiesa uzskata, ka Apelācijas padome nav veikusi “papildu faktu” pārbaudi pēc savas iniciatīvas, jo šie konstatējumi ietilpst tās vērtējumā saistībā ar [pierādījumu] elementiem, kurus prasītāja izvirzījusi spēkā neesamības atzīšanas pieteikuma pamatojumam, un saistībā ar Anulēšanas nodaļas lēmuma pamatojumu. Tas atspoguļo tikai to, ka ir veikts jauns un pilnīgs apelācijas sūdzības izvērtējums pēc būtības, kura rezultātā Apelācijas padome varēja izdarīt citu secinājumu, nevis to, kuru vēlējās prasītāja, un nevis to, kuru izdarīja Anulēšanas nodaļa. Tādējādi Vispārējā tiesa secina, ka Apelācijas padome nav ievērojusi savas Regulas 2017/1001 95. panta 1. punktā paredzētās pārbaudes robežas.

( 1 ) Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par [Eiropas Savienības] preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.).

( 3 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/625 (2018. gada 5. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi un atceļ Deleģēto Regulu (ES) 2017/1430 (OV 2018, L 104, 1. lpp.).

( 4 ) Saskaņā ar Regulas 2017/1001 71. panta 1. punktu.