Lieta T‑246/19
Kambodžas Karaliste
un
Cambodia Rice Federation (CRF)
pret
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (piektā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 9. novembra spriedums
Aizsardzības pasākumi – Rīsu tirgus – Kambodžas un Mjanmas/Birmas izcelsmes Indica rīsu imports – Regula (ES) Nr. 978/2012 – Jēdziens “Savienības ražotāji” – Jēdziens “līdzīgi vai tieši konkurējoši produkti” – Nopietnas grūtības – Tiesības uz aizstāvību – Būtiski fakti un apsvērumi – Acīmredzamas kļūdas vērtējumā
Atcelšanas prasība – Pamati – Par apstrīdēto lēmumu izvirzāmi pamati – Administratīvās procedūras stadijā neizvirzīts pamats – Pieļaujamība
(LESD 263. pants)
(skat. 38. punktu)
Kopējā tirdzniecības politika – Tirdzniecības aizsardzības pasākumi – Iestāžu novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas
(LESD 207. panta 1. punkts)
(skat. 40.–42. punktu un 117. punktu)
Muitas savienība – Kopējais muitas tarifs – Vispārējo tarifa preferenču sistēma attiecībā uz jaunattīstības valstīm – Vispārēji aizsardzības pasākumi – Kopējā muitas tarifa nodokļu atjaunošana – Attiecīgā ražojuma imports tādā daudzumā un/vai par tādām cenām, kas līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu ražotājiem Savienībā rada vai draud radīt nopietnas grūtības – Līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu noteikšana – Importētajam produktam, uz kuru attiecas tarifa preferences, piemērojamā izcelsmes kritērija ņemšana vērā – Nepieļaujamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 978/12 22. panta 1. un 2. punkts un 33. pants)
(skat. 70.–77. punktu)
Muitas savienība – Kopējais muitas tarifs – Vispārējo tarifa preferenču sistēma attiecībā uz jaunattīstības valstīm – Vispārēji aizsardzības noteikumi – Kopējā muitas tarifa nodokļu atjaunošana – Attiecīgā ražojuma imports tādā daudzumā un/vai par tādām cenām, kas līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu ražotājiem Savienībā rada vai draud radīt nopietnas grūtības – Līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu jēdzieni – Kritēriji
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 978/12 22. panta 1. un 2. punkts)
(skat. 80.–82. punktu)
Muitas savienība – Kopējais muitas tarifs – Vispārējo tarifa preferenču sistēma attiecībā uz jaunattīstības valstīm – Vispārēji aizsardzības noteikumi – Kopējā muitas tarifa nodokļu atjaunošana – Attiecīgā produkta imports tādā daudzumā un/vai par tādām cenām, kas līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu ražotājiem Savienībā rada vai draud radīt nopietnas grūtības – Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma esamības noteikšana – Cenu samazinājuma starpības aprēķins – Importa cenu un Savienības ražošanas nozares cenu salīdzināšana – Korekcija – Pierādīšanas pienākums – Komisijas pienākumi
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 978/12 22. panta 1. un 2. punkts)
(skat. 124., 125. un 144. punktu)
Muitas savienība – Kopējais muitas tarifs – Vispārējo tarifa preferenču sistēma attiecībā uz jaunattīstības valstīm – Vispārēji aizsardzības noteikumi – Kopējā muitas tarifa nodokļu atjaunošana – Attiecīgā ražojuma imports tādā daudzumā un/vai par tādām cenām, kas līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu ražotājiem Savienībā rada vai draud radīt nopietnas grūtības – Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma esamības noteikšana – Importa cenu samazinājuma aprēķins – Pienākums veikt attiecīgā ražojuma cenas un līdzīga produkta cenas taisnīgu salīdzinājumu – Salīdzinājums starp cenām, kas iegūtas dažādos tirdzniecības līmeņos – Pārkāpums
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 978/12 22. panta 1. un 2. punkts)
(skat. 128. punktu)
Muitas savienība – Kopējais muitas tarifs – Vispārējo tarifa preferenču sistēma attiecībā uz jaunattīstības valstīm – Priekšrocību saskaņā ar vispārējo tarifa preferenču sistēmu pagaidu atcelšana – Tiesības uz aizstāvību – Komisijas pienākums – Tādas informācijas izpaušana, kas ir pamatā būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuriem balstīti tās lēmumi – Nosacījums – Ieinteresēto personu pieprasījums – Neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 978/12; Komisijas Regulas Nr. 1083/2013 17. pants)
(skat. 171.–176. punktu un 186. punktu)
Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības tikt uzklausītam – Tiesības piekļūt lietas materiāliem – Ievērošana administratīvajās procedūrās – Izmeklēšanas procedūras pirms regulu, ar kurām nosaka aizsardzības pasākumus, pieņemšanas – Iestāžu pienākums sniegt attiecīgajiem uzņēmumiem informāciju – Pienākums uzklausīt ieinteresēto personu pirms tai nelabvēlīga akta pieņemšanas – Apjoms
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 978/12; Komisijas Regulas Nr. 1083/2013 17. pants)
Muitas savienība – Kopējais muitas tarifs – Vispārējo tarifa preferenču sistēma attiecībā uz jaunattīstības valstīm – Priekšrocību saskaņā ar vispārējo tarifa preferenču sistēmu pagaidu atcelšana – Tiesības uz aizstāvību – Komisijas pienākums – Tādas informācijas izpaušana, kas ir pamatā būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuriem balstīti tās lēmumi – Pārkāpums – Administratīvā procedūra, kuras iznākums šī pārkāpuma neesamības gadījumā būtu varējis būt citāds – Attiecīgā akta atcelšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 978/12; Komisijas Regulas Nr. 1083/2013 17. pants)
(skat. 205.–207. punktu)
Muitas savienība – Kopējais muitas tarifs – Vispārējo tarifa preferenču sistēma attiecībā uz jaunattīstības valstīm – Priekšrocību saskaņā ar vispārējo tarifa preferenču sistēmu pagaidu atcelšana – Tiesības uz aizstāvību – Komisijas pienākums – Tādas informācijas izpaušana, kas ir pamatā būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuriem balstīti tās lēmumi – Piemērojamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 978/12; Komisijas Regulas Nr. 1083/2013 17. pants)
(skat. 225. un 226. punktu)
Muitas savienība – Kopējais muitas tarifs – Vispārējo tarifa preferenču sistēma attiecībā uz jaunattīstības valstīm – Priekšrocību saskaņā ar vispārējo tarifa preferenču sistēmu pagaidu atcelšana – Tiesības uz aizstāvību – Iestāžu pienākums sniegt attiecīgajiem uzņēmumiem informāciju – Tas, ka Komisija nav paziņojusi pierādījumus, kas pamato importa cenas un Savienības ražošanas nozares cenas salīdzinājuma taisnīgumu – Tiesību uz aizstāvību pārkāpums
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 978/12; Komisijas Regulas Nr. 1083/2013 17. pants)
(skat. 234.–241. punktu, 243. un 244. punktu)
Rezumējums
Kopš 2012. gada saskaņā ar režīmu “Viss, izņemot ieročus”, kura mērķis ir veicināt mazāk attīstītu valstu attīstību, uz Kambodžas un Mjanmas/Birmas izcelsmes Indica rīsu importu attiecas kopējā muitas tarifa nodokļu apturēšana pilnībā.
Pamatojoties uz aizsardzības izmeklēšanu, Eiropas Komisija 2018. gadā konstatēja, ka Kambodžas un Mjanmas/Birmas izcelsmes slīpēti vai daļēji slīpēti Indica rīsi tiek importēti tādā apjomā un par tādām cenām, kas Savienības ražošanas nozarei rada nopietnas grūtības. Tādējādi ar Regulu 2019/67 ( 1 ) Komisija atjaunoja kopējā muitas tarifa nodokļus šo rīsu importam uz trīs gadu laikposmu un ieviesa pakāpenisku piemērojamo nodokļu likmes samazināšanu.
Vispārējā tiesa, kurā vērsās Kambodžas Karaliste un Cambodia Rice Federation, apmierina atcelšanas prasību, kas celta par apstrīdēto regulu. Spriedumā tā pirmo reizi interpretē VPS regulas ( 2 ) 22. un 23. pantu un it īpaši jēdzienus, kuri saistīti ar “līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu ražotājiem Savienībā”, kā arī nosacījumus, ar kādiem tiek sniegti pierādījumi par nopietnu grūtību esamību, kas radušās Savienības ražošanas nozarei.
Vispārējās tiesas vērtējums
Vispirms attiecībā uz jēdzienu “līdzīgi vai tieši konkurējoši produkti” un Savienības ražošanas nozares definīciju Vispārējā tiesa iesākumā norāda, ka aizsardzības izmeklēšanā ir jāņem vērā gan “līdzīgu produktu” ražotāji Savienībā, gan “tieši konkurējošu” produktu ražotāji.
Pēc tam tā konstatē, ka šajā gadījumā Komisija, lai novērtētu, vai pastāv nopietnas grūtības, ar kurām saskārušies Savienības ražotāji, ir uzskatījusi, ka slīpēti vai daļēji slīpēti Indica rīsi, kas apstrādāti, izmantojot Savienībā audzētus vai novāktus nelobītus rīsus, ir “līdzīgs vai tieši konkurējošs produkts”.
Šajā ziņā Vispārējā tiesa, pirmām kārtām, norāda – Komisija kļūdaini uzskata, ka attiecībā uz “līdzīgiem vai tieši konkurējošiem produktiem” VPS regulas 22. panta 1. punkta izpratnē ir jāpiemēro produktu, kas importēti no tarifa preferenču saņēmējvalsts, izcelsmes nosacījums VPS regulas 33. panta un Deleģētās regulas 2015/2446 ( 3 ) izpratnē.
Savienības likumdevējs atsaucas uz izcelsmes noteikumiem tikai attiecībā uz importētajiem produktiem. Turklāt VPS regulas 22. panta 1. un 2. punktā nav norādīts, ka, analizējot saņēmējvalsts izcelsmes produkta importa ietekmi uz Savienības ražotāju ekonomisko vai finanšu stāvokli, būtu jāņem vērā šo ražotāju ražoto produktu izcelsme un tādējādi būtu jāierobežo tie Savienības ražotāji, kuri var saņemt šajā tiesību normā paredzēto aizsardzību.
Otrām kārtām, Vispārējā tiesa uzskata, ka Savienībā ražotie slīpētie vai daļēji slīpētie Indica rīsi ir jākvalificē kā Kambodžas izcelsmes slīpētiem vai daļēji slīpētiem Indica rīsiem līdzīgs vai kā ar tiem tieši konkurējošs produkts, neatkarīgi no to izejvielu izcelsmes, kuras izmantotas to apstrādē.
Slīpētiem vai daļēji slīpētiem Indica rīsiem, neatkarīgi no minēto izejvielu izcelsmes, ir tādas pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības, un tiem ir vienāds izmantojums. Tātad tie ir savstarpēji aizstājami vai aizvietojami ar citiem slīpētiem vai daļēji slīpētiem Indica rīsiem gan no Savienības rīsu slīpētavu, gan patērētāju viedokļa.
Tāpēc Komisijai, analizējot Indica rīsu importa no Kambodžas ietekmi uz Savienības ražošanas nozares cenām, bija jāņem vērā visas Savienības slīpētavas, kurās ražo slīpētus vai daļēji slīpētus Indica rīsus, neatkarīgi no tajās apstrādāto nelobīto rīsu izcelsmes.
Tā kā Komisija daļu ražotāju ir izslēgusi no kaitējuma novērtējuma, Vispārējā tiesa norāda, ka Savienības ražotāju kļūdainā definīcija ir izraisījusi kļūdu arī nopietnu grūtību esamības analīzē.
Trešām kārtām, Vispārējā tiesa konstatē, ka, ierobežojot to Savienības ražotāju definīciju, kuri ir jāņem vērā, lai novērtētu kaitējumu, ar atsauci uz slīpētos vai daļēji slīpētos Indica rīsos pārstrādāto izejvielu izcelsmi, Komisija faktiski ir paplašinājusi aizsardzības jomu arī attiecībā uz Savienības rīsu audzētajiem, jo vienīgi uz tiem tiešām attiecas Savienībā audzēti rīsi. Tomēr šāda interpretācija nevar būt pamatota, ievērojot Savienības ražošanas nozares definīciju, kura ir ietverta apstrīdētās regulas 22. un 23. apsvērumā un kurā ir skaidri minētas tikai Savienības rīsu slīpētavas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Vispārējā tiesa atzīts, ka Komisija ir pieļāvusi tiesību kļūdu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā, patvaļīgi ierobežojot Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma izmeklēšanas apjomu, to attiecinot tikai uz tādu slīpētu vai daļēji slīpētu Indica rīsu slīpētavām, kuri apstrādāti, izmantojot Savienībā audzētus vai novāktus nelobītos rīsus.
Turpinot – attiecībā uz cenu samazinājuma analīzi Vispārējā tiesa konstatē, ka Komisija nav balstījusies uz pierādījumiem vai ticamām un atbilstošām norādēm, kas ļautu pamatot tās lēmumu veikt korekcijas.
Pirmkārt, ģeogrāfiskais sadalījums, kas ir pamatā “acīmredzamajam faktam”, ka slīpētu vai daļēji slīpētu Indica rīsu konkurence Savienībā notiekot Ziemeļeiropā, nav pamatots ar ticamiem un atbilstošiem pierādījumiem. Tas pats attiecas uz Komisijas izvēli piemērot vienotu likmi 49 EUR par tonnu transporta izmaksām visai Indica rīsu produkcijai Savienībā un korekciju neierobežot, to attiecinot tikai uz noteiktu Savienības slīpētu un daļēji slīpētu Indica rīsu pārdošanas apjoma daļu, kam patiešām ir nepieciešama šāda transportēšana no Dienvideiropas uz Ziemeļeiropu.
Otrkārt, elementi, uz kuriem atsaucas Komisija, lai pamatotu importa cenu korekciju, nav pietiekami pārliecinoši vai nepastāv un nevar tikt uzskatīti nedz par pierādījumiem, nedz par saskaņotām norādēm, kas ļautu pierādīt tā faktora esamību, uz kuru pamatojoties ir veikta importa cenu korekcija, un noteikt tā ietekmi uz cenu salīdzināmību.
Treškārt, Komisija nav sniegusi nevienu pierādījumu, kas pamatotu cenu samazinājuma analīzes korekciju, lai ņemtu vērā tirdzniecības līmeņa atšķirības un salīdzinātu cenas slīpētiem rīsiem, ko pārdod neiesaiņotus, un slīpētiem rīsiem, ko pārdod iepakojumos, un arī nevienu norādi, kas ļautu pierādīt to faktoru esamību, uz kuriem pamatojoties ir veikta šī korekcija, un noteikt to ietekmi uz cenu salīdzināmību.
Visbeidzot, attiecībā uz Komisijas pienākumu izpaust informāciju, kas ir pamatā būtiskajiem faktiem un apsvērumiem vai atšķirīgiem faktiem un apsvērumiem, uz kuriem balstīti Komisijas lēmumi, Vispārējā tiesa norāda, ka Deleģētās regulas Nr. 1083/2013 ( 4 ) 17. pantā tam nekādā ziņā nav izvirzīts nosacījums par jebkādu ieinteresēto personu iesniegtu pieprasījumu. Šis pienākums ir jānošķir gan no ieinteresēto personu tiesībām saskaņā ar Deleģētās regulas Nr. 1083/2013 16. pantu un Lēmuma 2019/339 ( 5 ) 12. panta 1. punktu iesniegt rakstveida pieprasījumu par piekļuvi dokumentācijai administratīvajā posmā, gan no jautājuma par uzklausīšanas amatpersonas iespējamo iesaistīšanos atteikuma vai strīda par noteiktu dokumentu konfidencialitāti gadījumā. Tāpat Vispārējā tiesa precizē, ka Deleģētās regulas Nr. 1083/2013 17. pantā nav nevienas norādes, kas ļautu šai informācijas izpaušanai piešķirt tīri indikatīvu raksturu. Lai gan tādējādi šajā tiesību normā Komisijai ir paredzēts pienākums izpaust informāciju, kas ir pamatā būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuriem balstoties, tā pieņem savus lēmumus, šāds pienākums a fortiori ir jāatzīst attiecībā uz pašiem būtiskajiem faktiem un apsvērumiem.
( 1 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/67 (2019. gada 16. janvāris), ar ko nosaka aizsardzības pasākumus attiecībā uz Kambodžas un Mjanmas/Birmas izcelsmes Indica rīsu importu (OV 2019, L 15, 5. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 978/2012 (2012. gada 25. oktobris) par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 (OV 2012, L 303, 1. lpp., turpmāk tekstā – “VPS regula”).
( 3 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV 2015, L 343, 1. lpp.).
( 4 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1083/2013 (2013. gada 28. augusts), ar ko paredz noteikumus, kas saistīti ar tarifu preferenču pagaidu atcelšanas procedūru un vispārēju aizsardzības pasākumu pieņemšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu (OV 2013, L 293, 16. lpp.).
( 5 ) Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Lēmums (ES) 2019/339 (2019. gada 21. februāris) par uzklausīšanas amatpersonas amatu un pilnvarām noteiktās tirdzniecības procedūrās (OV 2019, L 60, 20. lpp.).