2

BEH ir Bulgārijas valstij pilnībā piederošs uzņēmums. Bulgārijas valsts tiesības uzņēmumā BEH īsteno Bulgārijas enerģētikas ministrs. Uzņēmumam BEH ir vairāki meitasuzņēmumi, kuri darbojas enerģētikas jomā Bulgārijā. Gāzes nozarē tam pilnībā pieder tā meitasuzņēmumu Bulgargaz un Bulgartransgaz kapitāls.

3

Bulgargaz ir publiskais gāzes piegādātājs Bulgārijā.

4

Bulgartransgaz ir:

6

Pārkāpuma laikposmā Bulgārijā bija divi gāzes apgādes avoti, proti, iekšzemes ražošana un imports no Krievijas. Tā kā tolaik iekšzemes ražošanas apjoms bija niecīgs, gāzes apgāde valstī gandrīz pilnībā bija atkarīga no Krievijas gāzes importa.

7

Krievijas gāze uz Bulgāriju tika piegādāta caur Ukrainu un tad Rumāniju, izmantojot trīs gāzes cauruļvadus, proti, Rumānijas 1., 2. un 3. gāzes tranzīta cauruļvadu, kurus pārvalda Transgaz SA, gāzes pārvades sistēmas operators Rumānijā.

8

Rumānijas 1. gāzes tranzīta cauruļvads (turpmāk tekstā – “Rumānijas 1. gāzes cauruļvads”) šķērsoja Rumāniju no ieejas punkta, proti, gāzes mērīšanas stacijas Isaccea 1, kas atrodas pie Ukrainas un Rumānijas robežas, līdz pārvades sistēmas ieejas punktam Negru Vodă 1, kas atrodas uz Rumānijas un Bulgārijas robežas. Pārvades sistēma, kas savukārt bija sasaistīta ar Čirenas gāzes krātuvi, bija pilnībā iekšzemes tīkls, kuram bija pieslēgta lielākā daļa patērētāju un vietējie sadales tīkli Bulgārijā, izņemot patērētājus un sadales tīklus, kas atradās Bulgārijas dienvidrietumos.

9

Rumānijas 2. un 3. gāzes tranzīta cauruļvads piegādāja Krievijas gāzi no Ukrainas un Rumānijas robežas uz Rumānijas un Bulgārijas robežu, konkrēti, uz ieejas punktiem Negru Vodă 2 un 3, un saplūda Bulgārijas teritorijā, veidojot Bulgārijas gāzes tranzīta cauruļvadu. Šis gāzes cauruļvads tika izmantots ierobežotai apgādei Bulgārijas dienvidrietumos un galvenokārt gāzes tranzītam uz bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Grieķiju un Turciju.

10

Tādējādi vismaz līdz 2016. gada aprīlim Rumānijas 1. gāzes cauruļvads bija vienīgais dzīvotspējīgais gāzes piegādes ceļš uz Bulgāriju, lai varētu apgādāt lielāko daļu valsts teritorijas.

11

Rumānijas 1. gāzes cauruļvads ar kopējo jaudu 7,4 miljardi kubikmetru gadā tika uzbūvēts 1974. gadā saskaņā ar 1970. gada 29. novembrī starp Bulgārijas Tautas Republiku un Rumānijas Sociālistisko Republiku noslēgto starpvaldību nolīgumu (turpmāk tekstā – “1970. gada starpvaldību nolīgums”).

12

1974. gada 5. jūlijāBulgargaz priekštecis uzņēmums Neftochim ar uzņēmumu Rompetrol, kas ir Transgaz priekštecis, noslēdza nolīgumu par Rumānijas 1. gāzes cauruļvada izmantošanu. Šis nolīgums palika spēkā līdz 2005. gadam.

13

Bulgārijas Republika un Rumānija 2003. gada 18. februārī noslēdza jaunu starpvaldību nolīgumu (turpmāk tekstā – “2003. gada starpvaldību nolīgums”). Saskaņā ar šā nolīguma 3. pantu līgumslēdzējas puses apņēmās saviem attiecīgajiem gāzes operatoriem, proti, Bulgargaz un Transgaz, noteikt pienākumu noslēgt jaunu līgumu par Rumānijas 1. gāzes cauruļvada izmantošanu, lai atspoguļotu jaunus tranzīta tarifus.

14

Tādējādi 2005. gada 19. oktobrīTransgaz un Bulgargaz noslēdza jaunu nolīgumu (turpmāk tekstā – “2005. gada nolīgums”), saskaņā ar kuru Bulgargaz tika piešķirtas ekskluzīvas tiesības uz Rumānijas 1. gāzes cauruļvada izmantošanu līdz 2011. gada 31. decembrim. Ar šo nolīgumu būtībā tika garantēta jauda 6,49 miljardi kubikmetru gadā. Savukārt Bulgargaz maksāja Transgaz fiksētu gada maksu neatkarīgi no faktiski izmantotās jaudas. 2009. gadā šis nolīgums tika pagarināts līdz 2016. gada 31. decembrim.

15

Pārkāpuma laikposmā Bulgargaz iegādājās Krievijas izcelsmes gāzi un bija vienīgais vai galvenais Krievijas gāzes importētājs Bulgārijā. Tas arī ieguvis lielāko daļu iekšzemes gāzes ražošanas. Bulgargaz tādējādi bija galvenais gāzes piegādātājs, pirmkārt, attiecībā uz lejupējo vairumtirdzniecības ķēdi un, otrkārt, attiecībā uz galapatērētājiem, proti, uzņēmumiem, kas ir tieši pieslēgti pārvades sistēmai.

16

Pārkāpuma laikposmā Bulgargaz darbojās kā gāzes publiskais piegādātājs Bulgārijas tirgos saskaņā ar licenci Nr. JI‑214‑14/29.11.2006 gāzes publiskai piegādei Bulgārijas Republikas teritorijā (turpmāk tekstā – “Bulgargaz licence”). Šī licence tam tika piešķirta ar Komisia za energiyno i vodno regulirane (Enerģijas un ūdens apgādes regulatīvā komisija, Bulgārija; turpmāk tekstā – “Bulgārijas regulators”) 2006. gada 29. novembra Lēmumu Nr. P‑046 (turpmāk tekstā – “Bulgārijas regulatora lēmums”), pamatojoties uz 2003. gada 9. decembraЗАКОН ЗА ЕНЕРГЕТИКАТА (Enerģētikas likums; 2003. gada 9. decembraDV Nr. 107), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2018. gada 13. decembrī (2018. gada 13. decembraDV Nr. 103) (turpmāk tekstā – “Bulgārijas Enerģētikas likums”), uz 35 gadiem (minētās licences 2.6.1. pants).

[..]

21

Dabasgāzi turpmākai izmantošanai var uzglabāt pazemes gāzes krātuvēs. Šīs krātuves var būt instruments piedāvājuma un pieprasījuma salāgošanai, galvenokārt ņemot vērā gāzes pieprasījuma sezonālās svārstības. Turklāt, it īpaši, ja pastāv liela atkarība no viena apgādes avota, šīs krātuves var sniegt ievērojamas iespējas ārkārtas rīcībai apgādes traucējumu gadījumā.

22

Bulgārijā Čirenas gāzes krātuve ar 0,5 miljardu kubikmetru jaudu bija vienīgā krātuve, kas pastāvēja pārkāpuma laikposmā. Tā nebija daudzciklu gāzes krātuve, ņemot vērā, ka gāzi tajā varēja iepumpēt tikai tā sauktajos “vasaras” mēnešos un izvadīt gāzi – tā sauktajos “ziemas” mēnešos.

[..]

34

Apstrīdētajā lēmumā Komisija būtībā secināja, ka prasītāji laikposmā no 2010. gada 30. jūlija līdz 2015. gada 1. janvārim bija izdarījuši vienotu un turpinātu LESD 102. panta pārkāpumu (skat. 653. apsvērumu).

[..]

56

Prasītāju, ko atbalsta Bulgārijas Republika, prasījumi Vispārējai tiesai – to jaunākajā redakcijā – ir šādi:

57

Komisijas, ko atbalsta Overgas, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

58

Prasītāji izvirza šādus septiņus pamatus:

[..]

79

Prasītāji, kurus atbalsta Bulgārijas Republika, apgalvo, ka, nosakot ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu saistīto pakalpojumu tirgu, esot pieļauta:

80

Vispirms būtu kopā jāizskata pirmās divas prasītāju norādītās kļūdas.

81

Prasītāji apgalvo, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 715/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu (OV 2009, L 211, 36. lpp.) ir nošķirts gāzes jaudas primārais un sekundārais tirgus. Tie norāda, ka saskaņā ar minēto regulu tikai PSO var pārdot jaudu primārajā tirgū, savukārt tīkla lietotāji var tikai tālākpārdot jaudu sekundārajā tirgū. Tādējādi, nenošķirot gāzes jaudas primāro un sekundāro tirgu, Komisija, pirmkārt, esot pieļāvusi tiesību kļūdu, pieņemot tādu ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu saistīto pakalpojumu tirgus definīciju, kas esot pretrunā Regulai Nr. 715/2009, un, otrkārt, neesot ņēmusi vērā faktu, ka Transgaz bija piegādātājs minētajā primārajā tirgū.

82

Šajā ziņā ir taisnība, ka Regulā Nr. 715/2009 ir nošķirts gāzes jaudas primārais un sekundārais tirgus. Saskaņā ar minēto regulu primārais tirgus ir tirgus, kurā PSO tieši nodarbojas ar jaudas tirdzniecību (skat. 2. panta 1. punkta 22. apakšpunktu, savukārt sekundārais tirgus ir tirgus, kurā pārdod jaudu, ko nepārdod primārajā tirgū (skat. 2. panta 1. punkta 6. apakšpunktu).

83

Tomēr Regulas Nr. 715/2009 34. apsvērumā ir precizēts, ka šī regula un saskaņā ar to pieņemtās pamatnostādnes neskar Savienības konkurences noteikumu piemērošanu.

84

Turklāt, kā izriet no Paziņojuma par tirgus noteikšanu 2. un 3. punkta tirgus jēdziens konkurences jomā atšķiras no citiem tirgus jēdzieniem, kas bieži lietoti citā kontekstā (spriedums, 2010. gada 1. jūlijs, AstraZeneca/Komisija, T‑321/05, EU:T:2010:266, 97. punkts). Tā galvenais mērķis ir sistemātiski identificēt to konkurences spiedienu, ar ko sastopas attiecīgie uzņēmumi (spriedums, 2022. gada 18. maijs, Wieland‑Werke/Komisija, T‑251/19, nav publicēts, EU:T:2022:296, 40. punkts).

85

Tādējādi konkrētā tirgus noteikšana saistībā ar LESD 102. panta piemērošanu ir līdzeklis, lai noteiktu robežas, kādās ir jānoskaidro jautājums, vai attiecīgais uzņēmums spēj ievērojamā mērā rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem, klientiem un patērētājiem un tātad vai tas ir dominējošā stāvoklī šīs tiesību normas izpratnē (spriedumi, 1983. gada 9. novembris, Nederlandsche Banden‑Industrie‑Michelin/Komisija, 322/81, EU:C:1983:313, 37. punkts, un 2010. gada 1. jūlijs, AstraZeneca/Komisija, T‑321/05, EU:T:2010:266, 30. punkts).

86

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai pārbaudītu uzņēmuma iespējami dominējošo stāvokli, konkurences iespējas ir jānovērtē, gan ņemot vērā tirgu, kurā tiek pārdotas visas preces vai pakalpojumi, kas atkarībā no to īpašībām ir īpaši piemēroti, lai apmierinātu pastāvīgas vajadzības, un tikai nelielā mērā ir savstarpēji aizstājami ar citām precēm vai pakalpojumiem, gan arī ņemot vērā konkurences apstākļus un pieprasījuma un piedāvājuma struktūru (skat. spriedumus,1983. gada 9. novembris, Nederlandsche Banden‑Industrie‑Michelin/Komisija, 322/81, EU:C:1983:313, 37. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2010. gada 1. jūlijs, AstraZeneca/Komisija, T‑321/05, EU:T:2010:266, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

87

Tātad, lai noteiktu, vai Komisijai bija jānošķir Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudas primārais un sekundārais tirgus, ir jāpārbauda, vai pārkāpuma laikposmā šādai nošķiršanai bija nozīme attiecībā uz katrā no minētajiem tirgiem piedāvātajiem pakalpojumiem, lai tādējādi noteiktu robežas, kurās bija jāizvērtē, vai prasītājiem bija dominējošs stāvoklis šajā konkrētajā tirgū.

88

Nav strīda par to, ka pārkāpuma laikposmā Rumānijas 1. gāzes cauruļvads bija vienīgais dzīvotspējīgais ceļš Krievijas gāzes nogādāšanai uz Bulgāriju, tāpēc jaudas pakalpojumi minētajā gāzes cauruļvadā nebija savstarpēji aizstājami ar citiem pakalpojumiem šā sprieduma 86. punktā minētās judikatūras izpratnē, lai transportētu gāzi no Krievijas uz Bulgāriju. No tā a contrario – joprojām šīs pašas judikatūras izpratnē – izriet, ka ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu saistītie pakalpojumi primārajā un sekundārajā tirgū veidoja tādu pakalpojumu kopumu, kas bija īpaši piemēroti pastāvīgu vajadzību apmierināšanai, tātad tie bija savstarpēji aizstājami.

89

Šajā ziņā Komisija pamatoti ir norādījusi, ka pārkāpuma laikposmā Bulgargaz saskaņā ar 2005. gada nolīgumu ne tikai rezervēja visu Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu, bet arī varēja novērst jebkādus Transgaz mēģinājumus piešķirt jaudu trešām personām primārajā tirgū (skat. apstrīdētā lēmuma 260. un 261. apsvērumu). Proti, minētā nolīguma 17.1. pantā bija noteikts, ka “Rumānijas 1. gāzes cauruļvads ir rezervēts ekskluzīvai [Bulgargaz] izmantošanai un bez [Bulgargaz] piekrišanas nav iespējams šim gāzes cauruļvadam pieslēgt citus patērētājus, un nekāds cits dabasgāzes daudzums netiks transportēts”.

90

Tādējādi, lai gan pārkāpuma laikposmā Transgaz bija Rumānijas 1. gāzes cauruļvada PSO:

91

Tādēļ atšķirībai starp primāro un sekundāro tirgu nebija nozīmes, veicot analīzi saskaņā ar LESD 102. pantu.

92

Prasītāji uzskata, ka šis secinājums ir kļūdains, jo to ieskatā saskaņā ar Regulu Nr. 715/2009 Transgaz bija vienpusēji jāpārņem Bulgargaz neizmantotā Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jauda un jāpiedāvā tā trešām personām neatkarīgi no 2005. gada nolīguma pastāvēšanas. Šajā ziņā tie norāda, ka minētajai regulai un tai pievienotajām pamatnostādnēm redakcijā, kas bija spēkā līdz 2012. gada 16. septembrim (turpmāk tekstā – “2009. gada pamatnostādnes”), par līgumpārslodzes vadības procedūrām ir tieša iedarbība. Tādēļ prasītāji apgalvo – apstāklis, ka Rumānija neesot īstenojusi šos noteikumus, nedrīkst tiem radīt kaitējumu.

93

Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Regulu Nr. 715/2009:

94

Regulas Nr. 715/2009 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka līgumpārslodzes gadījumā PSO piedāvā neizmantoto jaudu primārajā tirgū vismaz nākamajai dienai, šo jaudu darot atslēdzami pieejamu.

95

2009. gada pamatnostādņu, ar kurām papildināta Regula Nr. 715/2009, 2.2. punkta 1. apakšpunktā bija paredzēts, ka tad, ja līgumā paredzētā jauda paliek neizmantota, PSO, izmantojot dažāda ilguma līgumus, ir jādara šī jauda atslēdzami pieejama primārajā tirgū. Tomēr šis pienākums attiecās tikai uz gadījumu, ja attiecīgais tīkla lietotājs šo jaudu par samērīgu cenu nepiedāvā sekundārajā tirgū.

96

Savukārt attiecībā uz iespēju izņemt neizmantoto jaudu un to pārdalīt kā konstantu jaudu 2009. gada pamatnostādņu 2.2. punkta 4. apakšpunktā bija vienīgi paredzēts, ka vajadzības gadījumā PSO pieliek pietiekamas pūles, lai vismaz daļu no neizmantotās jaudas piedāvātu kā konstantu jaudu.

97

No Regulas Nr. 715/2009 16. panta 3. punkta a) apakšpunkta, interpretējot to 2009. gada pamatnostādņu gaismā, izriet divi konstatējumi. Pirmkārt, Transgaz bija jāpiedāvā neizmantotā jauda Rumānijas 1. gāzes cauruļvadā tikai tad, ja Bulgargaz to nepiedāvātu sekundārajā tirgū par samērīgu cenu. Otrkārt, šādā gadījumā Transgaz bija tikai pienākums Bulgargaz neizmantoto jaudu piedāvāt trešām personām kā īstermiņa un atslēdzamu jaudu, nevis kā konstantu jaudu.

98

Apstrīdētā lēmuma 35. apsvērumā, ko prasītāji nav apstrīdējuši, Komisija ir norādījusi, ka lejupējie gāzes piegādātāji parasti nevarēja balstīties uz atslēdzamu jaudu, lai izpildītu savas piegādes saistības pret saviem klientiem, jo PSO negarantēja šo jaudu. Tādēļ Bulgargaz neizmantotā jauda, ko Transgaz būtu piedāvājis kā īstermiņa un atslēdzamu jaudu, nebūtu ļāvusi minētajam PSO apmierināt to uzņēmumu pastāvīgās vajadzības, kuri vēlējās piekļūt Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam.

99

Grozījumi 2009. gada pamatnostādnēs, pieņemot Komisijas Lēmumu 2012/490/ES (2012. gada 24. augusts) par I pielikuma grozīšanu Regulā Nr. 715/2009 (OV 2012, L 231, 16. lpp.; turpmāk tekstā – “2012. gada pamatnostādnes”), apstiprina, ka Regulas Nr. 715/2009 16. panta 3. punktā paredzētais pienākums nebija pietiekams. Proti, no Lēmuma 2012/490/ES 2. apsvēruma izriet, ka 2012. gada pamatnostādnes tika pieņemtas, jo prakse liecināja – lai gan ir piemēroti konkrēti pārslodzes vadības principi, piemēram, piedāvāta atslēdzamā jauda, vēl aizvien ir novērojama līgumpārslodze, kas joprojām traucē izveidot labi funkcionējošu iekšējo gāzes tirgu.

100

Līdz ar to, lai atrisinātu šo situāciju, 2012. gada pamatnostādnēs bija paredzētas četras dažādas procedūras, kuru mērķis bija līgumpārslodzes gadījumā ļaut PSO pārdalīt neizmantoto jaudu kā konstantu jaudu. Tikai trīs no šīm procedūrām bija jāīsteno, sākot no 2013. gada 1. oktobra, tātad – pārkāpuma laikposmā.

101

Šajā lietā prasītāji atsaucas uz diviem no šiem mehānismiem, proti, pirmkārt, uz jaudas palielināšanu, izmantojot virsrezervēšanas un atpirkšanas shēmu, kas paredzēta 2012. gada pamatnostādņu 2.2.2. punktā (turpmāk tekstā – “virsrezervēšanas un atpirkšanas mehānisms”), un, otrkārt, ilgtermiņa jaudas piedāvājuma mehānismu “izmanto vai zaudē” (use-it-or-lose-it), kas paredzēts minēto pamatnostādņu 2.2.5. punktā (turpmāk tekstā – “UIOLI mehānisms”; kopā ar virsrezervēšanas un atpirkšanas mehānismu turpmāk tekstā – “stimulu mehānismi”).

102

Pirmkārt, virsrezervēšanas un atpirkšanas mehānisms ļāva PSO palielināt sava tīkla jaudu, piedāvājot papildu jaudu kā konstantu jaudu, kas pārsniedz to jaudu, kuru varētu transportēt. PSO bija jāatpērk lietotāju galu galā nominētā jauda, kas pārsniedza to, ko gāzes pārvades sistēma varēja pārvadīt (skat. 2012. gada pamatnostādņu 2.2.2. punkta 1. un 6. apakšpunktu). Lai stimulētu PSO uzņemties ar pārmērīgu pārdošanu saistītos riskus, sistēmā bija paredzēta finanšu kompensācija (skat. 2012. gada pamatnostādņu 2.2.2. punkta 3. apakšpunktu).

103

Lai varētu piemērot virsrezervēšanas un atpirkšanas mehānismu, 2012. gada pamatnostādnēs bija paredzēts, ka tas iepriekš jāapstiprina valsts regulatīvajai iestādei (turpmāk tekstā – “valsts regulators”) un ka par to ir jāapspriežas ar blakusesošo dalībvalstu regulatīvajām iestādēm (skat. minēto pamatnostādņu 2.2.2. punkta 1. apakšpunktu).

104

Otrkārt, saskaņā ar UIOLI mehānismu valstu regulatoriem bija jāpieprasa PSO pilnībā vai daļēji starpsavienojuma punktā izņemt nolīgto jaudu, ko tīkla lietotājs sistemātiski nepietiekami izmanto, ja minētais lietotājs savu neizmantoto jaudu nav pārdevis vai piedāvājis pārdošanai ar saprātīgiem nosacījumiem un ja citi tīkla lietotāji pieprasa konstanto jaudu (skat. 2012. gada pamatnostādņu 2.2.5. punkta 1. apakšpunktu).

105

Tomēr, lai PSO varētu izmantot UIOLI mehānismu, valsts regulatoram vispirms bija jānosaka, vai ir izpildīti 2012. gada pamatnostādnēs paredzētie nosacījumi, kas ļauj PSO izņemt jaudu (skat. 2012. gada pamatnostādņu 2.2.5. punkta 1. un 4. apakšpunktu).

106

Prasītāji būtībā apgalvo, ka no 2012. gada Transgaz bija iespēja izmantot stimulu mehānismus, lai vienpusēji izņemtu Bulgargaz neizmantoto jaudu Rumānijas 1. gāzes cauruļvadā un to pārdalītu trešām personām.

107

Šajā ziņā no šā sprieduma 103.–105. punkta izriet – lai varētu piemērot šos stimulu mehānismus, Rumānijas regulatoram bija jāveic noteikti iepriekšēji pasākumi.

108

Apstrīdētā lēmuma 293. un 294. apsvērumā Komisija ir konstatējusi, ka Rumānijas regulators tolaik nebija veicis nepieciešamos iepriekšējos pasākumus, lai PSO varētu izmantot stimulu mehānismus.

109

Tomēr prasītāji apstrīd nepieciešamību Rumānijas regulatoram iejaukties, lai Transgaz varētu piedāvāt trešām personām Bulgargaz neizmantoto jaudu Rumānijas 1. gāzes cauruļvadā.

110

Prasītāju nostāja neiztur kritiku. Proti, tā kā pārkāpuma laikposmā valsts regulators nebija veicis iepriekšējus pasākumus, stimulu mehānismi nevarēja tikt īstenoti (skat. šā sprieduma 103. un 105. punktu). Tas nozīmē, ka šajā laikposmā Transgaz nevarēja izmantot šos mehānismus, lai vienpusēji izņemtu Bulgargaz neizmantoto jaudu Rumānijas 1. gāzes cauruļvadā un to piedāvātu trešām personām kā konstantu jaudu. Tātad Transgaz varēja piedāvāt trešām personām minēto neizmantoto jaudu saskaņā ar Regulu Nr. 715/2009 tikai kā īstermiņa un atslēdzamu jaudu.

111

Kā izriet no šā sprieduma 98. punkta, īstermiņa un atslēdzamās jaudas piedāvājums nebūtu praktiski ļāvis Transgaz apiet ar 2005. gada nolīgumu noteiktos ierobežojumus un tādējādi apmierināt to piegādātāju pastāvīgās vajadzības, kuri vēlējās piekļūt Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam, ņemot vērā, ka šāda jauda nebūtu bijusi pievilcīga gāzes piegādātājiem lejupējā tirgū, jo tā neļautu tiem izpildīt piegādes saistības pret saviem klientiem.

112

Šajos apstākļos atšķirībai starp gāzes jaudas primāro un sekundāro tirgu šajā lietā nebija nozīmes, lai novērtētu, vai prasītājiem bija dominējošs stāvoklis ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu saistīto pakalpojumu jomā. Proti, kā tika konstatēts šā sprieduma 89. punktā, 2005. gada nolīguma dēļ Bulgargaz visā pārkāpuma laikposmā bija ne tikai vienīgais iespējamais ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu saistīto pakalpojumu sniedzējs sekundārajā tirgū, bet arī kontrolēja trešo personu piekļuvi primārajam tirgum, pateicoties tiesībām uz minētā gāzes cauruļvada ekskluzīvo izmantošanu un iepriekšējas piekrišanas tiesībām, kas šim uzņēmumam bija saskaņā ar 2005. gada nolīgumu. Tāpat, tā kā pārkāpuma laikposmā Transgaz bez Bulgargaz piekrišanas varēja piedāvāt neizmantoto jaudu tikai kā īstermiņa un atslēdzamu jaudu, Komisija nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, neuzskatīdama Transgaz par piegādātāju ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu saistīto pakalpojumu tirgus noteikšanas kontekstā.

113

Šos secinājumus neatspēko pārējie prasītāju izvirzītie argumenti.

114

Pirmām kārtām, prasītāji apgalvo, ka Komisijas pieņemtā ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu saistīto pakalpojumu tirgus definīcija novirzās no tās lēmumpieņemšanas prakses.

115

Jāatgādina, ka Komisijai ir jāveic individuāla katras lietas īpašo apstākļu analīze un tai nav saistoši agrāki lēmumi, kas attiecas uz citiem ekonomikas dalībniekiem, citiem preču vai pakalpojumu tirgiem vai citiem ģeogrāfiskiem tirgiem dažādos laikos (skat. spriedumu, 2009. gada 9. septembris, Clearstream/Komisija, T‑301/04, EU:T:2009:317, 55. punkts un tajā minētā judikatūra). Turklāt ekonomikas dalībnieki nevar pamatoti atsaukties uz tiesisko paļāvību, ka paliks nemainīga agrākā lēmumpieņemšanas prakse, kura var tikt grozīta apstākļu izmaiņu vai Komisijas veiktās analīzes attīstības dēļ (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 13. maijs, Niki Luftfahrt/Komisija, T‑162/10, EU:T:2015:283, 142. un 143. punkts).

116

Tātad prasītājiem nav pamata apstrīdēt Komisijas konstatējumus, pamatojoties uz to, ka tie atšķiras no kādā citā lietā izdarītajiem konstatējumiem (spriedums, 2005. gada 14. decembris, General Electric/Komisija, T‑210/01, EU:T:2005:456, 118. punkts; skat. arī spriedumu, 2009. gada 9. septembris, Clearstream/Komisija, T‑301/04, EU:T:2009:317, 55. punkts un tajā minētā judikatūra).

117

Otrām kārtām, prasītāji norāda, ka ar 2012. gada 10. jūlijaLegea nr. 123/2012 energiei electrice și a gazelor naturale (Likums Nr. 123/2012 par elektroenerģiju un dabasgāzi; 2012. gada 16. jūlijaMonitorul Oficial al României, I daļa, Nr. 485; turpmāk tekstā – “Rumānijas Enerģētikas likums”) tika pārņemta Regula Nr. 715/2009 un tika piešķirtas Transgaz – kā PSO – pilnvaras izņemt neizmantoto jaudu Rumānijas 1. gāzes cauruļvadā. Šajā ziņā prasītāji atsaucas uz minētā likuma 130. panta 1. punktu un 194. pantu, kā arī uz Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudas piešķiršanas metodiku, ko 2012. gada 11. jūlijā publicējis Rumānijas regulators (2012. gada 11. jūlijaMonitorul Oficial al României, I daļa, Nr. 472; turpmāk tekstā – “jaudas piešķiršanas metodika”).

118

Šis arguments nav atbalstāms turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

119

Pirmkārt, Rumānijas Enerģētikas likuma 130. panta 1. punkts nebija piemērojams Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam. Proti, šajā tiesību normā PSO bija noteikts pienākums nodrošināt jaudas sadali starpsavienojuma gāzes cauruļvados atbilstoši Regulai Nr. 715/2009 (skat. Rumānijas Enerģētikas likuma 130. panta 1. punkta q) apakšpunktu). Saskaņā ar minēto likumu starpsavienojuma gāzes cauruļvads ir pārvades cauruļvads, kas šķērso robežu starp divām Savienības dalībvalstīm ar vienīgo mērķi savienot šo divu valstu gāzes pārvades sistēmas (skat. minētā likuma 100. panta 34. punktu). Taču Rumānijas 1. gāzes cauruļvads pārkāpuma laikposmā nebija pieslēgts Rumānijas gāzes pārvades tīklam un tātad nebija uzskatāms par starpsavienojuma gāzes cauruļvadu Rumānijas Enerģētikas likuma 130. panta 1. punkta izpratnē.

120

Otrkārt, Rumānijas Enerģētikas likuma 194. pantā bija paredzēts, ka tas, ja PSO pārkāpj Savienības tiesībās paredzētos noteikumus par jaudas piešķiršanas un pārslodzes novēršanas mehānismiem, ir arī šajā jomā piemērojamo Rumānijas tiesību normu pārkāpums (skat. minētā likuma 194. panta 36. punktu). Tomēr, tā kā – atbilstoši šā sprieduma 110. punktā norādītajam – tajā laikā spēkā esošais Savienības tiesiskais regulējums neļāva Transgaz izņemt neizmantoto jaudu un to pārdalīt trešām personām kā konstantu jaudu, Rumānijas Enerģētikas likuma 194. pants tam arī nedeva tiesības šādi rīkoties.

121

Treškārt, ar jaudas piešķiršanas metodiku Transgaz kā PSO nebija noteikts pienākums izņemt jebkādu esošo Bulgargaz neizmantoto jaudu, bet gan vienīgi noteikts pienākums pārdot šajā gāzes cauruļvadā pieejamo jaudu (skat. minētās metodikas 1. pantu), proti, jaudu, kas nebija līguma priekšmets. Taču saskaņā ar 2005. gada nolīguma 17.1. pantu “[Rumānijas 1. gāzes cauruļvads] ir rezervēts ekskluzīvai [Bulgargaz] izmantošanai un bez [Bulgargaz] piekrišanas nav iespējams šim gāzes cauruļvadam pieslēgt citus patērētājus, un nekāds cits dabasgāzes daudzums, izņemot to, ko [Bulgargaz] piegādā [Transgaz] [gāzes mērīšanas stacijā] Isaccea 1, netiks transportēts”. Tā kā minētais nolīgums bija spēkā visā pārkāpuma laikposmā, ir jākonstatē, ka nebija nekādas pieejamās jaudas, ko Transgaz būtu varējis pārdot trešiem uzņēmumiem šajā laikā.

122

Tāpēc iebildumi par to, ka Komisija esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nenošķirot Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudas primāro un sekundāro tirgu, un kļūdu vērtējumā, neidentificējot Transgaz kā minētās jaudas piegādātāju, ir jānoraida.

123

Pirmām kārtām, prasītāji apgalvo, ka Bulgargaz bija tikai ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu saistīto pakalpojumu pircējs primārajā minēto pakalpojumu tirgū, nevis šo pakalpojumu sniedzējs.

124

Taču apstrīdētajā lēmumā Bulgargaz nav kvalificēts kā piegādātājs ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu saistīto pakalpojumu primārajā tirgū. Proti, Komisija ir vienīgi norādījusi, ka Transgaz ir piešķīris jaudu šajā primārajā tirgū Bulgargaz, noslēdzot 2005. gada nolīgumu (skat. apstrīdētā lēmuma 291. apsvērumu). Tomēr, kā izriet no šā sprieduma 89. un 90. punkta, ņemot vērā minētā gāzes cauruļvada izmantošanas ekskluzivitāti un tiesības uz iepriekšēju piekrišanu, kas Bulgargaz piešķirtas ar minētā nolīguma, kurš bija spēkā visā pārkāpuma laikposmā, 17.1. pantu, Komisija ir konstatējusi, ka Transgaz nevarēja piedāvāt trešām personām jaudu primārajā tirgū bez Bulgargaz piekrišanas un ka tātad Bulgargaz bija vienīgais uzņēmums, kas trešām personām varēja nodrošināt piekļuvi Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam (skat. apstrīdētā lēmuma 261., 288. un 306. apsvērumu).

125

Tāpēc prasītāju arguments, ka Komisija esot kļūdaini kvalificējusi Bulgargaz kā piegādātāju ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu saistīto pakalpojumu primārajā tirgū, ir jānoraida.

126

Otrām kārtām, prasītāji apgalvo, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 292. apsvērumā ir kļūdaini secinājusi, ka pārkāpuma laikposmā Bulgargaz varēja tālākpārdot Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu sekundārajā tirgū, lai gan Transgaz vēl nebija pieņēmis noteikumus, kas ļautu veikt šādu tirdzniecību saskaņā ar Regulas Nr. 715/2009 22. pantu.

127

Šajā ziņā ir taisnība, ka Regulas Nr. 715/2009 22. pantā PSO bija paredzēts pienākums veikt noteiktus pasākumus, lai nodrošinātu un veicinātu jaudas tirdzniecību sekundārajā tirgū. Tomēr jānorāda, ka 2013. gada 31. janvārīBulgargaz noslēdza līgumu ar Overgas, saskaņā ar kuru Overgas tika piešķirta piekļuve Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam, lai gan Transgaz vēl nebija pieņēmis minētās regulas 22. pantā paredzētos pasākumus.

128

Tātad, kā Komisija ir konstatējusi apstrīdētā lēmuma 292. apsvērumā, apstāklis, ka Transgaz nebija veicis Regulas Nr. 715/2009 22. pantā paredzētos pasākumus, faktiski nebija šķērslis tam, lai Bulgargaz varētu piedāvāt jaudu Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudas sekundārajā tirgū.

129

No tā izriet, ka prasītāju iebildums, saskaņā ar kuru Komisija esot pieļāvusi kļūdu faktos, uzskatīdama, ka Bulgargaz varēja piegādāt jaudu Rumānijas 1. gāzes cauruļvadā, nav pamatots.

130

Tādēļ šī pamata daļa un tātad otrais prasības pamats kopumā ir jānoraida.

131

Prasītājas apstrīd apstrīdētā lēmuma 426. un 427. apsvērumā ietverto secinājumu, saskaņā ar kuru BEH grupa ar Bulgargaz un Bulgartransgaz starpniecību ieņēma dominējošu stāvokli piecos konkrētajos tirgos.

132

Šim prasības pamatam ir divas daļas. Prasītāji apgalvo, ka Komisija ir kļūdaini secinājusi, pirmkārt, ka Bulgargaz bija dominējošs stāvoklis ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu saistīto pakalpojumu tirgū un, otrkārt, ka BEH netieši bija šāds stāvoklis piecos attiecīgajos tirgos.

133

Pirmām kārtām, prasītāji apgalvo, ka ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu saistīto pakalpojumu tirgus noteikšanā ir pieļautas tiesību kļūdas un kļūdas faktos. Tāpēc secinājums, ka Bulgargaz ir dominējošs stāvoklis šajā tirgū, arī esot kļūdains.

134

Šajā ziņā no otrā prasības pamata analīzes izriet, ka Komisija nav pieļāvusi tiesību kļūdu un kļūdu faktos, nosakot ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu saistīto pakalpojumu tirgu. Tādējādi prasītāju pirmais arguments ir uzreiz jānoraida.

135

Otrām kārtām, prasītāji uzskata, ka pat gadījumā, ja ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu saistīto pakalpojumu tirgus definīcija būtu pareiza, Komisijas vērtējums, saskaņā ar kuru Bulgargaz tajā bija dominējošā stāvoklī, esot kļūdains.

136

Konkrētāk, prasītāji apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā nav ietverta tirgus struktūras vai uzņēmumu, kuri darbojas Rumānijas 1. gāzes cauruļvadā, tirgus varas analīze, tādējādi neievērojot Paziņojuma par norādījumiem par Komisijas prioritātēm, piemērojot [LESD 102.] pantu dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgai, izslēdzošai rīcībai (OV 2009, C 45, 7. lpp.), 13.–15. punkta prasības. Tāpēc tās uzskata, ka Komisija nav juridiski pietiekami pierādījusi, ka Bulgargaz bija dominējošs stāvoklis ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu saistīto pakalpojumu tirgū.

137

Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru LESD 102. pantā paredzētais dominējošais stāvoklis attiecas uz uzņēmumam piederošas ekonomiskas varas stāvokli, kas tam piešķir varu likt šķēršļus efektīvas konkurences saglabāšanai attiecīgajā tirgū, dodot tam iespēju ievērojamā mērā rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem, klientiem un, visbeidzot, patērētājiem. Šāda dominējošā stāvokļa esamība vispārēji izriet no dažādu faktoru kopuma, kas, atsevišķi ņemti, ne vienmēr ir izšķiroši (spriedumi, 1978. gada 14. februāris, United Brands un United Brands Continentaal/Komisija, 27/76, EU:C:1978:22, 65. un 66. punkts, un 1979. gada 13. februāris, Hoffmann‑La Roche/Komisija, 85/76, EU:C:1979:36, 38. un 39. punkts).

138

Turklāt dominējošā stāvokļa esamība neizslēdz noteiktas konkurences esamību, bet sniedz no tā labumu gūstošajam uzņēmumam iespēju ja ne izlemt, tad ievērojami ietekmēt apstākļus, kādos konkurence attīstās, un katrā ziņā lielā mērā rīkoties, neņemot to vērā un tomēr neciešot zaudējumus no šādas attieksmes (spriedums, 1979. gada 13. februāris, Hoffmann‑La Roche/Komisija, 85/76, EU:C:1979:36, 39. punkts).

139

Šajā lietā Komisija ir norādījusi, ka gāzes pārvades infrastruktūra ir dabisks monopols un ka tādējādi uzņēmums, kas kontrolē šīs infrastruktūras jaudu, kļūst par tirdzniecības partneri, kuru nav iespējams apiet un kura tirgus varu nevar neitralizēt. Attiecībā uz Rumānijas 1. gāzes cauruļvadu Komisija ir secinājusi, ka pārkāpuma laikposmā tieši Bulgargaz kontrolēja jebkādu iespēju trešām personām piekļūt šim cauruļvadam (skat. apstrīdētā lēmuma 335., 418. un 420. apsvērumu).

140

Prasītāji uzskata, ka šajā vērtējumā ir pieļautas četras kļūdas.

141

Prasītājas apgalvo, ka Komisija ir kļūdaini atzinusi, ka Bulgargaz kontrolēja trešo personu piekļuvi Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam. Tās apgalvo, ka šo kontroli īstenoja Transgaz kā šīs infrastruktūras PSO.

142

Lai pamatotu šo iebildumu, prasītājas, pirmām kārtām, norāda – pat ja 2005. gada nolīgums bija ekskluzivitātes līgums, Bulgargaz ir bijušas piešķirtas tikai tiesības apspriesties par iespēju piedāvāt jaudu trešām personām un šīs tiesības nekad nav izmantotas.

143

Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar 2005. gada nolīguma 17.1. panta formulējumu “Rumānijas 1. gāzes cauruļvads ir rezervēts ekskluzīvai [Bulgargaz] izmantošanai un bez [Bulgargaz] piekrišanas nav iespējams šim gāzes cauruļvadam pieslēgt citus patērētājus, un nekāds cits dabasgāzes daudzums netiks transportēts”.

144

Tāpēc ir skaidrs, ka Transgaz nevarēja piedāvāt trešām personām jaudu Rumānijas 1. gāzes cauruļvadā bez iepriekšējas Bulgargaz piekrišanas.

145

Šo 2005. gada nolīguma interpretāciju apstiprina viedokļu apmaiņa starp Transgaz un BEH to 2011. gada 24. janvāra sanāksmē. Proti, no šīs sanāksmes pārskata, ko sagatavojis BEH un kas datēts ar 2011. gada 31. janvāri, izriet, ka Transgaz jautājis BEH, vai bija iespējams atgūt daļu no neizmantotās Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudas, lai nākotnē būvētu sašķidrinātas dabasgāzes termināli netālu no Konstancas [Constanţa] (Rumānija) (turpmāk tekstā – “Konstancas terminālis”). BEH ir atbildējis, ka visa minētā gāzes cauruļvada jauda ir rezervēta Bulgargaz, bet par Transgaz norādīto iespēju tomēr varētu notikt apspriešanās, kas sākotnēji jārīko valdības līmenī (skat. apstrīdētā lēmuma 297. apsvēruma a) punktu).

146

No tā izriet, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāji, ar 2005. gada nolīgumu Bulgargaz tika piešķirtas nevis vienkāršas tiesības apspriesties, bet gan patiesas iepriekšējas piekrišanas pilnvaras attiecībā uz visiem Transgaz mēģinājumiem pārņemt neizmantoto Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu, tostarp – lai piedāvātu šādu jaudu trešām personām.

147

Otrām kārtām, prasītāji uzskata – fakts, ka Bulgargaz jau 2013. gadā daļu savas jaudas iznomāja tālāk Overgas, neapstiprina secinājumu, ka Bulgargaz kontrolēja piekļuvi Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam. Tie apgalvo, ka tas bijis tikai Bulgargaz labas gribas žests attiecībā pret Overgas, ņemot vērā to, ka vēl nebija ieviesti noteikumi, kas ļautu veikt tirdzniecību sekundārajā tirgū.

148

Šajā ziņā jānorāda – tas, ka Bulgargaz daļu no Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudas ir nodevis apakšnomā Overgas, neatkarīgi no apgalvojuma, ka šis akts esot bijis labas gribas žests, liecina, ka faktiski Bulgargaz ir izdevies sniegt trešām personām piekļuvi šim gāzes cauruļvadam, lai gan nebija noteikumu, kas reglamentētu ar jaudu saistīto pakalpojumu sekundāro tirgu.

149

Šim apstāklim bija nozīme apstrīdētajā lēmumā veiktajā analīzē, ņemot vērā, ka saskaņā ar 2005. gada nolīgumu Bulgargaz bija rezervējis jaudu Rumānijas 1. gāzes cauruļvadā ar ekskluzivitātes nosacījumiem. Tādējādi trešai personai, kas pārkāpuma laikā vēlētos piekļūt šim gāzes cauruļvadam, piekļuve tiktu piešķirta tikai tad, ja Bulgargaz būtu piekritis tam, ka Transgaz piedāvā jaudu saskaņā ar 2005. gada nolīguma 17.1. pantu, vai ja Bulgargaz būtu piekritis daļu savas jaudas nodot apakšnomā, kā tas to darīja attiecībā uz Overgas no 2013. gada 1. janvāra.

150

No tā izriet, ka Komisija ir pamatoti uzskatījusi, ka pārkāpuma laikposmā Bulgargaz kontrolēja trešo personu piekļuvi Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam.

151

Tāpēc pirmais iebildums ir jānoraida.

152

Prasītāji uzskata, ka vērtējumā par Bulgargaz dominējošo stāvokli ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu saistīto pakalpojumu tirgū ir pieļauta kļūda faktos, jo tajā neesot identificēti visi šajā tirgū esošie ar jaudu saistīto pakalpojumu sniedzēji.

153

Šajā ziņā prasītāji pārmet Komisijai, ka tā nav ņēmusi vērā, ka Bulgargaz nebija Rumānijas 1. gāzes cauruļvada PSO un ka Transgaz bija reglamentējošas pilnvaras, kas tam ļāva vienpusēji izņemt neizmantoto jaudu, lai to piedāvātu trešām personām. Šādi rīkojoties, Komisija neesot identificējusi galveno un dominējošo piegādātāju ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu saistīto pakalpojumu tirgū.

154

Šajā ziņā, pirmām kārtām, jāatgādina, kā izriet no šā sprieduma 89. un 90. punkta, kā arī no pirmā iebilduma analīzes, – Komisija ir konstatējusi, ka, lai gan Bulgargaz nebija Rumānijas 1. gāzes cauruļvada PSO, tas saskaņā ar 2005. gada nolīgumu kontrolēja piekļuvi šim cauruļvadam.

155

Otrām kārtām, no apstrīdētā lēmuma izriet, ka, pirms tika izvērtēts jautājums, vai Bulgargaz bija dominējošs stāvoklis ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu saistīto pakalpojumu tirgū, Komisija pamatoti ir secinājusi, ka pārkāpuma laikposmā Transgaz nevarēja vienpusēji izņemt jaudu un to piedāvāt trešām personām kā konstantu jaudu (skat. šā sprieduma 97. un 98. punktu).

156

Šajā ziņā Komisija savā analīzē ir norādījusi, ka 2012. gada pamatnostādnes, saskaņā ar kurām PSO var īstenot stimulu mehānismus, kas šiem operatoriem ļauj cīnīties pret jaudas uzkrāšanos un tādējādi ilgtermiņā piedāvāt neizmantotu līgumā paredzētu jaudu trešām personām, stājās spēkā tikai 2013. gada 1. oktobrī. Tā ir konstatējusi arī, ka, lai Transgaz varētu īstenot šos mehānismus, minētajās pamatnostādnēs bija prasīts, lai Rumānijas regulators iepriekš veiktu noteiktus pasākumus, un ka aplūkojamajā gadījumā šie pasākumi netika veikti pirms pārkāpuma laikposma beigām (skat. apstrīdētā lēmuma 293. un 294. apsvērumu).

157

Tāpēc prasītāji nevar apgalvot, ka Komisijas analīzē nav ņemts vērā, ka Transgaz bija Rumānijas 1. gāzes cauruļvada PSO, vai ka Komisija nav izskatījusi jautājumu par Transgaz regulatīvajām pilnvarām, pirms tā secināja, ka Bulgargaz bija dominējošs stāvoklis ar minētā gāzesvada jaudu saistīto pakalpojumu tirgū.

158

Prasītāji katrā ziņā uzskata, ka piemērojamā tiesiskā regulējuma interpretācija, ko veikusi Komisija, ir kļūdaina un ka Rumānijas regulatora iesaistīšanās nebija nepieciešama, lai Transgaz varētu Bulgargaz neizmantoto Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu piedāvāt trešām personām.

159

Tomēr jāatgādina, ka pārkāpuma laikposmā Regula Nr. 715/2009, interpretējot to 2009. un 2012. gada pamatnostādņu gaismā, neļāva Transgaz piedāvāt trešām personām Bulgargaz neizmantoto jaudu Rumānijas 1. gāzes cauruļvadā kā konstantu jaudu bez Bulgargaz piekrišanas. Proti, tolaik piemērojamais tiesiskais regulējums ļāva Transgaz vienpusēji izņemt Bulgargaz neizmantoto līgumā paredzēto jaudu, lai to piedāvātu trešām personām, tikai kā atslēdzamu un īstermiņa jaudu, un ar to, kā izriet no šā sprieduma 93.–111. punkta, nebūtu pietiekami, lai ļautu Transgaz sniegt piekļuvi trešām personām, kas tām ļautu ievērot saistības pret saviem klientiem. Savukārt, kā izriet no šā sprieduma 102.–107. punkta, lai neizmantoto jaudu varētu piedāvāt kā konstantu jaudu, bija nepieciešama Rumānijas regulatora iepriekšēja iejaukšanās. Taču pārkāpuma laikposmā tas nav veicis vajadzīgos pasākumus.

160

No tā izriet, ka pārkāpuma laikposmā Transgaz bez Bulgargaz piekrišanas trešām personām varēja piedāvāt tikai ierobežotus un nepietiekamus ar jaudu saistītus pakalpojumus Rumānijas 1. gāzes cauruļvadā. Tātad ar to, ka Eiropas Savienības tiesiskais regulējums ļāva Transgaz piedāvāt neizmantoto jaudu kā īstermiņa un atslēdzamu jaudu, nepietiek, lai tas varētu apiet ar 2005. gada nolīguma 17.1. pantu noteiktos ierobežojumus, un tādējādi tam nevarēja būt ievērojama ietekme uz Bulgargaz faktisko kontroli pār Rumānijas 1. gāzes cauruļvadu.

161

Šajos apstākļos ir jākonstatē, ka Komisija pamatoti nav identificējusi Transgaz kā reālu alternatīvu apgādes avotu trešām personām, kuras pārkāpuma laikposmā vēlējās piekļūt Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam.

162

Šo secinājumu neatspēko pārējie prasītāju argumenti.

163

Pirmām kārtām, lai pamatotu savu argumentu, ka Transgaz esot varējis izņemt Bulgargaz jaudu Rumānijas 1. gāzes cauruļvadā vienpusēji, prasītāji atsaucas uz Komisijas Regulu (ES) Nr. 984/2013 (2013. gada 14. oktobris), ar ko izveido gāzes pārvades sistēmu jaudas sadales mehānismu tīkla kodeksu un papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV 2013, L 273, 5. lpp.).

164

No Regulas Nr. 984/2013 28. panta izriet, ka atbilstošās šīs regulas normas stājās spēkā tikai 2015. gada 1. novembrī, proti, pēc pārkāpuma laikposma beigām. Tādējādi šīs tiesību normas nevar ietekmēt faktu vērtējumu un prasītāju arguments uzreiz ir jānoraida kā neiedarbīgs.

165

Otrām kārtām, prasītāji pārmet Komisijai, ka tā nav ieguvusi Transgaz un Rumānijas regulatora viedokli par to, vai Bulgargaz bija dominējošā stāvoklī ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu saistīto pakalpojumu tirgū.

166

Šis arguments ir jānoraida, jo, lai novērtētu PSO ar piemērojamām Savienības un valsts tiesībām piešķirtās pilnvaras un tādējādi ieņemtu nostāju par to, vai Bulgargaz bija dominējošs stāvoklis ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu saistīto pakalpojumu tirgū, Komisijas juridiskais vērtējums nebija atkarīgs no Transgaz vai Rumānijas regulatora viedokļa.

167

Trešām kārtām, prasītāji būtībā apgalvo, ka Komisija nevarēja secināt, ka Bulgargaz bija dominējošā stāvoklī ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu saistīto pakalpojumu tirgū, jo lietā AT.40335 – Rumānijas gāzes starpsavienotāji (turpmāk tekstā – “lieta Transgaz”) tā jau bija konstatējusi, ka Transgaz ieņem dominējošu stāvokli šajā pašā tirgū.

168

Šajā ziņā no Komisijas Lēmuma C(2020) 1232 (2020. gada 6. marts) par procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantu (lieta Transgaz), kas publicēts tās tīmekļvietnē, izriet, ka pēc šīs lietas sākotnējā novērtējuma Komisija ir secinājusi, ka Transgaz ir dominējošā stāvoklī LESD 102. panta izpratnē dabasgāzes pārvades tirgū Rumānijā, tostarp attiecībā uz pārvadi, kas veikta, izmantojot starpsavienojumus ar kaimiņvalstīm. Tomēr tā ir precizējusi, ka trīs gāzes tranzīta cauruļvadi, kurus līdztekus ekspluatē Transgaz, tostarp Rumānijas 1. gāzes cauruļvads, kas apgādā Bulgārijas tirgu, neietilpst tās sākotnējā novērtējumā, ņemot vērā, ka tie nav pieslēgti Rumānijas gāzes pārvades tīklam (skat. 2020. gada 6. marta lēmuma 25. apsvērumu).

169

Tātad lietā Transgaz Komisija nav secinājusi, ka uzņēmumam, uz kuru attiecas minētā izmeklēšana, būtu dominējošs stāvoklis ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu saistīto pakalpojumu tirgū.

170

Tādēļ ir jānoraida prasītāju arguments par to, ka Komisijas sākotnējie secinājumi lietā Transgaz neļāva tai secināt, ka pārkāpuma laikposmā Bulgargaz bija dominējošs stāvoklis ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu saistīto pakalpojumu tirgū.

171

Tātad otrais iebildums ir jānoraida.

[..]

223

Ceturto pamatu būtībā veido seši “apakšpamati”. Pirmie trīs apakšpamati attiecīgi ir saistīti ar tiesību kļūdām un kļūdām faktos, kas esot pieļautas apstrīdētajā lēmumā attiecībā uz prasītāju veikto konstatējumu par piekļuves atteikumu:

[..]

235

Saskaņā ar LESD 102. panta pirmo daļu vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kam ir dominējošs stāvoklis iekšējā tirgū vai būtiskā tā daļā, šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta kā nesaderīga ar iekšējo tirgu un tiktāl, cik tā var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

236

Tātad dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam ir īpaša atbildība par to, lai tas ar savu rīcību neapdraudētu efektīvu un neizkropļotu konkurenci iekšējā tirgū (spriedums, 2017. gada 6. septembris, Intel/Komisija, C‑413/14 P, EU:C:2017:632, 135. punkts; skat. arī spriedumu, 2021. gada 25. marts, Slovak Telekom/Komisija, C‑165/19 P, EU:C:2021:239, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).

237

Lai gan LESD 102. pantā ir uzskaitītas ļaunprātīgas izmantošanas darbības, tas tomēr nav izsmeļošs LESD aizliegto dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas veidu uzskaitījums (skat. spriedumu, 2007. gada 15. marts, British Airways/Komisija, C‑95/04 P, EU:C:2007:166, 57. punkts un tajā minētā judikatūra).

238

Tādējādi saskaņā ar pastāvīgo judikatūru jēdziens “dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana” LESD 102. panta izpratnē ir objektīvs jēdziens, kas apzīmē dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcību, ar kuru – izmantojot citus līdzekļus, nevis tos, kuri regulē preču vai pakalpojumu normālo konkurenci, balstoties uz ekonomikas dalībnieku veikumu, – tiek radīts šķērslis tam, lai saglabātu tirgū vēl esošo konkurences līmeni vai attīstītu šo konkurenci (skat. spriedumu, 2020. gada 30. janvāris, Generics (UK) u.c., C‑307/18, EU:C:2020:52, 148. punkts un tajā minētā judikatūra).

239

Visbeidzot ir jāatgādina, ka tāda veida rīcības ļaunprātīgais raksturs, kāda tiek aplūkota šajā lietā, nozīmē, ka tai ir bijusi spēja ierobežot konkurenci un it īpaši radīt pārmestās izstumšanas sekas tādā ziņā, ka tā varēja apgrūtināt konkurentu ienākšanu vai palikšanu konkrētajā tirgū un tādējādi ietekmēt tirgus struktūru. Šis vērtējums ir jāveic, ņemot vērā visus nozīmīgos faktiskos apstākļus, kas saistīti ar minēto rīcību (skat. spriedumus, 2020. gada 30. janvāris, Generics(UK) u.c.,C‑307/18, EU:C:2020:52, 154. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2022. gada 12. maijs, Servizio Elettrico Nazionale u.c., C‑377/20, EU:C:2022:379, 50., 61., 64. un 72. punkts un tajos minētā judikatūra).

240

Tomēr šīm izstumšanas sekām nav jābūt tikai hipotētiskām. Tātad Komisija nevar atsaukties uz sekām, ko attiecīgā prakse varētu radīt vai būtu varējusi radīt, ja atsevišķi īpaši apstākļi, kuri šīs prakses īstenošanas brīdī nebija dominējoši tirgū un kuru īstenošana tad šķita maz iespējama, būtu īstenojušies vai īstenojas (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2015. gada 6. oktobris, Post Danmark, C‑23/14, EU:C:2015:651, 65. punkts, un 2022. gada 12. maijs, Servizio Elettrico Nazionale u.c., C‑377/20, EU:C:2022:379, 70. punkts).

[..]

250

Prasītāji apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta tiesību kļūda, ciktāl ar šo lēmumu Bulgargaz ir piedēvēts ļaunprātīgs apgādes atteikums Rumānijas 1. gāzes cauruļvadā, lai gan Bulgargaz nebija ne šīs būtiskās infrastruktūras īpašnieks, ne PSO, bet ir tikai tās vienkāršs lietotājs. Taču saskaņā ar 1998. gada 26. novembra spriedumu Bronner (C‑7/97, turpmāk tekstā – “spriedums Bronner, EU:C:1998:569) un 1991. gada 10. jūlija spriedumu RTE/Komisija (T‑69/89, EU:T:1991:39), uz kuriem Komisija ir balstījusi savu analīzi apstrīdētā lēmuma 549. apsvērumā, un vēlāko judikatūru par atteikumu piešķirt piekļuvi būtiskai infrastruktūrai ļaunprātīgā rīcībā varot vainot tikai minētās infrastruktūras īpašnieku vai apsaimniekotāju tādā ziņā, ka piekļuve būtiskajai infrastruktūrai vienmēr esot bijusi nesaraujami saistīta ar īpašumtiesībām un kontroli pār attiecīgo infrastruktūru vai pakalpojumu.

[..]

254

Turpinājumā no apstrīdētā lēmuma 532. un 549.–564. apsvēruma izriet, ka Komisija Bulgargaz rīcības ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu saistīto pakalpojumu tirgū atbilstību ir novērtējusi, ņemot vērā judikatūru, kas izriet no sprieduma Bronner 41. punkta un arī no 1991. gada 10. jūlija sprieduma RTE/Komisija (T‑69/89, EU:T:1991:39) 73. punkta.

255

Saskaņā ar šo judikatūru dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma atteikums sniegt pakalpojumu, kam ir jābūt pieejamam trešām personām, lai tās varētu veikt darbību blakustirgū, it īpaši lejupējā tirgū, ir LESD 102. panta pārkāpums, ja ir izpildīti šādi trīs kumulatīvi nosacījumi:

256

Spriedumā Bronner izklāstītie nosacījumi principā ir piemērojami infrastruktūrai vai pakalpojumiem, kas bieži vien tiek kvalificēti kā “būtiska infrastruktūra”, jo tie ir nepieciešami, lai veiktu darbību tirgū, tāpēc ka tiem nav nekāda reāla vai potenciāla aizstājēja (spriedumi, 1998. gada 15. septembris, European Night Services u.c./Komisija,T‑374/94, T‑375/94, T‑384/94 un T‑388/94, EU:T:1998:198, 208. un 212. punkts, un 2021. gada 10. novembris, Google un Alphabet/Komisija (Google Shopping), T‑612/17, pārsūdzēts apelācijā, EU:T:2021:763, 215. punkts), tādējādi piekļuves atteikums var izraisīt jebkādas konkurences likvidēšanu no piekļuves pieprasītāja puses.

257

Šajā ziņā Tiesa jau ir uzsvērusi, ka konstatējuma, ka dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums ir ļaunprātīgi izmantojis savu stāvokli atteikuma slēgt līgumu ar konkurentu dēļ, sekas ir tādas, ka šis uzņēmums ir spiests slēgt līgumus ar šo konkurentu. Taču šāds pienākums īpaši aizskar dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma brīvību slēgt līgumus un tiesības uz īpašumu, jo pats dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums principā ir tiesīgs atteikties slēgt līgumu un apsaimniekot infrastruktūru, kuru tas ir attīstījis savām vajadzībām (spriedums, 2021. gada 25. marts, Slovak Telekom/Komisija, C‑165/19 P, EU:C:2021:239, 46. punkts).

258

Tādējādi judikatūra par “būtisku infrastruktūru” attiecas uz situācijām, kad brīvība slēgt līgumus, un it īpaši brīvība īstenot ekskluzīvas tiesības, kas ir stimuls investīciju veikšanai vai jaunradei, var tikt ierobežota netraucētas konkurences iekšējā tirgū interesēs, izslēdzot jebkādu citu rīcību (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2010. gada 1. jūlijs, AstraZeneca/Komisija,T‑321/05, EU:T:2010:266, 679. punkts, un 2021. gada 10. novembris, Google un Alphabet/Komisija (Google Shopping), T‑612/17, pārsūdzēts apelācijā, EU:T:2021:763, 215. punkts).

259

Šajā lietā, kā pamatoti apgalvo prasītāji, Bulgargaz nebija Rumānijas 1. gāzes cauruļvada īpašnieks. Tomēr no lietas materiāliem, kā arī no šā sprieduma 14. punkta izriet, ka saskaņā ar 2005. gada nolīgumu tam bija tiesības uz šīs infrastruktūras ekskluzīvu izmantošanu.

260

Šajā ziņā, pirmām kārtām, jāatgādina, ka starp lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka pārkāpuma laikposmā Rumānijas 1. gāzes cauruļvads bija vienīgais dzīvotspējīgais ceļš, lai nogādātu Krievijas gāzi uz Bulgāriju (skat. šā sprieduma 88. punktu). Tātad tas ir uzskatāms par nepieciešamo infrastruktūru sprieduma Bronner izpratnē (skat. šā sprieduma 256. punktu).

261

Otrām kārtām, kā izriet no šā sprieduma 143. un 144. punkta, 2005. gada nolīgumā bija paredzēts, pirmkārt, ka Rumānijas 1. gāzes cauruļvads ir rezervēts vienīgi Bulgargaz izmantošanai un, otrkārt, ka Transgaz nevar piedāvāt jaudu attiecībā uz minēto gāzes cauruļvadu trešām personām, nesaņemot Bulgargaz iepriekšēju piekrišanu. Tātad, lai gan Bulgargaz nebija Rumānijas 1. gāzes cauruļvada īpašnieks, ekskluzīvās tiesības, kas tam bija pārkāpuma laikposmā, konkretizējās kontrolējošā situācijā un tātad dominējošā stāvoklī ar minētā gāzes cauruļvada jaudu saistīto pakalpojumu tirgū, jo bez tā piekrišanas trešo personu piekļuve Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam nebija iespējama.

262

Šajā ziņā jānorāda, kā to dara ģenerāladvokāts A. Rants [A. Rantos] secinājumos lietā European Superleague Company (C‑333/21, EU:C:2022:993, 138. punkts), ka saskaņā ar “būtiskas infrastruktūras teoriju” dominējošs uzņēmums, kuram pieder vai kurš kontrolē “būtisko infrastruktūru”, var tikt piespiests sadarboties ar konkurentiem, liekot šim uzņēmumam dot konkurentiem piekļuvi šai infrastruktūrai bez jebkādas diskriminācijas.

263

Šajos apstākļos nav nozīmes ekskluzīvo tiesību, kas saista Bulgargaz ar infrastruktūru, raksturam, jo šīs ekskluzīvās tiesības konkretizējās kontroles situācijā pār Rumānijas 1. gāzes cauruļvadu, kas bija “būtiska infrastruktūra” šā sprieduma 256. punktā minētās judikatūras izpratnē. Turklāt prasītāji paši skaidri atzīst, ka judikatūra par “būtisku infrastruktūru” ir piemērojama situācijās, kas ir saistītas ar šo infrastruktūru kontroli, pat ja tie kļūdaini uzskata, ka ir nepieciešams arī īpašnieka statuss.

264

Tās saiknes juridiskais raksturs, kura pastāv starp dominējošā stāvoklī esošo uzņēmumu un tā kontrolēto infrastruktūru vai pakalpojumu, nevar būt izšķirošs faktors, nosakot, vai dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma atteikums piešķirt piekļuvi “būtiskai infrastruktūrai” ir uzskatāms par LESD 102. panta pārkāpumu.

265

Tātad Komisija ir pamatoti novērtējusi Bulgargaz rīcību ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu saistīto pakalpojumu tirgū, it īpaši – ņemot vērā sprieduma Bronner 41. punktu.

266

Šo secinājumu neatspēko nesenais 2023. gada 12. janvāra spriedums Lietuvos geležinkeliai/Komisija (C‑42/21 P, EU:C:2023:12), kas pasludināts pēc tiesvedības mutvārdu daļas pabeigšanas šajā lietā, bet ar ko tika apstiprināta Vispārējās tiesas analīze 2020. gada 18. novembra spriedumā Lietuvos geležinkeliai/Komisija (T‑814/17, EU:T:2020:545). Minētajā lietā, kas attiecās uz sliežu ceļa nojaukšanu, Tiesa nosprieda, ka gadījums, kad dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums iznīcina infrastruktūru, proti, situācija, kad infrastruktūru neizbēgami nevar izmantot ne tikai konkurenti, bet arī pats dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums, ir jānošķir no gadījuma, kad tiek atteikta piekļuve tās judikatūras izpratnē, kas izriet no sprieduma Bronner (spriedums, 2023. gada 12. janvāris, Lietuvos geležinkeliai/Komisija, C‑42/21 P, EU:C:2023:12, 81. un 83. punkts).

267

Šajā kontekstā Tiesa, protams, ir apstiprinājusi, ka analīze, ņemot vērā kritērijus, kas izriet no sprieduma Bronner, ir nepieciešama gadījumā, ja tiek atteikta piekļuve infrastruktūrai, kuras īpašnieks ir dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums un kuru tas ir attīstījis savas darbības vajadzībām, izmantojot savus ieguldījumus. Tiesa ir secinājusi arī, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu, būtībā nospriežot, ka, ņemot vērā minēto kritēriju mērķi, tos nav paredzēts piemērot, ja infrastruktūras iznīcināšanas situācijā attiecīgā infrastruktūra ir bijusi finansēta nevis no paša dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma ieguldījumiem, bet gan no valsts līdzekļiem un ja šis uzņēmums nav šīs infrastruktūras īpašnieks (spriedums, 2023. gada 12. janvāris, Lietuvos geležinkeliai/Komisija, C‑42/21 P, EU:C:2023:12, 86. un 87. punkts).

268

Tomēr šī judikatūra neizslēdz no sprieduma Bronner izrietošo kritēriju piemērošanu tādā situācijā kā šajā lietā, kad, pirmkārt, kā izriet no šā sprieduma 261.–263. punkta, Bulgargaz, lai gan tas nav Rumānijas 1. gāzes cauruļvada īpašnieks, bija ekskluzīvas tiesības uz šo cauruļvadu, kas pārkāpuma laikposmā konkretizējās kā īpašnieka situācijai pielīdzināma kontroles situācija, un, otrkārt, lai gan ir taisnība, ka Rumānijas 1. gāzes cauruļvadu neattīstīja Bulgargaz, tomēr saskaņā ar 2005. gada nolīgumu tas par šīs infrastruktūras izmantošanu maksāja fiksētu ikgadēju maksu, kas tādējādi bija tā ieguldījums saistībā ar ekskluzīvajām tiesībām, kuras tam bija piešķīris Transgaz.

269

Tādēļ šā apakšpamata otrā daļa, kas attiecas uz to, ka spriedums Bronner un no tā izrietošā judikatūra attiecībā uz atteikumu piešķirt piekļuvi “būtiskai infrastruktūra” ir piemērojama tikai uzņēmumam, kurš ir tās īpašnieks un kurš to kontrolē, ir jānoraida.

[..]

470

Prasītāji būtībā apstrīd fakta, ka Bulgargaz tika rezervēta visa Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jauda, pierādījuma vērtību, lai pierādītu piegādes atteikumu, lai gan neviens individuāls pieprasījums par piekļuvi minētajam gāzes cauruļvadam netika noraidīts.

471

Komisija apstrīd šo apakšpamata daļu.

472

Vispirms jāatgādina, ka 2005. gada nolīguma 17.1. pantā paredzētā visas Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudas rezervēšana, lai gan Bulgargaz izmantoja tikai ierobežotu daļu no pieejamās jaudas, ir viens no netiešiem pierādījumiem, uz kuriem Komisija ir pamatojusies, lai pierādītu:

473

Taču, pirmām kārtām, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru konstatējums par dominējošu stāvokli tirgū pats par sevi neietver nekādu pārmetumu attiecīgajam uzņēmumam. Tā ir dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kas ir aizliegta LESD 102. pantā (skat. spriedumu, 2012. gada 27. marts, Post Danmark, C‑209/10, EU:C:2012:172, 21. punkts un tajā minētā judikatūra).

474

Šajā ziņā Komisijai, lai raksturotu šādu ļaunprātīgu izmantošanu, ir jāidentificē, kā konkrētais uzņēmums, izmantojot savu dominējošo stāvokli, ir rīkojies ar līdzekļiem, kuri nav tie, kas reglamentē normālu konkurenci, un kuri radījuši šķēršļus esošā konkurences līmeņa saglabāšanai tirgū vai šīs konkurences attīstībai (skat. spriedumu, 2012. gada 27. marts, Post Danmark, C‑209/10, EU:C:2012:172, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).

475

Tādējādi līgumiskā ekskluzivitāte, kas Bulgargaz ir piešķirta ar 2005. gada nolīgumu, lai gan Bulgargaz esot izmantojis tikai daļu no Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudas, nevar būt šā prasītāja dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, ja Komisija nav pierādījusi, ka prasītāja rīcība faktiski būtu piešķīrusi tam spēju izstumt konkurentus no Bulgārijas gāzes apgādes tirgiem, it īpaši sprieduma Bronner un šā sprieduma 255. un 256. punktā minētās vēlākas judikatūras par atteikumu piekļūt “būtiskai infrastruktūrai” izpratnē.

476

Fakti liecina – tas, ka Bulgargaz rezervēja visu Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu, kā paredzēts 2005. gada nolīguma 17.1. pantā, neliedza Bulgargaz uzreiz pēc pirmā pieprasījuma par piekļuvi neizmantotajai šā gāzes cauruļvada jaudai, kuru tas saņēma 2012. gada 23. novembrī, piešķirt Overgas minēto piekļuvi no 2013. gada 1. janvāra, un Komisijai nav izdevies pierādīt, ka piekļuve ir piešķirta novēloti vai neapmierinoši un ka tātad uz Bulgargaz rīcību šajā ziņā attiecas LESD 102. pants.

477

Komisija nav arī juridiski pietiekami pierādījusi, ka Bulgargaz būtu ļaunprātīgi iebildis pret citu trešo personu pieprasījumiem par piekļuvi. Tātad:

478

Turklāt Komisija nevarēja balstīties uz pieņēmumu, saskaņā ar kuru tāpēc, ka Bulgargaz bija rezervējis visu Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu, trešās personas būtu atteikušās iesniegt pieprasījumus par piekļuvi šai jaudai (skat. apstrīdētā lēmuma 278. apsvērumu un 537. apsvēruma beigu daļu). Proti, tā nav iesniegusi nevienu pierādījumu, kas pierādītu šādu atteikšanos, un tādējādi nav izpildījusi tai uzlikto pierādīšanas pienākumu. Turklāt ir jāuzsver, ka atbilstoši 2005. gada nolīguma 17.3. pantam šim nolīgumam un tā saturam ir konfidenciāls raksturs un Komisija nav pierādījusi, ka, neraugoties uz šo konfidencialitātes klauzulu, trešās personas būtu varējušas zināt par 2005. gada nolīgumā ietverto ekskluzivitātes klauzulu par labu Bulgargaz. Katrā ziņā, pat ja tiktu pieņemts, ka šāda atteikšanās ir notikusi, ņemot vērā, ka attiecīgās trešās personas pēc definīcijas šajā ziņā nav iesniegušas nevienu pieprasījumu, Bulgargaz nevar tikt pārmests piekļuves atteikums tādēļ, ka tas nav atbildējis uz tam nekad neadresētiem pieprasījumiem.

479

Otrām kārtām, Komisija ir uzskatījusi, ka pārkāpuma daļa, kas attiecas uz Rumānijas 1. gāzes cauruļvadu, turpinājās tikai līdz 2015. gada 1. janvārim, proti, datumam, no kura Bulgargaz, pēc Komisijas ieskata, trešām personām ir piešķīris pietiekamu piekļuvi šim gāzes cauruļvadam (skat. apstrīdētā lēmuma 651. apsvērumu).

480

Jākonstatē, ka minētajā datumā 2005. gada nolīguma noteikumi, ar kuriem Bulgargaz tika piešķirtas ekskluzīvas tiesības izmantot Rumānijas 1. gāzes cauruļvadu, joprojām bija spēkā. Proti, šī līgumiskā ekskluzivitāte tika izbeigta tikai 2016. gada 30. septembrī, kad 2005. gada nolīgums tika izbeigts, t.i., gadu un deviņus mēnešus pēc pārkāpuma laikposma beigām. Tādējādi Komisija pati netieši ir atzinusi, ka šo ekskluzīvo līgumisko tiesību pastāvēšanai nebija izšķirošas nozīmes.

481

Šajā kontekstā netiešs pierādījums, kas balstīts uz faktu, ka Bulgargaz rezervēja visu Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudu saskaņā ar 2005. gada nolīgumu, lai gan tas izmantoja tikai daļu no šīs jaudas, nav pietiekams, lai pierādītu apgalvoto ļaunprātīgo izmantošanu minētā gāzesvada jaudas tirgū.

482

Tātad šā apakšpamata septītā daļa ir jāapmierina.

483

Prasītāji, kurus atbalsta Bulgārijas Republika, apstrīd apspriežu par 2005. gada nolīguma pārskatīšanu pierādījuma vērtību. Šajā ziņā apstrīdētajā lēmumā esot kļūdaini konstatēts, ka minētās starpvaldību apspriedes veido atteikumu piešķirt piekļuvi Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam un ka Bulgargaz sarunās par 2005. gada nolīgumu nav rīkojies konstruktīvi. Šajā ziņā prasītāji izvirza trīs iebildumus par:

484

Komisija apstrīd šo apakšpamata daļu.

485

Prasītāji, kurus atbalsta Bulgārijas Republika, apgalvo, ka apspriedes par 2005. gada nolīguma pārskatīšanu tika sāktas un notika starpvaldību līmenī, iesaistot Bulgārijas Republikas un Rumānijas valdības un regulatīvās iestādes. Tādēļ šīs apspriedes nevarot attiecināt uz Bulgargaz. Prasītāji šajā ziņā norāda uz trim aspektiem:

[..]

529

Prasītāji apgalvo, ka 2005. gada nolīguma pārskatīšanas gaitā Bulgargaz ir darbojies kā publisks piegādātājs pēdējā instancē, kam uzticēts pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi un kas šajā ziņā ir atbildīgs par gāzes apgādes nodrošināšanu visā Bulgārijā. Tie uzskata, ka piedāvājums noteikt minimālo jaudu, ko Transgaz garantē Rumānijas 1. gāzes cauruļvadā, [3–4] miljardu kubikmetru apmērā (no kopējās jaudas 7,4 miljardi kubikmetru) gadā atbilda Bulgargaz publiskās apgādes saistībām.

530

Šajā ziņā no saprašanās memoranda projekta izriet, ka 2005. gada nolīguma pārskatīšanas rezultātā, pirmkārt, bija jāatceļ Bulgargaz ekskluzīvās tiesības izmantot Rumānijas 1. gāzes cauruļvadu un, otrkārt, bija jāgroza fiksētā gada maksa, kas maksājama Transgaz saskaņā ar šo nolīgumu, lai reaģētu uz bažām, ko Komisija paudusi pārkāpuma procedūrā pret Rumāniju.

531

2012. gada 10. oktobra sanāksmē Bulgargaz iesniedza priekšlikumu par minimālās jaudas [3–4] miljardu kubikmetru gadā garantiju, tajā pašā laikā norādot Transgaz, ka apmaiņā pret to Bulgargaz bija gatavs atbrīvot atlikušo pieejamo jaudu (skat. apstrīdētā lēmuma 297. apsvēruma h) punktu un šā sprieduma 468. punktu).

532

Pēc tam 2013. gada 9. decembra sanāksmē starp Bulgargaz, Transgaz un Bulgārijas Republikas un Rumānijas regulatīvajām un valdības iestādēm tika panākta vienošanās izstrādāt pieeju, kas jāpieņem, lai lūgtu Komisiju apstiprināt priekšlikumu par minimālās jaudas garantiju. Tādējādi puses vienojās par virkni darbību, lai virzītu sarunas uz priekšu. Tātad:

533

Pēc šīs sanāksmes Bulgargaz2013. gada 14. decembra vēstulē, kas minēta šā sprieduma 525. punktā, norādīja Transgaz, ka piekrīt tam atdot neizmantoto jaudu Rumānijas 1. gāzes cauruļvadā ar nosacījumu, ka tiks grozīta “tranzīta pakalpojuma cena”, proti, fiksētā gada maksa, kas noteikta 2005. gada nolīgumā. Tādējādi Bulgargaz ierosināja apspriest grozījumus 2005. gada nolīguma 17.1. pantā paredzētajā ekskluzivitātes klauzulā, kā arī fiksētajā gada maksā. Tas norādīja arī, ka tad, ja Transgaz piekristu priekšlikumam, tas būtu gatavs parakstīt vienošanos par grozījumiem.

534

2014. gada 13. janvārī Bulgārijas Republikas ekonomikas ministra vietnieks Rumānijas kolēģim nosūtīja vēstuli, izklāstot iemeslus, kuru dēļ 2005. gada nolīgums ir svarīgs gāzes apgādes drošībai valstī (turpmāk tekstā – “Bulgārijas ministrijas vēstule”), un tajā bija norādīts:

“Dabasgāzes apgādi Bulgārijā galvenokārt nodrošina imports no viena avota (Krievijas Federācijas) vienā maršrutā (caur Ukrainas, Moldovas un Rumānijas teritoriju), pamatojoties uz ilgtermiņa līgumiem. Pašlaik alternatīvi avoti un maršruti vēl nav pieejami, lielā mērā trūkst starpsavienojumu ar kaimiņvalstu gāzes pārvades sistēmām, savukārt gāzes uzglabāšanas kapacitāte, un it īpaši dienas izņemšanas rādītāji, ir nepietiekama. Šie elementi nosaka apgādes drošības riskus, kas īstenojušies gāzes [krīzes] laikā 2009. gada janvārī, [kad] Bulgārija bija visvairāk skartā Eiropas Savienības dalībvalsts. Vienīgais ārējais avots un ilgtermiņa piegādes līgumi ietekmē valsts gāzes tirgus zemo liberalizācijas pakāpi un nosaka publiskā piegādātāja [Bulgargaz] svarīgo lomu.

Aprēķini, izmantojot infrastruktūras standarta N‑1 formulu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 994/2010 (2010. gada 20. oktobris) par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem 6. pantu liecina, ka gadījumā, ja tiktu traucēta vienīgā lielākā gāzes infrastruktūra (no Krievijas caur Ukrainu, Moldovu un Rumāniju), atlikušās infrastruktūras jauda (reversā plūsma no Grieķijas, iekšzemes gāzes ieguves palielināšana un gāzes izņemšana no Čirenas gāzes krātuves) nespēs nodrošināt gāzes apjomu, kas nepieciešams, lai apmierinātu Bulgārijas kopējo gāzes pieprasījumu dienā, kad gāzes pieprasījums ir ārkārtīgi augsts, un tas statistiski notiek reizi 20 gados [..].”

535

Tādējādi Bulgārijas ministrijas vēstule liecina, ka priekšlikums par minimālās jaudas garantiju bija attaisnots ar ļoti lielo Bulgārijas atkarību no Krievijas izcelsmes gāzes, lai nodrošinātu apgādes drošību tās teritorijā, un tādējādi no piekļuves Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam, kas bija vienīgais tīkls, kurš spēj nogādāt šo gāzi uz Bulgāriju.

536

Vēstulē, ko Bulgārijas regulators 2014. gada 16. janvārī nosūtīja Rumānijas regulatoram, savukārt bija uzsvērts, ka Bulgargaz ir gandrīz pilnībā atkarīgs no viena gāzes piegādātāja, proti, Gazprom un tā meitasuzņēmumiem Overgas un Wintershall Erdgas Handelshaus Zug (turpmāk tekstā – “WIEE”), un ka tādējādi 2005. gada nolīgumam ir “ārkārtas nozīme” Bulgārijas Republikas apgādes drošībai.

537

2014. gada 13. janvārīTransgaz atbildēja uz šā sprieduma 525. punktā minēto Bulgargaz2013. gada 14. decembra vēstuli, uzsverot, ka Savienības tiesībās un Rumānijas regulatora 2012. gadā publicētajos rīkojumos ir prasīts, lai visa Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jauda tiktu piedāvāta tirgū un tiktu piešķirta pārredzamā veidā. Tomēr, ņemot vērā apstākļus, kas saistīti ar gāzes apgādes drošību Bulgārijā, kā arī ciešo sadarbību starp Bulgārijas Republiku un Rumāniju, Transgaz piekrita risinājumam piedāvāt tirgū tikai Bulgargaz neizmantoto jaudu, ja Komisija apstiprinātu šo risinājumu.

538

Transgaz tādējādi uzsvēra, ka Bulgargaz priekšlikums tam rezervēt daļu no Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudas, protams, bija atkāpe no piemērojamā tiesiskā regulējuma, saskaņā ar kuru PSO bija noteikts pienākums izsolē piedāvāt visu minētā gāzesvada jaudu tirgū, bet, ņemot vērā Bulgārijas Republikas ciešo sadarbību ar Rumāniju, tas to pieņēma, jo uzskatīja par attaisnotu ar Bulgārijas gāzes apgādes drošības apsvērumiem.

539

No informācijas apmaiņas, kas minēta šā sprieduma 531.–538. punktā, izriet, ka Bulgārijas gāzes apgādes drošība un Rumānijas 1. gāzes cauruļvada nozīmīgums šajā ziņā bija galvenais jautājums saistībā ar 2005. gada nolīguma pārskatīšanu, kas izskaidro Bulgārijas iestāžu spēcīgo iesaistīšanos šajās apspriedēs.

540

Tātad trešais prasītāju arguments ir pamatots.

[..]

688

No visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka ir jānoraida vienīgi pirmā “apakšpamata” pirmā daļa, kas attiecas uz tiesību kļūdu, piemērojot LESD 102. pantu divpusēji saskaņotai līguma klauzulai, otrā daļa, kas attiecas uz tiesību kļūdu, ļaunprātīgu piegādes atteikumu attiecinot uz Bulgargaz, kas esot vienkāršs Rumānijas 1. gāzes cauruļvada lietotājs, un ceturtā daļa, kas attiecas uz apstrīdētā lēmuma nepietiekamo pamatojumu attiecībā uz Overgas piekļuves Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam ierobežojuma iekļaušanu pārkāpumā.

689

Savukārt, ciktāl no pārējo apakšpamata daļu analīzes izriet, ka Komisija nav sniegusi tādus nopietnus, precīzus un saskanīgus pierādījumus šā sprieduma 227. punktā atgādinātās judikatūras izpratnē, kas ļautu juridiski pietiekami pierādīt, ka Bulgargaz pārmestā rīcība saistībā ar piekļuvi Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam ir uzskatāma par piekļuves atteikumu, uz kuru var attiekties LESD 102. pants, minētās apakšpamata daļas un tādējādi pirmais “apakšpamats” ir jāapmierina.

[..]

1106

No iepriekš minētā izriet, ka Komisija nav juridiski pietiekami pierādījusi atteikumu piekļūt trim BEH grupai piederošajām infrastruktūrām, uz ko varētu attiekties LESD 102. pants, attiecībā uz:

1107

Turpretī lietas materiāli ļauj pierādīt, ka Bulgartransgaz rīcība attiecībā uz piekļuvi Čirenas gāzes krātuvei būtu spējusi ierobežot konkurenci Bulgārijas gāzes piegādes tirgos laikposmā no 2012. gada 5. jūnija līdz 2014. gada 19. septembrim (skat. šā sprieduma 1101.–1104. punktu).

1108

Tomēr jāatgādina, ka Komisijas lēmumu, kuri attiecas uz tās konstatētiem pārkāpumiem atbilstoši LESD 102. pantam, kontroles tiesā sistēma izpaužas kā tiesiskuma kontrole saskaņā ar LESD 263. pantu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 10. jūlijs, Telefónica un Telefónica de España/Komisija, C‑295/12 P, EU:C:2014:2062, 42. punkts).

1109

LESD 263. pantā paredzētajā tiesiskuma kontrolē Savienības tiesas nevar attiecīgā tiesību akta autora pamatojumu aizstāt ar savējo (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 24. janvāris, Frucona Košice/Komisija, C‑73/11 P, EU:C:2013:32, 89. punkts un tajā minētā judikatūra). Kā secinājumos lietā Frucona Košice/Komisija (C‑73/11 P, EU:C:2012:535, 92. punkts) norāda ģenerāladvokāte J. Kokote [J. Kokott], aizliegums Savienības tiesai aizstāt apstrīdētā tiesību akta autora pamatojumu ir atcelšanas prasības kasācijas rakstura izpausme, kas ir balstīta uz institucionālā līdzsvara principu, kurš raksturīgs Savienības struktūrai un darbībai. Šā institucionālā līdzsvara saglabāšana prasa, lai katra iestāde savas pilnvaras īstenotu, ievērojot pārējo iestāžu pilnvaras.

1110

Tādējādi Komisijas kompetencē ir pieņemt lēmumus, ar kuriem piemēro LESD 102. pantu, savukārt Savienības tiesas kompetencē saskaņā ar LESD 263. pantu tostarp ir pārbaudīt šo lēmumu pamatojuma tiesiskumu, un tā principā nevar nedz aizstāt Komisijas pamatojumu ar savējo, nedz to papildināt.

1111

Šajā ziņā jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums ir balstīts uz diviem pamatpīlāriem, proti, pirmkārt, uz tēzi par prasītāju īstenoto pretkonkurences stratēģiju, kuras mērķis ir aizsargāt Bulgargaz dominējošo stāvokli Bulgārijas gāzes piegādes tirgos, un, otrkārt, uz jēdzienu “vienots un turpināts pārkāpums”.

1112

Apstrīdētajā lēmumā ir konstatēts, ka prasītāju rīcība saistībā ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvadu, pārvades sistēmu un Čirenas gāzes krātuvi, kas izpaudās kā piekļuves liegšana, ierobežošana un aizkavēšana katrai šai infrastruktūrai, iekļaujas pretkonkurences stratēģijā, kuras mērķis ir aizsargāt Bulgargaz dominējošo stāvokli Bulgārijas gāzes piegādes tirgos, liedzot trešām personām pieeju minētajiem tirgiem (skat. 389. apsvērumu, 454. apsvēruma b) punktu un 467., 569., 572. un 643. apsvērumu). Komisija uzskata, ka šo stratēģiju izstrādājis BEH un īstenojuši tā meitasuzņēmumi Bulgargaz un Bulgartransgaz (skat. minētā lēmuma 570. apsvērumu).

1113

Šajā ziņā apstrīdētā lēmuma 567. apsvērumā Komisija ir paskaidrojusi, ka, ņemot vērā attiecīgo darbību fragmentāro raksturu, lai pierādītu šo kopējo stratēģiju, tā ir balstījusies uz netiešu pierādījumu kopumu, kas pierāda:

1114

Tādējādi Komisija, pirmkārt, ir norādījusi, ka šīs darbības, kas izpaužas kā Rumānijas 1. gāzes cauruļvada jaudas akumulēšana un piekļuves pārvades sistēmai un Čirenas gāzes krātuvei liegšana, ierobežošana un aizkavēšana, “savstarpēji cita citu papildina un pastiprina” (skat. apstrīdētā lēmuma 577. apsvērumu).

1115

Otrkārt, Komisija ir uzsvērusi, ka “darbības bija skaidri saistītas, piekļuvi pārvades sistēmai [..] (to kontrolēja Bulgartransgaz) pakārtojot trešo personu piekļuvei Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam (to kontrolēja Bulgargaz, un tam bija vajadzīga BEH atļauja)” (skat. apstrīdētā lēmuma 577. apsvērumu). Šajā ziņā jāatgādina, ka Komisija ir secinājusi, ka Bulgartransgaz izvirzītā prasība sniegt pierādījumus par jaudu, kas rezervēta Rumānijas 1. gāzes cauruļvadā, ko apsaimniekoja Bulgargaz, kurš ietilpa tajā pašā uzņēmumu grupā, “de facto padarīja piekļuvi pārvades sistēmai neiespējamu līdz 2013. gadam” (skat. apstrīdētā lēmuma 475. un 480. apsvērumu).

1116

Treškārt, Komisija ir norādījusi, ka pārvades sistēma bija vienīgā infrastruktūra, kas ļautu nogādāt gāzi uz Čirenas gāzes krātuvi, un ka tādējādi piekļuve minētajai sistēmai bija nepieciešama, lai iegūtu piekļuvi krātuvei. Tā ir konstatējusi arī, ka spēja piekļūt minētajai krātuvei pārkāpuma laikposmā bija “netieši saistīta ar spēju piekļūt Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam, [kas] [..] [šajā] laikposmā bija vienīgais ceļš, lai nogādātu gāzi pārvades sistēmā” (skat. apstrīdētā lēmuma 578. apsvērumu).

1117

Tādēļ Komisija ir secinājusi, ka Bulgartransgaz un Bulgargaz“varēja kopīgi ietekmēt un veicināt to, ka trešām personām tiek liegta, ierobežota un aizkavēta piekļuve BEH grupai piederošajai vai kontrolētajai infrastruktūrai” (skat. apstrīdētā lēmuma 579. apsvērumu). Turklāt tā ir norādījusi, pirmām kārtām, ka Bulgargaz un Bulgartransgaz koordinēja savu rīcību attiecībā uz trešo personu pieprasījumiem par piekļuvi, vienlaikus savstarpēji sadarbojoties kā integrēta uzņēmuma vienības, un ka, otrām kārtām, BEH bija tieši iesaistīts visās strīdīgajās darbībās (skat. minētā lēmuma 579. apsvērumu).

1118

Komisija ir secinājusi, ka prasītājas laikposmā no 2010. gada 30. jūlija līdz 2015. gada 1. janvārim ir izdarījušas vienotu un turpinātu LESD 102. panta pārkāpumu, liedzot trešām personām piekļuvi Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam, pārvades sistēmai un Čirenas gāzes krātuvei un tādējādi izraisot Bulgārijas gāzes apgādes tirgu noslēgtību (skat. apstrīdētā lēmuma 1. un 2. pantu un 1., 2. un 450. apsvērumu).

1119

Saskaņā ar judikatūru jēdziens “vienots un turpināts pārkāpums” attiecas uz darbību kopumu, kas iekļaujas kopējā plānā to identiskā mērķa dēļ, proti, izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Lai dažādas darbības kvalificētu kā vienotu un turpinātu pārkāpumu, ir jāpārbauda, vai tās savstarpēji papildina cita citu tādējādi, ka no tām katra ir paredzēta, lai novērstu vienu vai vairākas normālas konkurences darbības sekas, un, savstarpēji mijiedarbojoties, veicina šajā vispārējā plānā paredzēto mērķu īstenošanu. Šajā ziņā ir jāņem vērā visi apstākļi, kas varētu pierādīt vai likt apšaubīt minēto saikni, tādi kā piemērošanas periods, saturs (tostarp izmantotās metodes) un atbilstoši – dažādo attiecīgo darbību mērķis (spriedumi, 2010. gada 28. aprīlis, Amann & Söhne un Cousin Filterie/Komisija, T‑446/05, EU:T:2010:165, 89. punkts; 2010. gada 1. jūlijs, AstraZeneca/Komisija, T‑321/05, EU:T:2010:266, 892. punkts, un 2016. gada 8. septembris, Arrow Group un Arrow Generics/Komisija, T‑467/13, nav publicēts, EU:T:2016:450, 384. punkts).

1120

Šajā lietā, lai pierādītu, ka visas prasītāju darbības veido vienotu un turpinātu pārkāpumu, apstrīdētā lēmuma 608., 609. un 614. apsvērumā Komisija būtībā ir balstījusies uz to, ka šīs darbības iekļaujas “visaptverošā un ilgtermiņa plānā noslēgt [Bulgārijas] gāzes piegādes tirgus [..] par labu Bulgargaz”.

1121

Šajā ziņā, pirmkārt, Komisija vēlreiz ir uzsvērusi, ka Bulgargaz pašam piemita spēja izstumt konkurentus un ierobežot dzīvotspējīgas konkurences iespēju Bulgārijas gāzes piegādes tirgos, akumulējot jaudu Rumānijas 1. gāzes cauruļvadā (skat. apstrīdētā lēmuma 611. un 624. apsvērumu).

1122

Otrkārt, Komisija ir norādījusi, ka “trīs BEH grupas darbības”, kas attiecīgi ir saistītas ar trim tās kontrolētajām infrastruktūrām, “papildina un pastiprina [cita citu] un tika īstenotas vienīgi ar mērķi panākt [Bulgārijas] gāzes piegādes tirgus noslēgtību” (skat. apstrīdētā lēmuma 612. apsvērumu). Šajā ziņā tā ir norādījusi, ka piekļuve pārvades sistēmai un līdz ar to Čirenas gāzes krātuvei tika pakārtota nosacījumam, ka iepriekš tiek iegūta piekļuve Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam, kas pārkāpuma laikposmā bija vienīgā pieejamā infrastruktūra, lai nogādātu gāzi caur minēto sistēmu un tādējādi līdz šai krātuvei (skat. apstrīdētā lēmuma 51., 578. un 611. apsvērumu).

1123

Tādēļ, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 578. un 611. apsvēruma un kā turklāt Komisija uzsver iebildumu rakstā, “bez piekļuves Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam (potenciālajiem) konkurentiem nebija piekļuves pārvades sistēmai un tādējādi [Čirenas] gāzes krātuvei”.

1124

Treškārt, Komisija ir atkārtojusi, ka Bulgargaz un Bulgartransgaz savstarpēji koordinējās attiecībā uz trešo personu piekļuves pieprasījumu izskatīšanu un viens otru aplūkoja kā integrēta uzņēmuma vienības (skat. apstrīdētā lēmuma 579. un 612. apsvērumu).

1125

Ceturtkārt, Komisija vēlreiz ir norādījusi, ka pārmestā prakse arī bija “skaidri saistīta”, jo “piekļuve pārvades sistēmai (to kontrolēja Bulgartransgaz) bija atkarīga no trešo personu piekļuves Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam (to kontrolēja Bulgargaz) un attiecībā uz to bija jāsaņem BEH atļauja” (skat. apstrīdētā lēmuma 612. apsvērumu). Tā ir uzsvērusi, ka pat pēc 2012. gada janvāra BEH ir saglabājis kontroli pār Bulgartransgaz, jo piekļuve pārvades sistēmai un tātad netieši piekļuve Čirenas gāzes krātuvei bija pakļauta nosacījumam, ka iepriekš tiek iegūta piekļuve Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam no Bulgargaz, kas savukārt bija pakārtota BEH iepriekšējai piekrišanai (skat. apstrīdētā lēmuma 611. apsvērumu).

1126

Komisija uzskata, ka saikne starp minētajām darbībām ir ļāvusi:

1127

No visiem šā sprieduma 1112.–1126. punktā izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka:

1128

No tā izriet, ka apgalvotā ļaunprātīgā rīcība saistībā ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvadu ir stūrakmens, uz kuru ir balstīta Komisijas analīze un apstrīdētā lēmuma pamatojums attiecībā uz konstatētā vienotā un turpinātā pārkāpuma elementiem.

1129

Šajā kontekstā apstāklis, ka Bulgartransgaz ir kavējis uzņēmuma C piekļuvi Čirenas gāzes krātuvei 2012. gada jūnijā un uzņēmuma Overgas piekļuvi laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2014. gada vidum (skat. šā sprieduma 1101.–1104. punktu) un ka šī rīcība pati par sevi varēja radīt pretkonkurences sekas Bulgārijas gāzes piegādes tirgos, pats par sevi nevar pamatot konstatējumu par vienotu un turpinātu LESD 102. panta pārkāpumu, kurā prasītāji tiek vainoti apstrīdētajā lēmumā.

1130

Proti, jāatgādina, ka apstrīdētā lēmuma 1. un 2. pantā attiecībā uz prasītājiem ir konstatēts “vienots un turpināts [LESD] 102. panta pārkāpums, [jo tie ir atteikuši] trešām personām piekļuvi pārvades sistēmai [..], Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam [..] un Čirenas [gāzes krātuvei], tādējādi izraisot Bulgārijas gāzes piegādes tirgus noslēgtību” no “2010. gada 30. jūlija līdz 2015. gada 1. janvārim”.

1131

Tātad, ņemot vērā apstrīdētajā lēmumā prasītājiem pārmesto darbību kopumu un tajā likto uzsvaru uz šo darbību savstarpējo atkarību, papildināmību un savstarpēju pastiprināšanu, no apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas nevar secināt, ka tā ir balstīta uz vairākiem motīviem, kas attiecas uz dažādām ļaunprātīgām darbībām, no kurām ar katru atsevišķi pietiek, lai to pamatotu.

1132

Saskaņā ar šā sprieduma 234. un 1109. punktā minēto pastāvīgo judikatūru, veicot tiesiskuma pārbaudi saskaņā ar LESD 263. pantu, Savienības tiesa nevar aizstāt attiecīgā tiesību akta autora pamatojumu ar savējo. Šajā lietā apstrīdētā lēmuma rezolutīvajā daļā ietvertais vienota un turpināta pārkāpuma, par ko tiek vainoti prasītāji, konstatējums, kurā norādīts minētā Savienības konkurences tiesību normu pārkāpuma raksturs un apjoms un kurš nav nodalāms no šā lēmuma pamatojuma, aptver visas prasītāju darbības saistībā ar attiecīgajām trim gāzes infrastruktūrām. Kā norādīts šā sprieduma 1113. un 1131. punktā, vienota un turpināta pārkāpuma raksturojums ir balstāms uz vairāku minēto darbību savstarpējo papildināmību un savstarpējo atkarību.

1133

Šajos apstākļos vienīgais motīvs, kas saistīts ar Bulgartransgaz rīcību attiecībā uz Čirenas gāzes krātuvi pēc 2012. gada jūnija, nevar – nesagrozot apstrīdēto lēmumu tādējādi, ka Komisijas vērtējums tiktu aizstāts ar jaunu faktu vērtējumu, neievērojot šā sprieduma 1109. punktā minēto judikatūru, – būt būtisks vai pat pietiekams pamatojums, kas pats par sevi varētu pamatot minētā lēmuma rezolutīvo daļu.

1134

No iepriekš minētā izriet, ka Komisija nav juridiski pietiekami pierādījusi pārkāpumu, kas izpaustos kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kurā prasītāji tiek vainoti apstrīdētajā lēmumā.

1135

Tāpēc ceturtais pamats ir jāapmierina, neizvērtējot pārējos prasītāju izvirzītos “apakšpamatus”.

1142

Administratīvā procesa laikā Komisija kopumā organizēja astoņas sanāksmes ar Overgas, tostarp:

1143

Komisija apgalvo, ka pēc katras no šīm astoņām sanāksmēm ar Overgas tā ir sagatavojusi īsas piezīmes, kas nav konfidenciālas, kā arī detalizētus konfidenciālos protokolus. Tiesas sēdē tā atzina, ka nevar precīzi norādīt minēto dokumentu sagatavošanas datumu, bet, ņemot vērā šo dokumentu precizitātes pakāpi, Komisija prezumēja, ka tie sagatavoti uzreiz pēc katras sanāksmes.

1144

Turklāt pēc katras no šīm sanāksmēm ar Komisiju, izņemot 2015. gada 13. oktobra un 2016. gada 17. marta sanāksmes, Overgas iesniedza rakstveida apsvērumus (turpmāk tekstā – “papildu apsvērumi”), kuros tas izvēris minētajās sanāksmēs izvirzītos argumentus.

1145

No lietas materiāliem izriet arī, ka prasītājiem vispirms bija piekļuve tostarp īsajām piezīmēm par 2010.–2013. gada sanāksmēm, kā arī papildu apsvērumu nekonfidenciālajai versijai saistībā ar piekļuvi lietas materiāliem, kas tika veikta pēc paziņojuma par iebildumiem. 2018. gada 5. janvārī, ņemot vērā 2017. gada 6. septembra sprieduma Intel/Komisija (C‑413/14 P, EU:C:2017:632) pasludināšanu, kurā tika precizēti Komisijas pienākumi fiksēt un uzturēt lietas materiālus procedūrās par konkurences noteikumu pārkāpumiem, prasītāji iesniedza jaunu pieteikumu, tostarp lūdzot piekļuvi detalizētiem protokoliem un piezīmēm par jebkurām citām iespējamām sanāksmēm starp Komisiju un Overgas.

1146

2018. gada 23. martā Komisija atbildēja, atzīstot, ka pēc paziņojuma par iebildumiem ir notikušas trīs sanāksmes ar Overgas, proti, 2015. un 2016. gada sanāksmes, par kurām tā tobrīd nosūtīja prasītājiem īsās piezīmes. Tomēr tā atteica piekļuvi detalizētajiem protokoliem, pamatojoties uz to, ka, pirmkārt, tajos ietverta konfidenciāla informācija un, otrkārt, tajos nav atrodams neviens pierādījums, kas jau nebija ietverts citos nekonfidenciālajos dokumentos, kuri prasītājiem bija pieejami, ņemot vērā, ka tiem bija piekļuve arī papildu apsvērumiem.

1147

Tādēļ prasītāji pieprasījumu par piekļuvi nosūtīja uzklausīšanas amatpersonai, kas 2018. gada 14. maija atbildē norādīja, ka, pēc tās domām, atteikums izpaust detalizētus protokolus ir attaisnojams ar konfidencialitātes apsvērumiem un ka šajos dokumentos nav papildu attaisnojošu pierādījumu. Tomēr, lai līdzsvarotu prasītāju tiesību uz aizstāvību efektīvu īstenošanu ar Overgas pamatotām bažām par konfidencialitāti, uzklausīšanas amatpersona piedāvāja ierobežotu piekļuvi detalizētajiem sanāksmju ar Overgas protokoliem – datu telpas procedūrā ar prasītāju ārējo pārstāvju starpniecību.

1148

Turklāt ar 2018. gada 18. jūnija vēstuli (turpmāk tekstā – “2018. gada 18. jūnija vēstule”) prasītāji lūdza Komisiju sniegt tiem piekļuvi mazāk izrediģētai papildu apsvērumu versijai, bet to Komisija prasītājiem atteica.

1149

2018. gada 28. jūnijā prasītāju ārējiem pārstāvjiem tika sniegta piekļuve detalizētajiem sanāksmju ar Overgas protokoliem datu telpas procedūrā. Saskaņā ar Komisijas sniegtajiem norādījumiem prasītāju ārējie pārstāvji varēja, ierodoties datu telpā, ņemt līdzi papīra kopijas no paziņojuma par iebildumiem, faktu izklāsta, īsajām piezīmēm par sanāksmēm ar Overgas un papildu apsvērumu nekonfidenciālajām versijām.

1150

Šajā ziņā prasītāju ārējie pārstāvji sagatavoja konfidenciālo datu telpas ziņojumu, kurā tie pauda viedokli par informāciju, ko tie uzskatīja par attaisnojošiem pierādījumiem, kuri ietverti detalizētajos protokolos. Minētā ziņojuma nekonfidenciālā versija (turpmāk tekstā – “datu telpas nekonfidenciālais ziņojums”) tika sagatavota Komisijas kontrolē un nosūtīta prasītājiem. Pārstāvji drīkstēja datu telpā iegūto informāciju izmantot prasītāju aizstāvībai, taču nedrīkstēja izpaust tiem konfidenciālo informāciju (rīkojums, 2022. gada 14. marts, Bulgarian Energy Holding u.c./Komisija, T‑136/19, EU:T:2022:149, 20.–22. punkts).

1151

Pirmā prasības pamata pirmajās divās daļās prasītāji būtībā izvirza divas argumentu virknes:

1152

Analīzes nolūkā vispirms ir jāpārbauda, vai Komisija patiešām ir pieļāvusi prasītāju apgalvotos procesuālos pārkāpumus; attiecīgā gadījumā pēc tam būs jāpārbauda šādu pārkāpumu sekas attiecībā uz to tiesībām uz aizstāvību, it īpaši jāpārbauda, vai, ņemot vērā šīs lietas īpašos faktiskos un tiesiskos apstākļus, prasītāji ir pietiekami pierādījuši, ka tie būtu varējuši labāk nodrošināt savu aizstāvību, ja Komisija nebūtu pieļāvusi procesuālo pārkāpumu (spriedumi, 2003. gada 2. oktobris, Thyssen Stahl/Komisija, C‑194/99 P, EU:C:2003:527, 31. punkts; 2018. gada 13. decembris, Deutsche Telekom/Komisija, T‑827/14, EU:T:2018:930, 129. punkts, un 2022. gada 15. jūnijs, Qualcomm/Komisija (Qualcomm – Ekskluzivitātes maksājumi), T‑235/18, EU:T:2022:358, 160. un 202. punkts).

1153

Vispirms jānorāda, ka Regulas Nr. 1/2003 27. panta 2. punktā un Regulas Nr. 773/2004 15. panta 1. un 2. punktā paredzētā piekļuve lietas materiāliem ir viena no procesuālajām garantijām, kas ļauj piemērot pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principu un aizsargāt lietas dalībnieku, uz kuriem attiecas Komisijas vadītā procedūra, tiesības uz aizstāvību. Tiem ir tiesības piekļūt izmeklēšanas lietas materiāliem, izņemot citu uzņēmumu komercnoslēpumus, Komisijas iekšējos dokumentus un citu konfidenciālu informāciju.

1154

Tiesības iepazīties ar lietas materiāliem kā tiesību uz aizstāvību neatņemama daļa nozīmē, ka Komisijai ir jādod attiecīgajam uzņēmumam iespēja pārbaudīt visus izmeklēšanas lietas materiālos ietilpstošos dokumentus, kas varētu būt nozīmīgi tā aizstāvībai. Pie šiem dokumentiem pieder gan apsūdzošie, gan attaisnojošie dokumenti, izņemot citu uzņēmumu komercnoslēpumus, Komisijas iekšējos dokumentus un citu konfidenciālu informāciju (skat. spriedumu, 2011. gada 25. oktobris, Solvay/Komisija, C‑109/10 P, EU:C:2011:686, 54. punkts un tajā minētā judikatūra).

1155

Tiesību piekļūt lietas materiāliem – kā tiesību uz aizstāvību neatņemamas sastāvdaļas – tvērums ir nesenās judikatūras priekšmets, kurā ir labāk precizētas Komisijas pienākumu robežas, it īpaši attiecībā uz tai uzlikto fiksēšanas pienākumu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2017. gada 6. septembris, Intel/Komisija, C‑413/14 P, EU:C:2017:632; 2022. gada 15. jūnijs, Qualcomm/Komisija (Qualcomm – Ekskluzivitātes maksājumi), T‑235/18, EU:T:2022:358, un 2022. gada 14. septembris, Google un Alphabet/Komisija (Google Android), T‑604/18, pārsūdzēts apelācijā, EU:T:2022:541).

1156

Šajā ziņā jāatgādina, ka Regulas Nr. 1/2003 19. panta 1. punktā ir paredzēts – lai veiktu pienākumus, kas Komisijai uzlikti ar šo regulu, tā var iztaujāt jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, ar mērķi savākt informāciju attiecībā uz izmeklēšanas priekšmetu. Tātad minētā tiesību norma ir juridiskais pamats, kas pilnvaro Komisiju veikt iztaujāšanu izmeklēšanas gaitā, un tā ir piemērojama visām iztaujāšanām, kuru mērķis ir savākt informāciju par izmeklēšanas priekšmetu (spriedums, 2017. gada 6. septembris, Intel/Komisija, C‑413/14 P, EU:C:2017:632, 84. un 86. punkts).

1157

Veicot šādu iztaujāšanu, Komisijai saskaņā ar Regulas Nr. 773/2004 3. pantu ir pienākums – jebkādā veidā pēc savas izvēles – fiksēt iztaujājamo personu paziņojumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 6. septembris, Intel/Komisija, C‑413/14 P, EU:C:2017:632, 90. un 91. punkts).

1158

Tādējādi, lai gan ir taisnība, ka no administratīvā procesa ir atļauts izslēgt informāciju, kurai nav nekādas saistības ar faktiskiem un juridiskiem apgalvojumiem, kas ietverti iebildumu rakstā, un kurai tātad nav nekādas nozīmes saistībā ar izmeklēšanu, nevar tikai Komisijas ziņā atstāt to dokumentu noteikšanu, kas būtu noderīgi attiecīgā uzņēmuma aizstāvībā (spriedumi, 2004. gada 7. janvāris, Aalborg Portland u.c./Komisija, C‑204/00 P, C‑205/00 P, C‑211/00 P, C‑213/00 P, C‑217/00 P un C‑219/00 P, EU:C:2004:6, 126. punkts, un 2011. gada 16. jūnijs, FMCForet/Komisija, T‑191/06, EU:T:2011:277, 306. punkts).

1159

No šā skatpunkta raugoties, iztaujāšana, kas veikta, lai savāktu informāciju par izmeklēšanas priekšmetu, un uz ko tādējādi attiecas Regulas Nr. 1/2003 19. pants, ir jāfiksē un informāciju par to nevar neiekļaut lietas materiālos (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 15. jūnijs, Qualcomm/Komisija (Qualcomm – Ekskluzivitātes maksājumi), T‑235/18, EU:T:2022:358, 199. punkts).

1160

Turklāt Komisijai Regulas Nr. 773/2004 3. pantā noteiktais pienākums jebkādā formā pēc savas izvēles fiksēt administratīvās izmeklēšanas laikā iztaujāto personu paziņojumus nevar konkretizēties tādējādi, ka tiktu sagatavots īss kopsavilkums par iztaujāšanā apspriestajiem tematiem. Komisijai jāspēj sniegt norādes par diskusiju saturu, it īpaši par tās informācijas būtību, kas sniegta iztaujāšanas laikā par apspriestajiem jautājumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 6. septembris, Intel/Komisija, C‑413/14 P, EU:C:2017:632, 92. punkts).

1161

Ņemot vērā šos principus, ir jāizvērtē prasītāju argumenti, ar kuriem tiek apgalvots, ka Komisija nav izpildījusi savus pienākumus saistībā ar fiksēšanu, kā arī pievienošanu lietas materiāliem un piekļuvi tiem.

1162

Prasītāji, kurus atbalsta Bulgārijas Republika, apgalvo, ka veids, kādā Komisija fiksējusi vai nav fiksējusi savas sanāksmes ar Overgas, tāpat kā veids, kādā tā lietas materiāliem pievienojusi minēto sanāksmju laikā izdarītos paziņojumus, ir pretrunā fiksēšanas pienākumam, kas izriet no Regulas Nr. 1/2003 19. panta kopsakarā ar Regulas Nr. 773/2004 3. pantu. Šādā veidā Komisija esot pārkāpusi arī labas pārvaldības un pārskatāmības principus, kā arī prasītāju tiesības uz aizstāvību. Tādēļ Vispārējā tiesa nevarot veikt savu kontroli tiesā.

1163

Šajā ziņā ir jānošķir argumenti, kas attiecas uz 2010.–2013. gada sanāksmēm ar Overgas, no vienas puses, un argumenti par 2015. un 2016. gada sanāksmēm, no otras puses.

1164

Vispārējā tiesa uzskata, ka ir jāsāk ar to argumentu analīzi, kas attiecas uz 2015. un 2016. gada sanāksmēm.

1165

Prasītāji apgalvo, ka:

1166

Komisija norāda, ka, tiklīdz prasītāji uzjautājuši, vai pēc paziņojuma par iebildumiem tai ir bijušas citas sanāksmes ar Overgas, Komisija informējusi prasītājus par 2015. un 2016. gada sanāksmēm, tiem nosūtot īsās piezīmes par šīm sanāksmēm.

1167

Šajā ziņā Komisija apgalvo, ka saskaņā ar Komisijas paziņojuma par noteikumiem attiecībā uz piekļuvi Komisijas lietas materiāliem, ievērojot [LESD 101. un 102. pantu], EEZ līguma 53., 54. un 57. pantu un Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (OV 2005, C 325, 7. lpp.), 27. punktu pusei tiks piešķirta piekļuve dokumentiem, kas saņemti pēc paziņojuma par iebildumiem, administratīvā procesa vēlākā posmā un tikai tad, ja šajos dokumentos var būt jauni pierādījumi – vai tie būtu apsūdzoši vai attaisnojoši – attiecībā uz paziņojumā par iebildumiem pret konkrēto pusi izteiktajiem apgalvojumiem.

1168

Komisija uzskata, ka dokumenti, kas attiecas uz 2015. un 2016. gada sanāksmēm, nebija nedz prasītājiem adresēto iebildumu pamats, nedz jauni pierādījumi par jau izteiktajiem apgalvojumiem, tāpēc tai nebija pienākuma lietas materiālos iekļaut īsās piezīmes vai detalizētus protokolus par 2015. un 2016. gada sanāksmēm un sniegt piekļuvi tiem. Turklāt tikai pašas Komisijas ziņā ir izvērtēt, vai šie dokumenti, iespējams, ir attaisnojoši.

1169

Tomēr no īsajām piezīmēm un detalizētajiem protokoliem izriet, ka 2015. un 2016. gada sanāksmju mērķis bija savākt informāciju par tās izmeklēšanas priekšmetu, kuras noslēgumā pieņemts apstrīdētais lēmums.

1170

No šā skatpunkta raugoties, ņemot vērā šā sprieduma 1157. un 1159. punktā minēto judikatūru, iztaujāšana, kā mērķis ir savākt informāciju par izmeklēšanas priekšmetu un uz ko tātad attiecas Regulas Nr. 1/2003 19. pants, tāda kā šajā lietā aplūkojamā iztaujāšana, ir jāfiksē un to nedrīkst neiekļaut izmeklēšanas lietas materiālos.

1171

Protams, iespēja nošķirt izmeklēšanai nozīmīgus dokumentus un dokumentus, kuriem nav nozīmes, un tātad izslēgt pēdējos minētos no izmeklēšanas lietas materiāliem joprojām ir nepieciešama, lai izvairītos no tā, ka Komisijai būtu pārmērīgs procesuāls slogs. Tomēr tai nav jānoraida kāds lietas materiālu elements, piemērojot savu apgalvoto novērtējuma brīvību attiecībā uz šo dokumentu iespējami apsūdzošo vai attaisnojošo raksturu, jo, ja nebūtu nekādu rakstisku apliecinājumu par iztaujāšanu, Vispārējai tiesai būtu liegts pārbaudīt, vai Komisija ir ievērojusi Regulas Nr. 1/2003 normas un, vispārīgāk, vai izmeklēšanā iesaistīto uzņēmumu un fizisko personu tiesības ir pilnībā ievērotas.

1172

Turklāt Regulas Nr. 773/2004 3. pantā paredzētajam fiksēšanas pienākumam nebūtu nekādas lietderīgas iedarbības, ja Komisijai būtu atļauts pēc savas iniciatīvas izslēgt atsevišķu sanāksmju fiksēšanu, vēl jo vairāk tāpēc, ka konkrētās lietas apstākļos iztaujāšana notikusi ar Overgas, kuram bija nozīmīga loma saistībā ar Komisijas lēmumu sākt un turpināt izmeklēšanu un kurš bija izvirzījis apgalvojumus par pretkonkurences praksi, ko attiecībā pret to esot īstenojuši prasītāji.

1173

No tā izriet, ka Komisijas argumenti par to, ka tai nebija pienākuma fiksēt un lietas materiāliem pievienot 2015. un 2016. gada sanāksmju, kuras pēc paziņojuma par iebildumiem notika ar Overgas, protokolus, ir jānoraida.

1174

Visbeidzot, ciktāl prasītāji apgalvo, ka Komisija tos nav informējusi par 2015. un 2016. gada sanāksmēm, jāatgādina, ka administratīvajā procesā, kura noslēgumā pieņemts apstrīdētais lēmums, Komisija faktiski nav norādījusi uz iztaujāšanu, kas pēc paziņojuma par iebildumiem tai bija ar Overgas.

1175

Kā izriet no šā sprieduma 1157. un 1159. punkta, Komisija nedrīkst izmeklēšanas lietas materiālos neiekļaut tādas iztaujāšanas fiksēšanu, kāda veikta 2015. un 2016. gada sanāksmēs, un tātad neinformēt par to attiecīgās puses.

1176

No tā izriet, ka prasītāju argumenti par Komisijas pienākumu neizpildi saistībā ar 2015. un 2016. gada sanāksmēm ir pamatoti, jo tai bija jāfiksē iztaujāšanas laikā sniegtie paziņojumi un jāpievieno lietas materiāliem ar to saistītie dokumenti, kā arī jāatjaunina lietas materiālu satura rādītājs, kas ļautu prasītājiem tikt informētiem par attiecīgo iztaujāšanu, ar atrunu, ka tiktu aizsargāta noteiktu Overgas leģitīmi norādīto elementu konfidencialitāte.

1177

Tādējādi Komisija ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu, pienācīgi nefiksējot 2015. un 2016. gada sanāksmju laikā sniegtos paziņojumus un nepievienojot tos lietas materiāliem, kā arī neinformējot par tiem prasītājus.

1178

Prasītāji:

1179

Šīs nepilnības atspoguļojoties arī izmeklēšanas lietas materiālu satura rādītājā, kurš tika iesniegts pēc iebildumu paziņojuma pieņemšanas un kurā neesot pietiekami precīzi uzskaitīti izmeklēšanas gaitā savāktie dokumenti un it īpaši neesot norādīti detalizētie sanāksmju ar Overgas protokoli.

1180

Komisija iebilst, ka nav nekādas prasības, lai pierādījums tiktu pievienots lietas materiāliem un norādīts attiecīgajā satura rādītājā tajā brīdī, kad notikušas sanāksmes un sagatavotas attiecīgās piezīmes. Tā apgalvo, ka apstrīdētais lēmums katrā ziņā nav balstīts ne uz īsajām piezīmēm, ne uz attiecīgo sanāksmju detalizētajiem protokoliem.

1181

Komisija apgalvo arī, ka, izmantojot piekļuvi, kas pēc paziņojuma par iebildumiem sniegta 2010.–2013. gada sanāksmju īsajām piezīmēm, prasītāji gan ir varējuši īstenot savas tiesības uz aizstāvību un tie ir to darījuši, iesniedzot atbildes uz minēto paziņojumu, kā arī vēlākus apsvērumus, kuros tie kā atbildību mīkstinošus apstākļus norādījuši noteiktus šajās sanāksmēs minētus elementus. Turklāt Komisija norāda, ka Overgas iesniegtie papildu apsvērumi, kuros tika izvērsti šo sanāksmju laikā izvirzītie jautājumi, tika pievienoti lietas materiāliem un darīti zināmi prasītājiem.

1182

Šajā ziņā jānorāda, ka īsās piezīmes par sanāksmēm ar Overgas, kurām prasītājiem bija piekļuve, attiecībā uz katru sanāksmi ietver mazāk nekā puslappusi. Katrā puslappusē ir norādīts sanāksmes datums, dalībnieki un sanāksmes laikā apspriestie temati, kas aprakstīti ne vairāk kā piecās līdz astoņās rindiņās.

1183

Tādējādi īso piezīmju saturs ir acīmredzami nepietiekams, lai atspoguļotu starp Komisiju un Overgas faktiski notikušo diskusiju saturu un it īpaši Overgas par apspriestajiem jautājumiem sniegtās informācijas būtību.

1184

Neviens apstāklis, kas izrietētu no Regulas Nr. 1/2003 19. panta 1. punkta formulējuma vai tā mērķa, neļauj secināt, ka likumdevējs būtu vēlējies nošķirt, no vienas puses, “īsās piezīmes”, kas galīgi sagatavotas, lai nodrošinātu piekļuvi lietas materiāliem, un “detalizētos protokolus”, kuriem būtu jāpaliek konfidenciāliem. Šāda interpretācija atņemtu jebkādu lietderīgo iedarbību tiesībām piekļūt lietas materiāliem, kas minētas šā sprieduma 1153. punktā, kā arī pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principam.

1185

Šajā ziņā nav nozīmes Komisijas norādītajam faktam, ka apstrīdētais lēmums nav balstīts ne uz īsajām piezīmēm, ne uz detalizētajiem protokoliem. Tiesības piekļūt lietas materiāliem – kā tiesību uz aizstāvību neatņemama daļa – nozīmē, ka Komisijai ir jādod attiecīgajam uzņēmumam iespēja pārbaudīt visus izmeklēšanas lietas materiālos ietvertos dokumentus, kas varētu būt nozīmīgi aizstāvībai (spriedums, 2004. gada 7. janvāris, Aalborg Portland u.c./Komisija, C‑204/00 P, C‑205/00 P, C‑211/00 P, C‑213/00 P, C‑217/00 P un C‑219/00 P, EU:C:2004:6, 68. punkts).

1186

Attiecībā uz īsajām piezīmēm par 2010.–2013. gada sanāksmēm no iepriekš minētā izriet, ka Komisija nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 19. pantu, lasot to kopsakarā ar Regulas Nr. 773/2004 3. panta 3. punktu un šā sprieduma 1157. un 1159. punktā minētās judikatūras gaismā. Šī pienākumu neizpilde ir izpaudusies tādējādi, ka, pirmkārt, nepamatoti tika nošķirti divu veidu dokumenti, proti, detalizētie protokoli, kas paredzēti iekšējai lietošanai, un īsās piezīmes, kas paredzētas lietas materiāliem un tādējādi arī prasītāju piekļuvei, un, otrkārt, īsās piezīmes acīmredzami nebija pietiekamas, lai atspoguļotu starp Komisiju un Overgas notikušo diskusiju saturu, it īpaši Overgas sniegtās informācijas par apspriestajiem jautājumiem būtību, kā prasīts šā sprieduma 1160. punktā minētajā judikatūrā.

1187

Savukārt Vispārējā tiesa uzskata, ka laika atstarpe starp 2010.–2013. gada sanāksmēm un ar tām saistīto īso piezīmju pievienošanu lietas materiāliem, kas notikusi tikai 2014. gadā, pati par sevi, ja nav citu pierādījumu vai vismaz būtisku netiešu pierādījumu, neļauj secināt, ka Komisija nebūtu izpildījusi savus pienākumus attiecībā uz piekļuvi lietas materiāliem.

1188

Pirmām kārtām, lai gan īsās piezīmes par sanāksmēm ar Overgas tika pievienotas novēloti, prasītājiem bija iespēja tās ņemt vērā un īstenot savas tiesības uz aizstāvību, ne tikai iesniedzot atbildes uz paziņojumu par iebildumiem, bet arī – un galvenokārt –, kā izriet no šā sprieduma 1147. punkta, izsakot uzklausīšanas amatpersonai lūgumu piekļūt detalizētajiem protokoliem, pēc kura tika piešķirta piekļuve datu telpas procedūrā.

1189

Otrām kārtām, attiecībā uz argumentu par 2010.–2013. gada sanāksmju īso piezīmju neprecizitāti, kas esot izskaidrojama ar to novēlotu pievienošanu lietas materiāliem, pat ja tiktu pieņemts, ka Komisija šīs piezīmes ir sagatavojusi 2014. gadā, to satura ticamība būtu ietekmēta tikai tad, ja detalizētie protokoli par šīm pašām sanāksmēm, kas noteikti būtu bijuši pamats minēto īso piezīmju sagatavošanai, arī būtu bijuši sagatavoti 2014. gadā. Šādos apstākļos tas, ka ir pagājis ievērojams laikposms starp sanāksmēm, no vienas puses, un attiecīgo detalizēto protokolu sagatavošanu, no otras puses, varētu radīt šaubas par šo protokolu precizitāti un tādējādi par īso piezīmju, kuras no tiem izriet, precizitāti.

1190

Taču šajā lietā prasītāji nav iesnieguši nevienu pierādījumu vai netiešu pierādījumu, kas ļautu secināt, ka detalizētie protokoli būtu sagatavoti vairākus gadus pēc – citastarp – 2010.–2013. gada sanāksmēm. Gluži pretēji, kā tiesas sēdē norādīja Komisija, šo protokolu precizitātes līmenis liecina, ka tie ir sagatavoti tuvu to sanāksmju datumam, ar kurām tie ir saistīti.

1191

Ņemot vērā šā sprieduma 1182.–1186. punktā minētos apsvērumus, prasītāju argumenti par Komisijas pienākumu neizpildi attiecībā uz 2010.–2013. gada sanāksmēm ir pamatoti, ciktāl īsās piezīmes ir acīmredzami nepietiekamas, lai atspoguļotu starp Komisiju un Overgas notikušo diskusiju saturu šā sprieduma 1160. punktā minētās judikatūras izpratnē.

1192

Tādējādi Komisija ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu, pienācīgi nefiksējot paziņojumus, kas sniegti 2010.–2013. gada sanāksmēs, un nepievienojot tos lietas materiāliem.

1193

Attiecībā uz Komisijas argumentu, ka jebkāda iespējamā pienākumu neizpilde, kas izriet no pārāk neskaidra un vispārīga īso piezīmju rakstura, esot tikusi novērsta, pirmkārt, ar sniegto piekļuvi papildu apsvērumu nekonfidenciālajām versijām un, otrkārt, ar datu telpas procedūrā sniegto piekļuvi detalizētajiem protokoliem, prasītāji būtībā apgalvo, ka plašo aizklājumu dēļ piekļuve šiem dokumentiem nav bijusi lietderīga to aizstāvībai. Tādējādi šis arguments pārklājas ar otro iebildumu, tāpēc tie ir jāanalizē kopā.

1194

Prasītāji pārmet Komisijai, pirmkārt, ka tā ir sniegusi tiem ierobežotu piekļuvi detalizētajiem protokoliem un, otrkārt, ir atteikusi tiem piekļuvi daļai no papildu apsvērumiem, aizbildinoties ar šajos dokumentos ietvertās informācijas konfidencialitāti.

1195

Tādējādi prasītāji, pirmām kārtām, pārmet, ka tiesības piekļūt detalizētajiem sanāksmju ar Overgas protokoliem pēc tam, kad bijuši iesniegti daudzi pieprasījumi par piekļuvi, tika aizstātas ar ierobežotu piekļuvi datu telpas procedūrā – ar to ārējo pārstāvju starpniecību. Šo pārstāvju sagatavotajam ziņojumam, kas tika nosūtīts prasītājiem nekonfidenciālajā versijā, plašo aizklājumu dēļ trūkst vērtības to aizstāvībā.

1196

Savukārt Komisija uzstāj, ka prasītāju ārējiem pārstāvjiem datu telpas procedūrā piešķirtā piekļuve detalizētajiem sanāksmju ar Overgas protokoliem ir ļāvusi prasītājiem paust viedokli par tajos ietverto informāciju un tādējādi īstenot savas tiesības uz aizstāvību, vienlaikus ievērojot Overgas leģitīmās bažas par konfidencialitāti.

1197

Otrām kārtām, prasītāji uzskata, ka konfidenciālajos papildu apsvērumos, iespējams, varēja būt ietverti attaisnojoši pierādījumi, tātad piekļuve mazāk rediģētai šo dokumentu versijai būtu ļāvusi tiem labāk īstenot savas tiesības uz aizstāvību.

1198

Komisija atbild, ka, tieši izmantojot piekļuvi papildu apsvērumiem, prasītājiem ir bijusi iespēja īstenot savas tiesības uz aizstāvību, iesniedzot atbildes uz paziņojumu par iebildumiem.

1199

Komisija uzsver arī, ka starp laiku, kad tika sniegta piekļuve lietas materiāliem, un laiku, kad tika iesniegtas prasītāju atbildes uz paziņojumu par iebildumiem, prasītāji nekad nav sūdzējušies, ka tie nav varējuši efektīvi īstenot savas tiesības uz aizstāvību papildu apsvērumu konfidenciālo teksta daļu aizklāšanas dēļ. Turklāt jebkurš vēlāks piekļuves pieprasījums, ņemot vērā, ka prasītāji jau bija izmantojuši savas tiesības tikt uzklausītiem saistībā ar šiem dokumentiem, esot bijis novēlots un nepamatots.

1200

Turklāt Komisija apgalvo, ka lielākā daļa papildu apsvērumu nav bijuši aizklāti un ka tā savā analīzē, kuras noslēgumā tika pieņemts apstrīdētais lēmums, neesot izmantojusi aizklāto informāciju.

1201

No šā sprieduma 1194.–1200. punkta izriet, ka būtībā ar argumentiem, kurus lietas dalībnieki ir izvirzījuši saistībā ar šo iebildumu, ir izvirzīti divi jautājumi, kuri jāanalizē šādā secībā:

1202

Attiecībā uz 2018. gada 18. jūnija vēstuli, ar kuru prasītāji lūdza piekļuvi mazāk rediģētai papildu apsvērumu versijai, Komisija apgalvo, ka šo apsvērumu nekonfidenciālās versijas prasītājiem jau bija izpaustas 2015. gada 2. un 8. aprīlī un ka līdz brīdim, kad tie iesnieguši atbildes uz faktu izklāstu, proti, līdz 2016. gada 9. decembrim, tie nekad nebija norādījušai ka nevar efektīvi īstenot savas tiesības uz aizstāvību šajos dokumentos esošo aizklājumu dēļ.

1203

Proti, no 2018. gada 18. jūnija vēstules izriet, ka pieprasījums sniegt piekļuvi mazāk rediģētām papildu apsvērumu versijām bija saistīts ar to, ka, izveidojot datu telpu, Komisija bija atļāvusi prasītāju ārējiem pārstāvjiem tajā kopā ar citiem dokumentiem iekļaut papildu apsvērumu rediģētās versijas. Iesniedzot savu pieprasījumu, prasītāji attiecībā uz katru papildu apsvērumu precizēja, kāda loma aizklātajai informācijai varētu būt bijusi to aizstāvības sagatavošanā, arī pamatojoties uz jaunajiem elementiem, kas varēja izrietēt no datu telpā sniegtās piekļuves.

1204

Tādējādi pamats prasītāju lūgumam piekļūt mazāk rediģētiem papildu apsvērumiem pēc būtības netieši izrietēja no 2017. gada 6. septembra sprieduma Intel/Komisija (C‑413/14 P, EU:C:2017:632). Proti, pamatojoties uz šo jauno judikatūru, kurā pastiprinātas prasītāju tiesības uz aizstāvību, tie 2018. gada 5. janvārī lūdza Komisiju tiem piešķirt piekļuvi visu iespējamo zvanu un sanāksmju ar Overgas pilnīgām un detalizētajām piezīmēm. Kā izriet no šā sprieduma 1203. punkta, šīs pieejas dēļ tika organizēta datu telpas procedūra, saistībā ar kuru prasītāji saņēma detalizētus norādījumus par tās norises noteikumiem. Šajos noteikumos tostarp bija paredzēts, ka papildu apsvērumu rediģētās versijas ir daļa no ierobežotā to dokumentu skaita, ko prasītāju ārējie pārstāvji var ņemt līdzi datu telpā.

1205

Šajā ziņā nevar izslēgt, ka pilnīgāka papildu apsvērumu versija būtu ļāvusi prasītājiem gūt labāku izpratni par dokumentiem, kuriem sniegta piekļuve datu telpā ar to ārējo pārstāvju starpniecību, un tātad efektīvāk īstenot savas tiesības uz aizstāvību. Šādos apstākļos tiem nevar pārmest, ka tie tikai šajā stadijā ir lūguši plašāku piekļuvi minētajiem papildu apsvērumiem.

1206

No tā izriet – uz faktu, ka uzreiz nav apstrīdēti aizklājumi papildu apsvērumos, kas prasītājiem darīti zināmi pēc paziņojuma par iebildumiem, nevar atsaukties attiecībā pret prasītājiem, lai liegtu tiem apgalvot savu tiesību uz aizstāvību pārkāpumu.

1207

Piešķirot vai atsakot piekļuvi kādai lietas materiālu daļai izmeklēšanas procedūru laikā, Komisijai tiesības uz uzņēmumu komercnoslēpumu aizsardzību it īpaši ir jālīdzsvaro ar tiesību uz aizstāvību garantiju (spriedumi, 1995. gada 29. jūnijs, ICI/Komisija, T‑36/91, EU:T:1995:118, 98. punkts, un 2005. gada 14. decembris, General Electric/Komisija, T‑210/01, EU:T:2005:456, 631. punkts).

1208

Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar 2021. gada 26. maija rīkojumu Bulgarian Energy Holding u.c./Komisija (T‑136/19, nav publicēts) un Reglamenta 91. panta b) punktu, ievērojot šā reglamenta 103. panta 1. punktā paredzētās garantijas, Komisija lietas materiāliem ir pievienojusi:

1209

Pēc tam Vispārējā tiesa 2022. gada 14. marta rīkojumā BulgarianEnergy Holding u.c./Komisija (T‑136/19, EU:T:2022:149) saskaņā ar Reglamenta 103. panta 1. un 2. punktu pārbaudīja šā sprieduma 1208. punktā minētos dokumentus, pamatojoties uz Komisijas norādītajiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem saistībā ar šo dokumentu konfidenciālo raksturu attiecībā uz prasītājiem, kā arī to nozīmi lietas izspriešanā, lai tur, kur izrādītos nepieciešams, konfidencialitāti samērotu ar prasībām, kas saistītas ar tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, it īpaši sacīkstes principa ievērošanu (rīkojums, 2022. gada 14. marts, Bulgarian Energy Holding u.c./Komisija, T‑136/19, EU:T:2022:149, 5.–10. punkts).

1210

It īpaši Vispārējā tiesa norādīja, ka Komisija ir atļāvusi prasītāju ārējiem pārstāvjiem paziņot saviem klientiem vienīgi sava datu telpas ziņojuma nekonfidenciālo versiju (rīkojums, 2022. gada 14. marts, Bulgarian Energy Holding u.c./Komisija, T‑136/19, EU:T:2022:149, 20.–22. punkts).

1211

No 2022. gada 14. marta rīkojuma Bulgarian Energy Holding u.c./Komisija (T‑136/19, EU:T:2022:149) 26. un 27. punktā veiktās analīzes izriet, ka vairāki datu telpas nekonfidenciālajā ziņojumā aizklātie elementi nebija vai katrā ziņā vairs nebija konfidenciāli. Tāpēc Vispārējā tiesa ir pievienojusi lietas materiāliem konfidenciālo datu telpas ziņojumu, izņemot divus īsus elementus, kuriem nav nozīmes lietas izlemšanā.

1212

Šajā ziņā no datu telpas ziņojuma nekonfidenciālās versijas, kurai prasītājiem bija piekļuve, analīzes izriet, ka tajā būtībā nav ietverts neviens papildu elements salīdzinājumā ar īsajām piezīmēm, kurām tiem bija piekļuve iepriekš administratīvā procesa laikā.

1213

Tomēr, pat ja tiktu pieņemts, ka datu telpas procedūras norises gaitā noteikta informācija, kas ietverta datu telpas ziņojuma konfidenciālajā versijā, it īpaši informācija, kas izriet no 2015. un 2016. gada sanāksmju detalizētajiem protokoliem, būtu varējusi saglabāt konfidenciālu raksturu, 2010.–2013. gada sanāksmju detalizētajos protokolos ietvertajai informācijai bija jau vēsturisks raksturs.

1214

No tā izriet, ka Komisijai nebija tiesību datu telpas ziņojumā aizklāt jebkādus nozīmīgus elementus tik lielā mērā, ka tā nekonfidenciālā versija būtu gandrīz līdzvērtīga īsajām piezīmēm.

1215

Proti, šāda situācija praksē var apdraudēt datu telpas procedūras mērķi, t.i., aizsargāt konfidenciālu informāciju, vienlaikus dodot piekļuvi pierādījumiem, kas ir nepieciešami procesa pusei, lai pamatotu savu nostāju. Tas tā ir vēl jo vairāk tādēļ, kā apgalvo prasītāji, ka datu telpas procedūra, kāda tā norisinājās šajā lietā, varēja ietekmēt prasītāju tiesības uz aizstāvību, kuras tie varēja īstenot tikai netieši – ar ārējo pārstāvju starpniecību.

1216

No šā sprieduma 1207.–1215. punktā izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka, piešķirot prasītājiem pārmērīgi ierobežotu piekļuvi lietas materiāliem datu telpas procedūrā, Komisija ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu, kas var izraisīt prasītāju tiesību uz aizstāvību pārkāpumu.

1217

Tālāk, runājot par papildu apsvērumiem, pirmām kārtām, jānorāda, ka par 2015. un 2016. gada sanāksmēm Overgas ir iesniedzis tikai tādus apsvērumus, kas attiecas uz 2016. gada 20. oktobra sanāksmi. Vispārējā tiesa atgādina, kā konstatēts 2022. gada 14. marta rīkojuma Bulgarian Energy Holding u.c./Komisija (T‑136/19, EU:T:2022:149) 51.–57. punktā, ka šim dokumentam lietas izlemšanā nav nozīmes.

1218

Otrām kārtām, kā izriet no 2022. gada 14. marta rīkojuma Bulgarian Energy Holding u.c./Komisija (T‑136/19, EU:T:2022:149) 49. punkta, 2013. gada 17. jūnija sanāksmes papildu apsvērumu šķietami nekonfidenciālajā versijā nebija nekādu aizklājumu.

1219

Trešām kārtām, pēc tam, kad bija pārbaudīta tās informācijas būtība, kas ietverta papildu apsvērumos par pirmajām četrām 2010.–2013. gada sanāksmēm, Vispārējā tiesa prasītājiem piešķīra piekļuvi mazāk izrediģētām to versijām (rīkojums, 2022. gada 14. marts, Bulgarian Energy Holding u.c./Komisija, T‑136/19, EU:T:2022:149, 34.–48. punkts).

1220

Šajā ziņā Vispārējā tiesa konstatē, ka informācija, kas ietverta 2010.–2013. gada sanāksmju papildu apsvērumos, brīdī, kad prasītāji ar 2018. gada 18. jūnija vēstuli lūdza piekļuvi šai informācijai, jau bija zaudējusi savu konfidenciālo raksturu.

1221

Tātad, atsakot piekļuvi mazāk izrediģētām papildu apsvērumu versijām, it īpaši attiecībā uz 2010. gada 13. oktobra un 2011. gada 13. janvāra, 17. marta un 15. decembra sanāksmēm, Komisija arī ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu, kas var izraisīt prasītāju tiesību uz aizstāvību pārkāpumu.

1222

No šā sprieduma 1177., 1192. un 1211.–1221. punktā izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka Komisija ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu, atsakot prasītājiem tādu piekļuvi lietas materiāliem, kas būtu pietiekama, lai nodrošinātu to tiesību uz aizstāvību īstenošanu.

1223

Tādējādi atbilstoši šā sprieduma 1152. punktā minētajai judikatūrai šajā posmā ir jānosaka, vai, ņemot vērā šīs lietas īpašos faktiskos un tiesiskos apstākļus, prasītāji ir pietiekami pierādījuši, ka tie būtu varējuši labāk nodrošināt savu aizstāvību, ja Komisija nebūtu pieļāvusi procesuālo pārkāpumu. Proti, ja šādu pierādījumu nav, nevar konstatēt tiesību uz aizstāvību pārkāpumu (spriedums, 2022. gada 14. septembris, Google un Alphabet/Komisija (Google Android), T‑604/18, pārsūdzēts apelācijā, EU:T:2022:541, 934. punkts).

1224

Apsvērumos, ko prasītāji iesnieguši 2022. gada 27. aprīlī (turpmāk tekstā – “2022. gada 27. aprīļa apsvērumi”), proti, pēc tam, kad Komisija, izpildot 2022. gada 14. marta rīkojumu Bulgarian Energy Holding u.c./Komisija (T‑136/19, EU:T:2022:149), bija iesniegusi nekonfidenciālus dokumentus, tie ir snieguši precizējumus, lai konkrēti pierādītu, ka piekļuve noteiktiem lietas materiālos esošajiem dokumentiem, kas netika izpausti administratīvajā procesā, tiem būtu ļāvusi labāk nodrošināt savu aizstāvību.

1225

Ņemot vērā šos argumentus, ir jāanalizē tostarp pierādījumi, kas prasītājiem tika izpausti pēc 2022. gada 14. marta rīkojuma Bulgarian Energy Holding u.c./Komisija (T‑136/19, EU:T:2022:149) un kas, ņemot vērā to izcelsmi, precizitāti un apstākļus, kādos Overgas tos iesniedzis Komisijai, būtu ļāvuši prasītājiem savā aizstāvībā būtiski pamatot vai nostiprināt atsevišķus argumentus.

1226

Šajā ziņā vispirms ir jāuzsver, ka tiesību piekļūt lietas materiāliem pārkāpums netiek novērsts ar to vien, ka piekļuve ir darīta iespējama, kā tas ir šajā lietā, tiesvedības laikā. Proti, nedz Vispārējās tiesas veicamās pārbaudes, kas aprobežota ar izvirzīto pamatu kontroli tiesā, priekšmets, ne tās sekas nav administratīvā procesā veiktās lietas pilnīgas izmeklēšanas aizstāšana. Turklāt uzņēmumam, kas cēlis prasību par Komisijas lēmumu, novēlota iepazīšanās ar atsevišķiem lietas materiālos esošiem dokumentiem nerada situāciju, kādā tas būtu bijis, ja tas būtu varējis balstīties uz šiem pašiem dokumentiem, lai pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas sniegtu šai iestādei savus rakstveida un mutvārdu apsvērumus (spriedumi, 2011. gada 25. oktobris, Solvay/Komisija, C‑110/10 P, EU:C:2011:687, 51. punkts, un 2022. gada 15. jūnijs, Qualcomm/Komisija (Qualcomm – Ekskluzivitātes maksājumi), T‑235/18, EU:T:2022:358, 200. punkts).

1227

2022. gada 27. aprīļa apsvērumos prasītāji uzsver, ka ir vairāki elementi, kas izrietot no datu telpas konfidenciālajā ziņojumā ietvertajiem detalizēto protokolu kopsavilkumiem, kuriem tiem tika sniegta piekļuve, izpildot 2022. gada 14. marta rīkojumu Bulgarian Energy Holding u.c./Komisija (T‑136/19, EU:T:2022:149), un kuri tiem varēja ļaut labāk nodrošināt savu aizstāvību. Vispārējā tiesa uzskata: lai veiktu pārbaudi, kas prasīta šā sprieduma 1152. un 1223. punktā minētās judikatūras izpratnē, analīzē pietiek koncentrēties uz turpmāk norādītajiem elementiem.

1228

Pirmkārt, prasītāji apgalvo – no 2010. gada 13. oktobra sanāksmes kopsavilkuma izriet, ka Overgas ir uzskatījis, ka Bulgārijas valdība bija liegusi tam piegādāt gāzi patērētājiem Bulgārijā. It īpaši no šā paša kopsavilkuma izrietot, ka Overgas ir uzskatījis, ka Bulgārijas gāzes piegādes tirgos ir ļoti grūti darboties tādēļ, ka Savienības direktīvas ir transponētas nepareizi un nepilnīgi un ka valdība pastāvīgi iejaucas par labu Bulgargaz un Bulgartransgaz.

1229

Vispārējā tiesa norāda, ka savukārt no 2010. gada 18. novembra papildu apsvērumiem, kuriem prasītājiem bija piekļuve administratīvā procesa laikā, izriet, ka Overgas ir uzskatījis, ka prasītāji ar Bulgārijas regulatora un Bulgārijas valdības atbalstu izdara LESD 102. panta pārkāpumus.

1230

Tādējādi Vispārējā tiesa uzskata, ka prasītāju precizējumi par šā sprieduma 1228. punktā minēto paziņojumu lietderību to tiesību uz aizstāvību īstenošanā ir pamatoti. Proti, runa ir par elementiem, ar kuriem varētu spēt apstiprināt un pamatot prasītāju argumentu, ka Overgas grūtībās ienākt Bulgārijas gāzes piegādes tirgos nebija vainojami prasītāji, it īpaši, ņemot vērā, ka Komisija, saskaroties ar Overgas apgalvojumiem, atsaucās uz iespēju, ka šīs grūtības varētu būt saistītas ar kļūdām vai nepilnībām, kas pieļautas, Bulgārijas Republikai transponējot Eiropas tiesību aktus.

1231

Otrkārt, prasītāji 2022. gada 27. aprīļa apsvērumos uzsver, ka no 2011. gada 13. janvāra sanāksmes kopsavilkuma izriet – Overgas ir uzskatījis, ka Transgaz, nevis prasītāji kontrolē piekļuvi Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam.

1232

Apstrīdētā lēmuma 296. apsvērumā ir norādīts, ka Overgas bija sazinājies ar Transgaz, lai pieprasītu piekļuvi 1. gāzes cauruļvadam, tomēr nebija norādījis uz tā skaidro paziņojumu attiecībā uz vienību, kas kontrolē Rumānijas 1. gāzes cauruļvadu. Vispārējā tiesa, tāpat kā prasītāji, uzskata, ka attiecīgo paziņojumu varēja izmantot kā attaisnojošu pierādījumu, lai pamatotu prasītāju nostāju, kura izklāstīta apstrīdētā lēmuma 282. punktā un saskaņā ar kuru Transgaz kā PSO bija struktūra, kam bija uzticēts piešķirt un pārvaldīt trešo personu piekļuvi Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam.

1233

Treškārt, prasītāji apgalvo – no 2011. gada 15. decembra sanāksmes kopsavilkuma izriet, ka Komisija un Overgas bija vienisprātis, ka pirmais pieprasījums par piekļuvi pārvades sistēmai tika iesniegts 2010. gada 29. septembrī, un tas apstiprinot prasītāju nostāju, saskaņā ar kuru visi kontakti pirms šā datuma nebija uzskatāmi par piekļuves pieprasījumiem un ka tādēļ ļaunprātīgā izmantošana nevarēja sākties 2010. gada 30. jūlijā.

1234

Ceturtā pamata otrajā “apakšpamatā” prasītāji apgalvo, ka 2010. gada 30. jūlija vēstuli nevar uzskatīt par piekļuves pieprasījumu pārvades sistēmai un ka Komisija apstrīdētā lēmuma 101. apsvērumā saziņu starp Overgas un Bulgartransgaz pirms 2010. gada 29. septembra kļūdaini ir kvalificējusi kā pieprasījumus par piekļuvi minētajai sistēmai. Kā izriet no šā sprieduma 790.–797. punkta, 2011. gada 15. decembra sanāksmes kopsavilkums skaidri pierāda, ka pati Komisija šajā sanāksmē bija konstatējusi, ka Overgas pirmais pieprasījums par piekļuvi Bulgartransgaz bija datēts ar 2011. gada 29. septembri. Šim elementam, kas neatbilst Komisijas apstrīdētajā lēmumā izklāstītajiem apsvērumiem, acīmredzami ir nozīme saistībā ar apgalvotās ļaunprātīgās rīcības sākuma datuma vērtējumu, prasītāju rīcības vērtējumu, kā arī pārkāpuma ilgumu un tādējādi naudas soda apmēru. Tātad prasītāji pamatoti apgalvo, ka šā elementa izpaušana būtu tiem ļāvusi labāk nodrošināt savu aizstāvību.

1235

Ceturtkārt, no 2013. gada 17. jūnija sanāksmes kopsavilkuma izriet, ka Overgas tostarp bija apstiprinājis Komisijai, ka kopš 2013. gada 1. janvāra tam ir piekļuve Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam, kā arī pārvades sistēmai un ka attiecībā uz šīm divām infrastruktūrām attiecīgo nolīgumu termiņš tika pagarināts līdz 2013. gada 31. decembrim. Prasītāji uzskata, ka šis paziņojums tiem būtu ļāvis pastiprināt argumentu, saskaņā ar kuru pēc tam, kad 2013. gada 1. janvārīOvergas guvis piekļuvi Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam un pārvades sistēmai, nekāda ļaunprātīga izmantošana nav notikusi.

1236

Šajā ziņā jānorāda, ka jau prasības pieteikuma posmā prasītāji apgalvoja, kā tie bija to darījuši administratīvā procesa laikā, ka Overgas nekad nav lūdzis, lai 2013. gada līgums par piekļuvi gāzes cauruļvadam būtu spēkā noteiktu laikposmu, un ka tas nekad nav apstrīdējis trīs mēnešu līguma darbības termiņu. Prasītāji apstrīdēja arī Overgas 2013. gadā piešķirtās piekļuves pārvades sistēmai ierobežojošo raksturu.

1237

Šajos apstākļos faktu, ka Overgas, kā izriet no 2013. gada 17. jūnija sanāksmes ar Komisiju kopsavilkuma, proti, dažus mēnešus pēc līguma par piekļuvi gāzes cauruļvadam 2013. gadā parakstīšanas, nav paudis neapmierinātību ar Rumānijas 1. gāzes cauruļvadam un pārvades sistēmai piešķirto piekļuvi, prasītāji būtu varējuši izmantot, lai pamatotu argumentu par ļaunprātīgas izmantošanas neesamību saistībā ar minētajām infrastruktūrām, vismaz no 2013. gada.

1238

Tādējādi no šā sprieduma 1228.–1237. punktā izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka prasītāji ir juridiski pietiekami pierādījuši, ka tad, ja Komisija nebūtu pieļāvusi pārkāpumu attiecībā uz piekļuvi detalizētajos protokolos ietvertajiem pierādījumiem, prasītājiem būtu bijusi piekļuve elementiem, kas tiem ļautu labāk nodrošināt savu aizstāvību (spriedums, 2011. gada 25. oktobris, Solvay/Komisija, C‑110/10 P, EU:C:2011:687, 52. punkts). Turklāt, kā izriet no šā sprieduma 1233. un 1234. punkta kopsakarā ar šā sprieduma 790.–797. punktu, ar dažiem prasītāju 2022. gada 27. aprīļa apsvērumos norādītajiem elementiem pat varēja tikt apšaubīts apstrīdētā lēmuma saturs.

1239

2022. gada 27. aprīļa apsvērumos prasītāji kritiku par pārāk ierobežotu piekļuvi papildu apsvērumiem administratīvajā procesā koncentrē uz diviem dokumentiem.

1240

Pirmām kārtām, prasītāji apgalvo, ka no 2010. gada 18. novembra papildu apsvērumiem vismazāk rediģētajā versijā, kurai tiem tika sniegta piekļuve saskaņā ar 2022. gada 14. marta rīkojumu Bulgarian Energy Holding u.c./Komisija (T‑136/19, EU:T:2022:149), izriet, ka Overgas bija atzinis, ka pieprasījums, kas izriet no apgalvotajiem nolīgumiem par piegādi deviņiem rūpnieciskajiem klientiem 2011. gadā, bija vairāk nekā 260 miljoni kubikmetru. Prasītāji uzsver, ka šis daudzums ir ievērojami mazāks par apjomu, kuram, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 101. apsvēruma e) punkta, Overgas bija mēģinājis piekļūt pārvades sistēmā un kurš sasniedza vairāk nekā vienu miljardu kubikmetru.

1241

Vispārējā tiesa konstatē, ka prasītāji būtu varējuši labāk nodrošināt savas tiesības uz aizstāvību, izmantojot šā sprieduma 1240. punktā minēto elementu, lai pamatotu argumentu par to, ka Overgas bija ievērojami mākslīgi palielinājis apjomu, attiecībā uz kuru tas 2011. gadā lūdza piekļuvi pārvades sistēmai, un ka tāpēc prasītāji bija spiesti lūgt paskaidrojumus sanāksmē ar Overgas2010. gada 1. decembrī.

1242

Otrām kārtām, prasītāji apgalvo, ka no 2011. gada 10. jūnija papildu apsvērumiem mazāk konfidenciālā versijā, kurai tiem tika sniegta piekļuve, izpildot 2022. gada 14. marta rīkojumu Bulgarian Energy Holding u.c./Komisija (T‑136/19, EU:T:2022:149), izriet, ka Overgas savu sūdzību ir balstījis uz maldinošu pieņēmumu, ka tā ienākšana Bulgārijas gāzes piegādes tirgos būtu palielinājusi gāzes apgādes alternatīvas un tas būtu licis piegādātājiem noteikt savas cenas, pamatojoties uz tirgus ekonomikas principiem.

1243

Taču 2022. gada 27. aprīļa apsvērumos prasītāji apgalvo, ka 2011. gadā Bulgārijai bija tikai viens gāzes piegādes avots, proti, Gazprom, kam Overgas bija tieša piekļuve, savukārt Bulgargaz tam bija tikai netieša piekļuve ar Overgas starpniecību. Prasītāji uzsver, ka tolaik Overgas bija Gazprom starpnieks Bulgārijā un attiecībā uz to tika veikta izmeklēšana par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, it īpaši tāpēc, ka tas izrakstīja rēķinus par pārmērīgām cenām Bulgargaz. Tātad Overgas ienākšana Bulgārijas tirgū ne tikai nebūtu pastiprinājusi konkurenci lejupējā tirgū, bet arī Bulgargaz nekādā ziņā nebūtu varējis iegādāties gāzi ar saprātīgiem nosacījumiem.

1244

Šajā ziņā Vispārējā tiesa uzskata – prasītāji pamatoti apgalvo, ka tad, ja tiem būtu bijuši zināmi šā sprieduma 1242. punktā minētie apstākļi, tas ļautu prasītājiem labāk nodrošināt savu aizstāvību, it īpaši, norādot Komisijai, ka nosacījumi attiecībā uz veselīgu konkurenci lejupējā tirgū nebija izpildīti galvenokārt Overgas (un Gazprom) dēļ, un tas būtu varējis pamatot to aizstāvību saistībā ar objektīvu attaisnojumu vai vismaz to argumentus par labu naudas soda samazināšanai.

1245

No šā sprieduma 1239.–1244. punktā izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka prasītāji ir juridiski pietiekami pierādījuši, ka tad, ja Komisija nebūtu pieļāvusi pārkāpumus attiecībā uz Overgas papildu apsvērumos ietvertajiem elementiem, tiem būtu bijusi piekļuve pierādījumiem, kas tiem varētu ļaut labāk nodrošināt savu aizstāvību administratīvā procesa laikā šā sprieduma 1238. punktā minētās judikatūras izpratnē.

1246

No šā sprieduma 1153.–1223. punktā izklāstītās analīzes attiecībā uz administratīvajā procesā pieļautajām nepilnībām, ņemot vērā to ietekmi uz prasītāju tiesībām uz aizstāvību, kas izvērtēta šā sprieduma 1224.–1245. punktā, izriet, ka pirmā pamata pirmā un otrā daļa ir jāapmierina.

[..]

1259

Tā kā gan ceturtais prasības pamats, kas attiecas uz kļūdainu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas konstatējumu, gan pirmais prasības pamats, kas attiecas uz tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, ir apmierināms, apstrīdētais lēmums ir jāatceļ pilnībā, nelemjot par pārējiem izvirzītajiem pamatiem.

1260

No tā izriet, ka prasītāju pieteikumi par procesa organizatoriskajiem pasākumiem vai pierādījumu savākšanas pasākumiem, kuru mērķis ir iegūt, pirmkārt, paziņojumu par iebildumiem lietā Gazprom, kā arī dokumentus, uz kuriem tajā ir atsauces, ciktāl tie attiecas uz Bulgārijas gāzes tirgu, un, otrkārt, dokumentus, kas ir lietas Transgaz pamatā, nav jāapmierina, jo šiem pieteikumiem nav nozīmes tiesiskā strīda atrisināšanā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2002. gada 25. jūnijs, British American Tobacco (Investments)/Komisija, T‑311/00, EU:T:2002:167, 50. punkts, un 2022. gada 9. marts, Zardini/Komisija, T‑511/20, nav publicēts, EU:T:2022:122, 58. punkts).

[..]

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā)

nospriež: